Likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” PPA “Latvijas Reģionu Apvienība” (LRA) iesniedza Saeimā vēl martā, kura to nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Pašlaik likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā un nodots komisijai tālākam darbam.
Spēkā esošais Publisko iepirkumu likums, kas stājies spēkā pagājušā gada martā, nenosaka pietiekami striktas prasības iepirkumu izsludinātājiem. Pastāvot Iepirkumu uzraudzības biroja norādījumiem, valsts un pašvaldību uzņēmumiem vienalga ir tiesības izraudzīties iepirkuma konkursa uzvarētāju pēc saviem ieskatiem. Tas iespējams arī gadījumā, ja uzvarējušā pretendenta piedāvājums pat vairākkārtīgi pārsniedz sākotnējo iepirkuma līguma līgumcenu. Tieši šī iemesla dēļ situāciju var izmantot ļaunprātīgi, apzināti radot finansiālus zaudējumus pasūtītājam. Nepamatots cenas sadārdzinājums un dārgākā pretendenta izvēle rada augstu korupcijas risku. Turklāt valsts un pašvaldību iestādēm izvēloties iepirkumu par nesamērīgi augstu cenu, tiek radīts papildu slogs nodokļu maksātājiem.
Apzinoties, kādas sekas var būt šādiem nekontrolētiem iepirkumiem, LRA izstrādāja grozījumus “Publisko iepirkumu likumā”. Ar tiem tiks noteikta lielāka kontrole valsts un pašvaldību iestāžu Iepirkumu komisiju darbā, izslēdzot iespēju par uzvarētāju konkursā atzīt to pretendentu, kura piedāvājums bijis vairākkārt dārgāks nekā sākotnējā iepirkuma līguma līgumcena.
Precīzāk, LRA izstrādātie grozījumi paredz ierobežot minēto problēmu, nosakot, ka gadījumā, ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam pārsniedz 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas, pasūtītājs noraida piedāvājumu. Minētie grozījumi izslēgtu krāpniecības shēmu īstenošanu – piemēram, ja sākotnējā līgumcena ir viens miljons eiro, bet pretendentiem, iesniedzot piedāvājumus par četriem miljoniem eiro, iepirkuma komisija to apstiprina. Tādējādi pieņemtais piedāvājums četrkārtīgi pārsniegtu sākotnējo līgumcenu izsludinātajā iepirkumā. Saskaņā ar grozījumiem šādās situācijās iepirkums tiks atcelts un varēs rīkot jaunu konkursu, veicot paredzamās iepirkuma līgumcenas parēķināšanu. Grozījumu pamatmērķis ir apturēt naudas izšķērdēšanu, kura šobrīd notiek, organizējot iepirkumus. Šāda pieeja iepirkumiem disciplinēs valsts un pašvaldības iestādes arī ES fondu līdzekļu un valsts budžeta apguvē. Kopumā grozījumu ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecības attīstību, saskaņā ar likuma grozījumiem, būtu pozitīva, jo veicinātu iepirkumu procedūras atklātību.
Pēdējā medijos dzirdam par iepirkumiem, kur tiek izšķērdēta nodokļu maksātāju nauda, valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem un arī pašām ministrijām apstiprinot tādus piedāvājumus, kas vairākkārt pārsniedz plānoto summu. Pēdējā laika kliedzošākais piemērs, neapšaubāmi, ir “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) iepirkums. LVC pieņēma lēmumu, ka turpmākos trīs gadus ar ceļu tehnisko aprīkošanu nodarbosies SIA “Reck”, kas uzvarēja iepirkumā ar līgumcenu 8,5 miljoni eiro. Šī cena vairāk nekā divas reizes pārsniedz summu, kādu bija plānots tērēt šim pakalpojumam, proti, 3 600 000 eiro. Savukārt citu pretendentu, kas piedāvāja daudz zemāku cenu (3 380 700 eiro), LVC noraidīja, tieši tāpat kā SIA “KEMEK Engeneering” piedāvājumu, kas arī bija par daudz zemāku summu. Cik var spriest pēc mediju sniegtās informācijas, LVC pamatojums, kāpēc nesadarboties ar SIA “KEMEK Engeneering”, ir bijis visai interesants – pieredzes trūkums –, lai gan tieši šis uzņēmums jau 12 gadus sadarbojas ar LVC.
Situācija, kurā Valsts akciju sabiedrība ir tiesīga neviena nekontrolēta, par konkursa uzvarētāju pasludināt uzņēmumu, kas piedāvā izpildīt prasīto par 8,5 miljoniem, kaut arī konkursā piedalās uz pusi lētāka alternatīva, nav pieļaujama. Rezultātā – par 4,5 miljoniem tiek pārtērēti sākotnēji plānotie līdzekļi. Diemžēl tas ir tikai viens no piemēriem, kur negodprātīgi tiek izmantoti iepirkumu iegādes sistēmas “robi”. Turklāt ar nožēlu jāteic, ka atbildīgais ministrs līdz pat šim brīdim nav spējis vai arī, iespējams, nav gribējis, saskatīt konkrētajā gadījumā aizdomīgas rīcības pazīmes. Taču, kas ir vēl satraucošāk, kad Iepirkumu uzraudzības birojs LVC bija aizliedzis slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju SIA “Reck”, LVC spītīgi nolēma palikt pie izvēlētā pretendenta. Kāds tam ir pamatojums? Tāds nav dzirdēts. Šāda pieeja un attieksme liecina par visatļautības un nesodāmības sajūtu lielajos valsts uzņēmumos. Diemžēl ne valdības vadītājs, ne koalīcijas partijas joprojām neko nesaka, neatbild, bet tikmēr mūsu iedzīvotāju līdzekļi tiek izšķērdēti nepamatotos iepirkumos. Tāpēc Saeimas atbalsts LRA grozījumiem “Publisko iepirkumu likumā” ir nozīmīgs solis, lai šādi gadījumi, kā ar LVC iepirkumu un virkne citu līdzīgu, kur tiek izšķērdēta valsts nauda, vairs neatkārtotos.
Skatoties uz to, kā ar nodokļu maksātāju līdzekļiem rīkojas valsts un pašvaldību uzņēmumi, rodas sajūta, ka esam atgriezušies “treknajos gados”. Mēs nedrīkstam pieļaut pat domu par šādu pieeju. Visi labi atceramies, ar ko sākās 2008. gada ekonomiskā krīze un kādas sekas tai bija. Šīs sekas Latvija izjūt vēl joprojām – valsti atstājuši tūkstošiem cilvēku, kuri nespēja šeit atrast darbu, bija ieslīguši parādos, pazaudējuši savu īpašumu. Šis process vēl nav apstājies – cilvēki joprojām aizbrauc un joprojām mēģina tikt galā ar 10 gadus senām valsts bezatbildības un nesaimnieciskuma sekām.
Līdzekļi jāiegulda efektīvi un apdomīgi, panākot iespējami lielāku ieguvumu sabiedrībai, nevis lai tos bezmērķīgi iztērētu. Tā ir viena no konceptuālajām atšķirībām LRA domāšanā un attieksmē pret valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, kam jānotiek saprātīgi un atbildīgi, jo bieži vien tiek piemirsts, ka tie ir ikviena mūsu valsts iedzīvotāja samaksātie nodokļi.
Ja paskatāmies uz to pašu LVC iepirkumu, kad visu acu priekšā, visticamāk, kādas trešās personas kabatā nonāks teju 4,5 miljoni eiro… Par šiem līdzekļiem būtu iespējams īstenot 55 km grants ceļu rekonstrukciju, 15 km asfalta autoceļa seguma atjaunošanu vai 2500 km grants ceļu uzturēšanu gadā! Ar šīs naudas palīdzību katru mēnesi varētu piešķirt pabalstu 750 eiro apmērā katrai audžumātei, kas devusi ģimenes siltumu kādam no bērnu nama bērniem. Visbeidzot Laima – cilvēks, kurš cīnās par savu dzīvību, jo ir nepieciešama plaušu transplantācija, taču valsts to neapmaksā. 7,8 miljoni eiro – tik būtu bijis nepieciešams, lai 12 mēnešu garumā atbalstītu pensionārus, dodot iespēju saņemt 50 % no sava aizgājušā laulātā pensijas, kā to noteica atbalstu neguvušais LRA likumprojekts.
Raugoties plašāk, šis ir arī ēnu ekonomikas, valsts drošības un uzticamības jautājums savai valstij. Vēlmei maksāt nodokļus un aizstāvēt savu valsti. Tā visa pamatā ir pārliecība, ka katrs nodokļos samaksātais eiro tiek izlietots korekti un tiek tērēts sabiedrības interesēs. Pašlaik Latvijas sabiedrībai tādas pārliecības nav. Tāpēc stingrāka iepirkumu kontrole, kas ierobežotu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, ir tikai viens no soļiem virknē pasākumu, lai atjaunotu un veicinātu Latvijas iedzīvotāju uzticību valsts pārvaldei.
Edvards Smiltēns, 12.Saeimas deputāts, LRA valdes loceklis
Atbildēt