Konkurences padomei ir aizdomas par konkursu sarunāšanu arī lielāko ceļu būvju spēlētāju vidū un šovasar notikušas kratīšanas pie pieciem uzņēmumiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga“.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 9.jūnijā izdotu sankciju kratīšanas notikušas piecās būvkompānijās – “A.C.B.” uzņēmumu grupā ietilpstošajā AS “A.C.B”, SIA “Binders”, AS “Ceļu pārvalde”, SIA “Strabag” un SIA “Saldus ceļinieks”.
Tiesas lēmumā par kratīšanu paskaidrots, ka ceļu būvnieki iespējams apmainījušies ar komerciāli sensitīvu informāciju un vienojušies par dalības nosacījumiem “Latvijas valsts ceļu” un Rīgas domes Satiksmes departamenta rīkotajos konkursos. Nav minēts laika posms, kurā neatļautā vienošanās varētu būt notikusi. Lēmumā pieminētas vēl divas ceļu būves kompānijas – “A.C.B.” uzņēmumu grupā ietilpstošā “8 CBR” un Somijas uzņēmējiem piederošā “YIT Infra Latvija“. Visi septiņi uzņēmumi pēc apgrozījuma ir lielāko ceļu un tiltu būvnieku desmitniekā.
“Nekā personīga” veiktie aptuvenie aprēķini par pēdējiem sešiem gadiem liecina, ka iespējamā ceļu būves karteļa dalībnieki piedalījušies publiskajos iepirkumos par kopējo summu 2 367 878 466 eiro.
Lielākais iepirkums “Latvijas valsts ceļiem” bijis autoceļam Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža. Tajā vinnējuši divi dalībnieki “A.C.B” un “Binders“. Iepirkuma summa bija 38 miljoni eiro.
Pēc raidījuma vēstītā aizdomīgs izskatās arī Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkums par satiksmes pārvadu pāri dzelzceļa sliežu ceļiem Rīga-Skulte ar pievedceļiem. Konkursā pieteicās tikai divi dalībnieki un uzvarēja apvienība, kurā ir arī “Binders“, bet otrs konkursa dalībnieks apvienība ar “A.C.B.” tiek noraidīts, jo esot aizmirsis pievienot tehnisko specifikāciju. Līguma summa bija 35 miljoni eiro.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis no komentāriem atturējās. “Mūsu apgalvojums varētu radīt pārāk lielus zaudējumus, ja mēs paziņotu, ka esam uzsākuši vienu vai otru izmeklēšanu,” raidījumam sacīja Gaiķis.
Kā liecina “Firmas.lv” dati, AS “A.C.B.” pērn strādāja ar 58,278 miljonu eiro apgrozījumu un 118 207 eiro peļņu. Kā uzņēmuma patiesie labuma guvēji reģistrēti Valdis Lejnieks, Aleksandrs Plotkins, Igors Rapoports un Edvīns Tankelsons.
SIA “Binders” pērn strādāja ar 91,744 miljonu eiro apgrozījumu un 3,6 miljonu eiro peļņu. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Alvis Tanbergs un Normunds Luste.
AS “Ceļu pārvalde” finanšu dati par pagājušo gadu nav pieejami, bet gadu iepriekš uzņēmuma apgrozījums bija 27,676 miljoni eiro un peļņa sasniedza 1,047 miljonus eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Adigjozals Mamedovs.
SIA “Strabag” pērn strādāja ar 16,628 miljonu eiro apgrozījumu un 1,442 miljonu eiro peļņu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Vācijas uzņēmums “Strabag AG”.
SIA “Saldus ceļinieks” pērn strādāja ar 33,996 miljonu eiro apgrozījumu un 2,429 miljonu eiro peļņu. Uzņēmuma īpašnieki ir Francijā reģistrētais uzņēmums “Eurovia SAS” (98,44%) un Ivars Atteka (1,58%).
“YIT Infra Latvija” pērn strādāja ar 13,354 miljonu eiro apgrozījumu un 751 068 eiro zaudējumiem. Uzņēmums pieder Somijas firmai “YIT Finland Ltd”.
SIA “8 CBR” pagājušajā gadā strādāja ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu un 2,311 miljonu eiro peļņu. Kā uzņēmuma patiesie labuma guvēji reģistrēti Valdis Lejnieks, Aleksandrs Plotkins, Igors Rapoports un Edvīns Tankelsons.
Kā ziņots, KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “Rere būve”, SIA “Re & Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, “LNK Industries” un SIA “Merks”. Tiesa “RBSSKALS būvvadība” patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Astoņas no kopumā 10 KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā. KP lēmumu no 10 sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi – SIA “Velve”, ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja “uzticamības atjaunošanai”, kā arī SIA “RBSSKALS būvvadība”, kura patlaban jau ir likvidēta.
Atbildēt