Tendenciozie iepirkumi sākuši vairoties!

iepirkumi, 01/12/2013

Post image for Tendenciozie iepirkumi sākuši vairoties!

Nejauši sagadījies, ka intervija notiek tieši tajā dienā, kad pirms 10 gadiem darbu firmā Capital sāka jauns jurists IVARS ŠULCS, kurš tagad ir šīs akciju sabiedrības valdes loceklis un, pats galvenais, Valsts un pašvaldību iepirkumu daļas vadītājs. Mūsu saruna ‒ par 10 gados uzkrāto pieredzi un secinājumiem.

Cik liela šobrīd ir jūsu vadītā Iepirkumu daļa?
Iepirkumu daļā ir seši cilvēki, kas skatās konkursu nolikumus un izvērtē, kuros piedalīties, kuros ‒ ne, un tad raksta piedāvājumus. Netiešā veidā iepirkumu procesā ir iesaistīti visi 95 firmas darbinieki.

Kompānija Latvijas tirgū darbojas jau 21 gadu. Kad tajā tika izveidota Iepirkumu daļa?

Jā, Capital ir izaudzis no datortehnikas komplektēšanas firmas līdz vienai no lielākajām datortehnikas firmām Latvijā. 2003. gadā firmā bija tikai viens cilvēks, kura pienākumos starp daudziem citiem pienākumiem bija arī dalība iepirkumos. Iepirkumu daļa savu darbību sāka reizē ar manu atnākšanu.

Cik iepirkumos šogad esat piedalījušies?

Apskatījuši un sagatavojuši pieteikumus esam ap 400 iepirkumu konkursiem, uzvarējuši esam aptuveni trešdaļā no tiem.

Nav slikts rādītājs – katrs trešais! Pēc kādiem kritērijiem izvēlaties, kuros iepirkumos piedalīties?

Mūsu uzvēli nosaka ļoti daudzi un dažādi faktori. Nestartējam, ja mums trūkst vajadzīgās pieredzes, produkta, ja redzam spēcīgu konkurences ierobežošanu, piemēram, gadījumos, ja nepieciešama kāda esoša produkta paplašināšana.

Vai kādreiz ir bijušas aizdomas, ka nolikums rakstīts kādam konkrētam pretendentam?

Jā, ir gadījies, un mēs krasi vēršamies pret to, rakstot sūdzības uz IUB. Mēģinām cīnīties par taisnību, bet kā nu kurā reizē sanāk. Dažreiz skaidri nojaušams, ka pasūtītāju interesē nevis saņemt preci, bet gan noslēgt līgumu ar konkrēto uzņēmumu. Desmit gadu laikā uzkrātā pieredze man ļauj to noteikt gan pēc rakstības veida, gan pēc tā, kā tiek pierakstītas atsevišķas specifiskas lietas, gan pēc kvalifikācijas prasībām pretendentam. Piemēram, šodien pat skatījos vienu konkursa nolikumu, kurā tiek iepirktas konkrētas firmas preces, bet pretendentam tiek prasīts pavisam citas firmas izsniegts sertifikāts tīklu administrēšanā. Tas būtu apmēram tāpat kā prasīt Mercedes firmas sertificēta inženiera pakalpojumus, lai nomainītu riepas Audi mašīnai. Un kāpēc vispār vajag sertificētu inženieri, lai nomainītu riepas?! To var izdarīt ikviens auto serviss.

Desmit gados šādu aizdomīgo prasību skaits ir mazinājies vai pieaudzis?

Repšes valdības laikā visi bija godīgāki. Nezinu, kā tas tika panākts, bet reti kurš iepirkums tika tendēts uz konkrētu piegādātāju. Kad sākās krīze, tendenciozo iepirkumu skaits samazinājās, bet tagad tie atkal sākuši vairoties.

Tagad, kad IUB ir izveidots administratīvo sodu departaments?

Ļoti gribas cerēt, ka šis departaments veiksmīgi darbosies, to viņiem no sirds novēlu! Bet pašlaik notiek aptuveni tā ‒ iestādē ir cilvēki, kuri nodarbojas ar iepirkumiem, un viņu darbības sfēras ir strikti nodalītas ‒ viens iepērk automašīnas, cits tualetes papīru, kancelejas preces utt. Tas, kurš iepērk mašīnas, negrib iedziļināties tualetes papīra cenās un piegādātājfirmās. Tāpat tas darbinieks, kurš specializējies uz datortehnikas iepirkumiem, gandrīz vienpersoniski izlemj, ko, no kā un par cik iepirkt. Visi pārējie viņam klusējot piekrīt. Iepirkumu komisijas sēdē tiek izdalīti dokumenti, kuri, neiedziļinoties lietas būtībā, tiek parakstīti. Ir teiciens: vārna vārnai acī neknābj! Ja es sākšu kādu kritizēt un apstrīdēt, tad rīt viņš apstrīdēs mani ‒ un kurš gan to vēlas?! Darba ir daudz, cilvēkiem nav laika un vēlēšanās iedziļināties kolēģu darbā, tāpēc uzticas nedomājot. Varbūt tagad, kad soda departaments ziņos par pirmajiem sodītajiem, kāds sarosīsies un sapratīs, ka arī viņš var tikt sodīts par kolēģu veikumu, un mainīs attieksmi pret savu darbu iepirkumu komisijā.

Ko visbiežāk no jums iepērk valsts un pašvaldības iestādes?

Datortehniku. Tie ir serveri, datu glabātuves, stacionārie un portatīvie datori, monitori, programmatūra.

Kuri ir jūsu lielākie konkurenti iepirkumos?

Lielākie konkurenti mums ir firmas ATEA, Datacom, Komerccentrs DATI grupa, Baltijas Informācijas tehnoloģijas, Lattelecom.

Ar ko esat labāki par citiem?

Kā savas firmas priekšrocības uzskatu uzņēmuma ilgmūžību un uzticamību, kā arī plašo preču sortimentu. AS Capital apgrozījums ir 15 miljoni gadā, darbinieku skaits jau tuvojas simtam ‒ mēs nevaram nemanāmi vienas dienas laikā pazust un rīt izveidot citu līdzīgu firmu. Klientam vajadzīgs uzticams partneris, lai trešajā gadā, kad precei joprojām ir garantija, būtu, kam piezvanīt. Ne velti iepirkumos tiek prasīta pieredze ‒ ja reiz esi spējis piegādāt citam pasūtītājam 400 datorus, tad, visticamāk, arī man spēsi piegādāt.

Vai varat nosaukt kādu iestādi, kuras iepirkumos visbiežāk jūtama tendence iepirkt preces no konkrēta piegādātāja?

Situācija tirgū ir mainīga ‒ šodien tur strādā viens konkrēts cilvēks, rīt viņš maina darbavietu, un situācija ir cita. Ja jūtu netaisnību, iesniedzu sūdzību IUB. Nevēlos nevienu nosaukt, jo tirgus nav liels, cits citu zinām. IT speciālisti rotē no ministrijas uz ministriju vai aģentūru, vai kādu valsts iestādi. Svarīgs ir šis speciālists un viņa nostāja pret katru konkrētu piegādātāju. Labvēlību var izpelnīties vai nu ar labu darbu, vai aizejot ciemos un mistiski iepatikties vienā dienā, un šo mistiku pārējiem ir grūti pierādīt. Deva kukuli vai nedeva ‒ kas to lai zina!?

Ir neitrāli pasūtītāji, kuri naktīs labāk guļ, ja nav ne ar vienu salaulājušes. Viņi ir ieinteresēti, lai iestādē viss tiktu ieviests saimnieciski pareizi, par optimāli izdevīgāko cenu. Ja tu šādam iepirkumu pasūtītājam piedāvāsi kukuli, būs sliktāk pašam.

Cik procentuāli ir šo godīgo pasūtītāju?

Aptuveni par pusi no visiem pasūtītājiem esmu pārliecināts, ka viņi ir godīgi, un man prieks par viņiem! Pārsvarā tie godīgie strādā lielajās valsts iestādēs. Viņi saprot, ka savu labo slavu var sabojāt ļoti ātri, jo koruptīvu darījumu ir grūti pierādīt, bet aizdomu ēna momentā krīt pār pasūtītāju. Nesen piedalījāmies iepirkumā, ko organizēja Jaunpils pašvaldība, lai iegādātos skolai datorus un tāfeles. Piedāvājumi netika publiski atvērti. Izrādījās, ka ir divi piedāvājumi ‒ mūsējais un no kādas nezināmas firmas ar sešiem darbiniekiem, kas nodarbojas ar auto servisu. Pērn šī firma strādājusi ar zaudējumiem Ls 10 000 apmērā, un apgrozījums bijis tikai divreiz lielāks par projekta summu. Starpība starp cenām ‒ aizdomīgi minimāla. Mēs neko nevaram pierādīt, bet kā lai te rīkojas? Neuzskatu, ka pareizi ir tas, ka IUB neizskata sūdzības par mazajiem iepirkumumiem, jo, iesniedzot sūdzību tiesā, iepirkums netiek apturēts, un notiek cīņa ar vējdzirnavām. Kāda jēga pēc trim gadiem panākt savu taisnību, kad viss jau ir noticis?

Valstij būtu izdevīgāk iedot papildus līdzekļus IUB, nevis noslogot tiesu sistēmu un radīt nesodāmības sajūtu par iepirkumiem 8.1 panta kārtībā.

Vai savu preci piedāvājat arī caur EIS?

Jā, es fanoju par šīs e-sistēmas izveidotāju Oļegu Fiļipoviču. Viņš patiešām ir cilvēks īstajā vietā. Daudzi pašvaldību iepirkumu speciālisti sūdzas, ka EIS nemainās preču sortiments, bet tās ir muļķības. Ja negrib pirkt EIS sistēmā, tad atrunas vienmēr var izdomāt. Piemēram, tur ir ielikts iPod2, bet tirgū parādās jaunais iPod3, kurš ir labāks. Līdzko tiek izlaists jaunāks modelis, tas arī tiek piegādāts EIS klientiem, jo cena jau nemainās. Mēs gribēdami nevaram pārdot preci, kuru vairs neražo.

Kāpēc pasūtītāji pretojas EIS?

Tāpēc, ka datorus vairs nevarēs nopirkt no tādām aizdomīgām firmām kā iepriekš minētā, kurā ir seši darbinieki, un viss būs jāpērk EISā. Bieži nākas brīnīties, kā mazas firmas spēj datortehniku piegādāt lētāk nekā autorizētie pārstāvji Latvijā! Kā gan lai nerodas aizdomas par preču neatbilstību nolikuma prasībām?! Protams, daudzas pašvaldības pērk e-sistēmā un dara to labprāt. Arī par tām man prieks, jo parasti ir tā ‒ biežāk lietosi EIS, ātrāk sapratīsi, cik tas tomēr ir izdevīgi.

Kāds jums ir bijis vislielākais iepirkums?

Pērn realizējām Izglītības un zinātnes ministrijas un ES fondu līdzfinansēto projektu par 10 000 datoru piegādi Latvijas skolām.

Kurp virzāties, ko gribat sasniegt nākotnē?

Pavisam drīz Latvijas skolēniem būs savi planšetdatori, esam jau dažas skolas ar tiem apgādājuši. Gribam turpināt iesāktu, un darba apjomi nemitīgi aug.

UZZIŅAI

  • AS Capital dibināta 1992. gada 2. septembrī, tā ir viena no vadošajām Latvijas informāciju tehnoloģiju firmām ar savu ražotni, veikalu tīklu, servisu un telekomunikāciju risinājumu piedāvājumu.
  • Capital ražo klēpjdatorus Gauja un galddatorus NEO.
  • AS Capital ir DELL autorizētais pārstāvis Latvijā.


Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: