Nabaga Latvijas burkāns, biete un citi dārzeņi

Aivars Kļavis, 28/05/2014

Post image for Nabaga Latvijas burkāns, biete un citi dārzeņi

Par to, cik daudz bērnu uzturā skolās drīkst lietot sāli un kā panākt, lai ēdiens būtu ne tikai veselīgs, bet arī garšīgs, tiek runāts daudz. Tik daudz un emocionāli, ka neviļus aiz tā visa pazūd pats galvenais. Ko tad īsti bērni ēd?

Kas un no kurienes piegādā produktus skolām? Kāda ir to izcelsme un līdz ar to – kvalitāte? Turklāt runa jau nav tikai par skolām, bet arī par bērnudārziem, pansionātiem un citām pašvaldību iestādēm. Kā arī par valsts cietumiem. Vārdu sakot, par visām vietām, kur ēdināšanu nodrošina, izmantojot publisko iepirkumu. Vai šobrīd, pērkot lētāko un vienlaikus mēģinot procesu maksimāli unificēt, mēs patiesībā neapzogam paši sevi? Kāpēc parasti neņem vērā to cilvēku, kuri spiesti pārtikt no citu piegādātās pārtikas, viedokli un kāpēc daudzviet, sevišķi lielajās pilsētās, ir gan izdevīgāk, gan ērtāk vietējos produktus aizstāt ar importa? Un visbeidzot, kā tas atsaucas uz valsts ekonomiku, nodokļiem un tautsaimniecību kopumā? Kā jau nereti šādās problēmsituācijās jautājumu ir daudz. Tiesa ir arī atbildes. Diemžēl pietrūkst tikai visaptverošas, valstiskas un sabiedrības interesēm atbilstošas rīcības.

Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: