Izmaiņas mācību līdzekļu iepirkumos

iepirkumi, 28/03/2013

Post image for Izmaiņas mācību līdzekļu iepirkumos

Par aktualitātēm mācību grāmatu un skolēnu darba burtnīcu iepirkumos 15. martā Latvijas Pašvaldību zālē žurnāls Iepirkumi diskutēja kopā ar septiņiem ekspertiem. Pa vienam pārstāvim bija no Izglītības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Iepirkumu uzraudzības biroja, biedrības Vecāki par izglītību, Ogres novada domes, Rīgas 28. vidusskolas un mācību grāmatu izdevniecības Zvaigzne ABC.

Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas katru augustu vecāki stāv rindās pie grāmatnīcām ar skolotāju izsniegtajiem sarakstiem, kuros ir norādītas nepieciešamās darba burtnīcas un arī pa kādai grāmatai nākamajam mācību gadam. Kā būs šogad? Tiesībsargs paziņojis, ka katrai pašvaldībai pašai ir jāsedz izdevumi par skolēnu nodrošināšanu ar mācību grāmatām un darba burtnīcām. Vecākiem likt iegādāties mācību līdzekļus ir bezmaksas izglītības principa pārkāpums!

Izrādās, ka jau 20 gadus Latvijā tiek ignorēta ANO Bērnu tiesību konvencija un Satversmē iekļautais punkts par vienādām tiesībām iegūt bezmaksas pamatizglītību.
Ir atrasts viens grēkāzis, diskusijā klātesošais 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, kurš, lūk, ir atļāvies likt vecākiem pirkt mācību līdzekļus.

Skolas ir kļuvušas par ķīlniecēm – ar skubu no dažu skolu mājaslapām izņemti obligāti nopērkamo darba burtnīcu saraksti un radīts iespaids, ka valstī tomēr ir bezmaksas izglītība. Kam mēs cenšamies to iestāstīt? Paši sev?

Situācija dažādās pašvaldībās ir atšķirīga. Piemēram, Ventspils skolās bezmaksas izglītība tiek nodrošināta. Darba burtnīcas iepērk pašvaldība, skolās tās tiek kopētas un izmantotas skolēnu apmācībai. Tomēr lielākajā vairumā pašvaldību, to skaitā arī Rīgā, vecāki paši iegādājas darba burtnīcas un samērā dārgās angļu valodas grāmatas. Citas grāmatas tiek izsniegtas skolu bibliotēkās bez maksas.

DISKUSIJAS DALĪBNIEKI

IZM Izglītības departamenta vecākais eksperts Ēriks Sīka:
– Šobrīd Izglītības likuma grozījumi ir sagatavoti projekta veidā, drīzumā tie nonāks Saeimā. No deputātiem atkarīgs, vai jaunie noteikumi stāsies spēkā šogad vai nākamgad. Lielas grūtības, kā zināms, sagādā valsts fiskālā disciplīna.

IUB Metodoloģijas departamenta direktores vietniece Arita Ūdre:
– Varbūt var runāt ar VRAA, kas veido EIS, lai tā piedāvā īpašu mācību grāmatu katalogu? Tas atvieglotu konkrētu mācību grāmatu iepirkumu.

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe:
– Izglītības sistēma nevarēs normāli funkcionēt, ja to centralizēs. Skolotāju iespējas, variācijas, kvalitāte, uzskati ir tik atšķirīgi!

Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons:
– Pateicoties manai rūgtajai pieredzei un Tiesībsarga aktivitātēm, cerams, ka valsts beidzot tiks skaidrībā, kas ir valsts pienākums, kas jādara pašvaldībām un kas – vecākiem.

Pašvaldību savienības Iepirkumu speciāliste Daina Dzilna:
– Ja līgumsumma būs virs 70 000 latu, jārīko iepirkumu procedūra un jāskatās, kā sagrupēt šos mācību līdzekļus. Jūs varat tos iepirkt kaut piecas reizes, bet tā būs atklāta konkursa procedūra.

Apgāda Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka:
– Vēl lielāka iepirkumu centralizācija par skolas līmeni nebūtu vēlama, jo bieži vien mācību grāmatu autori ir paši skolotāji, un būtu dīvaini, ja vēstures grāmatas autors mācītu vēsturi no cita autora grāmatas.

Biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Simanovska:
– Valsts zina, cik lielā apjomā tā var atļauties finansēt vienu skolēnu, pašvaldība arī to zina. Tikai vecākiem neviens nejautā, cik lielu summu viņi var samaksāt.

– Šobrīd tiek veikti grozījumi Izglītības likumā un saskaņā ar tiem izdoti jauni noteikumi par kārtību, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu iegādi. Kas tajos būs jauns, kādas pārmaiņas gaidāmas un kad tie varētu stāties spēkā?

Ēriks  Sīka: – Jā, mēs Izglītības ministrijā uzskatījām, ka ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, lai precīzāk definētu, kas īsti tiek uzskatīts par mācību līdzekļiem, lai precizētu finansiālo atbildību, kas attiecas uz valsti, pašvaldībām un vecākiem. Pašvaldības visu laiku ir bijušas atbildīgas par izglītības procesa nodrošināšanu savās mācību iestādēs. Grozījumi likumā netiek veikti, lai noteiktu konkrētas summas, termiņus, grāmatu atjaunošanas regularitāti utt.
Šobrīd Izglītības likuma grozījumi ir sagatavoti projekta veidā, drīzumā tie nonāks Saeimā. No deputātiem atkarīgs, vai jaunie noteikumi stāsies spēkā šogad vai nākamgad. Lielas grūtības, kā zināms, sagādā valsts fiskālā disciplīna.

Vita Pūķe: – Vai ministrija ir padomājusi par to, ko izglītībā prasīs eiro ieviešana? Mainīsies mācību līdzekļi, vairs nevarēsim komerczinībās, ekonomikā vai matemātikas teksta uzdevumos skaitīt latus, tā būs pagātne.

Ēriks Sīka: – Konkrēti par eiro ieviešanu neesam sprieduši, bet tas, ka jāpalielina finansējums mācību līdzekļu iegādei, visiem ir skaidrs.

Vita Pūķe: – Mēs patiešām esam satraukušies, jo problēmas ar mācību līdzekļu iegādi ir lielas. Šim mērķim esošā budžeta ietvaros mums papildus jāatrod 250 000 latu, kas ir praktiski neiespējami. Godīgi sakot, arī nākamgad, kad budžetā tiks samazināta ienākumu nodokļa sadaļa, es neredzu iespējas atrast šādu summu. Protams, mēs atbalstīsim savas skolas, cik vien būs mūsu spēkos, – arī šobrīd papildus valsts niecīgajam finansējumam mēs plānojam piecus latus uz skolēnu mācību grāmatām un burtnīcām, bet tas joprojām ir nepietiekami.

Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: