Informācijas tehnoloģijas – mūsdienu pasaules asinsrite

Gunta Kļaviņa, 02/07/2013

IT iepirkumi

Pirmo reizi šajā izdevumā aplūkojot iepirkumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģijām, nākas secināt, ka šajā nozarē problēmu, sarežģījumu un izaicinājumu ir krietni vairāk nekā parastos iepirkumos. Vispirms jau tādēļ, ka pati nozare ir ļoti komplicēta,unikāla un, es pat teiktu – varena, jo īpaši mūsu elektronikas laikmetā. Varbūt ambiciozi skan, bet, ja kādudien kādas globālas katastrofas dēļ apstātos visi datu pārraides tīkli, valstis un pasaule pārstātu funkcionēt. Jo elektroniskā datu pārraide un sarežģītie tīkli, kas integrē vienotās sistēmās datortehniku, datu bāzes, valstiskas nozīmes reģistrus, valsts kasi, valsts nozīmes e-pakalpojumus, valsts drošības sistēmas, globālā transporta kustību utt., ir mūsdienu pasaules asinsrite. Un nozares speciālisti zina, ka tas nebūt nav pārspīlēti teikts. Tāpēc arī, iepērkot tik komplicētas sistēmas, nereti nepietiek pat ar to, ka gan pasūtītāja, gan piegādātāja komandā ir pieredzējuši speciālisti, jo bieži vien iepirkumi ir tik specifiski, ka reizē ar pasūtāmo IT produktu nākas iepirkt arī īpašus konsultantu pakalpojumus. Kāda ir situācija ar IT&T iepirkumiem Latvijā – vērtējam šajā diskusijā.

Diskusijas dalībnieki:
Oļegs Fiļipovičs, VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors;
Nataļja Prjažeņņikova, VID Informātikas pārvaldes Pirmās tehniskā atbalsta daļas vadītāja, IT iepirkumu eksperte;
Ivonna Bibika, Exigen Services biznesa attīstības direktore;
Aldis Puisītis, SIA AAprojekts valdes loceklis;
Ainars Biders, SIA AAprojekts, IT iepirkumu eksperts, izstrādājis labas IT iepirkumu prakses vadlīnijas pēc LIKTA pasūtījuma;
Dzintars Zariņš, Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas (LDTA) valdes loceklis un SIA Dozimetrs valdes loceklis.

IT&T iepirkumu tendences un vadlīnijas

– Kādus IT pakalpojumus, programmatūru, datortehniku visvairāk un visbiežāk iepērk valsts institūcijas un pašvaldības? Kādas pozitīvas vai negatīvas tendences vērojamas pēdējos gados?

Dzintars Zariņš: – Strādāju nozarē ilgus gadus, no pašiem sākumiem. Arī agrāk piedalījos iepirkumos, kad tādas iepirkumu sistēmas un IUB vēl nebija. Pirms diskusijas aprunājos ar savas asociācijas biedriem, kas pārstāv industriju, galvenokārt orientējoties uz datortehniku. Firmas un speciālisti, kas regulāri izstrādā risinājumus iepirkumos, diemžēl bieži ir neapmierināti ar iepirkumu rezultātiem, sūdzas, regulāri tiesājas un virza procesu dzelžu iepirkumos. Mūsu asociācijā divi lielākie piegādātāji un arī lielākie strīdnieki ir Capital un ATEA (IT infrastruktūras risinājumi). Problēmas sagādā tas, ka par iepirkumiem līdz 20 000 latiem sūdzības var iesniegt tikai Administratīvajā tiesā, nevis IUB. Risinājums: IUB varētu šīs sūdzības skatīt rakstveida procesā un izskatīšanas komisijā varētu būt tikai viens IUB darbinieks. Dažkārt mazajos iepirkumos pasūtītājs rīkojas klaji prettiesiski, bet došanās uz tiesu nekādi neaptur iepirkumu līguma slēgšanu. Mūsu asociācijas biedri uzskata, ka IUB tomēr vajadzētu turpināt šo procedūru, varbūt to vienkāršojot, optimizējot.

Ainars Biders: – Būtībā informācijas tehnoloģiju iepirkumi IUB ir stabili favorīti pēc sūdzību skaita – līdztekus būvniecības iepirkumiem. Tādēļ pēc asociācijas LIKTA pasūtījuma sagatavojām dokumentu Labas prakses vadlīnijas IT iepirkumos, kas publicēts IUB mājaslapā, un šajā dokumentā apkopoti lielākie grābekļi, uz kuriem pasūtītājs visbiežāk uzkāpj: tās ir nepārdomātas, pārmērīgas atlases prasības, piemēram, prasība, lai iepriekš būtu ieviestas desmitkonkrētas sistēmas. Kāpēc gan?! Ja uzņēmums to ir izdarījis vienreiz, kāpēc lai tas to neizdarītu otrreiz! Nav vajadzīga desmitkārtīga pārbaude! Tāpat ir prasības, kuras attiecas tieši uz garantijas saistību pārņemšanu, līdz ar to konkrētā sistēmā attīstības darbus var veikt tikai tas pats uzņēmums, kas to izpildīja. Nereti ir sastopamas kļūdas vērtēšanas kritērijos – tie bieži vien ir tādi, kam nav nekādas saistības ar iepirkumu priekšmetu, turklāt šie kritēriji nav izmērāmi. Un vēl viena standartproblēma – iepirkumu likumdošana, judikatūra un prakse nepārtraukti attīstās un mainās: vidēji mēnesī iznāk 1–2 IUB lēmumi, kam būtībā ir judikatūras nozīme. Tāpat ar līdzīgu intensitāti nāk tiesas spriedumi. Faktiski, ja tam visam rūpīgi neseko līdzi, tad nav iespējams sagatavot normālu, pareizu iepirkumu.

Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: