Par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā

Ieva Lācenberga-Rocēna, 04/12/2018

Post image for Par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā

Pārāk augstas cenas izslēgšanas nosacījumi publiskajos iepirkumos

Ikdienā, šķiet, ikvienam ir skaidrs: ja nepieciešams ko iegādāties, jāsaprot, cik tas varētu maksāt, cik šim pirkumam var atļauties tērēt. Līdzīgi arī publiskajos iepirkumos, iestādes un organizācijas plāno iepirkumus, ņemot vērā uzdevumu izpildei nepieciešamo. Lai pareizi noteiktu piemērojamo iepirkuma metodi, liela nozīme ir tirgus izpētei un visai precīzai paredzamai līgumcenai.

Stāsts ir par paredzamās līgumcenas nozīmi un par to, kā likumdevējs atrisinājis dažas problēmas, radot vietu jaunām. Runa ir grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas stājās spēkā 2018. gada 18. oktobrī.

2018. gada pavasarī astoņi 12. Saeimas deputāti iesniedza likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Likumprojekts), ierosinot papildināt PIL 9. un 53. pantus ar nosacījumu, ka gadījumā, ja piedāvātā cena pārsniedz 50 procentu pasūtītāja noteiktās, tad šāds piedāvājums būtu jānoraida. Iepazīstoties ar Likumprojekta anotāciju, protams, rodas daži jautājumi par pasūtītāja un iepirkuma komisijas atbildību.

Sabiedrības un mediju uzmanību ir piesaistījuši atsevišķi iepirkumi, kuru rezultātā pasūtītāji noslēguši līgumus par cenu, kas 2 vai pat vairāk reižu pārsniedz paša pasūtītāja aprēķināto paredzamo līgumcenu. Šādos gadījumos būtu jāvērtē atbildīgo personu rīcības tiesiskums, jo pastāv aizdomas par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu.

Krīzes laikā, kad konkurence iepirkumos bija ļoti sīva, dienas kārtībā bija cīņa ar dempingotājiem, taču laikā, kad pieejams Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējums, ir iespēja izvēlēties starp daudzajiem iepirkumiem un novērojams sadārdzinājums. Līdz ar to ES strukturfodu līdzfinansēto iepirkumu līgumcenas, ja tās būtiski atšķiras no iepirkumu plānā norādītās paredzamās līgumcenas, pasūtītājam līguma slēgšanas gadījumā ir jāpamato.

Likumprojektā kā pamatojums PIL grozījumiem tiek norādīts tas, ka izsludinātā publiskā iepirkumā pretendenti var iesniegt piedāvājumu, kuri nereti ir nepamatoti dārgi un pasūtītājs var pieņemt lēmumu par uzvarētāju iepirkumā atzīt pretendentu, kura piedāvājums ir bijis vairākkārt dārgāks, līdz ar to situāciju var izmantot ļaunprātīgi, apzināti radot finansiālus zaudējumus pasūtītājam. Tāpat nepamatots sadārdzinājums un dārgākā pretendenta izvēle rada augstu korupcijas risku. Lai gan nav šaubu, ka nav saimnieciski no nodokļu maksātāju naudas pārmaksāt par kādu līgumu, taču svarīgi bija izvērtēt, cik šādu gadījumu konstatēts un kāds bijis atbildīgo personu pamatojums slēgt līgumu par dubultu vai augstāku cenu. Manuprāt, praksē skaitliski vairāk bijis gadījumu, kad pasūtītāji šādās situācijās pārtraukuši iepirkumus, secinot, ka kļūdījušies paredzamās līgumcenas noteikšanā vai izvirzījuši nesamērīgi augstas prasības, un ka nepieciešams veikt jaunu iepirkumu.

Uz Likumprojekta 2. lasījumu Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgara Putra iesniedza priekšlikumu par PIL 41. panta papildināšanu, ierosinot noteikt, ka iepirkuma procedūrā, kur piedāvājuma izvēles kritērijs ir cena un piedāvājumu iesniedzis viens pretendents, pasūtītājam iepirkums ir jāpārtrauc gadījumā, ja pretendenta piedāvātā cena par 50 procentiem vai vairāk pārsniedz pasūtītāja norādīto paredzamo līgumcenu.

Tomēr Likumprojekta 3. lasījumā tika atbalstīts atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ieteikums un līdz ar grozījumu stāšanos spēkā, spēkā stājies arī jauns izslēgšanas nosacījums: Pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu iepirkuma procedūrā, ja pretendenta piedāvātā līgumcena pārsniedz jebkuru no šādām vērtībām:

  1. iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītāja norādīto līgumcenu, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība;
  2. 150 procentu no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas.

Lai gan iepirkumos strādājošie pieraduši, ka izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā parasti attiecināmas jeb piemērojamas uz iepirkumiem, kas uzsākti pēc grozījumu stāšanās spēkā, atļaujot uzsāktos iepirkumus pabeigt pēc “vecajiem spēles noteikumiem”, tomēr šis nosacījums ir jāpiemēro jau uzsāktos iepirkumos.

2018. gada 29. oktobrī, 11 dienas pēc grozījumu stāšanās spēkā, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) savā mājas lapā publicēja Skaidrojumu par pretendentu piedāvājumu atbilstības pārbaudi attiecībā uz pretendenta piedāvāto līgumcenu iepirkuma procedūrā, kur norādīts, ka šāda pārbaude (atklātajos un slēgtajos konkursos saskaņā ar PIL 41 (11) un sarunu procedūrās saskaņā ar PIL 8 (7) 1. punktu) attiecināma arī uz iepirkuma procedūrām, kuras izsludinātas pirms šo normu spēkā stāšanās dienas (līdz 2018. gada 17. oktobrim), bet kurām piedāvājumu vērtēšana ir pēc šī datuma.

Skaidrojumā norādīts, ka PIL 41 (11) noteikumi netiek piemēroti, ja iepirkuma procedūras dokumentos nenorāda paredzamo līgumcenu vai noteikto līgumcenu. Jāņem vērā, ka iepirkuma procedūras dokumenti ir arī paziņojums par līgumu un paziņotā informācija e-konkursu vidē, kura pieprasa šāda lauka ievadi.

Ar IUB skaidrojumu par to, kā pareizi veicama piedāvājumu atbilstības pārbaude, noteikti iesaku iepazīties IUB mājas lapā. Lai gan skaidrojumā norādīts, ka pārbaude veicama iepirkumu procedūrās, kur piedāvājuma vērtēšana notiek pēc 2018. gada 17. oktobra, nav īsti saprotams, vai pārbaudi jāveic arī tad, ja vērtēšana uzsākta pirms minētā datuma un faktiski tā jau ir pabeigta, taču nepieciešams noformēt lēmumu un to paziņot. Tālruņa sarunā ar IUB noskaidroju, ka tomēr pārbaude attiecināma uz iepirkumu procedūru, kur piedāvājumu vērtēšana ir procesā un vēl līdz 2018. gada 17. oktobrim nav pieņemts un paziņots lēmums par rezultātiem.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, kur strādāju, vairākos iepirkumos elektroniski iesniegto piedāvājumu atvēršana notika 2018. gada 16. oktobrī un piedāvājumu vērtēšana tika uzsākta pirms 2018. gada 17. oktobra. Vēl pirms IUB skaidrojuma tika sagatavoti lēmumu projekti. Tā kā diemžēl iepirkuma komisijas sēdi izdevās noorganizēt tikai novembra sākumā, vajadzēja vēl nepaziņotos lēmumus koriģēt, lielākoties pieņemot lēmumu noraidīt dažus pretendentus, pat ja līguma izpildes tiesības tiem nebija paredzēts piešķirt.

Grūti spriest, vai likumdevējs bija piemirsis ietvert pārejas noteikumos datumu, no kura šie noteikumi piemērojami, un vai ir izvērtēta šādu grozījumu ietekme uz ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanas finanšu riskiem, tomēr ir svarīgi informēt pilnīgi visus iepirkumu speciālistus, iepirkumu komisijas un vadītājus par jauniem spēles noteikumiem. Un nobeigumā gribētos atgādināt, ka nav godīgi pret iesaistītajām pusēm mainīt spēles noteikumus jau spēles gaitā!

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: