Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

CFLA saņēmusi 8 projektus par AF atbalstu pētniecībai un internacionalizācijai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu iesniegumu atlasē par Atveseļošanas fonda (AF) investīcijām pētniecībā un internacionalizācijā saņēmusi astoņus projektu iesniegumus par visu pieejamo finansējumu – 47,66 miljoniem eiro.

Pieejamais AF finansējums šajā atlases kārtā bija 47 663 651 eiro, maksimālais atbalsta finansējums vienam projektam – 5 957 956 eiro. Astoņos projektu iesniegumos kopā plānotais AF finansējums – 47 663 648 eiro, finansējums kopā ar privātajiem ieguldījumiem – 74 407 382 eiro. AF finansējums ir pietiekams visu iesniegto projektu iesniegumu īstenošanai un atbalstam varēs kvalificēties visi pretendenti, kuri atbildīs Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām. CFLA projektu sākotnējo izvērtēšanu veiks līdz š.g. 19. aprīlim.

Projektu atlasē, kur iesniegumu pieņemšana beidzās š.g. 19. martā, finansējumam varēja  pieteikties juridiskas personas vai biedrības, kas sastāv no vismaz vienas nozares asociācijas vai vismaz pieciem savstarpēji nesaistītiem komersantiem, vai atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, un kuru apgrozījums pēdējā pārskata gadā bijis vismaz 150 miljoni eiro un eksporta apjoms – vismaz 75 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā AF programmā apstiprināto projektu ietvaros  sīkie, mazie, vidējie un lielie komersanti, tai skaitā valsts kapitālsabiedrības un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, varēs attīstīt produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās, piedaloties pētniecības projektu atlasēs, ko veiks finansējuma saņēmēji, un pēcāk īstenojot rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālās izstrādes, kā arī tehniski ekonomiskās priekšizpētes pētniecības projektiem.

Atbalsts projektu īstenošanai paredzēts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros: 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” otrajā kārtā.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā Projektu atlases.

Kategorijas
Korupcija Tieslietas

Tiesai no jauna jāvērtē pagaidu aizsardzības lūgums strīdā par karteļa konstatēšanu 

Senāta Administratīvo lietu departaments 19.martā atcēla apgabaltiesas lēmumu noraidīt SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” pagaidu aizsardzības lūgumu lietā, kurā ir strīds par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju dalību kartelī. Pieteicēja lūgumu iesniedza, jo tai ir liegta iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos. Senāts skaidroja, kāds pagaidu aizsardzības līdzeklis ir vērtējams izskatāmās lietas ietvaros. 

Konkrētajā gadījumā Konkurences padome AS „LIEPĀJAS AUTOBUSU PARKS”, SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS „NORDEKA” darbībās konstatēja aizliegtu vienošanos un uzlika naudas sodu. SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS „NORDEKA” vērsās tiesā, lūdzot šo lēmumu atcelt. Tiesa ierosināja administratīvo lietu. SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” iesniedza pagaidu aizsardzības lūgumu. 

Senāts konstatēja, ka pasūtītājam ir tiesiskais pamats lemt par kandidātu vai pretendentu izslēgšanu no iepirkumu procedūras arī situācijā, kad ar Konkurences padomes lēmumu atzīts personas pieļauts konkurences tiesību pārkāpums, pat ja attiecīgais Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzēts un tiesvedība vēl nav noslēgusies. Tas nozīmē, ka arī par neapstrīdamu vēl nekļuvis Konkurences padomes lēmums ietekmē personas saimnieciskās intereses publiskajos iepirkumos, kuros konkrētā persona ir ieinteresēta piedalīties. 

Senāts secināja, ka pieteicēja pēc būtības vēlas pasargāt sevi no jebkādas ietekmes jeb nelabvēlīgām sekām, kuras attiecībā uz iepirkumiem rada Konkurences padomes lēmums, kamēr tas nav kļuvis neapstrīdams. Citiem vārdiem, pieteicēja vēlas nodrošināt tāda tiesiskā stāvokļa saglabāšanu, kāds tas bija līdz pārsūdzētā lēmuma spēkā stāšanās brīdim. Tas ir panākams ar administratīvā akta darbības apturēšanu, kas kā pagaidu aizsardzība ir izmantojama tieši gadījumos, kad tiesā tiek izvirzīts prasījums par administratīvā akta atcelšanu.  

Senāts, Konkurences likumā ietverto tiesisko regulējumu interpretējot kopsakarā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto, atzina, ka pieteikuma iesniegšana tiesā aptur pārsūdzētā Konkurences padomes lēmuma darbību daļā par soda uzlikšanu, bet ne attiecībā uz Publisko iepirkumu likumā paredzēto tiesisko seku iestāšanos. Šādos apstākļos pieteicējai ir pamats lūgt administratīvā akta darbības apturēšanu. 

Senāts vērsa uzmanību uz kļūdaino uzskatu, ka administratīvajam aktam, ar kuru ir vienīgi konstatēts pārkāpums, nav aktīvas iedarbības, un tādēļ tā darbību nav iespējams apturēt. Senāts norādīja, ka to, vai administratīvajam aktam ir aktīva iedarbība, noteic tas, vai šis administratīvais akts rada tiesiskas sekas. Konkrētajā gadījumā šādas sekas tiek radītas, līdz ar to arī to iestāšanos ir iespējams apturēt, ja vien tiek izpildīti attiecīgie priekšnoteikumi. 

Senāta lēmums. Lieta Nr.SKA-459/2024 (A43002823) 

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Likumdošana, normatīvie akti

Ministru kabinetā apstiprināts “Nacionālās kiberdrošības likums”

Otrdien, 19. martā, Ministru kabinets apstiprināja likumprojektu “Nacionālās kiberdrošības likums”. Likumprojekta mērķis ir stiprināt kiberdrošību Latvijā, kā arī ieviest pārskatītās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas (NIS2) prasības. NIS2 direktīvas mērķis ir panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropas Savienībā. 

“Latvija līdz šim demonstrējusi spēcīgu kibernoturību. Bet, ņemot vērā, mūsu stingro nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā, mums jābūt gataviem, ka turpināsim būt Krievijas kiberuzbrukumu mērķis. Tāpēc proaktīvi stiprinām savas kiberspējas un kiberdrošības pārvaldību,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.   

Nacionālās kiberdrošības likums, salīdzinot ar spēkā esošo Informācijas tehnoloģiju likumu, ievieš vairākas nozīmīgas izmaiņas. Tiks izveidots Nacionālais kiberdrošības centrs, kas darbosies kā vienotais kontaktpunkts kiberdrošības jautājumos un veiks nacionālo kiberdrošības prasību ieviešanas pārraudzību, kā arī izstrādās nacionālās kiberdrošības rīcībpolitikas iniciatīvas. Nacionālā kiberdrošības centra funkcijas īstenos Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienību CERT.LV. CERT.LV atbildībā būs reaģēšana uz kiberdrošības incidentiem, kibertelpas situācijas monitorings un draudu analīze, sensoru tīkla, DNS ugunsmūra un drošības operāciju centru darbības nodrošināšana, kā arī sabiedrības izglītošana kiberdrošības jautājumos.

Šis likumprojekts attieksies uz būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru, un tajā ir noteikti kritēriji, pēc kuriem tiek definēta publiskā un privātā sektora organizācijas piederība kādai no minētajām grupām.   

Likumprojekts nosaka, ka publiskā un privātā sektora organizācijām, uz kurām likums attieksies, līdz 2025. gada 1. aprīlim būs jānosaka savs statuss un jāreģistrējas, kā arī līdz 2025. gada 1. jūlijam jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks. Citas prasības ietver minimālo kiberdrošības prasību ievērošanu, ziņošanu par incidentiem un atklātajām ievainojamībām, risku pārvaldības un darbības nepārtrauktības plāna izstrādi un ikgadēja pašnovērtējuma ziņojuma iesniegšanu. 

Likumprojekts paredz, ka būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, dokumentu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pārbaudes, kā arī korektīvo pasākumu īstenošanu veiks Nacionālais kiberdrošības centrs, bet informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras iestāde būs Satversmes aizsardzības birojs. 

Tāpat likumprojekts paredz noteikt prasības aizsardzībai pret pakalpojumatteices kiberuzbrukumiem, drošības prasību noteikšana datu centriem, kā arī kiberhigiēnas prasību izstrādi, kas būs piemērojama valsts un pašvaldību institūcijām.

Lai likumprojekts “Nacionālās kiberdrošības likums” stātos spēkā, tas vēl jāskata un jāapstiprina Saeimā.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Uzņēmējdarbība

Tūrisma nozari orientēs uz eksportspēju

2024. gada 19. marta sēdē Ministru kabinets iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes locekļiem sagatavoto Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027. gadam (turpmāk – Stratēģija).

“Stratēģija ir izstrādāta laikā, kad tūrisma nozare vēl ir atveseļošanās posmā pēc COVID-19 pandēmijas radītajiem zaudējumiem un saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem ģeopolitiskās situācijas dēļ, līdz ar to nepieciešams jauns skaidrs redzējums par tūrisma nozares ienesīgumu un eksportspējas jaudu, kā arī jauni instrumenti nozares eksporta izrāviena sekmēšanai. Mēs piedāvājam iestrādnes jaunai tūrisma nozares attīstības politikas paradigmai – izvirzām nozares eksportspēju, starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību kā būtiskākās komponentes tūrisma nozares attīstībai. Vienlaikus nozarei jākļūst inovatīvākai, ilgtspējīgākai un efektīvākai. Mūsu mērķis ir panākt Latvijas tūrisma eksporta pieaugumu līdz 1,52 miljardiem eiro 2027. gadā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Stratēģija sniedz konspektīvu ieskatu esošajā situācijā tūrisma nozarē un skaidro tūrisma un pasākumu nozares attīstības mērķi, vīziju un misiju, kā arī ietver galvenās prioritātes nozares attīstības mērķa sasniegšanai.

Stratēģijā ir noteikta kopēja vīzija tūrisma nozares attīstībai, paredzot, ka Latvija ir pievilcīgs un dzīvotspējīgs tūrisma galamērķis jebkurā sezonā. Kā galvenā misija ir noteikts – palielināt Latvijas tūrisma nozares eksportspēju, veicinot inovatīvu, personalizētu tūrisma produktu un produktu ar augstu pievienoto vērtību veidošanu un popularizēšanu, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus.

Lai sasniegtu Stratēģijā izvirzīto mērķi, būtiski ir veicināt investīcijas lielu starptautiski pievilcīgu tūrisma projektu attīstībai, veikt aktīvu Latvijas kā droša tūrisma galamērķa mārketingu, kā arī nodrošināt uzņēmēju eksportspēju veicinošas atbalsta programmas. Stratēģijā noteiktas četras būtiskākās prioritātes jeb stratēģiskie virzieni mērķa sasniegšanai:

  • produktu un galamērķu attīstība, kas paredz jaunu un inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību veidošanu un ieviešanu tirgū, jaunu sadarbības formu veidošanu tūrisma produktu attīstībā un komersantu kompetences stiprināšanu;
  • pieprasījuma veicināšana, kas paredz efektīvas mārketinga aktivitātes Latvijas kā tūrisma galamērķa un Latvijas tūrisma produktu atpazīstamības veicināšanai, īpaši strādājot uz jauniem, perspektīviem tūrisma tirgiem;
  • datos balstīta pārvaldība – paredz vienota risinājuma/ sistēmas izstrādi tūrisma nozarei nozīmīgu datu ieguvei un atvērto datu pieejamības nodrošināšanai iesaistītajām pusēm, kā arī veikt padziļinātus tūrisma jomas pētījumus;
  • uzņēmējdarbības vides tūrisma jomā pilnveidošana un tūrisma jomas normatīvā regulējuma sakārtošana – paredz pārskatīt Tūrisma likumu, kā arī izstrādāt īstermiņa īres mītņu regulējumu.

“Lai gan Stratēģijā fokusējamies uz tūrisma eksporta stimulēšanu, nedrīkstam aizmirst arī par vietējā tūrisma attīstību. Latvijā būtiskas ir tradīcijās balstītas vietējā tūrisma aktivitātes, kas bieži vien ir ģimenes uzņēmumi, un pamatā kļūst par reģionālā tūrisma piedāvājuma stūrakmeni un potenciālu eksportspējas celšanai reģionos. Veicinot vietējā tūrisma attīstību un izstrādājot jaunus produktus tieši vietējam tirgum, tūrisma uzņēmumi, reģioni un pašvaldības veicinās savu novitāti un konkurētspēju,” pauž ekonomikas ministrs.

Noteikto prioritāšu īstenošanu caurvij horizontālās komponentes – digitalizācija un vides, sociālā un ekonomiskā ilgtspēja.

Stratēģija ietver divus rīcības plānus jeb darbības virzienus – Latvijas tūrisma starptautiskās atpazīstamības nodrošināšana un Darījumu un pasākumu tūrisma eksporta veicināšana, kas tiks realizēti atbilstoši pieejamajam ES fondu un valsts budžeta līdzekļu apjomam.  Vienlaikus, paredzēts, ka jauni rīcības plāni var tikt izstrādāti jebkurā Stratēģijas īstenošanas laika posmā, ņemot vērā aktuālo situāciju tūrisma un pasākumu nozarē, izaicinājumiem vai tūrisma nozares profesionāļu priekšlikumus.

Ar apstiprināto Informatīvo ziņojumu Par Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027.gadam var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Nosaka kopējās valsts pārvaldē auditējamās prioritātes šim un nākamajam gadam

Otrdien, 19. martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto MK rīkojuma projektu, par kopējo valsts pārvaldē auditējamo prioritāti 2024. un 2025. gadam nosakot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) drošību. MK rīkojuma projekts ietver 2024. un 2025. gadā auditējamās prioritārās jomas, īstenojamos pasākumus, atbildīgās institūcijas un izpildes termiņus.

Regulējuma mērķis ir noteikt kopējās valsts pārvaldē auditējamās prioritātes 2024. un 2025. gadam, lai, izmantojot ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību resursus, vienlaicīgi tiktu veicināta kopējā izpratne par risku vadību un ieguvumiem no tās, padziļināti vērtēta informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) drošības pārvaldība un gūta pārliecība, ka  publiskajā pārvaldē izmantotie IKT resursi tiek pārvaldīti veidā, kas nodrošina iespējami augstāko to aizsardzību pret drošības apdraudējumiem, kā arī veicināta starpresoru sadarbība un darbības efektivitāte.

Covid-19 pandēmija un tai sekojošā Krievijas karadarbība Ukrainā ir ieviesusi būtiskas izmaiņas gandrīz katrā jomā. Lai arī IKT jomas nozīmes pieaugums vērojams ilgāku laiku, tieši pēdējie trīs gadi ir iezīmējuši iepriekš nepieredzētu šis jomas pielietojuma paplašināšanos gan attiecībā uz pieejamajiem elektroniskajiem pakalpojumiem, gan to izmantotāju loku. Līdz ar būtisko IKT iespēju pieaugumu, pieaudzis arī kiberdrošības apdraudējumu apjoms. Arvien biežāk organizācijām un personām nākas saskarties ar dažādiem kiberdrošības  apdraudējumiem, kuri vērsti gan uz finanšu resursu izkrāpšanu, gan informācijas konfidencialitātes kompromitēšanu.

IKT drošības pārvaldības iekšējais audits palīdzētu novērtēt risku vadības principu piemērošanu praksē, kā arī ļautu novērtēt gan publiskās pārvaldes iestāžu veikto pasākumu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un labajai praksei IKT drošības jomā, gan pievērstu uzmanību IKT drošības jomas aktualitātei un nepieciešamībai turpināt attiecīgās jomas nepārtrauktu pilnveidi un uzlabošanu. Audita izpilde palīdzētu identificēt kopējo valsts pārvaldes jau īstenoto pasākumu apjomu IKT jomā, vienlaikus apzinot iespējamos būtiskos trūkumus un nepilnības, kuru novēršana un jomas tālākā attīstība būtu īstenojama nākotnē.

Iekšējais audits ir efektīvs rīks nozaru politikas veidotāju dialoga veidošanai ar citām valsts pārvaldes iestādēm (politikas ieviesējiem), palīdz vienkopus identificēt nozarē pastāvošas nepilnības, ieteikumu veidā stiprināt kontroles un procesus tajā, kā arī celt kopējo valsts pārvaldes izpratni par auditējamo jomu.

Rīkojuma projekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Likumdošana, normatīvie akti Pašvaldības

Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā jaunas atbalsta programmas pašvaldībām

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, vakar, 18. martā, tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem, iepazīstināja ar Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) esošajām un iecerētajām valsts atbalsta programmām klimata un enerģētikas politikas jomā. Uzklausot LPS pārstāvju viedokli par  izaicinājumiem, tajā skaitā tehnoloģiju tirgū, puses vienojās par kopīgu sadarbību ekspertu līmenī, strādājot pie turpmāko atbalsta programmu nosacījumu pilnveides.

“Atbalsta programmu izstrādes procesā vienlīdz būtiski ir iesaistīt tos, kuri rezultātā īstenos šos projektus, lai sniegtu savu ieguldījumu emisiju samazināšanā. Kopīgā dialogā, meklējot atbildes uz potenciālajiem izaicinājumiem,  ar ko saskaras pašvaldības, mūsu mērķis būs salāgot programmu nosacījumus ar reālo tirgus situāciju,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis. 

Finansiāls atbalsts klimata un enerģētikas projektu īstenošanai ir un būs pieejams vairākos KEM atbildībā esošajos instrumentos: Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII), Modernizācijas fonds, ES fondi 2021-2027, Atveseļošanās un noturības mehānisms, kā arī Sociālais klimata fonds.

KEM, kopš 2016. gada EKII ietvaros ir pieejams atbalsts 145 milj. eiro apmērā dažādu aktivitāšu īstenošanai, lai ierobežotu enerģijas patēriņu, veicinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu un samazinātu CO2 emisijas. 85% no kopējā pieejamā finansējuma jau šobrīd ir izmantots septiņu atbalsta programmu īstenošanā. Neskatoties uz vērienīgo finansējumu apgūšanu, divās atbalsta programmās joprojām notiek projektu iesniegumu pieņemšana.

Mājsaimniecības var turpināt pieteikties atbalsta saņemšanai elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei, kā arī atjaunīgo energoresusu ražošanas iekārtu iegādei – saules paneļi, vēja ģeneratori, siltumsūkņi u.c. Divu gadu laikā KEM atbalsta programmas ietvaros uzstādīti teju 10 tūkst. saules paneļu projektu, bet pa Latvijas ceļiem ripo ap 1 500 elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto.

LPS pārstāvji tika iepazīstināti ar EKII jaunajām atbalsta programmām, kas plānotas pašvaldībām, to iestādēm un pašvaldību kapitālsabiedrībām un plānotajām izmaiņām jau spēkā esošajās programmās. Piemēram, turpinot īstenot viedo pilsētvides tehnoloģiju attīstību reģionālā un pašvaldību līmenī, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām būs iespēja pieteikties programmas otrajā kārtai. Otrajā kārtā varēs saņemt atbalstu atjaunīgo energoresursu iekārtu uzstādīšanai, piemēram, saules paneļu iegādei komunālo pakalpojumu nodrošināšanai, t.sk. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kā ari energoefektivitātes pasākumu ieviešanai, izmantojot viedos risinājumus (informācijas un komunikāciju tehnoloģijas).

K. Melnis aicināja pašvaldības izmantot šo iespēju, lai vienlīdz mazinātu kopējās pašvaldību izmaksas un nodrošinātu tīrāku, sakoptāku vidi pašvaldību iedzīvotājiem. Melnis uzsvēra, ka atbilstoši ES regulējumam pašvaldībām būs jārealizē projekti, kas vērsti uz elektroenerģijas ražošanu un izmantošanu no atjaunīgajiem energoresursiem. Šīs programmas otrās kārtas īstenošanai atvēlēti 6 milj. eiro. KEM plāno apstiprināt programmas grozījumus š.g. 2. ceturksnī.

K. Melnis norādīja: “Transporta sektors ir viens no lielākajiem emisiju rašanās avotiem Latvijā. Izmantojot Modernizācijas fonda programmu, mēs nodrošināsim iespēju pašvaldībām, to kapitālsabiedrībām, valsts iestādēm un uzņēmumiem iegādāties elektromobiļus, kā arī atbilstošas uzlādes infrastruktūras ieviešanu.” Programmas paredzētais finansējums ir 5 milj. eiro un to paredzēts apstiprināt valdībā  provizoriski š.g. 2.ceturksnī.

Tāpat KEM turpina darbu pie projektu konkursu nolikumu izstrādes divām ES fondu atbalsta programmām. Viena programma ir biometāna izmantošanas veicināšana, bet otra – energoefektivitātes veicināšana centralizētajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē, tostarp paredzot investīcijas jaunu pieslēgumu izbūvei, lai pie esošas centralizētās siltumapgādes sistēmas pievienotu jaunus objektus. Plānotais finansējuma apjoms būs attiecīgi 21,75 milj. un 56,55 milj. eiro un atbalsta programmas plānots apstiprināt valdībā provizoriski š.g. 3. ceturksnī.

Kategorijas
Nozares

Noslēgusies Iepirkumu akadēmijas aptauja

Izsakām pateicību par atsaucību un dalību aptaujā! Saņēmām daudz vērtīgas atbildes, kas palīdzēs attīstīt Iepirkumu akadēmijas pakalpojumu kvalitāti un piedāvājumu. Analizēsim iegūto informāciju, izdarīsim secinājumus, pilnveidosimies un darbosimies, lai uzlabotu ne tikai apmācību, bet arī iepirkuma procesa norisi kopumā.

No visiem anketas respondentiem izlozējām trīs iespējas piedalīties jebkurā Iepirkumu akadēmijas vebinārā bez maksas. Apsveicam Helēnu Gleglu, Antu Birkhāni un Baibu Velpi!

Aicinām arī turpmāk sazināties ar mums par savām idejām, ieteikumiem un ierosinājumiem rakstot uz e-pastu: akademija@iepirkumi.lv

Vienmēr atvērti uzklausīt Jūsu viedokli un vajadzības!

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Pašvaldības

Galīgajā lasījumā atbalsta pienākumu pašvaldību vadošajām amatpersonām saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam

Pašvaldību vadošajām amatpersonām vajadzēs iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. To paredz trešdien, 13.martā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un izmaiņas Pašvaldību likumā. Izmaiņas likumos rosinājis Valsts prezidents.

Ne tikai valsts apdraudējuma vai krīzes apstākļos, bet arī ikdienā ļoti nozīmīga ir efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties. Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstisku un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju, uzsvēris Valsts prezidents.

Izmaiņas paredz, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiks jaunas domes vēlēšanas, jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam arī būs jāsaņem šī atļauja, paredz likumprojekts.

Pienākums saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam attieksies arī uz pašvaldības izpilddirektoru un viņa vietnieku. Ja to neiegūs, persona no šī amata būs atbrīvojama, paredz likuma izmaiņas.

Paredzēts, ka pašvaldībai būs jānosūta pieprasījums attiecīgajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas piešķiršanu domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc viņa ievēlēšanas amatā, bet izpilddirektoram un viņa vietniekam – ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc viņa iecelšanas amatā. Savukārt attiecībā uz izpilddirektoru vai viņa vietnieku, kas savu amatu ieņem 2024.gada 1.jūnijā, – ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šī datuma, paredz izmaiņas.

Ja, piemēram, domes vadītājs vai viņa vietnieki nesaņems šo atļauju, tā būs domes izšķiršanās, vai šādas vēlētas amatpersonas var turpināt savu darbu, deputātiem iepriekš sacīja prezidenta padomnieki. Tādā situācijā rīcība būs politisks process, taču domes neizlēmības gadījumā lēmumu var pieņemt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, iepriekš uzsvēruši komisijas deputāti.

Tāpat likumprojekta autori akcentē, ka speciālo atļauju saņemšana būtiski uzlabotu valsts un pašvaldību sadarbību, kā arī garantētu, ka valsts var dalīties ar aizsargājamu informāciju.

Lai likumu izmaiņas stātos spēkā, tās vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai. Paredzēts, ka grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, savukārt izmaiņas Pašvaldību likumā šī gada 1.jūnijā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

Ar pašvaldībām ir uzsākta diskusija par jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli

Finanšu ministrija (FM) pašvaldību konsultatīvajai padomei (Padome) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem prezentēja jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modeļa projektu.

Pašvaldību konsultatīvā padome ir izveidota, lai apspriestu ar pašvaldību finansiālo darbību saistītus jautājumus. Padomi vada finanšu ministrs Arvils Ašeradens, savukārt priekšsēdētāja vietnieks ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. Padomes sastāvā pēc LPS priekšlikuma ir iekļauti pašvaldību priekšsēdētāji, kuri pārstāv dažādas pašvaldību grupas, tai skaitā pašvaldības, kuras veic iemaksas PFI fondā, kā arī pašvaldības, kuras saņem dotācijas. 

Padome ir izveidota ar mērķi veicināt sadarbību ar pašvaldībām, lai rastu optimālus risinājumus pašvaldībām būtiskos finanšu jautājumos. Ņemot vērā jautājuma par PFI sistēmas pārskatīšanu aktualitāti, tālākai izmaiņu virzībai ļoti svarīgs ir pašvaldību viedoklis.

Pašvaldības sarunā ar finanšu ministru aktualizēja jautājumu par kopējo pašvaldībām nepieciešamo finansējumu, kas nepieciešams funkciju veikšanai, vēršot uzmanību uz to, ka funkcijas katrā pašvaldībā ir atšķirīgas un ir nepieciešams rast godīgu un līdzsvarotu pašvaldību finansējuma sadalījuma modeli.

Izstrādājot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa uzlabojumus, koncentrējamies uz līdzvērtīgiem nosacījumiem un iespējām pašvaldībām pamatpakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Kopā ar padomi vēlamies rast maksimāli funkcionālu risinājumu, kas ne tikai izlīdzina pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, bet arī palīdz pašvaldību vadības komandām motivēt uzņēmējdarbību savā reģionā, tā veicinot ekonomisko izaugsmi gan savā pašvaldībā, gan valstī kopumā. Ir skaidrs, ka šodien apspriestais modeļa piedāvājums vēl ir slīpējams, ko ar pašvaldībām kopā arī darīsim,” norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

“Šodienas sarunā ar pašvaldībām sadzirdējām nepieciešamību pēc jauna un taisnīga pašvaldības izlīdzināšanas modeļa, kas spēj salāgot dažādās pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības un uzņēmējdarbības attīstības tempus. Esam gatavi strādāt, lai konstruktīvā dialogā rastu labāko risinājumu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanā,” pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.

FM vērš uzmanību, ka PFI modelis nodrošina finanšu resursu sadali starp pašvaldībām. Savukārt jautājums par papildu finansējuma piešķīrumu pašvaldībām risināms budžeta sagatavošanas procesā, nodrošinot sabalansētu finanšu resursu pieauguma tempu gan valsts, gan pašvaldību funkciju īstenošanai, kā arī izvērtējot makroekonomiskās attīstības tendences.

Kā jau ziņots iepriekš, jaunajā PFI modelī piedāvāts mainīt finansējuma sadales nosacījumus un precizēt kritēriju vērtības, kas aprēķinātas pamatojoties uz pašvaldību autonomo funkciju vidējām izmaksām. PFI sistēmas galvenais uzdevums ir radīt pašvaldībām līdzvērtīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

Pašvaldību attīstībai bez jaunā PFI modeļa ir nepieciešama arī inovatīva, pārdomāta reģionālā politika. Katra no šīm politikām risina atšķirīgus jautājumus, bet ir savstarpēji papildinoša pašvaldību ekonomiskajā attīstībā, pakalpojumu atšķirību mazināšanā un finanšu resursu pieejamības nodrošināšanā.

Lai, gatavojot 2025. gada budžetu, aprēķinus varētu veikt jau pēc jaunā PFI modeļa, ir strauji jāvirzās uz normatīvo aktu pieņemšanu gan valdībā, gan Saeimā. Pašvaldību viedoklis ir ļoti būtisks, jo jaunais modelis vistiešākajā mērā skar to intereses. Ja tiks panākta vienošanās ar pašvaldībām, FM ir gatava turpmākai konstruktīvai sadarbībai un tālākai šī jautājuma virzībai.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Plāno attīstīt biorafinēšanas ražotni “Fibenol”, investējot līdz 700 miljoniem eiro

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

15. martā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Igaunijas uzņēmumu Fibenol OÜ un Ekonomikas, Finanšu, Zemkopības, Klimata un Enerģētikas ministrijām un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par projekta īstenošanu ar kopējo investīciju apjomu no 600 līdz 700 miljoni eiro.

“Nākot no Igaunijas, mēs apzināmies, ka valstis, kas bagātas ar koksnes resursiem, pilnībā neizmanto šī resursa potenciālu. Tas mūs iedvesmoja meklēt risinājumus. Pēc Igaunijas pilotražotnes nodošanas ekspluatācijā nākamais mērķis ir izveidot pirmo komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcu. Vēlamies maksimāli izmantot vietējo koksnes biomasu un Latvijai raksturīgās priekšrocības, kuras sniedz attīstīts bioekonomikas sektors. Latvija ir izrādījusi interesi par šīs nozares stiprināšanu un inovāciju attīstību, sniedzot atbalstu zaļo tehnoloģiju ieviešanai. “Fibenol” ir kas vairāk nekā tikai viens liels rūpnieciskās ražotnes projekts. Mēs redzam, ka nākotnē visai Baltijai ir potenciāls kļūt par līderi ražošanas modeļu izstrādē, neizmantojot fosilo kurināmo,” skaidro Rauls Kirjanens, “Fibenol” vairākuma akcionārs.

“Fibenol” apsver iespēju Latvijā izveidot komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcu, kas balstītos uz patentētu un tirgū jau gatavu tehnoloģiju “Sunburst”. Tā ir tehnoloģija, kas atvieglo koksnes frakcionēšanas procesu, ļaujot >90% izejvielu pārvērst funkcionālos biomateriālos, kas var aizstāt fosilās ķīmiskās vielas rūpniecībā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Zināšanās balstīta bioekonomika ir viena no Latvijas izvirzītajām prioritātēm ekonomikas attīstības jomā un plānotā ražotne ir apliecinājums tam, ka varam Latvijai piesaistīt arī liela mēroga projektus, izmantojot vietējos resursus un zināšanas. “Fibenol” ražotne veicinās arī nekvalitatīvās koksnes pārstādi Latvijā, samazinot neapstrādātas koksnes eksportu un sniedzot augstāku pievienoto vērtību kokrūpniecības nozarē”.

“Fibenol” pilotprojekta ražotne tika izveidota Igaunijas pilsētā Imaverē. Šis projekts saņēma ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” atbalstu. Pašlaik kopējās investīcijas pilotprojekta ražotnē jau sasniegušas aptuveni 70  miljonus eiro, no kuriem Eiropas Savienības ieguldījums bija gandrīz 20  miljoni eiro.

“Latvijas konkurētspēja biotehnoloģiju attīstībā ir pietiekami augsta, īpaši tādās jomās kā koksnes pārstrāde. Kokrūpniecība joprojām veido nozīmīgāko daļu no Latvijas eksporta segmenta un nodrošina jaunu investīciju ienākšanu reģionos. Esam gandarīti, ka “Fibenol” savu ražotni iecerējis veidot tieši Latvijā, tādā veidā novērtējot mūsu uzņēmējdarbības vidi un valsts atbalsta iespējas. Vienlaikus apliecinot, ka arī šajā nozarē tiek veikti būtiski ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, strādājot pie jaunu globāli konkurētspējīgu produktu attīstības,” tā LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Plānotais projekts starptautiski izceļas ar savu lomu fosilo ķīmisko vielu aizstāšanā ar ilgtspējīgām alternatīvām, izveidojot globāli nozīmīgu lignocelulozes biopārstrādi rūpnieciskā mērogā, jo līdz šim šāda pieeja  bija izmantota tikai laboratorijās. Ar šāda projekta attīstību tiek nodrošināta iespēja ilgākā laika posmā uzglabāt oglekli no zemas kvalitātes koksnes, būtiski samazinot emisiju apjomu, kuras tiktu radītas izmantojot fosilos resursus.

“Fibenol” rūpnīcā ražotie biomateriāli sniegs ieguldījumu arī turpmāku inovāciju ieviešanā visā produktu vērtību ķēdē, radot jaunas iespējas Latvijas nozarēm, kuru mērķis ir pārorientēties no fosiliem materiāliem un kļūt videi draudzīgākiem.

Lai nodrošinātu šī projekta veiksmīgu attīstību, būtiski piesaistīt papildu finansējumu, kas mazinātu riskus. Tādēļ  papildu tradicionālajam pašu kapitālam un banku finansējumam plānots pieteikties ES inovāciju fonda grantu programmā

Saprašanās memoranda noslēgšana starp “Fibenol” un Latvijas pusi ir ilgtermiņa sadarbības rezultāts. Līdz šim uzņēmuma pārstāvji jau ir apmeklējuši vairākas pašvaldības, potenciālās projekta īstenošanas vietas kā arī  citus iesaistītos partnerus. Memoranda parakstīšana ir nozīmīgs solis, kurš dod pārliecību visām iesaistītajām pusēm virzīties uz priekšu šī projekta īstenošanā.