Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Pašvaldības

Pašvaldībām pieejams ES fondu atbalsts sociālo mājokļu izveidei

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi, aicinot pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam pašvaldības, kas vēlas izveidot sociālos mājokļus esošajos īpašumos. Pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums atlases kārtā – 32,86 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā ES programma izveidota, lai  nodrošinātu cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem atbilstoša mājokļa pieejamību sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām un samazinātu rindas pašvaldībās šādu mājokļu izīrēšanai.

Pirmajā projektu atlases kārtā  varēs īstenot projektus, atjaunojot vai pārbūvējot pašvaldības, tās izveidotas iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības īpašumā esošas un neizīrētas  atsevišķas telpu grupas vai ēkas. Plānots, ka projektu īstenošanas rezultātā līdz 2029. gada beigām tiks nodrošināti modernizēti sociālie mājokļi 1360 cilvēkiem.

ES fondu līdzekļus varēs investēt gan būvniecības darbos un saistītās teritorijas labiekārtošanā, gan virtuves un sanitāro telpu aprīkošanā ar funkcionāli nepieciešamajām iekārtām un ierīcēm.

Katras pašvaldības teritorijā var plānot divu projektu īstenošanu: par telpu grupu pārbūvi, atjaunošanu un par ēku pārbūvi, atjaunošanu.

Maksimāli pieejamais ERAF finansējums telpu grupu atjaunošanai ir 650 tūkstoši eiro, Rīgā – 2,5 miljoni eiro, savukārt sociālo ēku atjaunošanā maksimālais ERAF finansējums ir 2 miljoni eiro, Rīgā – 7,65 miljoni eiro. Minimālais investīciju ierobežojums – 200 tūkstoši eiro. Pieejamais ERAF finansējums šajā projektu atlases kārtā sociālo dzīvokļu telpu grupu izveidei – 15 034 603 eiro, ēkām – 17 826 744 eiro.

Pasākuma darbību ietvaros nav atbalstāma kopmītņu tipa dzīvojamo māju vai dzīvojamo telpu izveide.

Projektu iesniegumus CFLA pieņem no š.g. 1. decembra līdz 2024. gada 1. martam, projektu īstenošanai pašvaldības var plānot laiku līdz 2029. gada beigām.  Projektu atlases dokumentācija publicēta cfla.gov.lv. Tiešsaistes seminārs par projektu atlases jautājumiem plānots 2024. gada 4. janvārī.

ES fondu atbalsts sociālo mājokļu izveidei paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.3. pasākuma “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība” ietvaros. Jaunu sociālo mājokļu būvniecībai atbalstu varēs saņemt ES fondu programmas otrajā kārtā.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”.

Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība Transports Uzņēmējdarbība

KP atļauj automobiļu un to rezerves daļu izplatīšanas uzņēmumu apvienošanos

Konkurences padome

23.11.2023. Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut Nordic Automotive Services Oy iegūt Nissan zīmola automobiļu, rezerves daļu un piederumu izplatīšanas tiesības un ar tām saistīto aktīvu iegūšanu no Nissan Nordic Europe Oy. KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Nordic Automotive Services Oy ir Somijā reģistrēta sabiedrība, kas darbojās grupā kuru kontrolē fiziska persona Džordžs Alfrēds Čārlzs Basadone (George Alfred Charles Bassadone). Grupas  sabiedrības nodarbojas ar Peugeot, Citroen, Hyundai, Suzuki, Isuzu, SsangYong, kā arī kopš 2023. gada Opel, Fiat, Jeep, Alfa Romeo, Fiat Professional and Abarth zīmolu pasažieru un vieglo komerciālo automobiļu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību Baltijas valstīs un Somijā.

Nissan Nordic Europe Oy pieder tiesības Baltijas valstīs izplatīt Nissan zīmola automobiļus, to rezerves daļas un piederumus. Nissan Nordic Europe Oy pārdošanu veic caur Lietuvā, Latvijā un Igaunijā nodibinātām filiālēm.

Apvienošanās dalībnieku pamatdarbība pārklājas jaunu vieglo pasažieru automobiļu un automobiļu rezerves daļu un piederumu vairumtirdzniecības tirgos.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, apvienošanās darījumiem, kas atbilst Konkurences likumā noteiktajiem kritērijiem, nepieciešama Konkurences padomes atļauja. Tādējādi Konkurences padome nodrošina valstisku kontroli pār tirgu koncentrēšanos, lai neveidojas tādas strukturālas izmaiņas, kuru rezultātā patērētājiem ilgtermiņā tiek ierobežotas izvēles iespējas vai preces un pakalpojumi jāiegādājas par nekonkurētspējīgu cenu. Plašāka informācija par apvienošanās kontroli Latvijā pieejama Konkurences padomes tīmekļvietnes sadaļā “Tirgus dalībnieku apvienošanās”.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Transports

Ar ES fondu atbalstu astoņās valstspilsētās iegādāti mūsdienīgi un videi draudzīgi autobusi

Satiksmes ministrija

Ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu 44,9 milj. eiro apmērā īstenoti uzlabojumi pasažieru pārvadājumu jomā astoņās valstspilsētās. Vecie autobusi nomainīti uz mūsdienīgiem, pasažieriem ērtiem un videi draudzīgiem, un īstenotās pārmaiņas dod pozitīvu pienesumu virzībai uz zaļo kursu. Tāpat mūsdienīgie autobusi uzlabo ikdienas pārvietošanās drošību, kā arī nodrošina piekļūstamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un citām iedzīvotāju grupām.

Arī Latvijā transporta nozare virzās klimatneitralitātes virzienā, kur viens no pasākumiem ir valstspilsētu sabiedriskā transporta modernizācija. Līdz šī gada beigām astoņās Latvijas valstspilsētās – Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī – tiks iegādāti 145 mūsdienīgi un videi draudzīgi autobusi. Šobrīd valstspilsētās reisi jau tiek veikti ar 106 autobusiem, līdz šī gada beigām tiks iegādāti vēl 39 jauni autobusi. To iegāde tiek īstenota ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Jauno transportlīdzekļu darbību nodrošina ar elektrību, saspiesto dabasgāzi, duālo dīzeļdzinēja un elektrodzinēja sistēmu (hibrīdi). Tie sniedz lielākas ērtības pasažieriem, ir videi draudzīgāki, kā arī nodrošina zemākas ekspluatācijas izmaksas autoparkiem un mūsdienīgākus darba apstākļus autobusu šoferiem.

Teju katrs otrais autobuss (71 no 145 autobusiem), kas tiek iegādāts Kohēzijas fonda līdzfinansētajos projektos, ir elektroautobuss, kas nodrošina tīrāku un videi draudzīgāku pārvadājumu veikšanu. Elektroautobusi iegādāti astoņās Latvijas valstspilsētās, kur tiek īstenoti ES fondu projekti.

ES fondu projektu īstenošanas rezultātā Valmierā un Jēkabpilī tiks pilnībā atjaunots autobusu parks, savukārt pārējās valstspilsētās Kohēzijas fonda finansējuma piesaiste jaunu, videi draudzīgu autobusu iegādei nodrošina iespēju daļēji atjaunot autobusu parku.

Plašāka informācija par ES fondiem un atbalsta jomām 2014.-2020. gada plānošanas periodā ir atrodama Satiksmes ministrijas mājas lapā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Biedrībām pieejams Atveseļošanas fonda finansējums uzņēmumu digitālo prasmju attīstībai

 

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi, kur Atveseļošanas fonda (AF) finansējumam aicinātas pieteikties biedrības, kuras nodrošinās Latvijas Republikā reģistrētus uzņēmumus ar digitālo prasmju apmācībām. Šim mērķim no AF pieejami 7,8 miljoni eiro.  

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā AF programmā var pretendēt biedrības, kuras sniedz nefinanšu atbalstu, nodrošinot digitālo prasmju apmācības. Biedrība sedz attiecināmās izmaksas, kas saistītas ar apmācību kursu nodrošināšanu Latvijas Republikā reģistrētajiem sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām. Tostarp arī AF finansējumu varēs izmantot pilnveidojot prasmes, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.

Projektu īstenošanai kopumā šajā atlases kārtā pieejami 7 800 000 eiro no AF. Maksimālais finansējums, ko var saņemt vienam projektam – līdz 780 000 eiro.

Projekta iesniegumus CFLA pieņem no š.g. 30. novembra līdz 2024. gada 30. janvārim, savukārt projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2026. gada 30.jūnijam. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv. Klātienes seminārs par projektu atlases jautājumiem plānots š.g. 7. decembrī, plašāka informācija būs pieejama iepriekšminētajā tīmekļvietnes sadaļā.

AF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts Ekonomikas ministrijas izstrādātā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.2.i. investīcijas “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” 2. kārtas ietvaros.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Uzņēmējdarbība

Uzņēmēji aktīvi iesaistās uzņēmumu digitalizācijā

Ekonomikas ministrija

Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai, tai skaitā, tehnoloģiju attīstībai, ražošanas efektivitātes uzlabošanai un inovācijām uzņēmējiem ir pieejama virkne Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta programmu ar kopējo finansējumu 183,3 milj. eiro, tostarp, atbalsta programmas uzņēmējdarbības digitalizācijai. Tās īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum (turpmāk – Altum) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA).

“Lai veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, mums neapšaubāmi ir jāsekmē arī uzņēmumu digitalizācija, ieguldot tehnoloģiskos risinājumos un inovācijās, kā arī veicot izmaiņas ražošanas procesos. Atbalsts uzņēmējdarbības digitālajai transformācijai un procesu digitalizācijai, kā arī digitālo pakalpojumu un nepieciešamo prasmju apguvei uzņēmuma darbiniekiem, ir vērtīgs instruments konkurētspējas veicināšanai. Aicinām uzņēmējus izmantot šo iespēju!” aicina ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Altum uzņēmumu digitalizācijai piedāvā aizdevumus ar kapitāla atlaidi. Kopš š.g. 22. februāra, kad uzņēmējiem bija pieejams atbalsts digitalizācijas programmas ietvaros, uzņēmumi Altum ir iesnieguši 43 pieteikumus par atbalsta summu 24,5 miljoni eiro. Apstiprināti līdz šim ir 17 projekti par kopējo summu 9,4 miljoni eiro, savukārt vēl aptuveni 20 projekti ir dažādās izvērtēšanas stadijās.

Ilze Zandberga, ALTUM digiatlizācijas programmas vadītāja pauž: “Atbalsta programma uzņēmumu digitalizācijai piedāvā pievilcīgu finansējuma risinājumu – ar kapitāla atlaidi dzēst ALTUM aizdevuma pamatsummu līdz pat 35% no projekta izmaksām. Šī ir labākā iespēja ražojošiem uzņēmumiem digitalizēt procesus un modernizēt risinājumus, un tādējādi būt soli priekšā konkurentiem. Programmas iespējas izmanto dažādu nozaru uzņēmumi, un to vidū gaļas produktu ražotājs Forevers, mēbeļu ražotājs GM Style, kokrūpniecības jomā strādājošais LV Timber un optikas nozarē strādājošais Liko-R.”

Altum apstiprinātie projekti pārstāv tādas nozares kā kokrūpniecība, tai skaitā, mēbeļu ražošana, metālapstrāde (metāla durvju, metāla konstrukciju ražošana), medicīnas instrumentu ražošana, gaļas pārstrādes, specializētie būvdarbi. Ar Altum aizdevuma atbalstu uzņēmumi lielākoties plāno iegādāties automatizētas iekārtas, kā arī nemateriālos aktīvus, piemēram, programmatūras.

Savukārt LIAA uzņēmumu digitalizācijai piedāvā atbalstu grantu veidā. Līdz 22.novembrim uzņēmumi ir iesnieguši 74 projektu pieteikumus par kopējo summu 1,72 miljoni eiro. LIAA ir noslēdzis 17 līgumus ar uzņēmumiem par kopējo atbalsta summu 288 tūkst. eiro.

“Valsts atbalsta programma uzņēmumu digitalizācijai ir vērsta uz efektivitātes paaugstināšanu, lai celtu uzņēmumu konkurētspēju. Kopumā šajā programmā līdz 2026. gada beigām ir pieejami 37,5 miljoni eiro, kurus uzņēmēji var novirzīt dažādu digitālo risinājumu ieviešanai, tostarp eksporta veicināšanai un digitālajām inovācijām,” uzsver LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

LIAA apstiprinātie projekti pārstāv tādas jomas kā pārtikas, gumijas izstrādājumu, kartona taras ražošana, inženiersistēmas, biznesa parku pārvaldība, juridiskie pakalpojumi, tehniskās konsultācijas būvniecībā, zobārstniecība, veselības aprūpe (slimnīcas), tirdzniecība un aktīvā atpūta. Uzņēmumi plāno izmantot digitalizācijas programmas atbalstu, lai piesaistītu finansējumu iekārtu ražošanas procesa robotizācijai, licenču, programmatūras, 3D modeļu un citu digitālo risinājumu izstrādei, CRM (klientu apkalpošana), ERP (resursu pārvaldības sistēmas noliktavas uzskaitei), e-komercijai.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Māksla, kultūra un atpūta

Ieguldīs ES fondu finansējumu reģionālajā kultūras infrastruktūrā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir uzaicinājusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Cēsu novada pašvaldību sagatavot projektu iesniegumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma saņemšanai, kas paredzēts Valmieras drāmas teātra attīstībai un Nacionālā dokumentārā mantojuma un Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanas infrastruktūras izveidei Cēsīs. Pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums abu projektu īstenošanai – 12,46 miljoni eiro.

Kultūras ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā paredzēts, ka no ERAF līdzekļiem VNĪ Valmieras drāmas teātra attīstībai varēs saņemt 4 250 000 eiro, savukārt Nacionālā dokumentārā mantojuma un Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanas infrastruktūras izveidē Cēsu novada pašvaldība varēs ieguldīt 8 207 243 eiro ES fondu finansējuma.

ES fondu programma veidota, lai uzlabotu un attīstītu nacionālas vai reģionālas nozīmes kultūras infrastruktūru, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju, uzlabojot publiskās vides kvalitāti, veicinot esošo pakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu izveidi.

Finansējumu varēs izmantot infrastruktūras būvniecības darbiem, saistītās teritorijas labiekārtojumam un kultūras infrastruktūras saturiskā piedāvājuma pilnveidošanai, attīstot  sabiedrībai piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Noteikts, ka projektu īstenošanā jāievēro jaunā Eiropas Bauhaus principi: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā iekļaujot publiskās ārtelpas attīstības risinājumus apkārtējā ainavā, nodrošinot dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu.

Projekta iesniegums VNĪ jāiesniedz CFLA līdz 2024. gada 29. februārim, bet Cēsu novada pašvaldībai – līdz 2024. gada 1. jūlijam. Projektu īstenošanai atvēlēts laiks līdz 2029. gada beigām. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv.

ES fondu atbalsts paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.7. pasākuma “Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai” ietvaros.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pētniecība un izstrāde

CFLA aicina sadarbības tīklus pieteikties AF finansējumam pētniecībai un internacionalizācijai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi, kur Atveseļošanas fonda (AF) finansējumam aicināti pieteikties viedo specializācijas jomu komersantu un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju sadarbības tīkli. Dažādu konkurētspējas veicināšanas, produktivitātes un eksportspējas celšanas, kā arī inovāciju ekosistēmas veidošanas pasākumu īstenošanai no AF pieejami 5,25 miljoni eiro.  

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā AF programmā var pretendēt sadarbības tīkli, kur iekļauti vismaz 30 dalībnieki, no kuriem vismaz puse no tiem pārstāv viedās specializācijas jomas – zināšanu ietilpīgu bioekonomiku; biomedicīnu, medicīnas tehnoloģijas, farmāciju; fotoniku un viedos materiālus, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedo enerģētiku un mobilitāti; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas.

AF atbalsts varēs tikt izmantots, lai sekmētu komersantu sadarbību ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, pieredzes apmaiņas un zināšanu pārneses pasākumu organizēšanai, kā arī darbībām, kas saistītas ar jauna vai esoša produkta mērogošanu, piemēram, tirgus datu analīzei, stratēģiju izstrādei, jaunu biznesa kontaktu veidošanai, mārketinga un atpazīstamības aktivitātēm.

Projektu īstenošanai kopumā pieejami 5 248 431 no AF. Maksimālais finansējums, ko var saņemt sadarbības tīkla projektam no AF līdzekļiem– līdz 437 369 eiro, pievienojot privāto līdzfinansējuma daļu vismaz 15 % apmērā.

Projekta iesniegumus CFLA pieņem no š.g. 28. novembra līdz 2024. gada 15. janvārim, savukārt projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2029. gada beigām. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv. Tiešsaistes seminārs par projektu atlases jautājumiem plānots š.g. 5. decembrī.

AF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts Ekonomikas ministrijas izstrādātā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas  ietvaros.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Uzņēmumiem pieejams atbalsts eksportam, kā arī starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšanai

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 

No 29. novembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sākusi pieteikumu pieņemšanu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam divās aktivitātēs –  “Atbalsts eksportam” un “Starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšana Latvijā”.

“Jaunās LIAA atbalsta programmas fokuss būs uz augstas pievienotās vērtības eksportētāju atbalstu. Uzņēmējiem būs iespēja piesaistīt līdzfinansējumu savu eksporta aktivitāšu īstenošanai līdz pat 40 tūkstošiem eiro gadā, gan paplašinot savu darbību jau esošajos tirgos, gan ieejot jaunos tirgos,” uzsver LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Programmas mērķis ir stiprināt Latvijas uzņēmumu eksportspēju vidēji augsto un augsto tehnoloģiju nozarēs, kā arī zināšanu ietilpīgajās pakalpojumu nozarēs. Eksporta atbalsta aktivitātēm šajā programmā plānotais budžets ir 24 miljoni eiro, t.sk. 13 miljoni eiro grantiem.

 

Aktivitātes ietvaros komersanti varēs saņemt atbalstu:

  • dalībai starptautiskajās izstādēs, konferencēs un kontaktbiržās;
  • digitālās nozaru platformās;
  • mārketinga materiālu izstrādei;
  • mērķa tirgus pētījumiem;
  • ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai;
  • dalībai starptautisko nozaru asociācijās;
  • ārvalstu eksperta piesaistei eksporta tirgos;
  • preču zīmes, dizainparauga izstrādei un reģistrēšanai;
  • telemārketinga pakalpojumiem ārvalstu sadarbības partneru meklēšanai;
  • starptautisko konferenču organizēšanai Latvijā, ja tās tematiski būs saistītas ar tādām prioritārajām nozarēm kā zināšanu ietilpīga bioekonomika, IKT, biomedicīna, viedie materiāli un fotonika, viedā enerģētika un mobilitāte.

Sākusies pieteikumu pieņemšana arī atbalstam starptautisko sporta pasākumu un izstāžu organizēšanai. Šīm aktivitātēm iespējams piesaistīt līdzfinanansējumu līdz 200 tūkstošiem eiro ar atbalsta intensitāti līdz 60% no kopējām izmaksām.

Uzņēmējiem būs iespēja:

  • saņemt atbalstu licences iegādei pasākuma organizēšanai vai dalības maksai starptautiskā organizācijā;
  • mārketinga materiālu izstrādei;
  • popularizēšanai digitālajā vidē;
  • telpu un zemes nomai;
  • tehniskajam aprīkojumam;
  • transporta nomas pakalpojumiem;
  • sporta tiesnešu honorāriem;
  • dalībai nozares profesionālajos pasākumos.

Atbalstu abās aktivitātēs var saņemt komersanti, biedrības, nodibinājumi, kas atbilst sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju statusam. Atbalsts būs pieejams līdz 2027. gada 30. jūnijam vai kamēr pieejams finansējums.

Pieteikties atbalstam var valsts platformā biznesa atbalstam www.business.gov.lv e-pakalpojumu sadaļā.
 

Par MVU programmu

Programma tiek īstenota ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma atbalstu. Programmas kopējais budžets ir 61,16 miljoni eiro.

MVU inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmas atbalsta virzieni un apakšprogrammas

1. Atbalsts eksportam (24 miljoni eiro):

– Atbalsts eksporta darbībām, kas stiprina un atbalsta produkta un pakalpojuma eksportspēju.

– Atbalsts starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšanai.

– Kontaktu dibināšana ārvalstīs (aktivitāte būs pieejama 2023. gada decembrī).

– Dalība nacionālajos stendos (aktivitāte būs pieejama 2023. gada decembrī).

– Dalība tirdzniecības misijās un augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs (aktivitāte būs pieejama 2023. gada decembrī).

2. Atbalsts biznesa inkubācijai (33 miljoni eiro. Šī programma būs pieejama 2024. gada sākumā)

3. Atbalsts inovācijas motivācijai (4,16 miljoni eiro. Šī programma būs pieejama 2024. gada sākumā)

Programmas sasniedzamie mērķi (līdz 2027. gadam)

  • atbalstīti 700 eksportējoši uzņēmumi;
  • programmas īstenotājiem pieaudzis apgrozījums par vismaz 12%;
  • eksporta apjoma ikgadējs palielinājums par 20%;
  • izveidotas 1000 jaunas darba vietas;
  • atbalstītie komersanti ik gadu nodokļos samaksā 150 miljonus eiro.

Jaunās atbalsta programmas tiks ieviestas pakāpeniski. Decembra sākumā plānots uzsākt pieteikumu pieņemšanu atbalsta saņemšanai dalībai tirdzniecības misijās un augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs, bet biznesa inkubācijas un inovāciju motivācijas programmu plānots atvērt 2024. gada sākumā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Transports

Reģionālo pasažieru pārvadājumu pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai piešķir papildu 15 miljonus eiro

Satiksmes ministrija

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) informatīvo ziņojumu, lai nodrošinātu reģionālo sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību, valdība otrdien, 28. novembrī, atbalstīja 15 miljonu eiro piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem zaudējumu kompensēšanai 2023. gada ceturtajā ceturksnī.

Finansējums minēto zaudējumu segšanai 15 miljonu apmērā piešķirts no “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”, tajā skaitā 10,41 miljons eiro paredzēts kompensācijām reģionālajos pasažieru pārvadājumos ar autobusiem, bet 4,59 miljoni eiro – reģionālajos pasažieru pārvadājumos ar vilcieniem.

Saskaņā ar informatīvo ziņojumu 2023. gadā sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē pēc trīs gadu lejupslīdes ir vērojamas pozitīvas izmaiņas un šogad pirmajos astoņos mēnešos reģionālās nozīmes autobusu un vilcienu maršrutos kopā tika pārvadāti nepilni 26,35 miljoni pasažieru, kas ir par 2,25 miljoniem vairāk nekā pērn. Tomēr, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu atbilstoši iedzīvotāju pieprasījumam un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgumu nosacījumiem, valsts budžeta finansējums 74,78 miljoni eiro apmērā ir nepietiekams, tāpēc 2023. gadā radušos zaudējumu segšanai nepieciešams 30,17 miljonu eiro papildu finansējums.

Saņemot 15 miljonus, jautājumu par finansējumu atlikušo saistību izpildei sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem Satiksmes ministrija risinās sadarbībā ar Finanšu ministriju.

Šogad pakalpojumu sniedzēju zaudējumu ietekmē izmaksu pieaugums saistībā ar elektroenerģijas cenu paaugstināšanos reģionālās nozīmes pārvadājumiem pa dzelzceļu, kur izmaksu kāpums ir  ap 7 miljoniem  eiro. Kompensāciju palielinājumu ietekmē arī braukšanas maksas (tarifu) izmaiņas valstspilsētu pašvaldībās, kā arī pieaugušas Euribor likmes, kas ietekmē valsts garantētās peļņas apmēru.

“Sabiedriskajam transportam ir jābūt pieejamam visiem, tāpēc budžetā ir nodrošināts finansējums  braukšanas maksas atvieglojumiem vairākām iedzīvotāju grupām. Nākamgad pirmo reizi budžetā ir finansējums, lai nodrošinātu braukšanas maksas atvieglojumus bērniem bāreņiem arī valstspilsētu sabiedriskajā transportā. Tāpat tiks turpināts darbs, lai ieviestu integrētu sabiedriskā transporta sistēmu, saskaņotus kustības grafikus un vienotus biļešu risinājumus,” uzsvēra satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Lai nodrošinātu reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību, drīzumā nāksies pārskatīt braukšanas maksas tarifus. Vienlaikus sabiedriskais transports, nodrošinot iedzīvotāju mobilitāti visā valsts teritorijā par samērīgu maksu, kā arī braukšanas maksas atvieglojumi konkrētām iedzīvotāju grupām ir Satiksmes ministrijas prioritāte ne tikai 2023. gadā, bet arī nākotnē.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Transports Uzņēmējdarbība

Ieviesta jauna sistēma tranzīta deklarāciju noformēšanai

Valsts ieņēmumu dienests

2023. gada 27. novembrī sāka darboties jaunā sistēma tranzīta deklarāciju noformēšanai – Tranzīta kontroles sistēma, kas aizstāja iepriekš izmantoto.

Lai noformētu tranzīta deklarāciju jaunajā sistēmā, jāautorizējas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un, atverot Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS), jāizvēlas Tranzīta kontroles sistēma. Detalizēta informācija par deklarāciju noformēšanu jaunajā sistēmā pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā Semināru materiāli – šeit publicēta š. g. 16. novembrī organizētā tiešsaistes semināra videoieraksts, prezentācija, kā arī atbildes uz uzņēmēju jautājumiem.  

Jaunas tranzīta deklarāciju noformēšanas sistēmas ievieš visas Eiropas Savienības dalībvalstis, lai nodrošinātu starptautisko datu apmaiņu un mazinātu atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Tās tiek izstrādātas atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām un Pasaules Muitas organizācijas standartiem, kā arī ņemot vērā jaunas tehnoloģiskās prasības. Līdz 2025. gada 21. janvārim ir spēkā pārejas perioda nosacījumi, kad Eiropas Savienībā pilnībā netiek izmantota jaunās Tranzīta kontroles sistēmas funkcionalitāte.

Latvijā Tranzīta kontroles sistēma ir izstrādāta jaunā arhitektūrā, pilnveidojot sistēmas lietojamību un nodrošinot darbības nepārtrauktību.