Dzelzceļa iepirkumos – plašs darbības lauks

DZINTRA ŠVARCBAHA, 03/04/2019

Post image for Dzelzceļa iepirkumos – plašs darbības lauks

VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Latvijā darbojas jau 100 gadu – šogad tiks atzīmēta uzņēmuma dibināšanas 100. gadskārta. LDz ir vienīgais uzņēmums, kas Latvijā pārvalda dzelzceļa infrastruktūru, un tā struktūrvienības un meitasuzņēmumi ir izvietoti visā valsts teritorijā. Patlaban LDz nodarbina vairāk nekā 6000 darbinieku, savukārt koncerna līmenī tie ir aptuveni 10 000 darbinieku, līdz ar to LDz kā koncerns ir lielākais darba devējs Latvijā. Kā šāda mēroga uzņēmums strādā ar iepirkumiem, un kādas priekšrocības un trūkumus redz Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) žurnālam “Iepirkumi” stāsta LDz Iepirkumu biroja vadītāja DINA SMILKTENA un Korporatīvās komunikācijas projektu un mediju attiecību vadītāja ELLA PĒTERMANE.

– Cik liela ir LDz iepirkumu daļa? Cik speciālistu nodarbināt, kādas katram kompetences un atbildības jomas?


D.Smilktena: LDz koncernā iepirkumus rīko koncerna sastāvā esošā atkarīgā sabiedrība vai Iepirkumu birojs, atkarībā no tā, kura kompetencē ietilpst attiecīgā iepirkuma organizēšana, saskaņā ar kārtību, kas iepirkuma veikšanai noteikta Iepirkumu noteikumos.

Sfēra no vienas puses ir ļoti šaura un specifiska, bet no otras puses – plaša un pāris teikumos nedefinējama: ceļu virsbūves materiālu (gulšņi, sliedes, šķembas, sliežu stiprinājumi, pārmiju brusas, pārmiju pārvedu un pārmiju detaļas) piegādes, dzelzceļa staciju un tiltu remonti, mineralizēto ugunsdrošības joslu uzturēšanas pakalpojumu piegādes, pārbrauktuvju aprīkojuma piegāde, radiostaciju, ritošā sastāva rezerves daļu piegāde, degvielas, tehnoloģiskā autotransporta, darba apģērba un dzeramā ūdens piegādes, informācijas tehnoloģiju iepirkumi utt.

LDz Iepirkumu birojā strādā 11 darbinieki, kas ikdienā, gatavojot nepieciešamo iepirkumu dokumentāciju un nodrošinot tās virzību noteiktajā kārtībā, piedaloties piedāvājumu pārbaudēs un vērtēšanā, racionālai finanšu, budžeta līdzekļu un citu resursu izmantošanai, nodrošina sekmīgu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, nepārtrauktu uzņēmuma darbību un attīstību.

Darbinieku kompetences atsevišķi strukturētas netiek, specializācijas konkrētās jomās nav, tomēŗ, kā rāda prakse, ilggadējiem darbiniekiem “regulārās” iepirkuma procedūras (iepirkumi, kas tiek rīkoti ik gadu) var atkārtoties.

– Cik iepirkumu gadā veicat? Kāds varētu būt aptuvenais gada iepirkumu budžets? Kā tas sadalās pa nozarēm?


D.Smilktena: Iepirkumi tiek veikti atbilstoši LDz pieejamajiem finanšu un budžeta līdzekļiem atbilstoši nepieciešamībai, kā arī ņemot vērā iepirkumu prioritātes.

– LDz ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Pamatā strādājat ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iepirkuma likumu (SPSIL). Vai tas dod priekšrocības, ļauj ērtāk un ātrāk risināt iepirkumu procedūras, ir atšķirīgi nosacījumi par sūdzībām un sludinājumiem?


D.Smilktena: SPSIL un Publisko iepirkumu likuma (PIL) regulējums ir līdzīgs. Būtiskākā atšķirība ir noteikto līgumcenu robežās, t.s. “sliekšņos” (Ministru kabineta 28.02.2017. noteikumi Nr. 105 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām”).

Ar minēto tiesību aktu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, iepirkuma līguma noslēgšanai nepieciešamo pasākumu nodrošināšanai (piemēram, līdz 443 000 eiro piegādes un pakalpojumu līgumiem) ir piešķirtas tiesības nepublicēt paziņojumus Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Publikāciju vadības sistēmā.
Tas nozīmē, ja tiek plānots noslēgt, piemēram, piegādes līgumiem vērtībā līdz 443 000 eiro, LDz organizē iepirkuma procedūru saskaņā ar uzņēmumā (koncernā) noteikto kārtību – Iepirkumu noteikumiem. Iepirkumu noteikumi ir sagatavoto stingrā saskaņā ar SPSIL principiem un nostādnēm, tie detalizēti reglamentē visus nepieciešamos procesus lēmuma pieņemšanai, iepirkuma līguma noslēgšanai. Iepirkumu noteikumi noteic īsākus piedāvājumu iesniegšanas termiņus, vienkāršāku informācijas apriti un gala lēmuma pieņemšanu.

Gandrīz visas “zemsliekšņa” procedūras ir publiskas. Proti, LDz interneta vietnē tiek publicēts attiecīgs paziņojums un jebkurš ieinteresētais piegādātājs var pieteikties nolikuma saņemšanai dalībai, piemēram, sarunu procedūrā. Tāpat, uz ikvienu organizēto iepirkuma procedūru, neatkarīgi no paredzamā līguma vērtības, attiecināmi visiem zināmie obligātie pretendentu izslēgšanas nosacījumi.

Attiecībā uz sūdzībām – “zemsliekšņa” procedūrās persona, kuras tiesības kaut kādā veidā pieņemto lēmumu sakarā ir aizskartas, var vērsties tiesā, pārējos gadījumos – sākotnēji IUB un tad, pēc nepieciešamības, tiesā.

-Vai iepērkat arī saskaņā ar PIL? Kādos gadījumos?


D.Smilktena: Jā, LDz atbilstoši likumam piemēro arī PIL.

– Kā veidojat iepirkumu komisijas: cik cilvēku parasti tajās ir? Vai piesaistāt speciālistus arī no ārpuses, kādus aspektus ņemat vērā?


D.Smilktena: Katras iepirkuma procedūras virzības nodrošināšanai un atbalstam tiek organizēta atsevišķa iepirkuma komisija. Darbam tajā tiek aicināti attiecīgās struktūrvienības, kas iniciē iepirkuma organizēšanu, kompetenti tehniskie / attiecīgās nozares speciālisti, kā arī finanšu speciālisti, juristi, Iepirkumu biroja pārstāvji. Tāpat atsevišķos gadījumos var tikt piesaistīti papildus eksperti un speciālisti. Kā rāda prakse – sarežģītos iepirkumos tas tiek arī darīts.

Iepirkuma komisijas darbā un piedāvājumu pārbaudēs (un attiecīgi pēc tam, īstenojot līgumu) tieši pieredzējušiem un kvalificētiem tehniskajiem speciālistiem ir būtiska loma, it īpaši visos jautājumos, kas saistīti ar kustības drošību, kritiskās infrastruktūras objektiem.

– Kā izstrādājat tehniskās specifikācijas – vai izmantojat pašu resursus vai piesaistāt ekspertus no ārpuses, vai ir kāda sava specifika?


D.Smilktena: Tehniskās specifikācijas sagatavo attiecīgās struktūrvienības darbinieki – kompetenti tehniskie / attiecīgās nozares speciālisti.

– Kā norisinās iepirkumu procedūras LDz? Vai ir jāizvēlas saimnieciski visizdevīgākais vai vislētākais piedāvājums? Vai kaut kā netieši varat dot priekšroku vietējam ražotājam? (Piemēram, šķembu iegāde no Latvijas, Lietuvas…)?


D.Smilktena: LDz nav uzstādījuma iepirkumos izmantot tikai vislētākā piedāvājuma izvēles kritēriju un ne vienmēr ir nepieciešamas sarežģītas formulas, komplicēti kritēriji, lai rastu pārliecību par saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma pareizu izvēli. Tas izvērtējams katrā gadījumā atsevišķi. Kvalitatīvi izstrādāta un izsvērta tehniskā specifikācija ļauj nonākt pie kvalitatīva iepirkuma līguma arī caur zemākās cenas principu.
Lai arī cik emocionāli pareizi liktos vairāk atbalstīt vietējos uzņēmējus, iepirkumi tiek veikti atbilstoši likuma norādēm, ievērojot piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, attiecīgi izvirzot vienādas prasības visiem piegādātājiem. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana ir specifiska joma, kur ne vienmēr vietējais ražotājs spēs nodrošināt mūsu vajadzības, tādēļ liela daļa mūsu sadarbības partneru atrodami tālu ārpus Latvijas robežām.

Turklāt – pēc novērotā un likumā rakstītā – regulējums daudzās pozīcijās ir pat labvēlīgāks ārvalstīs reģistrētiem pretendentiem nekā vietējiem uzņēmējiem, piemēram, izziņu derīguma termiņš – 3 un 6 mēneši.

– Vai organizējat dialogus un sarunu procedūras – kādos gadījumos, kādas priekšrocības sniedz šīs metodes?


D.Smilktena: Jā, sarunu procedūras uzskatām par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem mērķa sasniegšanai. Sarunu procedūras ietvars ļauj nepieciešamības gadījumā diskutēt ar pretendentiem par izdevīgāku cenu, piegādes noteikumiem, termiņiem, utt. Atklātos konkursos šāda iespēja nav paredzēta.

– Vai iesaistāties arī Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu projektos? Kādi piemēri līdz šim veiksmīgākajiem projektiem?


E.Pētermane: Lai paaugstinātu gan pārvadājumu efektivitāti un modernizētu pasažieru infrastruktūru, gan arī veicinātu videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu, LDz izmanto ES fondu finansējumu. Viens no šiem projektiem, kur pieejams ES finansējums, ir dzelzceļa tīkla elektrifikācija. Tāpat, apgūstot ES finansējumu, tiks modernizēts Rīgas dzelzceļa mezgla posms Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma, Daugavpils Šķirošanas stacija un Daugavpils pieņemšanas parks. Ar ES fondu atbalstu tiks ieviesta vienota vilcienu kustības plānošanas un vadības sistēma, kā arī turpināta dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija.

-Vai izmantojat elektroniskos katalogus? Kāda ir līdzšinējā pieredze?

D.Smilktena: LDz izmanto šo iespēju gadījumos, lielākoties, informācijas tehnoloģiju jomā, piemēram, servertehnikas, datortehnikas, drukas iekārtu izejmateriālu un dažādu standarta programmatūras licenču un to ražotāja atbalsta iegādē. Jāatzīmē, ka nereti, nepārzinot precīzu preces pozīcijas kodu, ir problemātiski orientēties elektronisko katalogu tīklā un atrast konkrēto nepieciešamo preci. Vienlaikus jāsaka, ka tādu specifisku iepirkumu gadījumā, kā programmatūras pakalpojumu vai servertehnikas iegādē, attiecīgām preces un pakalpojumu pozīcijām, kurām kā obligāta pasūtījuma prasība noteikta pielikumā pievienojams darba uzdevums jeb tehniskā specifikācija, būtu nepieciešams pilnveidot elektronisko iepirkumu sistēmu, nodrošinot iepircējam iespēju pievienot minēto dokumentu izveidotā iepirkuma groza pielikumā atsevišķā datnē, piemēram MS Word, Ms Excel u.tml. formātos. Kā pozitīvie aspekti jāuzsver – elektronisko iepirkumu katalogi nepārtraukti tiek aktualizēti atbilstoši esošajai tirgus situācijai, kā arī iepircējam nepastāv šaubas par attiecīgā elektroniskā kataloga noteikto piegādātāju kvalifikāciju, jo tiesības piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus var saņemt tikai tie piegādātāji, kas ir pasludināti par uzvarētājiem attiecīgajās iepirkumu procedūrās Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Noslēgumā jāatzīmē, ka izmantojot EIS un tajā pieejamo preču un pakalpojumu katalogu klāstu, tas ir ērts un ātrs veids, kā veikt nepieciešamos iepirkumus, neveicot komplicētākas un laikietilpīgākas publiskā iepirkumu procedūras.

– Kā vērtējat Elektronisko iepirkumu sistēmu? Kāda ir līdzšinējā pieredze? Vai būtu nepieciešami kādi uzlabojumi?


D.Smilktena: Dažādu pakalpojumu digitalizācija ir ļoti atbalstāma, taču konkrētajā gadījumā uzskatām, ka līdz visiem lietotājiem ērtas pakalpojuma platformas funkcionēšanai, ir ejams vēl garš ceļš. Lai arī nepieciešamais informatīvais atbalsts tiek nodrošināts, no iepircēja viedokļa darbs ar sistēmu ir smagnējs un laikietilpīgs. Izlasot vien lietotāju rokasgrāmatas, iepirkuma sludinājumu publicēt ne vienmēr izdosies. Papildus tam – sistēma zināmā mērā dublē IUB Publikāciju vadības sistēmu, līdz ar to laiks tiek patērēts dublējot informāciju divās radniecīgās datu bāzēs.

– Kā LDz veicas ar zaļo iepirkumu? Kādās jomās un cik lielā mērā spējat to piemērot?


E.Pētermane: 2018. gadā veikti vairāki iepirkumi, kas traktējami kā “zaļais” iepirkums jeb videi draudzīgu risinājumu iegāde vai iepirkums, kura mērķis ir mazināt kaitīgo efektu uz vidi. Šajos iepirkumos ir iegādāti, piemēram, energoefektīvi gaismekļi, sastāvdaļas sliežu ceļu remontiem, kā arī veikta tehnoloģiskā transporta nomaiņa, dodot priekšroku videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem.

– Kas LDz iepirkumu komandas ieskatā ir veiksmīga iepirkuma panākumu atslēga?


D.Smilktena: Precīzi definēti kritēriji, kvalitatīva iepirkuma specifikācija, normatīvo aktu izpratne, kā arī profesionāli, motivēti un radoši darbinieki.

– Kā redzat šobrīd perspektīvā LDz darbu saistībā ar “Rail Baltica” projektu? Kādi ir lielākie izaicinājumi, kādas iespējas tas varētu sniegt?


E.Pētermane: Latvijā vēsturiski ir 1520 mm platuma sliežu ceļi, taču tuvākajos gados tiks izveidota Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa infrastruktūra “Rail Baltica”. Uzņēmumam arvien būtiskāki kļūst sadarbības partneri, kas īstenos šo projektu – “RB Rail” un “Eiropas dzelzceļa līnijas”. Viens no svarīgākajiem jautājumiem būs Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves projekts. Tāpat nozīmīgi būs citi saskares punkti, kur abas publiskās lietošanas infrastruktūras krustosies vai tiks veidotas paralēli. Saistībā ar “Rail Baltica” projektu ir pārrunāta iespēja veidot sinerģiju ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

– Kā veicas ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kura ietvaros līdz 2023. gada beigām plānots elektrificēt Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga dzelzceļa līnijas? Vai ir kādi tālāki plāni šajā jomā?


E.Pētermane: Patlaban turpinās četru pretendentu iesniegto kvalifikācijas dokumentu izvērtēšana. Tuvākajā laikā plānots pabeigt izvērtēšanu un pieņemt lēmumu par sarunu procedūras pirmā posma rezultātiem – kandidātu atlasi. Tālāk sekos tehnisko piedāvājumu sagatavošana, iesniegšana un izvērtēšana.

Projekta pirmā posma realizācija plānota līdz 2023. gada beigām, 2018. gadā ir uzsākta projektēšanas un būvdarbu iepirkuma procedūra. Projektēšanas un būvdarbu līguma uzsākšana plānota 2019. gadā.

Elektrifikācijas projekts ir būtisks un prioritārs tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanai, transporta un loģistikas nozarei un visai Latvijas tautsaimniecībai. Pārskatot projekta saturu, netiks sasniegti ne projekta mērķi, ne arī darbības programmā sasniedzamie rādītāji un termiņi.
Projekta pārskatīšana būs laikietilpīga, tādējādi radīsies reāli draudi šo finansējumu Latvijas valstij zaudēt, un bez ES līdzekļu piesaistes dzelzceļa tīkla elektrifikāciju īstenot nav iespējams.

Dzelzceļa tīkla elektrifikācijas plānveidīga īstenošana plānotajā apmērā un termiņos veicinās dzelzceļa atbilstību ilgtspējīgas un videi draudzīgas darbības pamatprincipiem, piesaistot finansējumu ES daudzgadu budžeta finansēšanas ietvarā. Projekta esošais apjoms ir jēgpilns tāpēc, ka risina CO2 samazināšanu tieši tajā dzelzceļa līnijas posmā, kur veidojas vairāk nekā 90% no kopējā Latvijas dzelzceļa tīklā pārvadāto kravu apjoma.

UZZIŅA
Par Latvijas Dzelzceļu*

  • LDz pārvaldībā ir 3162 km sliežu ceļu (izvērstais sliežu ceļu garums), 137 stacijas, 128 pieturas punkti, 400 gājēju šķērsojumu un 528 dzelzceļa pārbrauktuves;
  • LDz koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.
  • LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem “Prudentia” un “Nasdaq Riga” ik gadu veidotajā sarakstā.

*Dati par 2018. gadu

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: