Aktuāli

ARNIS SAUKA, 14/10/2015

Post image for Aktuāli

Latvija zaudē divas pozīcijas 2015. – 2016. gada globālajā konkurētspējas indeksā – problēmjomas nemainīgas

Septembra beigās publiskotajā pasaules ekonomikas foruma “Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015. – 2016. gadam” Latvija ierindota 44. vietā starp 140 apsekotajām pasaules ekonomikām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. uz 42. pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41. pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29. vietu, šogad ierindojas 30. pozīcijā.

Tāpat kā pērn, arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt 2014. – 2015. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz astoto vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015. – 2016. gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Globālais konkurētspējas indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu atbilstoši 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem, un tie ir: institūcijas, infrastruktūra, makroekonomiskā vide, veselība un pamatizglītība, augstākā izglītība un apmācība, produktu tirgus efektivitāte, darba tirgus efektivitāte, finanšu tirgu attīstība, tehnoloģiskā gatavība, tirgus lielums, biznesa vides kvalitāte un inovācijas.

Ziņojumu par globālo konkurētspējas indeksu Latvijā pārstāv “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centrs. Līdzīgi kā pērn, arī 2015. – 2016. gadā samērā labi Latvijai ir klājies attiecībā uz darba tirgus efektivitāti, kur valsts globālajā konkurētspējas indeksā ieņem 25. vietu, kas gan ir kritums no 17. vietas gadu agrāk. Šī indikatora komponents “algu noteikšanas elastība” ir ierindots ļoti augstajā otrajā vietā pasaulē, savukārt komponenti “sieviešu proporcija attiecībā pret vīriešiem darba tirgū” un “algas un produktivitātes proporcija” ieņem attiecīgi 21. un 23. vietu. Diemžēl virkne indikatoru darba tirgus efektivitātes pīlārā tomēr ir novērtēti ļoti zemu. Piemēram, “valsts spēja pievilināt talantus” – tikai 110. vieta, “valsts spēja noturēt talantus” – tikai 104. vieta, kā arī “nodokļu sistēmas spēja motivēt strādājošos” – tikai 107. vieta pasaulē. Pat ja atzīstam, ka lietotās metodoloģijas dēļ globālais konkurētspējas indekss ne vienmēr objektīvi parāda valstu savstarpējo salīdzinājumu, ir skaidrs, ka Latvijā šie ir lieli problēmjautājumi, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība visaugstākajā līmenī.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā viszemāk arī 2015. – 2016. gadā Latvijai ir novērtēti pīlāri “tirgus lielums” (94. vieta), “inovācijas” (62. vieta – kāpums no 70. vietas pērn) un “biznesa vide” (61. vieta). Attiecībā uz pīlāru “inovācijas” jau tradicionāli vislielākā problēma Latvijā atbilstoši globālajam konkurētspējas ziņojumam ir “zinātnieku un inženieru pieejamība” (tikai 101. vieta pasaulē), “augsto tehnoloģiju produktu iepirkums no valsts puses” (100. vieta), “uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā” (81. vieta) un “universitāšu un industrijas sadarbība pētniecībā” (63. vieta). “Zinātniski pētniecisko institūciju kvalitāte” ierindota samērā zemajā 50. vietā, savukārt “patentu pieteikumu skaitā uz miljons iedzīvotājiem” Latvija ieņem 32. vietu, kas vērtējams kā labs rādītājs.

Līdzīgi kā pērn, arī 2015. – 2016. gadā pīlārā “tirgus lielums” visaugstāk novērtētais komponents ir “eksports procentos no IKP” (27. vieta), savukārt starp viszemāk – “vietējā” un “starptautisko tirgus lieluma indeksi” (attiecīgi 93. un 82. vieta). Arī pīlāra “biznesa vide” komponentu vērtējums daudz neatšķiras no iepriekšējā gada rādītājiem, kur visaugstāk tiek vērtēta “vietējo piegādātāju kvalitāte” (39. vieta), bet viszemāk – “vietējo piegādātāju kvantitāte” (105. vieta), “vērtību ķēdes dziļums” (82. vieta) un “klasteru attīstība” (78. vieta).

Samērā zemu globālajā konkurētspējas ziņojumā novērtēti arī pīlāri “institūcijas” (48. vieta – kāpums par trim vietām) un “infrastruktūra” (49. vieta – kritums par divām vietām). No “institūciju” pīlāra viszemāk novērtētais komponents arī šogad ir “tiesiskā regulējuma efektivitāte” (tikai 112. vieta), savukārt pozitīvi tiek vērtēts komponents “organizētā noziedzība” (20. vieta). Savukārt “infrastruktūras” pīlārā viszemāk novērtēta “ceļu kvalitāte” (108. vieta). Pārējie pīlāri globālajā konkurētspējas ziņojumā novērtēti no 31. līdz 37. vietai pasaulē.

Papildus 12 pīlāru novērtējumam uzņēmēji vērtēja arī faktorus, kas, viņuprāt, rada vislielākās problēmas biznesa veikšanai Latvijā. Galvenie problēmfaktori Latvijā, kurus izceļ Latvijas uzņēmēji 2015. – 2016. gadā (uzskaitīts prioritāšu secībā): nodokļu likmes, neefektīva valdības birokrātija, pieeja finansējumam, nodokļu regulācijas sarežģītība, neadekvāti izglītots darbaspēks un nestabila politikas veidošanas prakse.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: