Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība

ES fondu praktisko pētījumu programmā pieprasītais finansējums pieckārt pārsniedz pieejamo

Par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu praktiskās ievirzes pētījumu programmā interese saglabājas nemainīgi augsta – izsludinātās piektās atlases kārtas ietvaros Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir saņēmusi 85 projektu iesniegumus, kuru kopējais paredzēto ieguldījumu apjoms ir ap 41,8 miljoniem eiro.

Zinātnisko institūciju iesniegtajās projektu iecerēs kopējais pieprasītais publiskais finansējums ir 39,4 miljoni eiro, kas gandrīz pieckārt pārsniedz šajā projektu atlases kārtā pieejamos 8,3 miljonus eiro.

Pētījumiem, kas mērķēti Covid-19 ierobežošanai, tika iesniegti 29 projekti par kopējo pieprasīto publisko finansējumu 13,9 miljoni eiro. No tiem 4 apstiprināti, 6 apstiprināti ar nosacījumiem, kvalitātes slieksnim atbilstoši Eiropas Komisijas ekspertu atzinumam neatbilda 5 projekti, savukārt finansējuma trūkuma dēļ noraidīti 14 projekti.  

Covid-19 seku mazināšanas pētījumu veikšanai tika iesniegti 56 projekti, kopā paredzot publisko finansējumu 25,6 miljonu eiro apmērā. No tiem ar nosacījumiem apstiprināti 7 projekti par kopējo publisko finansējumu 3,3 miljoni eiro. Kvalitātes slieksņa nesasniegšanas dēļ noraidīti 7 projekti, 2 projekti noraidīti kritēriju neizpildes dēļ, savukārt 40 projekti noraidīti finansējuma trūkuma dēļ.  

Programmas piektajā kārtā visvairāk no apstiprinātajām projektu iecerēm – 6 – ir biomedicīnas, medicīnu tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģijas jomā. Otra populārākā joma ir viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, un tajā apstiprināti 5 iesniegumi. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā apstiprinātas 3 pētījumu ieceres, savukārt zināšanu ietilpīgā bioekonomikā – 3 projektu iesniegumi.

Projektu pētījumu ieceres Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pieņēma līdz š.g. 16. augustam, un iesniegumu vērtēšana tika veikta trīs mēnešu laikā. Informācija par apstiprinātajiem projektiem tiks publicēta izsludinātās atlases vietnē, CFLA mājaslapā.

Viena projekta maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 500 000 eiro, bet minimālais publiskā finansējuma apmērs – 30 000 eiro.

ERAF atbalsts praktiskas ievirzes pētījumu veikšanai paredzēts plānošanas dokumenta – Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa  “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi”  ietvaros.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Drošības veste uzņēmumiem energokrīzē

Rudens ir atnācis ar līdz šim nepieredzētu cenu kāpumu elektrībai, gāzei, enerģijai kopumā. Pēc Elektrum datiem, pēdējā pusgada laikā elektroenerģijas cena vien pieaugusi par 250 %. Par energoresursu izmaksu līdzvērtīgu kritumu  pagaidām netiek runāts, tāpēc uzņēmējiem jo īpaši ir jādomā par to, kā noturēt līdzšinējo biznesa rentabilitāti, un viens no risinājumiem ir energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Dažkārt kļūdaini tiek uzskatīts, ka energopārvaldība, automatizācija, energoauditi un alternatīvi enerģijas avoti attiecas tikai uz lieliem, turīgiem uzņēmumiem. Šobrīd spēles noteikumi ir krasi mainījušies un, ir iespējams, ka daudzu uzņēmumu izdzīvošana un turpmāka attīstība būs atkarīga tieši no tā, cik zaļi tie saimniekos. Turklāt, ir vēl vairāki iemesli, kāpēc par energoefektivitātes uzlabošanu būtu jādomā jebkuram biznesam – neatkarīgi no tā lieluma un darbības jomas.

Pirmais ir rēķini par patērēto elektrību. Eksperti apgalvo, ka nav lielu cerību, ka maksājumi tik drīz kļūs mazāki, tādēļ izeja ir racionāli un visaptveroši risinājumi, kā patērēt mazāk enerģijas vai ar to pašu iztērēto apjomu saražot vairāk. Otrais ir uzņēmuma reputācija un ilgtspēja, kas jau sen vairs nav modes lieta ar tuvojošos derīguma termiņu, ilgtspēja ir svarīga gan sadarbības partneriem, gan patērētājiem. Jau šobrīd Eiropā liela uzmanība tiek pievērsta visdažādākajiem ilgtspējas aspektiem, tāpēc uzņēmumiem neko šajā jomā neuzlabojot, jau pavisam drīz kļūs grūtāk savas preces vai pakalpojumus pārdot ārpus Latvijas. Produkta vai pakalpojuma tapšanas ilgtspēja, visdrīzāk, ar laiku kļūs par svarīgu faktoru arī vietējā tirgū.

Un trešais ir modernās, energoefektīvās tehnoloģijas un alternatīvie enerģijas avoti, kas pēdējā desmitgadē ir kļuvuši gan pieejamāki izmaksu ziņā, gan efektīvāki. Piemēram, saules paneļi, kas prasa aizvien mazāk kvadrātmetru pietiekama elektroenerģijas apjoma saražošanai. Speciālisti aprēķinājuši, ka par šo tehnoloģiju uzņēmējam ir vērts sākt domāt jau tad, kad rēķins par elektrību ir vien pāris simti eiro mēnesī. 

Vēl pirms pāris gadiem ALTUM veiktajā uzņēmēju aptaujā noskaidrojām, ka 64% uzņēmēju energoefektivitātes jautājumi nav aktuālajā dienaskārtībā. Šobrīd situācija nedaudz uzlabojas, vienlaikus nereti no uzņēmējiem dzirdam, ka šķērslis joprojām ir atbilstošu zināšanu un ekspertu neesamība uzņēmuma iekšienē. Lai sakārtotu uzņēmumu energosistēmu un sāktu taupīt, jānovērtē esošā situācija, lai identificētu taupīšanas iespējas. Turklāt ieteicams neaprobežoties tikai ar acīmredzamiem risinājumiem, bet meklēt veidus, kā izveidot modernu energopārvaldības sistēmu. Tādu, par kuru nebūs jādomā vismaz tuvākajos gadus un kura ļaus vairāk pievērsties citu ar biznesa attīstību saistītu jautājumu risināšanai.

Gadījumā, ja uzņēmumā nav energopārvaldības eksperta, kas tā varētu būt mazākos uzņēmumos, alternatīva ir specializēti uzņēmumi (ESKO), kuri sniedz energoservisu kā pakalpojumu, palīdzot klientiem piemeklēt energoefektivitātes risinājumus, un kuri kā atalgojumu saņem daļu no to ietaupītās naudas. Sākotnēji tās var būt salīdzinoši liela investīcija, taču uzņēmuma īpašniekam par to nebūs jālauza galva, jo ESKO var palīdzēt atrast finansējumu vai piedāvāt nofinansēt paši. Turklāt ESKO uzņemas atbildību par iekārtu uzturēšanu un turpmākās situācijas regulāru monitorēšanu.  

Divi praktiski piemēri. Visvienkāršākā energoefektivitātes uzlabošanas metode ir apgaismojuma modernizēšana. ALTUM klientu pieredze liecina, ka labs apgaismojuma modernizācijas projekts, piemēram, LED spuldžu, gaismas kustības sensoru vai automātisko slēdžu uzstādīšana var palīdzēt ietaupīt aptuveni 60–75 % no iepriekšējām izmaksām.

Savukārt, ja tiek izmantoti saules paneļi un ražota enerģija savām vajadzībām, ietaupījums var sasniegt 40 % no iepriekšējā elektrības rēķina. Šādos gadījumos energoservisa uzņēmums par saviem vai paša piesaistītiem līdzekļiem paveiks visus nepieciešamos priekšdarbus un uzstādīs saules paneļus. Katram objektam būs aprēķināta vispiemērotākā jauda un sabalansēts paneļu saražotās un “parastās” elektrības patēriņš. Klients maksās tikai servisa maksu par saražoto elektrību, kā arī tam nebūs pašam jārūpējas par sistēmas ikdienas uzturēšanu.

Aprēķini liecina, ka ieguldījumi saules enerģijas ražošanā atmaksājas vidēji septiņu līdz desmit gadu laikā, bet kvalitatīvāko paneļu kalpošanas laiks sasniedz pat 25 gadus. ESKO uzņēmumi savu klientu vietā uzņemas lielu daļu finanšu un tehnoloģisko risku, kā atalgojumu saņemot daļu no ietaupītajiem līdzekļiem. Jāuzsver, ka ESKO pakalpojumus var sniegt jebkurš uzņēmums, kas darbojas vai plāno sākt darboties saistītajās nozarēs.

ESKO koncepts, kas ietver zināšanu un finansējuma kombināciju un kas tiek plāsi lietots Eiropā, Latvijā kļūst arvien populārāks. Lielā mērā tas ir pateicoties ALTUM zaļo obligāciju finansējumam, kas kalpo kā vilcējspēks, kas dod impulsu uzņēmumu energoefektivitātes projektu arvien plašākai izmantošanai Latvijā.

ALTUM sadarbojas arī ar Latvijā strādājošiem ESKO uzņēmumiem, finansējot iekārtas, ko klienti iegādājas no jauna vai vēlas nomainīt. Viena kredīta apjoms var būt līdz 2,85 miljoniem eiro un sasniegt līdz 90 % no ieguldījumiem. ESKO uzņēmumiem kā nodrošinājums kalpo naudas plūsma. Konkrēto programmu labi papildina ALTUM grants situācijas izpētei un dokumentācijas izstrādāšanai no Eiropas investīciju bankas. Tas viss kopā uzņēmējiem ļauj pilnā mērā izbaudīt priekšrocības, ko energoefektivitātes uzlabošanā sniedz sadarbība ar ESKO uzņēmumu, lai ne tikai mazinātu energoresursu cenu ietekmi, bet arī kļūtu konkurētspējīgāki gan starptautiskajā, gan vietējā tirgū.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Komunikācija

Apspriedīs Kohēzijas politikas iespējas mazināt Eiropas reģionu atšķirības

Ceturtdien, 18. novembrī, finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis kopā ar Latvijas delegāciju piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē. Tās laikā tiks pārrunāts, kā vēl vairāk mazināt Eiropas reģionu attīstības atšķirības un palielināt to noturību vidējā un ilgā termiņā, izmantojot Kohēzijas politiku apvienojumā ar citiem ES instrumentiem.

Tāpat sanāksmē tiks apspriesti risinājumi atsevišķu Eiropas reģionu un teritoriju dažādajām vajadzībām, kā arī diskutēts par to, kā ES fondu ieviešanu tuvināt saņēmējiem un iedzīvotājiem.

Latvijas ieskatā arī turpmāk ir nepieciešams saglabāt Kohēzijas politikas ilgtermiņa fokusu uz mazāk attīstītajām dalībvalstīm un reģioniem, stiprinot ES reģionālo ekonomiku noturību un uzlabojot to spēju reaģēt uz asimetriskiem satricinājumiem,” uzsver Ints Dālderis.

Papildus ekonomisko atšķirību mazināšanai Eiropa saskaras arī ar tādiem izaicinājumiem kā klimatu mērķu sasniegšana, digitālā pāreja un Covid-19 pandēmijas radītās sekas. Finanšu ministra padomnieks norāda, ka Kohēzijas politika ir spējusi veiksmīgi pielāgoties šiem jaunajiem izaicinājumiem ar veicinošiem nosacījumiem un pārvedumu iespējām starp dažādiem fondiem. Arī jaunizveidotais Atveseļošanas fonds sniedz būtiskas īsāka termiņa investīcijas ar īpašu fokusu uz pandēmijas krīzes vissmagāk skartajām valstīm, kā arī veicina reformu īstenošanu ar mērķi padarīt ekonomikas noturīgākas pret nākotnes izaicinājumiem.

Vienlaikus ir būtiski salāgot nosacījumus starp atbalsta instrumentiem, kas traucē izveidot vienotu nacionālo regulējumu ES atbalsta programmām ar līdzīgiem mērķiem, kā piemēram, atšķirīgi pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas noteikumi, kontroles un auditu prasības un administratīvo izdevumu attiecināmība.

Kopumā Latvijas uzskats ir, ka Kohēzijas politikas regulējums ir pietiekami elastīgs, lai risinātu dažādu Eiropas reģionu izaicinājumus, taču būtiski, ka Eiropas Komisija ļauj šīs elastības izmantot. Tāpēc šobrīd svarīgākais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt ES dalībvalstu darbības programmas un sākt to ieviešanu,” pauž ministra padomnieks.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Uzņēmējdarbība

Uzņēmumiem iespēja saņemt 50 000 EUR grantu jaunu tehnoloģiju izstrādei

Rīgas enerģētikas aģentūras īstenotā projekta “Mākslīgais intelekts nākamās paaudzes enerģētikai (I-NERGY)” ietvaros ir izsludināts uzsaukums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī jaunuzņēmumiem finansiāla atbalsta saņemšanai (līdz 50 000 EUR) jaunu mākslīgā intelekta (AI) algoritmu un pakalpojumu izstrādei enerģētikas nozarē un dalībai 6 mēnešu mentoringa programmā idejas attīstīšanai. 

Uzsaukumu koordinē un grantu piešķir projekta ”I-NERGY” partneri – FundingBox Accelerator (FBA).

Uzsaukuma mērķis

Uzsaukums paredzēts, lai izstrādātu pamatelementus un lietojumprogrammas jauniem mākslīgā intelekta (AI) algoritmiem/pakalpojumiem un maza mēroga eksperimentiem (prototipiem) tādu tehnoloģiju un sistēmu izstrādei un ieviešanai, kas piemērojamas konkrētiem starpnozaru uzdevumiem enerģētikas nozarē.

Kas nepieciešams?

Uzņēmuma paša resursi (moduļi, modeļi un komponentes), resursi, kas pieejami AL4EU platformā, kā arī materiāli, kas atrodas projekta “I-NERGY” mājas lapā. Lūdzam skatīt vadlīnijas pretendentiem šeit.

Kas var pieteikties?

Mazie un vidējie uzņēmumi, tostarp jaunuzņēmumi, kas reģistrēti ne vēlāk kā 2021. gada 8. novembrī Eiropas Savienības dalībvalstīs un tās aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) vai H2020 asociētajās valstīs.

Atbalstāmās darbības jomas

     1. Mākslīgā intelekta lietojumprogrammas enerģētikā
     2. Datu pārvaldība un datu komercializācija ESKO vai energoefektivitātes pakalpojumiem
     3. Analītiskās lietojumprogrammas enerģētikā
     4. Monitorings, enerģijas patēriņa optimizācija
     5. Paredzoša uzturēšana
     6. Pieprasījuma prognozes

Pieejamais atbalsts

Finansiālais atbalsts līdz 50 000 EUR tiek izsniegts divos maksājumos. Pirmais maksājums (līdz 10 000 EUR) tiek piešķirts individuālā mentoringa plāna un idejas koncepta izstrādei, savukārt otrais maksājums (līdz 40 000 EUR) – prototipa attīstīšanai un izstrādei.

Informācija pretendentiem

Pirms pieteikuma veidlapas aizpildīšanas iesakām izlasīt I-NERGY projekta “Vadlīnijas pretendentiem”, dokumentu “Biežāk uzdotie jautājumi”, kā arī sazināties ar palīdzības dienestu vai nosūtīt jautājumu uz e-pastu: i-nergy.help@fundingbox.com

Finansēšanas līguma paraugs būs pieejams no 2021. gada 1. decembra.

Uzsaukuma nosacījumi:

     – 100% finansiāls atbalsts līdz 50 000 EUR
     – 6 mēnešu mentoringa programma

Pieteikuma forma: šeit.

Pieteikšanās līdz 2022. gada 20. janvāra plkst. 18.00 pēc Latvijas laika (līdz plkst. 17.00 pēc Briseles laika) šeit.

Projekta “I-NERGY” mērķis – nodrošināt enerģētikas sektora specifikai pielāgotu mākslīgā intelekta risinājumu dizainu un pilotēšanu, kapitalizējot inovatīvākos mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī IoT (Internet of Things) un datu analīzes tehnoloģijas. Projekta ietvaros tiks attīstīti mākslīgā intelekta analīzes rīki integrētai, optimizētai, viedai enerģētikas pārvaldībai, pamatojoties uz vienotu datu un informācijas apmaiņu.
Vairāk – projekta mājaslapā https://i-nergy.eu/

Kategorijas
Korupcija

Pretkorupcijas datu hakatonā uzvaras laurus plūc divas komandas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts administrācijas skolas un “Sabiedrības par atklātību – Delna” organizētajā tiešsaistes pasākumā “Pretkorupcijas datu hakatons” uzvaras laurus plūca divas komandas. Viena komanda izstrādāja un piedāvāja iepirkumos iesaistīto personu un darījumu monitoringa rīku, ar kura palīdzību būtu iespējams identificēt potenciālus koruptīvus darījumus. Savukārt otra komanda piedāvāja veidot indeksu, kas novērtē valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto korupcijas tolerances līmeni, atklājot, cik lielā mērā institūcijas ieviesušas pretkorupcijas pasākumus.

KNAB pateicas Valsts administrācijas skolai un “Sabiedrībai par atklātību – Delna” par atsaucību un ieguldīto darbu pasākuma īstenošanā, kā arī ikvienam pasākuma dalībniekam par vērtīgu un praksē attīstāmu ideju un risinājumu radīšanu. 

Hakatons noritēja divu dienu garumā. Deviņas komandas ar mentoru un nozares ekspertu palīdzību diskutēja, analizēja datus, izstrādāja analītisko un tehnoloģisko rīku prototipus, kas varētu palīdzēt sekmēt korupcijas risku identificēšanu dažādās jomās, t.sk. iepirkumu procesā, kā arī padarīt valsts un privāto sektoru caurspīdīgāku, atklātāku un pieejamāku. Pasākumā kopumā piedalījās 70 dalībnieki no dažādām valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm un privātā sektora, t.sk. datu zinātnieki un analītiķi, programmētāji un revidenti. 

Dalībnieku veikumu vērtēja ekspertu žūrija, kuras sastāvā bija KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, Nīderlandes Karalistes vēstniece Latvijā Klaudija Pītersa (Claudia Pieterse),  Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietniece Indra Kārkliņa, “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, SIA “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa,  Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta direktora vietniece Olga Guza. Žūrijas locekļi bija vienisprātis, ka visu komandu ieguldītais darbs ir vērtīgs un radītajiem rīkiem ir liels nākotnes potenciāls.

Pretkorupcijas datu hakatons īstenots no projekta “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā” līdzekļiem.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

ALTUM ar 400 000 eiro atbalsta Kuldīgas novada jaunos uzņēmējus

Attīstības finanšu institūcija ALTUM piešķīrusi vairāk nekā 400 000 eiro aizdevumu jauno uzņēmēju atbalstam, kas startējuši Kuldīgas novada LEADER projektu konkursā. Finansējumu pirmo reizi saņēmuši visi pieteiktie projekti – kopumā deviņi novada uzņēmumi, kas darbojas pārtikas rūpniecības, kokapstrādes, amatniecības, veterinārijas, ēdināšanas, inženierdarbības un koku apkopes nozarēs.

Finansējuma piešķiršana notikusi ciešā sadarbībā ar Kuldīgas novada biedrību “Darīsim paši!”, organizējot uzņēmējiem kopīgas apmācības un konsultācijas par projektu sagatavošanu un iesniegšanu.

“Esam gandarīti par arvien lielāku mazo uzņēmēju aktivitāti un ambīcijām Latvijas reģionos, kas, spītējot neskaidrajiem ekonomiskajiem apstākļiem un ierobežojumiem pandēmijas dēļ, ir gatavi paplašināt biznesu, attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus. Sadarbībā ar biedrību “Darīsim paši!” ir izdevies sasniegt izcilu rezultātu un finansēt pilnīgi visus šajā LEADER projektu konkursa kārtā izvirzītos uzņēmumus, kas ir līdz šim nebijis notikums,” saka ALTUM Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Zandberga.

Finansējums piešķirts biznesa attīstībai, apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, jauna aprīkojuma, tehnikas vai ražošanas iekārtu iegādei. To saņēmuši SIA “Rudys Brewing Co”, SIA “DUNA Brewery”, SIA “Smoke Farm”, SIA “MMēbeles”, SIA “GOLDINGEN WOODWORKS”, SIA “Fabr”, SIA “Pet Care”, SIA “PRO 3D” un SIA “Kursa Altum”.

“Ciešā un produktīvā sadarbība starp iesaistītajām institūcijām un vietējiem uzņēmējiem mums ir ļāvusi atbalstīt spēcīgus, uz ilgtermiņu virzītus projektus. Ļoti augstu novērtējam ALTUM dotās iespējas un zināšanas, kas palīdz idejām īstenoties un ar piešķirtā finansējuma palīdzību attīstīties novada uzņēmējdarbībai. Šobrīd biedrības izsludinātajos projektu konkursos Kuldīgas novadā prioritāte ir tiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar ražošanu un nodrošina jaunas darba vietas,” saka biedrības “Darīsim paši!” vadītāja Ieva Birbele. “Joprojām saskaramies ar problēmu, ka uzņēmējiem trūkst finanšu pratības un spējas nodefinēt, kas būs radītais produkts vai pakalpojums, kāda būs tā pašizmaksa un mērķauditorija, tomēr kopīgiem spēkiem mums izdodas zināšanu līmeni celt un atbalstīt biznesa uzsākšanu vai attīstīšanu.”

Finansējums piešķirts no ALTUM atbalsta programmas biznesa uzsākšanai un paplašināšanai. Kuldīgas novada uzņēmēji saņēmuši arī vairāk nekā 280 000 eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Kategorijas
Izglītība un zinātne Komunikācija

Pieejami skaidrojoši videomateriāli valsts un pašvaldību iestādēm par tehnisko noteikumu izstrādi pakalpojumu jomā

Lai veicinātu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku izpratni par ES pakalpojumu direktīvas (2006/123/EK) piemērošanu, Ekonomikas ministrija izstrādājusi divus skaidrojošus videomateriālus.

ES pakalpojumu direktīva tika pieņemta 2006. gada 12. decembrī ar mērķi samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem pakalpojumu darbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī vienkāršot un modernizēt publisko pārvaldi. Tā rezultātā ir nodrošināta viena no ES pamattiesībām – brīvība veikt saimniecisko darbību pāri ES robežām.

Direktīva uzliek pienākumu valsts un pašvaldību iestādēm, izstrādājot tiesību aktus, tajos paredzētās administratīvās procedūras un prasības vērtēt no pakalpojumu sniedzēja aspekta. Attiecīgi, ja to izdotie tiesību akti kaut kādā mērā ierobežo uzņēmējdarbības veikšanu un pakalpojumu sniegšanas brīvību, prasībām visos gadījumos ir jābūt nediskriminējošām, samērīgām un pamatotām ar īpašām sabiedrības interesēm.

Videomateriāls par valsts un pašvaldību iestāžu paziņošanas pienākumu, kas izriet no Pakalpojumu direktīvas sniedz skaidrojumu, kādos gadījumos tiek piemērota Pakalpojumu direktīva un kādi ir valsts un pašvaldību iestāžu pienākumi, paziņojot tehniskos noteikumus pakalpojumu jomā. Video ar piemēru palīdzību skaidrojam, kam jāpievērš uzmanība, izstrādājot likumus, Ministru kabineta noteikumus vai pašvaldību saistošos noteikumus. Atgādinām, ja izstrādājamie normatīvie akti sevī iever dažādus tehniskos parametrus, prasības, noteikumus par pakalpojumiem, vai ar kuriem tiek aizliegta vai ierobežota pakalpojuma sniegšana vai izmantošana, tie ir uzskatāmi par paziņojamiem tehniskiem noteikumiem.

Videomateriāls par tehnisko noteikumu paziņošanu Iekšējā tirgus informācijas sistēmā uzskatāmi palīdz orientēties šajā sistēmā un soli pa solim paskaidro darbības, kas veicamas, lai iestāde Iekšējā tirgus informācijas sistēmā iesniegtu paziņojumu par izstrādāto tehnisko noteikumu projektu. Atgādinām, ka paziņojumi sniedzami ne tikai, kad tehniskie noteikumi jau ir pieņemti, bet arī projekta izstrādes stadijā.

Papildu informācija publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide

2020. gadā atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēmās iesaistījās 5292 komersanti un saņēma atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa 246,8 milj. EUR apmērā

2020. gadā  5292 komersantiem (ražotājiem), kas iesaistījās atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēmās (ražotāju atbildības sistēmas – RAS) Latvijā, piemērots atbrīvojums no dabas resursu nodokļa (DRN) 246,8 milj. EUR apmērā. Kopumā 2020. gadā Latvijā darbojās 15 šādas atkritumu sistēmas, kas nodrošināja ražotāju uzdevumā realizēto – tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu apsaimniekošanu.

Atbrīvojumu no DRN saņēma komersanti, kas bija noslēguši līgumus ar RAS apsaimniekotājiem par tirgū laisto transportlīdzekļu, iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgo preču (VKP), kā arī par elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) apsaimniekošanu – savākšanu un pārstrādi/reģenerāciju. Kopumā atbrīvojums no DRN piemērots 7194 gadījumos, tā kā viens komersants var saņemt atbrīvojumu no DRN par vairākām tirgū laistajām preču grupām.

Salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā piemērotais atbrīvojums no DRN nomaksas palielinājies par 5 milj. EUR, kas saistīts ar realizēto preču pieaugumu.

Vislielākais atbrīvojums no DRN nomaksas – vairāk kā 136 milj. EUR piemērots par iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu – 4978 komersantiem.

Otrs lielākais atbrīvojums no DRN nomaksas – vairāk kā 85 milj. EUR piemērots par EEI apsaimniekošanu. Tas piemērots 1203 komersantiem.

Savukārt par VKP apsaimniekošanu atkritumu sistēmā piemērots atbrīvojums no DRN nomaksas 978 komersantiem – kopumā par vairāk kā 24 milj. EUR. Vismazākais atbrīvojums no DRN nomaksas – 0,7 milj. EUR apmērā piemērots par nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu. Tas piemērots 35 komersantiem.

Valsts vides dienesta (VVD) veiktā pārbaude liecina, ka atbilstoši normatīvo aktu prasībām 2020.gadā darbojās 5 no 15 sistēmām (daļēji atbilstoši – 8, neatbilstoši – 2). Vērtējot pārskatus par RAS darbību 2020. gadā, VVD īpašu uzmanību pievērsa atkritumu savākšanas un pārstrādes/reģenerācijas faktu pierādīšanai un noteikto apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai.

VVD ir atzinis par nepamatotu atbrīvojumu no DRN piemērošanu 107,7 tūkst. EUR, tā kā atsevišķi RAS apsaimniekotāji nespēja pierādīt, ka būtu pārstrādājuši/reģenerējuši 23 tūkstošus tonnu atkritumu (VKP un EEI). Šajos gadījumos konkrētās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas apsaimniekotājam šī DRN summa ir jāiemaksā valsts budžetā. Daļa no uzrēķinātā nodokļa, t.i., ~64 tūkstoši EUR tika segti no apsaimniekotājiem izsniegtā finanšu nodrošinājuma. Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, 2020. gadā VVD pārtrauca vienas atkritumu sistēmas darbību, kas EEI apsaimniekošanu nenodrošināja atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Ministrs Kaspars Gerhards ar Turcijas lauksaimniecības ministru vienojas paplašināt abu valstu savstarpējo sadarbību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

Piektdien, 12. novembrī, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards darba vizītē Ankarā tikās ar Turcijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministru Bekiru Pakdemirli (Bekir Pakdemirli). Ministri vienojās veicināt savstarpējās tirdzniecības apjomu pieaugumu, īpaši uzlabojot Latvijā audzēto liellopu un to produkcijas eksportu uz Turciju. Ņemot vērā Latvijas labo pieredzi mežsaimniecībā, ministrs Kaspars Gerhards Turcijas kolēģim piedāvāja Latvijas nozares ekspertu pieredzi meža apsaimniekošanā un meža ugunsgrēku riska vadībā.

Turcija Latvijai ir nozīmīgs tirdzniecības partneris trešo valstu vidū, un abu valstu ekonomiskajā sadarbībā ir vēl plašākas iespējas nākotnē. Latvijas un Turcijas ekonomiskā sadarbība līdz šim ir bijusi sekmīga. Ņemot vērā Turcijas lielo tirgu un Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru stabilo attīstību, Latvijas saimniecībām un uzņēmumiem ir iespējas palielināt Latvijā ražotās lauksaimniecības un pārtikas produkcijas eksportu uz Turciju, sevišķi dzīvus liellopus – jo lopkopība Latvijā līdz ar citām lauksaimniecības nozarēm attīstās un spēj piedāvāt pasaules tirgiem augstas kvalitātes liellopu gaļu. Pateicoties Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts augu aizsardzības dienesta sadarbībai ar Turcijas atbildīgajām institūcijām, ir sekmīgi īstenota lauksaimniecības un pārtikas preču eksportam nepieciešamo sertifikātu saskaņošana.

Latvijas produktu eksportā uz Turciju dominē graudaugu produkti, galvenokārt kvieši. 2020. gadā graudu eksporta vērtība bija 82,2% no kopējās lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības nozares produktu eksporta vērtības. Otra nozīmīgā produktu eksporta grupa ir dzīvi liellopi. Šīs produktu grupas eksporta vērtība 2020. gadā veidoja 11% no kopējās produktu eksporta vērtības. Trešajā vietā eksportā uz Turciju ierindojas dzīvnieku tauki, galvenokārt zivju eļļa. Latvija uz Turciju 2020. gadā eksportējusi arī koksni un koka izstrādājumus – galvenie eksportētie koksnes izstrādājumi ir mēbeles, saplāksnis, koksnes šķeldas un skaidas.

Nozīmīgākā produktu grupa importā no Turcijas 2020. gadā bija galvenokārt svaigie augļi: vīnogas, aprikozes, citroni, ķirši, greipfrūti, mandarīni. Otrajā vietā ierindojās galvenokārt marinēti dārzeņi – gurķi un paprika. Bet trešajā vietā bija dārzeņi – tomāti, gurķi, kabači, paprika.

Kategorijas
Korupcija

Notiks korupcijas risku identificēšanas ideju hakatons

12. un 13. novembrī notiks ideju hakatons par korupcijas risku identificēšanu, aģentūru LETA informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Hakatonu organizē “Sabiedrības par atklātību – Delna”, KNAB un Valsts administrācijas skola.

Pasākuma mērķis ir ģenerēt idejas un radīt tehnoloģiskus vai analītiskus produktus, kas varētu palīdzēt identificēt korupcijas riskus publiskajā pārvaldē.

Hakatonā īpaši aicināti piedalīties datu analītiķi, datu zinātnieki, programmētāji, žurnālisti, sabiedriskie aktīvisti, studenti, kā arī citi interesenti. Pasākumā paredzēts izmantot Iepirkumu uzraudzības biroja, Uzņēmumu reģistra, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras atvērtos un speciāli pasākumam sagatavotos datus, kā arī KNAB un Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes.

Dalība hakatonā būs bezmaksas, un labāko ideju un tehnoloģisko vai analītisko produktu autori tiks apbalvoti.

Pasākumu līdzorganizēs Valsts administrācijas skola no projekta “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā” līdzekļiem.