Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Nodrošināti labvēlīgāki nosacījumi uzņēmumiem lielo investīciju projektu īstenošanai

Ekonomikas ministrija

2023. gada 31. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Lielo aizdevumu ar kapitāla atlaidi atbalsta programmā, kuras ietvaros uzņēmumi varēs saņemt ALTUM papildus aizdevumus savu investīciju projektu īstenošanai.

Izmaiņas sniegs iespēju pieteikties papildaizdevumam pirmās un slēgtās kārtas komersantiem, kuri vēl turpina izvērtējumu ALTUM (ar nosacījumu, ka investīciju projekts nav uzsākts pirms pieteikuma iesniegšanas). Būtiski ņemt vērā, ka papildaizdevumam netiks piemērota kapitāla atlaide. Šim mērķim atbalsta programmai tiks piešķirts papildu finansējums 30,5 milj. eiro apmērā.

Tāpat tiek pagarināts nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņš ALTUM līdz 2024.gada 1.aprīlim (iepriekš 2023.gada 1.novembris).

Apstiprinātās izmaiņas nodrošinās uzņēmumiem finansējuma pieejamību plānotajiem investīciju projektiem, ražošanas efektivizācijai un jauno tehnoloģiju ieviešanai, kā arī sniegs papildu stimulu turpmākai uzņēmuma attīstībai.

Līdz šim ALTUM pieņēmis 11 pozitīvus lēmumus par atbalsta piešķiršanu par kopējo attiecināmo izmaksu summu 249,3 milj. eiro apmērā un ar pieteikto kapitāla atlaidi 66,6 milj.eiro apmērā, t.sk., ar astoņiem ir noslēgts līgums. Vienlaikus, ALTUM turpina izvērtēt vēl 11 investīciju projektus par kopējo investīciju summu 233,8 milj. eiro un pieteikto kapitāla atlaidi 67,5 milj. eiro, kas potenciāli arī varētu pieteikties papildaizdevumam.

Plānots, ka programmas ietvaros tiks radītas vairāk nekā 1000 jaunas darba vietas ar atalgojumu virs vidējā tautsaimniecībā, nodrošināts eksports 207,27 milj. eiro gadā, kā arī veikti ieguldījumi pētniecībā un attīstībā vismaz 14 milj. eiro gadā.

Vairāk par grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai” – vienotajā Tiesību aktu portālā, kā arī par saistīto Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 377 “Noteikumi par garantiju programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai” atzīšanu par spēku zaudējušiem un grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 349 “Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai“.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Kreditēšanas veicināšanai ALTUM ievieš procentu likmju atvieglojumus uzņēmumu investīciju projektiem

ALTUM

Lai veicinātu kreditēšanu un uzņēmumu investīciju ieceru turpināšanos arī augstu kredītlikmju apstākļos, Attīstības finanšu institūcija ALTUM šā gada rudenī valsts atbalsta programmās ieviesusi vairākus atvieglojumus uzņēmumiem.

Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes projektiem, tai skaitā lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, 12 mēnešus no aizdevuma izsniegšanas sākuma termiņa jauniem ALTUM aizdevumiem nepiemēro EURIBOR likmi, kas nozīmē kopējās likmes samazinājumu par aptuveni 4% punktiem. Šāds likmes samazinājums attiecas arī uz visiem uzņēmumu ilgtspējas projektiem, lai veicinātu uzņēmumu pāreju uz zema oglekļa ekonomiku. Ilgtspējas projektiem ALTUM papildus 12 mēnešus no aizdevuma izsniegšanas sākuma termiņa samazina arī mainīgās likmes fiksēto daļu par 0,5% punktiem.

Kreditēšanas veicināšanai bankās ALTUM ieviesusi divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem. Pirmkārt, ieviesta 0% garantijas prēmija uz visu garantijas darbības termiņu jauniem ilgtspējīgiem projektiem. Otrkārt, visām komersantu garantijām, tai skaitā garantiju termiņa pagarinājumiem un palielinājumiem, garantijas prēmija ir samazināta par 50% uz visu garantijas darbības termiņu. Tas ļauj samazināt uzņēmuma izmaksas, bankas aizdevumam piesaistot ALTUM garantiju.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs:

“Uzņēmēju piesardzīga un nogaidoša attieksme pret jaunām investīcijām un kredītsaistību uzņemšanos, ko ietekmējusi inflācija, augošas cenas un Eiropas Centrālās bankas vairākkārt īstenotā procentu likmju palielināšana, ir būtiski šodienu raksturojošie faktori. Taču ir svarīgi, lai arī šādā naudas dārdzības brīdī uzņēmēji neatsakās no investīciju iecerēm, jo, kā zināms, krīžu brīži ir laiks, kad var kaldināt biznesa izrāvienus, atsākoties ekonomikas izaugsmei. Lai biznesa segmentā stimulētu energoefektivitātes uzlabojumus, atjaunojamo energoresursu izmantošanu, zaļo ēku būvniecību un ekonomikas dekarbonizāciju kopumā, īpašu akcentu liekam uz ilgtspējas projektu atbalstu.  ALTUM portfelī šādi projekti ir jau vairāk nekā 60 miljonu eiro apjomā un šis apjoms ar katru dienu aug. Mūsu garantiju likmes 50% samazinājumu šobrīd izmantojuši jau vairāk nekā 130 uzņēmumi, kas tiem uz likmes samazinājumu gadā ļaus ietaupīt vairāk nekā 200 tūkstošus eiro.” 

ALTUM šobrīd īsteno arī četras Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas, kas nodrošina unikālu kapitāla atlaides komponenti.  Šo programmu kopējais apjoms pārsniedz 200 miljonus eiro, un tās piedāvā aizdevumus ar kapitāla atlaidi daudzdzīvokļu ēku, uzņēmumu energoefektivitātes un digitalizācijas jomā, kā arī zemu izmaksu īres namu segmentā.

Reinis Bērziņš:

“Kreditēšanas sabremzēšanās apstākļos kapitāla atlaide ir  svarīga investīciju projekta sastāvdaļa, jo  tā būtiski uzlabo projektu atmaksāšanos. Šā gada augustā jau ir veiktas pirmās kapitāla atlaižu izmaksas veiksmīgi īstenotiem uzņēmumu energoefektivitātes projektiem, un arvien vairāk jaunu darījumu šajos finanšu instrumentos sagaidāms turpmākajos ceturkšņos. Aicinu komersantus aktīvi izmantot ALTUM piedāvātās iespējas, jo šodien neko nedarīt ilgtspējas jomā nozīmē atpalikt rītdien. ”

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Pašvaldības Uzņēmējdarbība

Valsts pārvaldes institūcijām ir jābūt uzņēmēju sabiedrotajiem

Ekonomikas ministrija

Reģionālajā vizītē Jelgavā ekonomikas ministrs Viktors Valainis ar delegāciju tikās ar novada uzņēmējiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Jelgavas pašvaldības pārstāvjiem, pārrunāja ekonomisko situāciju jau vēsturiski industriālajā Jelgavas pilsētā un novadā kopumā, kā arī uzņēmējiem aktuālos problēmjautājumus. Tāpat ministrs iepazinās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jelgavas biznesa inkubatora un Jelgavas Tehnikuma darbību.

Tikšanās laikā ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu un pašvaldības pārstāvjiem, kā arī uzņēmējiem ministrs pārrunāja aktuālos ekonomiskās izaugsmes veicināšanas jautājumus. “Jelgava un tās novada teritorija vēsturiski ir bijis viens no Latvijas industriālajiem centriem. Šodien guvu pārliecību, ka Jelgava joprojām ir nozīmīgs industriālais centrs – pilsēta, kurā attīstās vietējie uzņēmumi, kas dod nozīmīgu pienesumu Latvijas ekonomikai. Šobrīd Jelgavā un tās tuvumā attīstās arī lieli industriālie un atjaunojamās enerģijas projekti, kas nākotnē sniegs būtisku ieguldījumu mūsu valsts ekonomiskajā attīstībā un enerģētiskās drošības stiprināšanā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis. 

Tiekoties ar Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” pārstāvjiem, ministrs iepazinās ar aktuālāko informāciju par uzsākto 90 MW vēja parka būvniecības projektu Kaigu purvā Jelgavas novadā, kas nākotnē var kļūt par vēl vienu nozīmīgu elektroenerģijas ražotāju Latvijā. “Mums ir jāvirzās uz pilnīgu elektroneatkarību. Šobrīd šādu projektu attīstība Latvijā ir īpaši svarīga, turklāt ņemot vērā arī nesenos bojājumus Baltijai kritiski svarīgajai enerģētikas infrastruktūrai Baltijas jūrā,” norāda ekonomikas ministrs.

Tikšanās laikā ar ekonomikas ministru automobiļu industrijas uzņēmuma SIA “Dinex Latvia” pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd uzņēmums strādā pie jaunu produktu un ražošanas tehnoloģiju ieviešanas savā ražotnē, tostarp izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondu resursus, taču ES fondu projektu ieviešanas uzraugošās iestādes radot administratīvus šķēršļus inovāciju ieviešanai. Ministrs tikšanās laikā apliecināja, ka “strādās pie tā, lai dialogs starp valsts institūcijām un uzņēmumiem būtiski uzlabotos. Valsts iestādēm jābūt uzņēmēju partneriem nevis biedam un kopīgi jāvirzās uz mērķi attīstīt valsts ekonomisko izaugsmi”. Kā zināms, SIA „Dinex Latvia” ir viens no 17 starptautiskā “DINEX” grupā esošiem ražošanas un pārdošanas uzņēmumiem Eiropā, Āzijā un Dienvidamerikā, kas darbojas automobiļu industrijā – ražo izplūdes sistēmas kravas mašīnām, autobusiem un industriālajiem spēkratiem. Šobrīd uzņēmums nodarbina 400 darbiniekus un apgrozījums pārsniedz 49 milj. EUR, no kura 98% sastāda eksports.

Tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem  un uzņēmējiem, ministrs iepazīstināja ar savām šā brīža darbības prioritātēm, norādot gan uz nepieciešamību efektīvi īstenot ES fondu projektus un mazināt birokrātiju, gan arī akcentēja uzņēmumu kreditēšanas jautājumus un nepieciešamību ieviest atvieglotāku procesu viesstrādnieku piesaistei Latvijā, vienlaikus īstenojot nepieciešamos kontroles pasākumus.

Tikšanās laikā LIAA Jelgavas biznesa inkubatorā ar tās vadītāju Agnesi Oļševsku ministrs iepazinās ar inkubatora darbību un pārrunāja jaunajiem uzņēmējiem aktuālos jautājumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un tālākai attīstībai. Šajā biznesa inkubatorā pirmsinkubācijas atbalstu kopumā saņēmuši 337 dalībnieki, savukārt 98 komersanti saņēmuši inkubācijas atbalstu, kopumā klientiem izmaksājot 1 855 520 EUR finansējumu, taču šo komersantu nomaksātie nodokļi ir 5 922 418,55 EUR apmērā un piesaistās investīcijas 8 708 746 EUR apmērā. “Šie skaitļi un arī piemēri, ar kuriem iepazināmies Jelgavas biznesa inkubatorā, apliecina, ka valstī ir vajadzīgi šādi “kontaktpunkti”, kas palīdz jaunajiem uzņēmējiem attīstīties, un tādi uzņēmumi, kā SIA “Adventum Tech” un SIA “PhytoPresso”, to pierāda”, uzsver ekonomikas ministrs. 

Jelgavas biznesa inkubatora darbības teritorija ir Jelgava, Dobele, Bauska un to novadi. Inkubatora mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību, nodrošinot fiziskas personas un komersantus ar uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai nepieciešamo vidi, konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu un grantu līdzfinansējumu.

Iepazīstoties ar Jelgavas tehnikuma piedāvātajām profesionālās izglītības programmām un tiekoties ar tehnikuma direktori Janīnu Rudzīti, ministrs guva pārliecību, ka tehnikumā piedāvātās izglītības programmas atbilst pašreizējām darba tirgus vajadzībām – šo jomu speciālisti darba tirgū ir nepieciešami, bet jauniešos ir jārada arvien lielāka interese apgūt šīs profesijas. Tehnikumā ir šādas izglītības programmas – zemes ierīcība (mērniecības tehniķis), autotransports (automehāniķis), kokizstrādājumu izgatavošana (mēbeļu galdnieks), būvdarbi (apdares darbu tehniķis), viesnīcu pakalpojumi (viesmīlības pakalpojumu speciālists), administratīvie un sekretāra pakalpojumi (klientu apkalpošanas speciālists), datorsistēmas, datu bāzes un datortīkli (datorsistēmu tehniķis), programmēšana (programmēšanas tehniķis), siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija (inženierkomunikāciju tehniķis).

Ekonomikas ministru vizītē pavadīja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, ministra biroja vadītāja Aija Mazitāne, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Finanšu izlūkošanas dienests kļūs par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā

Iekšlietu ministrija

24. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) kā kompetento iestādi ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā. Tādējādi tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi.

Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde – FID, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka visos jautājumos par sankciju izpildi ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru.

Tāpat likumprojekts paredz, ka FID kļūst par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, tai skaitā, ietverot lēmumu pieņemšanu par līdzekļu iesaldēšanu. Tas nozīmē, atzīt noteiktas personas par sankcijām pakļautām personām un izdot saistošus lēmumus par šo personu līdzekļu iesaldēšanu, ja FID rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Tāpat FID kompetencē būs atbilžu sniegšana uz privātā sektora un valsts iestāžu jautājumiem par sankciju izpildi un piemērošanu, apmācību organizēšana un vadīšana, informatīvo materiālu izstrāde un publicēšana par sankciju piemērošanu un izpildi, kā arī saziņa ar ārvalstu institūcijām (t.sk. ES iestādēm) par sankciju piemērošanu un izpildi Latvijā. Funkciju īstenošanai nepieciešamā kārtība tiks noteikta saistošajos Ministru kabineta noteikumos.

Jaunās FID funkcijas ir pilnībā juridiski un strukturāli nodalītas no FID pamatfunkciju izpildes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam, saskaņā ar ko FID ir neatkarīga un autonoma iestāde, un kā ietvaros iegūto informāciju FID drīkst izmantot tikai atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētajam.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā un inovācijās pieejami vairāk kā 5 milj.eiro

Ministru kabinets

Ministru kabinets š.g. 24. oktobra sēdē apstiprināja Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, lai veicinātu uzņēmumu, pētniecības, izglītības un zinātnes institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, kā arī palielinātu uzņēmumu ieguldījumus attīstībā un inovācijās.  

Zemo ieguldījumu līmeni pētniecībā un attīstībā ietekmē vairāki šķēršļi, kur viens no tiem ir uzņēmumu ieguldījumi aktivitātēs ar zemu zināšanu ietilpību un ienesīgumu. Arī ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits un lielais mikro uzņēmumu īpatsvars neveicina Latvijas uzņēmumu virzību uz zināšanās un inovācijās balstītu ekonomiku.

“Lai palīdzētu Latvijas ražotājiem attīstīt ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, svarīgi ir nodrošināt internacionalizācijas iespējas un privāto pētniecības un attīstības investīciju apjoma palielināšanu. Tādēļ piedāvājam atbalsta instrumentu, kas paaugstinās mūsu uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti, internacionalizācijas aktivitāšu īstenošanu, eksportspēju un sekmēs inovāciju attīstību,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Atbalsta programma tiek veidota kā atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība vai nodibinājums, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. 

Programmas ietvaros atbalsts būs pieejams sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem, lielajiem komersantiem (tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām) un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām: 

– komersantu sadarbībai ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām; 

– pieredzes un zināšanu pārneses pasākumiem; 

– darbībām, kas saistītas ar jauna vai esoša produkta mērogošanu; 

– konsultāciju saņemšanai, lai veicinātu iesaisti  Eiropas Savienības līmeņa inovāciju programmās; 

– pasākumiem nozares popularizēšanai. 

Atbalsta piešķiršanas procesā, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) vispirms atlasīs sadarbības tīklu, kas tālāk sniegs atbalstu sadarbības tīkla dalībniekiem granta un nefinanšu (apmācības, semināri) veidā.  

Programmas ietvaros kopējais pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 5 248 431 eiro, savukārt, viena projekta maksimāli pieļaujamais finansējums ir 437 369 eiro.  

Kopumā līdz 2026.gada 30.jūnijam paredzēts atbalstīt vismaz 12 projekta pieteikumus, kopā sniedzot atbalstu vismaz 240 uzņēmumiem. Plānots, ka eksporta apjoms atbalstītajos uzņēmumos divus gadus pēc atbalsta saņemšanas pieaugs līdz 100 milj. eiro. Tāpat iecerēts organizēt 1000 vizītes pie potenciālajiem sadarbības partneriem, tai skaitā, tirdzniecības misijas, kā arī veikt vismaz 60 tirgus pētījumus.  

Plānots, ka CFLA sadarbības tīklu atlasi īstenos š.g. decembrī, lai jau 2024. gada pirmajā ceturksnī uzņēmumiem būtu pieejams atbalsts programmas ietvaros.  

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi pieejami vienotajā  Tiesību aktu portālā.  

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Publiskās infrastruktūras attīstībai uzņēmējdarbībai piešķirs Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu 49 milj. eiro apmērā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2023. gada 17. oktobrī Ministru kabinetā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu1 par atbalstu uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku sociālekonomiskās sekas visvairāk skartajos reģionos. Kopējais atbalsts paredzēts no Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) 49 milj. eiro apmērā, ko novirzīs projektiem atklāta konkursa kārtībā. 

“Šo noteikumu pieņemšana ļaus labiekārtot uzņēmējdarbības teritorijas, atjaunot ēkas, izveidot pievedceļus, ielu apgaismojumus, lietus ūdens kanalizācijas u.c. Šo projektu rezultātā ir jābūt izveidotai uzņēmējiem vajadzīga infrastruktūra, kas ļautu viņiem radīt tuvāko sešu gadu laikā vismaz 400 jaunas darba vietas un piesaistīt privātās investīcijas gandrīz 33 miljonu eiro apmērā. Līdzšinējā pieredze līdzīgu programmu realizācijā pierādījusi, ka ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā attīsta saimniecisko darbību reģionos, piesaista cilvēkus vietējām teritorijām un uzlabo kopējo dzīves kvalitāti,” uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības  ministre Inga Bērziņa. 

Atbalsts paredzēts Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes statistiskā reģiona pašvaldībām, to iestādēm un kapitālsabiedrībām, arī speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm, saimnieciskās darbības veicināšanai pašvaldībās nepieciešamās publiskās infrastruktūras, tai skaitā satiksmes infrastruktūras, uzņēmējdarbības ēku, teritoriju un industriālo pieslēgumu izveidei. 

Investīcijas plānotas saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam, Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam un Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu.   

Pasākuma ietvaros paredzēts uzlabot uzņēmējdarbības vidi, ieguldot TPF finansējumu uzņēmējdarbībai nepieciešamajā publiskajā infrastruktūrā, kā rezultātā plānots, ka komersanti, kas gūs labumu no izveidotās infrastruktūras, radīs vismaz 422 jaunas darbavietas un veiks privātās investīcijas vismaz 32,9 milj. eiro apmērā savā saimnieciskajā darbībā, radot pozitīvus stimulus nodarbinātības veicināšanai un ekonomikas attīstībai reģionos. 

Projektu atlase tiks organizēta atklāta konkursa veidā. Konkursa ietvaros priekšroku dos tiem projektiem, kas demonstrē augstāku darbavietu un nefinanšu investīciju rādītāju atdevi pret projektā ieguldāmo TPF finansējumu, kā arī paredz, ka projektā plānotās darbības vērstas uz “zaļākas uzņēmējdarbības” komersantiem  (t.i., komersanti, kas īsteno projektus uzņēmējdarbības “zaļināšanai”) un “augstāka potenciāla” komersantiem (t.i., viedās specializācijas jomas un eksportspējīgi komersanti, inovatīvu produktu vai augstas pievienotās vērtības produktu ražotāji un komersanti, kur darbinieku vidējā alga pārsniedz vidējo algu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē attiecīgajā reģionā). Tāpat priekšroku dos arī tiem projektiem, kas paredz ieguldījumus atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijās enerģijas pašpatēriņam un ieguldījumus vēsturiskajās kūdras ieguves teritorijās vai rūpnieciskajās teritorijās, mazinot turpmāku vides degradāciju. Pasākuma ietvaros tiks atbalstīti augstas gatavības projekti ar izstrādātiem būvprojektiem.  
 

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības (ES) fondu sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasi plāno izsludināt š.g. novembra beigās. Lūdzam sekot līdzi aktuālajai informācijai par projektu atlasēm Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļvietnē:  https://www.cfla.gov.lv/lv/2021-2027-projektu-atlases. 

Šis pasākums ilgtermiņā veicinās reģionu līdzsvarotu attīstību un transformāciju virzībā uz klimatneitralitāti. 
 

1 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.3. pasākuma „Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku” īstenošanas noteikumi 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Uzņēmējdarbība

Pieejami ES fondu līdzekļi investēšanai Vecrīgas kultūras mantojumā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir uzaicinājusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Rīgas valstspilsētas pašvaldību sagatavot projektu iesniegumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma saņemšanai, kas paredzēts Lielās ģildes, izstāžu zāles Arsenāls un Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstīšanai. Pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums – vairāk nekā 24 miljoni eiro.

Kultūras ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā Lielās ģildes (Amatu ielā 6, Vecrīgā) un izstāžu zāles Arsenāls (Torņa ielā 1, Rīgā) atjaunošanai paredzēts vairāk nekā 19,1 miljons eiro no ERAF, projektu īstenošanu uzticot VNĪ. Rīgas valstspilsētas pašvaldība investēšanai Vecrīgas publiskās ārtelpā varēs saņemt līdz 5 miljoniem eiro ERAF līdzekļu.

ES fondu programma veidota, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu unikālus valsts nozīmes kultūras pieminekļus, vienlaicīgi veicinot objektu piekļūstamību un paplašinot objektu kā ilgtspējīgu resursu inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā.

Finansējums paredzēts ne vien ēku un infrastruktūras būvniecības darbiem, bet arī sabiedrībai pieejamo pakalpojumu pilnveidošanai, integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu.

Noteikts, ka projektu īstenošanā jāievēro jaunā Eiropas Bauhaus principi: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā iekļaujot publiskās ārtelpas attīstības risinājumus apkārtējā ainavā, nodrošinot dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu.

Projektu iesniegumi VNĪ jāiesniedz CFLA līdz 2024. gada 29. februārim, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldībai – līdz 2024. gada 15. aprīlim. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv.

ES fondu atbalsts paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” ietvaros.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Uzņēmumiem būs pieejams atbalsts kapitāla piesaistei biržā

Ekonomikas ministrija

Lai sekmētu komersantu attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, paaugstinot to starptautisko konkurētspēju, kā arī sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties, š.g. 17. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmu uzņēmumu atbalstam akciju un parāda vērtspapīru iekļaušanai tirdzniecības vietā – biržā.

Kapitāla piesaiste biržā veicina uzņēmuma izaugsmi un iespēju saviem biznesa projektiem piesaistīt liela apmēra investīcijas, neatkarīgi no komercsektora finansējuma dārdzības, kā arī sniedz tiem iespēju veidot tēlu un stiprināt savu konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Atbalsts akciju emisijai un parāda vērtspapīru (obligāciju) emisijai tiks sniegts granta veidā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrībām konsultantu piesaistes un pakalpojumu izmaksām (līdz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām).

Plānotais atbalsta programmas finansējums ir 1 973 896 eiro, ko veido Eiropas reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzekļi.

Līdz 2029.gada 31.decembrim plānots atbalstīt vismaz 10 uzņēmumus un piesaistīt privāto finansējumu līdz 2 000 000 eiro. Tāpat plānots, ka īstenojot projektus tiks piesaistīts finansējums kapitāla tirgos vairāk kā 5 000 000 eiro apmērā.

Programmas ietvaros finansējuma saņēmējiem ir jānodrošina sekmīga akciju iekļaušana AS “Nasdaq Riga” Baltijas Regulētajā tirgū (Baltijas Oficiālajā sarakstā vai Baltijas Otrajā sarakstā) vai Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North” (First North Baltijas akciju saraksts) vai sekmīga parāda vērtspapīru iekļaušana AS “Nasdaq Riga” Baltijas Regulētajā tirgū – Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā (Korporatīvie Parāda vērtspapīri) vai Alternatīvajā tirgū “First North” (First North Baltijas parāda vērtspapīru saraksts). Par sekmīgu akciju emisiju tiek uzskatīta akciju emisija vismaz 500 000 eiro apmērā.

Atbalsta pieteikumi komersantiem būs jāiesniedz Centrālā finanšu un līgumu aģentūrā.

Ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.3. pasākuma “Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos” īstenošanas noteikumiem var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Pašvaldības Uzņēmējdarbība

Pasūtītāja profila aktualizācija sākot no 16. oktobra

Iepirkumu uzraudzības birojs

Atgādinām, ka jaunās e-veidlapas būs pieejamas no 25.10.2023:

– E-veidlapas būs pieejamas PVS atsevišķā e-veidlapu modulī.

– Autorizācija e-veidlapu modulī notiks tikai caur Vienoto pieteikšanos, izmantojot www.latvija.lv pakalpojumu.

Pirms uzsākt darbu ar e-veidlapām no 25. oktobra:

1. Iestādes administratoram sākot ar 16.10.2023 ir jāveic iestādes datu aktualizācija Pasūtītāja profilā, lai nodrošinātu e-veidlapu lauku aizpildīšanu.

2. Iestādes administratoram ir jāveic lietotāju datu atjaunošana sadaļā Administratora rīki, lai nodrošinātu to, kad visi lietotāji spētu aizpildīt jaunās e-veidlapas.

Plašāka informācija par pasūtītāja profila aktualizāciju tiks publicēta, sākot no 16.oktobra.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība

Valdība apstiprina grozījumus PVN likumā

Finanšu ministrija

Pirmdien, 9. oktobrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, tādējādi nodrošinot atbilstoši skaidru tiesisko regulējumu PVN jomā. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem.

Likumprojekta regulējums, paredz, ka ar PVN neapliks arī biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ko sniedz šī biedrība vai nodibinājums personām, kas nodarbojas ar sportu, kā ar PVN neapliks maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā.

Pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina uzņēmumus PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai, no kura ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem.

Papildus lemts pārskatīt PVN regulējumu atbilstoši Uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā veicamajiem grozījumiem attiecībā uz saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumiem reprezentatīvajiem auto. Tāpat paredzēts pārskatīt zaudētā parāda darījuma vērtības slieksni bez PVN un nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem.

Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā ar 2024. gada 1.janvāri.

Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.