Kategorija: Enerģētika, siltumapgāde

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības

CFLA pieņem iesniegumus par ES fondu atbalstu siltumsūkņu uzstādīšanai mājsaimniecībās

 Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

No 26. jūlija, pilsētu iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam siltumsūkņu uzstādīšanai. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi, kurā  mājsaimniecību siltumapgādes sistēmu uzlabošanai šajā uzsaukumā paredzēti 3,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu.

Projektā ir iespējams papildus veikt arī apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi, saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādi un uzstādīšanu, pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielināšanu.

Projektus CFLA var iesniegt īpašnieki – fiziskas un juridiskas personas – viendzīvokļa vai vairākdzīvokļu dzīvojamajām mājām pilsētu teritorijās, kur apsilde iepriekš veikta, izmantojot koksnes biomasas, piemēram, malkas, apkuri (triju un vairāk dzīvokļu mājās – arī akmeņogļu vai kūdras apkuri). Projektā pieejamais ERAF finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt 4 400 eiro uz vienu projekta dzīvojamā mājā vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju.

Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai atvēlēti divi mēneši: no 2023. gada 26. jūlija līdz 25. septembrim. Pēc projektu iesniegšanas beigu termiņa projektus izvērtēs trīs mēnešu laikā, projektu īstenošana jāveic ne ilgāk kā divu gadu laikā. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē. Paziņojums par atklāto projektu atlasi 26. jūlijā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Konsultācijas par pieejamo atbalstu un projektu iesniegumu sagatavošanu pieejamas CFLA darba laikā, zvanot pa tālruni +371 24002700 vai rakstot silti@cfla.gov.lv

Projektus var sagatavot un iesniegt ES fondu projektu portālā https://projekti.cfla.gov.lv/, un sistēmā var reģistrēties, autorizējoties ar  eID, eParaksts vai eParaksts Mobile rīkiem. Tehnisko atbalstu par sistēmas lietošanu var saņemt, zvanot +371 20003306 vai rakstot vis@cfla.gov.lv. Vairāk informācijas par reģistrēšanos projektu portālā pieejama CFLA tīmekļvietnē.

Šis ir otrais no četriem uzsaukumiem, kas paredzēti šajā ES fondu programmā – secīgi šajā un nākamajā gadā tiks izsludinātas projektu atlases arī granulu apkures katlu (š.g. 4. ceturksnī) un dažādu siltumapgādes sistēmu veidu (2024. gada 1. ceturksnī) ierīkošanai, ar iespēju projektos papildus uzstādīt arī saules paneļus.

Pirmajā uzsaukumā – 9 iesniegumi

Pirmajā uzsaukumā, kurā varēja saņemt ES fondu atbalstu centralizētās siltumapgādes pieslēgumu ierīkošanai dzīvojamajās mājās, tika saņemti 9 projektu iesniegumi, projektos paredzētais ieguldījums – 179 943 eiro. Kā ziņots, pirmā uzsaukuma ietvaros projektā ir iespējams papildus veikt arī apkures sistēmas, t.sk. sildelementu, un karstā ūdens sadales sistēmas pārbūvi vai ierīkošanu.

Par ES fondu programmu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā ES fondu programma veidota, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, veicot mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās siltumapgādē izmantoto sadedzināšanas iekārtu aizstāšanu, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām pilsētu centralizētajām siltumapgādes sistēmām.  

ES fondu atbalsts projektu īstenošanai paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.6. pasākuma “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” ietvaros.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības

Vēja parks ELWIND saņem atbalstu no ES 18,7 miljonu eiro apmērā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja parka kopprojekts ELWIND saņēmis apstiprinājumu par 18,7 miljonu līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA.

Finansējums projekta attīstībai nepieciešamajiem pētījumiem piešķirts Eiropas Savienības atbalsta instrumenta “Connecting Europe Facility” ietvaros. Piešķirtais līdzfinansējums sniegs iespēju veikt kvalitatīvus pētījumus, lai noskaidrotu Latvijas un Igaunijas ELWIND atkrastes vēja parka teritoriju ietekmi uz vidi, kā arī izplānotu vēja parka un elektroenerģijas pārvades tīklu starpvalstu savienojumus un pieslēgumus sauszemes elektropārvades tīklam.

Piešķirtais līdzfinansējums segs pusi no kopējām paredzētajām izmaksām. ELWIND projekta Latvijas puses pētījumi notiks atkrastes vēja parka izpētes zonā, kas atrodas posmā starp Pāvilostu un Užavu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde stāsta, ka CINEA finansējums ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas un Igaunijas  atkrastes vēja parka ELWIND kopprojektam. “Ciešā sadarbība ar Igaunijas kolēģiem un ES sniegs būtisku ieguldījumu ELWIND projekta tālākai attīstībai. Vienlaikus šis projekts kalpos kā pozitīvs piemērs atjaunojamo energoresursu izmantošanai Baltijas jūrā,” tā L.Štrovalde, uzsverot, ka šādu projektu attīstība ļaus nostabilizēt elektroenerģijas cenu reģionā līdz aptuveni 40 eiro par MWh, kas sniegs papildu priekšrocības jaunu investīciju piesaistē.

Nākošais solis ELWIND projektā ir ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana Latvijas un Igaunijas ELWIND atkrastes vēja parka teritorijās. Ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tiks analizēta vēja parka ietekme uz putnu migrācijas ceļiem, zivju nārsta vietām un zīdītājiem, kā arī kuģu transporta ceļiem. Tāpat tiks veikti tehniskie pētījumi, analizējot gultnes sastāvu, veicot ūdens dziļuma, vēja un viļņu mērījumus, projektējot optimālāko vēja parka un elektroenerģijas pārvades infrastruktūras izvietojumu. Izmantojot šo pētījumu rezultātus, ELWIND mērķis ir identificēt un mazināt ietekmi uz vidi, kā arī iegūt visus tehniskos datus, lai nodrošinātu atbildīgu un ilgtspējīgu projekta attīstību. Pētījumus paredzēts uzsākt šogad, un tie ilgs līdz 2026. gadam.

Jau šī gada augustā ir plānota sabiedriskā apspriešana. Pirms tās tiks organizēti arī informatīvie semināri Jūrkalnē un Pāvilostā, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus un sniegtu plašāku informāciju par ELWIND atkrastes vēja parku. Šī atklātā dialoga mērķis ir apkopot viedokļus un veicināt pārredzamību visā projekta dzīves ciklā.

ELWIND atkrastes vēja parks būs nozīmīgs projekts Baltijas jūras reģionam ar lielu ekonomisko un sociālo ietekmi. Latvijas un Igaunijas vēja parka abu teritoriju izbūve nodrošinās elektroenerģijas jaudu vismaz 1000 megavatu apmērā, kas būtiski stiprinās Latvijas un Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

IZMAIŅAS UZŅĒMUMU ENERGOAUDITU VEIKŠANĀ PĒC 2023. GADA 30. JŪNIJA

Būvniecības valsts kontroles birojs

Būvniecības valsts kontroles birojs (Birojs) atgādina, ka uzņēmuma energoauditus lielajiem elektroenerģijas patērētājiem neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā drīkst veikt līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Ja līdz 2023. gada 30. jūnijam lielais elektroenerģijas patērētājs ir noslēdzis līgumu ar neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā par uzņēmuma energoaudita veikšanu, uzņēmuma energoaudits jāreģistrē Būvniecības informācijas sistēmā četru mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.


Birojs vērš uzmanību, ka pārejas periodā iesniegtajiem uzņēmumu energoauditiem, kurus veikuši neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā, tiks lūgts uzrādīt līgumu, lai pārliecinātos, ka tas noslēgts līdz 2023. gada 30. jūnijam. Uzņēmumu energoauditus, kas neatbildīs minētajiem nosacījumiem, Birojs nepieņems.

No 2023. gada 1. jūlija uzņēmuma energoauditus lielajiem elektroenerģijas patērētājiem drīkst veikt akreditēti uzņēmumu energoauditori:

 

1. SIA “CMB”

2. SIA “Efekta”

3. SIA “EKODOMA”

4. SIA energi

5. A/S “Inspecta Latvia”

6. SIA “LBRA”

7. Tehnisko ekspertu SIA “TUV Nord Baltik”

Izņēmums ir gadījumā, ja 90 % vai vairāk no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēti ēkās (apkure, sadzīves vajadzībām nepieciešamā karstā ūdens sagatavošana, ventilācija un dzesēšana, apgaismojums) un minētais patēriņš nav saistīts ar ražošanas procesu nodrošināšanu, tad uzņēmuma energoauditu ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā atbilstoši normatīvajos aktos par uzņēmumu energoaudita veikšanu noteiktajām prasībām.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Sadarbojoties ar privāto sektoru, Rīgā plānots investēt 60 miljonus apgaismes modernizācijai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

2024. gadā plānots izsludināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkumu, kas paredz Rīgā vērienīgu ielu apgaismes sistēmas modernizāciju, atjaunojot 80 % apgaismes, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot CO2 izmešu daudzumu. Par šo jautājumu trešdien, 26. aprīlī, Rīgas domes sēdē lems pašvaldības deputāti.

Iecerēts, ka projekta gaitā 40 000 nātrija gaismekļu būs nomainīti pret LED gaismekļiem, 20 000 veco koka, dzelzsbetona, metāla apgaismes balstus nomainīs pret jauniem metāla cinkotiem balstiem, uzlabos apgaismes vadības sistēmu. Apgaismes modernizācijas rezultātā paplašināsies arī tehniskās iespējas, piemēram, apgaismes dimēšana, gaismekļu darbības monitorēšana, kā rezultātā būs iespējama ātrāka bojājumu konstatēšana un arī novēršana.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Rīga var kļūt par līderi un celmlauzi publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā. Pārdomāti, veiksmīgi ieviesti PPP projekti nākotnē kļūs par vienu no galvenajām veiksmes atslēgām, lai piesaistītu finansējumu vērienīgu Rīgas projektu īstenošanai. Tāpēc pirmais šāda veida projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tas būs paraugs arī līdzīgiem ieguldījumiem turpmāk. Sadarbība ar privāto sektoru ļaus mums apgaismojuma nomaiņu veikt ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Vēlamies, lai šajā un citos PPP konkursos nākotnē pieteiktos gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi. Lai strādātu ilgtspējīgi un mūsdienu tendencēm atbilstoši, pilsētai nepieciešams moderns un energoefektīvs ielu apgaismojums. Šī būs būtiska investīcija nākotnē – samazinot enerģijas patēriņu, mēs samazināsim arī pašvaldības izmaksas un CO2 izmešu daudzumu!” 

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis: “No CFLA kā PPP kompetences centra skatpunkta lieliski redzam, ka Rīgai ir liels potenciāls PPP projektu īstenošanai: lielais iedzīvotāju skaits, plaša pilsētas teritorija un finanšu iespējas. Ļoti ceram, ka jau šī gada rudenī Rīgas pašvaldība iesniegs CFLA plānotā apgaismojuma projekta finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai projekta rezultātā Rīga kļūtu gaišāka un drošāka. No savas puses nodrošināsim konsultācijas un atbalstu, lai palīdzētu pašvaldībai operatīvi un savlaicīgi sagatavoties projekta īstenošanai.”

Lielākā daļa (aptuveni 83%) no kopējā gaismekļu skaita Rīgā ir dažādu jaudu nātrija gaismekļi, šos nātrija gaismekļus nomainot pret LED gaismekļiem, elektroenerģijas patēriņa samazinājums būs 65% un vairāk, tas ļoti būtiski ietekmēs gan  pašvaldības budžetu. Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānā aprēķināts, ka visu veco gaismekļu nomaiņa pilsētā samazinās enerģijas patēriņu par 12 617 MWh/gadā, bet sasniegtais emisiju ietaupījums būs 1 409 tCO2 gadā.

Šobrīd ir pieņemts lēmums par Finanšu un ekonomisko aprēķinu (FEA) izstrādi. Tas ir PPP likumā noteikts dokuments, kurš obligāti jāizstrādā, lai noteiktu ekonomiski izdevīgāko projekta īstenošanas scenāriju un publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas lietderību. Tāpat šogad turpināsies jau 2022. gadā sāktais energoaudits, kur 90 % no audita izmaksām sedz finanšu institūcijas “Altum” grantu programma “Energogrants”. Energoaudita rezultātā būs iegūts scenārijs ielu apgaismes sistēmas modernizācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī veikti nepieciešamo investīciju aprēķini. 2024. gadā norisināsies PPP procedūras sagatavošana, plānots, ka iepirkumu PPP projekta realizācijai varētu izsludināt 2024. gada beigās.

Provizoriskās projekta izmaksas varētu būt 60 miljoni eiro.

Projekts atbilst Rīgas attīstības plānā noteiktajām pilsētas attīstības prioritātēm un Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plāna 2022.- 2030. gadam definētajām aktivitātēm.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Ostu iesaisti enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā izvirza kā prioritāti

Satiksmes ministrija

Satiksmes ministra Jāņa Vitenberga un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones rīkotajā diskusijā “Latvijas ostas kā enerģētiskās neatkarības pamats” iesaistītās puses vienojušās kā prioritāti izvirzīt ostu iesaisti enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā. Sarunu fokusā bija Baltijas jūras potenciāls vēja parku un ar to saistīto industriju attīstībai un ostu nepieciešamība piesaistīt privātos investorus, lai šo attīstību veicinātu.

Liepājā notikušajā diskusijā piedalījās Latvijas lielo ostu pārstāvji, Latvijas Vēja enerģijas asociācija, Latvenergo vadība, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji, kā arī lielākie stividoruzņēmumi. 

“Svarīgi, ka visas iesaistītās puses beidzot sēdušās pie viena galda, lai meklētu kopīgu efektīvāko risinājumu. Šodien guvām plašāku izpratni par Latvijas ostu kopējo konkurētspēju tieši vēja parku attīstībā, un tas mums palīdzēs izveidot precīzu stratēģiju, lai palielinātu ietekmi Baltijas jūras reģionā vēja parku projektos un kļūt par elektroenerģijas eksportētāju. Ne mazāk svarīga ir valsts iesaistīšanas atbalsta sniegšanā,” norāda satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Vizītes laikā abi ministri apmeklēs arī Liepājas speciālo ekonomisko zonu. Tajā ietilpst gan osta, gan Liepājas lidosta, gan arī kapitālsabiedrības, kurām tiek piemēroti tiešo nodokļu atvieglojumi 80 % apmērā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta topošajam ūdens terminālim, kas jau drīzā nākotnē sniegs iespējas šo vērtīgo resursu – ūdeni- eksportēt.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Nozares Uzņēmējdarbība

ENERGORESURSU CENAS UN LĪGUMU NOSACĪJUMI BREMZĒ UZŅĒMUMU KONKURĒTSPĒJU UN EKONOMISKO IZAUGSMI

Biedrība “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) regulāri veic enerģētikas nozares monitoringu, un jau 2021. gada nogalē konstatēja, ka enerģijas (gan gāzes, gan elektrības) tirdzniecības komersanti attiecībā pret gala patērētājiem, kas ir juridiskie lietotāji, īstenoja praksi, uzstājīgi liekot izbeigt jau spēkā esošos līgumus, tā vietā piedāvājot ilgtermiņa līgumus par fiksētu summu. Ņemot vērā bažas par energoresursu pieejamību vidējā un ilgā termiņā, kā arī ģeopolitisko situāciju, līgumi lielākoties tika noslēgti par augstu fiksēto summu.

SIA “Depo DIY” valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis:

“Arī mūsu uzņēmums bija to komersantu vidū, ar kuriem Latvenergo vienpusēji lauza līgumu par elektroenerģijas piegādi. Tomēr tā vietā, lai parakstītu jaunu līgumu ar augstām fiksētām cenām un gariem nelaušanas periodiem, mēs izvēlējāmies pirkt elektrību  biržā un vairāk pievērst uzmanību elektrības taupīšanai. Ja pagājušajā gadā šis lēmums mums nesa zaudējumus, tad šī gada sākums savukārt liecina, ka esam izdarījuši pareizo izvēli un, ka energotirgotāju piedāvātās fiksētās cenas nav bijis ilgtspējīgs risinājums.”

Lai gan šobrīd energoresursu tirgus ir stabilizējies, no LTRK biedriem dažādās nozarēs izskanējušas indikācijas, ka šie ilgtermiņa fiksētie līgumi par ievērojami lielākām līgumu summām, salīdzinot ar tirgus cenu, rada būtisku risku uzņēmumu konkurētspējai un darbībai. Marta beigās veiktajā LTRK biedru ekspresaptaujā secināts, ka elektroenerģijas cenas fiksējusi apmēram 1/3 daļa aptaujāto LTRK biedru.

Biznesa augstskola “Turība” Finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots: 

“Ir jāmeklē risinājumi, kā valsts kapitālsabiedrības var elastīgāk rīkoties, lai nevis bremzētu, bet sekmētu uzņēmējdarbību Latvijā. Laikā, kad Latvijas izaugsmei nepieciešama ne tikai valsts kapitālsabiedrības, kas strādā ar peļņu, bet stabili augošs, eksportspējīgs komercsektors, iespējams, ir jāmeklē jauns tiesiskais regulējums vai jāpieņem politiski lēmumi.”

Lai arī Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi reformēt ES elektroenerģijas tirgus modeli, piedāvājot mehānismus labākai patērētāju, tostarp komersantu, aizsardzībai, pirms ierosinātās reformas spēkā stāšanās tā būs jāapspriež un par to jāvienojas Eiropas Parlamentam un Padomei. Tāpēc reformā piedāvātie risinājumi, piemēram, tiesības slēgt vairākus elektroenerģijas piegādes līgumus, regulētas mazumtirdzniecības cenas krīzes apstākļos, kā arī pilnvērtīgāka informācija par piedāvājumu pirms līguma parakstīšanas, ir būtiski apspriest arī nacionālā līmenī, jo salīdzinoši augstas energoresursu cenas līdz ES līmeņa reformas ieviešanai var būtiski negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Jāpiebilst, ka nolūkā pievērst uzmanību šai tēmai, LTRK ir vērsusies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, Ekonomikas ministrijā un arī Klimata un enerģētikas ministrijā.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Likumdošana, normatīvie akti

Normatīvā regulējuma nozīme atkrastes vēja parku attīstībā: kā nezaudēt konkurētspēju un investoru interesi

Latvijas Vēja enerģijas asociācija

Latvija ir uzsākusi strauju virzību uz atkrastes vēja izmantošanu elektroenerģijas ieguvē, taču pagaidām vēl iztrūkst pats pamats – nozares normatīvais regulējums. Pašreiz spēkā esošie noteikumi, kas regulē jebkādu apbūvi jūrā, ir vairāk nekā 18 gadus veci un neatbilst atkrastes vēja enerģijas specifikai. Kā norāda nozares pārstāvji, nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu, un tam jāveicina, nevis jāierobežo konkurence.

ESOŠAIS REGULĒJUMS – VAIRĀK NEKĀ 18 GADUS VECS UN NEPAREDZ ATKRASTES VĒJA PARKU BŪVNIECĪBU

Pašlaik galvenais normatīvais akts, kas regulē apbūvi jūrā, ir Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi”, kas izdoti 2014. gadā un primāri tika veidoti derīgo izrakteņu atradnei Baltijas jūrā, līdz ar to tie neatbilst atkrastes vēja enerģijas specifikai. Kā norāda nozares pārstāvji, pārstrādāt šos noteikumus nebūs efektīvi, jo tie izdoti laikā, kad doma par vēja parkiem jūrā vēl bija ļoti tālā nākotnē un netika ņemta vērā nozares specifika. Patlaban nozares normatīvā regulējuma izveidošana ir jaunizveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas uzdevums.

EFEKTĪVA REGULĒJUMA PAMATPRINCIPI – SKAIDRI UN KONKRĒTI SPĒLES NOTEIKUMI VISIEM

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) aktīvi iesaistās likumdošanas procesā, apkopo ārvalstu biedru pieredzi un norāda uz potenciālajiem ieguvumiem vai riskiem. 2021.gada nogalē Ekonomikas ministrija uzsāka iepriekš minēto MK noteikumu Nr. 631 labošanu, taču nozares pārstāvju un citu iesaistīto pušu iebildumu dēļ tie tika apturēti. Kā norāda VEA, normatīvais regulējums ir nozares pats pamats, tādēļ ir būtiski, lai tas būtu ļoti konkrēts, ar skaidriem kritērijiem visos procesa soļos, bez interpretācijas iespējām, kā arī balstīts uz brīvā tirgus principiem, lai veicinātu konkurenci.

“Normatīvajam regulējumam, pirmkārt, ir jābūt skaidram, caurspīdīgam un godīgam. Nedrīkstam pieļaut pagātnes kļūdas un sniegt kādam komersantam priekšroku, riskējot ar paaugstinātām izmaksām, par ko galu galā maksās patērētāji. Otrkārt, tam jābūt sabalansētam – prasībām pret vēja parku attīstītājiem jābūt samērīgām ar to, ko valsts piedāvā. Piemēram, dalīšanās ar peļņu vai procentiem no apgrozījuma un līdzmaksājumi vietējām kopienām vai valstij ir komersantiem ierasta prakse. Taču, ja pieprasītie maksājumi būs nesamērīgi, tas atspoguļosies elektroenerģijas gala cenā un investori izvēlēsies investēt citās Baltijas jūras reģiona valstīs, ” norāda Latvijas Vēja Enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

KAM PRIEKŠROKA – VALSTIJ VAI ĀRVALSTU INVESTORIEM?

Valsts interesēs ir elektroenerģijas iegūšana par zemāko cenu, tādēļ vienlīdzīgu iespēju sniegšana visiem interesentiem palielina savstarpējo konkurenci, padara atkrastes vēja enerģijas tirgu piesātinātāku un elektroenerģijas ieguvi – lētāku, kas, savukārt, nāk par labu tautsaimniecības attīstībai, uzskata VEA. Kā novērots, ārvalstu investoriem ir svarīgi, lai nozares regulējums būtu skaidrs un nemainīgs visa projekta laikā, jo tas var būtiski ietekmēt banku aizdevumu saņemšanas iespējas un procentus, kas ietekmē projekta izmaksas. Atkrastes vēja projektu investīcijas ir mērāmas miljardos, tādēļ investori skrupulozi izvērtē visus riskus.

“Visas Baltijas valstis, arī Latvija, ir izvirzījušas ambiciozus mērķus samazināt atkarību no elektroenerģijas importa un būtiski palielināt vietējās atjaunojamās enerģijas ražošanu. Šo mērķu izpildi nodrošinās dažādu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju kombinācija ar vēja enerģiju kā galveno virzītājspēku. Skaidras apņemšanās un noteikts rīcības virziens veido paredzamas biznesa iespējas. Kā vadošais atkrastes vēja enerģijas attīstītājs ar ambīcijām visā Baltijas jūras reģionā, mēs, RWE, šeit saskatām pievilcīgu ilgtermiņa attīstības potenciālu. Latvijas pašreizējais elektroenerģijas ražošanas portfelis veido labu pamatu atkrastes vēja un vēja enerģijas kopumā integrācijai vietējā energosistēmā. Uzņēmuma klātbūtne Latvijas tirgū kopīgas partnerības veidā ar AS “Latvenergo” apliecina, ka mūsu nodomi atbalstīt vēja enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā ir nopietni. Tajā pašā laikā mums ir svarīgi, galvenokārt, paredzams, taisnīgs un caurspīdīgs tiesiskais regulējums, kas rada godīgas konkurences apstākļus atkrastes vēja enerģijas projektu attīstībai. Un otrkārt – atbilstoša elektrotīkla jauda un tā pielāgošana nākotnes vajadzībām. Pārdomāta un ilgtspējīga elektrotīkla spēju stiprināšana būs energosistēmas zaļās pārejas atslēga, kas nodrošinās nākotnes ražošanas spēju salāgošanu ar patēriņu, vienlaikus kāpinot eksporta potenciālu un stiprinot sistēmas stabilitāti,” norāda RWE Offshore wind Ziemeļvalstu, Baltijas un Polijas atkrastes vēja enerģijas attīstības viceprezidents Pols Koldevins (Pål Coldevin).

Investoru interesi par Latvijas enerģētikas tirgu apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Par Latvijas atkrastes vēja parku projektiem, īpaši ELWIND projektu, interesi jau izrādījuši investori ar nozīmīgu pieredzi šādu projektu īstenošanā no Dānijas, Vācijas, Nīderlandes un citām valstīm. Investoriem būtiskas ir prasības tīkla jaudas rezervēšanai un tos interesē reāli pieejamā jauda jau projektu pašā sākumā, tāpēc cieši sadarbojamies ar AS “Augstsprieguma tīkls” un Klimata un Enerģētikas ministriju (KĒM), lai laicīgi nodrošinātu visu investoriem nepieciešamo un aktuālāko informāciju. KĒM jau izstrādā kopējo atkrastes vēja enerģijas nozares normatīvo regulējumu un nosaka nepieciešamās procedūras, tādēļ Latvijas gatavība pirmajam atkrastes vēja parkam ir tikai laika jautājums,” stāsta LIAA  direktora vietniece investīciju jautājumos Laura Štrovalde.

19. aprīlī Rīgā notiks Baltijas reģionā lielākā vēja enerģijas nozares konference “WindWorks. Moving Energy”, un viena no pirmajām paneļdiskusijām būs veltīta tieši nozares normatīvajam regulējumam. Plašāka informācija par konferenci pieejama šeit.

Par Latvijas Vēja enerģijas asociāciju

Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 1998. gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības

“Sadales tīkls” paraksta līgumu par 41,9 milj. eiro saņemšanu no ES Atveseļošanas fonda

Ekonomikas ministrija

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS “Sadales tīkls” ir parakstījusi līgumu ar Ekonomikas ministriju par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu 41,9 milj. eiro apjomā saņemšanu.

Ar šī finansējuma atbalstu turpmākajos gados paredzēts īstenot projektu “AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas modernizācija” ar mērķi uzlabot elektroapgādes kvalitāti un drošumu, veikt sistēmas jaudu paaugstināšanu atjaunojamo energoresursu integrācijai, kā arī nodrošināt informācijas sistēmu kontroles un automatizētas vadības risinājumu attīstību.

Latvijas elektrotīklu modernizācijā, sekmējot atjaunojamo energoresursu jaudu integrēšanu, kā arī elektrotīklu darbības drošumu un elastības risinājumu nodrošināšanu, papildus investīcijas tiks ieguldītas no Atveseļošanas fonda atbalsta programmas. Tās ietvaros “Sadales tīklam” būs iespēja palielināt elektrības jaudas apdzīvotām vietām, izveidot sadales sistēmas pieslēgumus publiski pieejamām elektrisko transportlīdzekļu uzlādes iekārtām un mikroģenerācijas iekārtām (saules paneļiem),” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Atveseļošanas fonda atbalsts ir nenovērtējams kopējai elektroapgādes sistēmas stiprināšanai. Atbalsts no ārējiem fondiem ir ļoti būtisks, it īpaši šajā sociālekonomiski un ģeopolitiski sarežģītajā laikā, proaktīvi pilnveidojot un pielāgojot sadales infrastruktūru atbilstoši enerģētikas attīstības tendencēm bez finansiālas ietekmes uz klientiem,” akcentē “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Par piešķirto finansējumu laikā līdz 2026. gada maijam paredzēts īstenot vairākas projekta aktivitātes. Piemēram, iecerēts no jauna izbūvēt vai pārbūvēt vidējā sprieguma elektrolīnijas 75 kilometru garumā, palielinot pieslēgumu jaudas pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai – šie projekti plānoti Apē, Lapmežciemā, Ropažos, Mālpilī, Rojā, Valdemārpilī, Jaunmārupē, Ādažos, Kalnciemā un Baldonē. Ieplānots arī veikt 840 transformatoru nomaiņu, mazinot to remonta un uzturēšanas izmaksas un uzlabojot tīkla drošumu un elektroenerģijas piegādes kvalitāti.

Tāpat plānots ar saules paneļiem aprīkot līdz pat 700 transformatoru apakšstacijas, lai saražotu to darbībai nepieciešamo elektroenerģiju, mazinot tehnoloģisko patēriņu (zudumus) un tādējādi arī operatora kopējās elektroenerģijas iepirkšanas izmaksas. Iecerēts arī visā Latvijā izbūvēt 2060 pieslēgumpunktus elektroauto uzlādes staciju vai mikroģenerācijas iekārtu uzstādīšanai sadarbībā ar citām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām. Ar fonda atbalstu paredzēts arī izstrādāt viedās elektroenerģijas uzskaites IT sistēmu, kā arī izveidot portālu elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformas ieviešanai. Papildus iecerēts arī veikt uzlabojumus “Sadales tīkla” ēku energoefektivitātē.

Ievērojot finansējuma saņemšanas nosacījumus, daļa no minētajām projekta aktivitātēm jau ir uzsākta.

Kā informēts iepriekš, Ekonomikas ministrijas izstrādātās Atveseļošanas fonda atbalsta programmas “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” kopējais finansējums ir 80 milj. eiro, kas līdz 2026. gadam tiks ieguldīti AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls” elektroapgādes sistēmu modernizācijā ar mērķi sekmēt atjaunojamo energoresursu jaudu integrēšanu un izmantošanu kopējos elektrotīklos, elektrotīklu darbības drošumu un elastības risinājumu nodrošināšanu, kā arī elektrisko transportlīdzekļu un izkliedētās ģenerācijas pieslēgšanai atbilstošas infrastruktūras izveidi.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

AS “Rīgas Siltums” nākamajai apkures sezonai iegādāsies trīs reizes lētāku dabasgāzi

AS “Rīgas Siltums”

AS RĪGAS SILTUMS nākamajai apkures sezonai atklāta konkursa rezultātā iegādāsies trīs reizes jeb par 67% lētāku dabasgāzi. Piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti, un par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar viszemāko cenu tika atzīts AS “Latvenergo” piedāvājums.

Plānotais apjoms būs 460 tūkst. megavatstundu (MWh) dabasgāzes 2023./2024.gada apkures sezonai. Dabasgāzes iesūknēšana un noglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē paredzēta līdz 2023. gada 30.septembrim.

Iesniegtie piedāvājumi:

-AS “AJ Power Gas”: 62,80 EUR/MWh  

-AS “Latvenergo”: 55,67 EUR/MWh  

-SIA “Elenger”: 57,75 EUR/MWh  

AS RĪGAS SILTUMS Valdes loceklis Raivis Elliņš: “Saņemtie piedāvājumi ir iepriecinoši, kas nozīmē, arī iedrošinošas siltumenerģijas tarifa prognozes nākamajai apkures sezonai.”

Būtiskākais nosacījums, ko strikti ievēro Rīgas siltumapgādes uzņēmums, ka dabasgāzes izcelsmes valsts  nedrīkst būt Krievija.

Uzņēmuma ilgtermiņa prioritāte ir turpināt zaļo kursu, atsakoties no fosilajiem energoresursiem, kas ir videi draudzīgs un ilgtspējīgs lēmums.

Šobrīd atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir jau 52%. Savukārt līdz 2026.gadam AS “RĪGAS SILTUMS” plāno saražot 90% siltumenerģijas, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus.  

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Likumdošana, normatīvie akti

OIK ATCELŠANA IR UZVARA ELEKTROENERĢIJAS PATĒRĒTĀJIEM

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atzinīgi vērtē 16.02. Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītos grozījumus, kas paredz no šā gada maija elektroenerģijas galalietotāju rēķinos neiekļaut obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas.

LTRK sveic un vērtē atzīnīgi Saeimas lēmumu elektroenerģijas galalietotāju rēķinos neiekļaut OIK izmaksas, kas jau sen ir bijis būtisks slogs mūsu sabiedrībai – gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām. Par šāda soļa nepieciešamību LTRK  vairāku gadu garumā ir norādījusi Latvijas politiķiem, tāpēc likuma grozījuma lēmums ir gaidīts un atbilst Latvijas uzņēmēju un visas sabiedrības interesēm.

Grozījumi likumā par elektroenerģijas tirgu paredz, ka OIK ietvaros radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem. LTRK ieskatā , jaunais likums veicinās labāku  uzņēmējdarbības attīstību un konkurētspēju Latvijā, kā arī uzlabos uzņēmumu konkurētspēju kaimiņvalstīs un reģionā.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: ” Šī ir liela uzvara elektroenerģijas patērētājiem, un mēs priecājamies, ka Saeima ir lēmusi par OIK atcelšanas nepieciešamību. OIK daudzu gadu garumā ir bijis būtisks Latvijas uzņēmumu konkurētspēju mazinošs faktors un beidzot šim murgam ir pielikts neatgriezenisks punkts.”