Kategorija: Iepirkumi, ES fondi

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

ES fondu īstenošana pastiprinātā režīmā

Finanšu ministrija

2023. gada sešos mēnešos Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ekonomikas transformācijā ir investēti 483,8 miljoni eiro jeb 41% no šogad plānotajiem 1,2 miljardiem eiro valsts budžeta finansējuma Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīciju projektiem. Tas ir divas reizes vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos (227 miljoni eiro). Otrdien, 8. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībā iekļautajā Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša ziņojumā ES fondu un Atveseļošanas fonda plāna investīcijām sniegts progress par 2023. gada maiju – jūniju. Investīciju temps ir dinamisks katru mēnesi. 

FM aktuālā informācija š.g. jūlijā liecina, ka ES fondu 2014.–2020. gada perioda noslēgumā projektu īstenotājiem šogad un nākamā gada sākumā vēl iespējams izmaksāt ES fondu atbalstu īstenotajiem projektiem 831 miljonu eiro, jeb 18 % no kopējā piešķīruma 4,6 miljardiem eiro. Vienlaikus pastiprināta uzmanība vērsta uz projektiem ar dažādiem riskiem un to sekmīgu izpildi. Tas īpaši attiecināms uz finansiāli apjomīgiem infrastruktūras projektiem transporta (t.sk. elektrovilcienu iegāde, dzelzceļa infrastruktūras modernizācija) un veselības nozarēs. Atbildīgās ministrijas sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un FM meklē piemērotākos risinājumus projektu pabeigšanai, saglabājot ES līdzfinansējumu. Kā vienu no prioritāriem risinājumiem FM aicina vērtēt iespējas pabeigt projektus ar 2021.–2027. perioda ES fondu līdzfinansējumu atbilstoši EK vadlīnijās sniegtām iespējām.

Kā dažus aktuālus piemērus realizētajiem ES fondu projektiem var minēt videi draudzīgu autobusu iegādi Daugavpils pilsētai – piegādāti seši elektroautobusi. Ieguvumi, izmantojot jauniegādātos autobusus, ir gan ērtības pasažieriem un tīrāka vide, gan arī zemākas ekspluatācijas izmaksas un mūsdienīgāki darba apstākļi autobusu šoferiem. Projekts “Rīteiropas vērtības” – saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu. Lielākā daļa projektā paredzēto darbību jau ir pabeigtas, piemēram Krāslavā veikta pils staļļu – Amatu mājas pārbūve, Preiļos pabeigti Preiļu Pils atjaunošanas 2. kārtas būvdarbi, Augšdaugavas novadā veikta lauku sētas “Slutišķi 2” atjaunošana un ierīkots ekspozīcijas komplekss “Vecticībnieku kultūras mantojuma centrs”, Daugavpilī restaurēta Daugavpils cietokšņa Inženierarsenāla ēka, Daugavpils cietokšņa 7. bastiona vaļņa eskarpa siena, Ludzā pabeigti galvenās pils un pilsdrupu apkārtmūra konservācijas darbi. Tuvākajā laikā tiks pabeigti pilskalna teritorijas labiekārtošanas darbi.

2021-2027. gada perioda ES fondu investīciju pilnvērtīgai uzsākšanai atbildīgajām iestādēm (nozaru ministrijām un Valsts kancelejai) ir joprojām jāpaātrina regulējošo normatīvo aktu izstrādes un saskaņošanas, lai izpildītu ambiciozo gada plānu. Līdz 19. jūlijam ir apstiprināti MK nosacījumi par 210,5 miljoniem eiro, kas ir  6 % no 2023. gada plāna – 3 490  miljoniem eiro, un skaņošanas procesā ir MK nosacījumi par 1,65 miljardiem eiro.

Šā gada 29. jūnijā ir apstiprināts pirmais 2021-2027. gada plānošanas perioda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektu iesniegums pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošanai. Turpinās projektu pieteikumu pieņemšana 5 uzsāktajās atlasēs, mājsaimniecību siltumapgādes sistēmu uzlabošanā, atbalstam bērniem ar smagu diagnozi vai funkcionāliem traucējumiem, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, plūdu risku samazināšanai kā arī publiskās ārtelpas attīstībai.

Savukārt Atveseļošanas fonda ieviešanā, atbilstoši plānam, līdz gada beigām ministrijām vēl jānodrošina investīciju regulējums par 464,3 miljoniem eiro. Vienlaikus FM gatavo Atveseļošanas fonda plāna grozījumus par mainīgās daļas papildu 8,5 miljoniem eiro nevienlīdzības mazināšanai un 123,79 miljoniem eiro RePowerEU enerģētikas jomā, papildu 10,9 miljonu eiro Brexit pārvedumu RePowerEU mērķiem un atsevišķu rādītāju izpildes termiņu precizēšanu. Grozījumus plānots iesniegt apstiprināšanai MK un secīgi Eiropas Komisijā (EK) līdz šā gada 31. augustam. Līdz gada beigām plānots EK iesniegt maksājuma pieprasījumu par 2022. gada Atveseļošanas fonda rādītāju izpildi, lai 2024. gadā valsts budžeta ieņēmumos saņemtu 438 miljonu eiro.

Atveseļošanas fondā līdz šā gada 1. augustam projektu atlases ir jau par 671 miljoniem eiro tādās jomās kā klimata pārmaiņas, digitālā transformācija, nevienlīdzības mazināšana, veselība, ekonomikas transformācija un produktivitāte, likuma vara. Ieviešanā projekti jau par 602 miljoniem eiro  investīcijas veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanā, reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošanā, kā arī sadales tīklu modernizācijā.

Ikmēneša ziņojums par ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm ar datiem līdz 2023. gada augustam, kā arī papildinoša prezentācija, ir pieejams ES fondu mājaslapā – Ziņojumi Ministru kabinetam – ES fondi.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi

Laikus neiesniegti ēku renovācijas dokumenti – zaudēta Eiropas nauda

ALTUM

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma 2016.- 2023. gada periodam tuvojas noslēgumam. Vēl atlikuši tikai nepilni divi mēneši līdz 1.oktobrim, lai pabeigtu būvdarbus, tos nodotu ekspluatācijā un visus projekta dokumentus iesniegtu ALTUM. Ja māja termiņus neievēro un laikā neiesniedz visus dokumentus, Eiropas Savienības  fondu nauda projekta atbalstam būs zaudēta – pat ja renovācijas darbi ir pabeigti, dzīvokļu īpašniekiem var nākties atdot jau renovācijas darbos iztērētos granta līdzekļus.

Skaidro Ieva Vērzemniece, ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja.

Iepriekšējā perioda programmā, kas finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem, kopumā ir iesniegti gandrīz 1000 projekti. Realizāciju uzsāka 623 projekti, kuri šobrīd atrodas dažādās  stadijās – šobrīd pilnībā ir pabeigti 405, projekta dokumentāciju par nodošanu kārto 35 projekti, bet būvniecības stadijā – 183.

Energoresursu cenu izmaiņas interesi par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un ES un valsts atbalsta izmantošanu būtiski palielināja jau pagājušajā gadā. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir sapratuši, ka laikā, kad energoresursu cenas ir lielas un gaidāmi augsti apkures rēķini, ieguldīt energoefektivitātē ir izdevīgi, tas atmaksājas. Jau pabeigtie māju renovācijas projekti  parāda, ka atjaunotā namā tiek patērēts par 50 – 55 % mazāk siltumenerģijas, nekā pirms remonta. Turklāt  ēkas atjaunošana ne tikai samazina enerģijas patēriņu, bet arī paildzina tās kalpošanas laiku un paaugstina īpašuma vērtību.

Lai arī vidējās nama renovācijas izmaksas svārstās starp 400 un 500 eiro uz kvadrātmetru, rēķini par siltumenerģiju un kredīta atmaksa kopā neveido lielāku summu, kāda par siltumenerģiju ir maksāta līdz šim. Līdzi nāk arī citi ieguvumi – iedzīvotājus mazāk skar energoresursu cenu kāpums, mazinās vajadzība pēc dažādiem krīzes remontdarbiem, jo  renovācijas procesā jau savests kārtībā jumts un apkures sistēma, nosiltināta ēka, nomainīti radiatori un logi un veikti citi nepieciešamie darbi.

Risks par naudas piedziņu

Šobrīd iepriekšējā perioda programma ir pašā finiša taisnē,  un visai būvniecības dokumentācijai ir jābūt sakārtotai līdz 2023. gada 1.oktobrim. Iesniedzot dokumentus līdz 1.oktobrim, ALTUM nodrošinās, ka tie tiks izskatīti un atlikusī granta nauda – 10 % – izmaksāta līdz decembra vidum. Programmas nosacījumi paredz, ka ALTUM visas projektu izmaksas ir jānodeklarē Eiropas Komisijai līdz 2023. gada 31. decembrim, termiņa pagarinājums nav iespējams.

Ar ko riskē māju renovācijas projektu īstenotāji? Ja māja nebūs iesniegusi ALTUM visu nepieciešamo dokumentāciju,  ALTUM nevarēs par to iesniegt atskaiti Eiropas Komisijai līdz gada beigām, un šādā gadījumā renovācijā izmantotie līdzekļi māju īpašniekiem būs jāatgriež atpakaļ.

Lielākie riski projekta realizācijā

Pilnīga projekta noslēguma dokumentācija ietver apjomīgu dokumentu mapi – visus rēķinus, pieņemšanas-nodošanas dokumentus u.c.

Šajā situācijā ir svarīgi, lai tās mājas, kas pabeidz būvniecību, nevilcinātos ar projekta noslēguma dokumentācijas iesniegšanu, nekādā gadījumā neatliktu to uz pēdējo brīdi. Var būt situācija, ka mājas būvniecība ir pabeigta un iedzīvotāji jau bauda energoefektīvas mājas labumus un, iespējams, pat nezina, ka noslēguma dokumenti nav iesniegti. Taču šis pēdējais solis ir ļoti svarīgs.

Kā rāda ALTUM pieredze, viens no iemesliem, kāpēc kavējas dokumentu iesniegšana, ir māju renovācijas projektu vadītāju lielā noslodze. ES finansējuma nosacījumi paredz, ka granta attiecināmajās izmaksās 3% var būt projekta vadības izmaksas. Latvijā ir samērā mazs projektu vadītāju – konsultantu saraksts, kas spēj nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu projektu realizāciju.

Protams, ir arī ļoti daudzi pozitīvi piemēri, kad māju pilnvarotās personas dokumentus sakārto vienu, divu mēnešu laikā. ALTUM pieredze rāda, ka ļoti svarīga ir arī māju īpašnieku pilnvaroto personu darba organizēšana, viņu pieredze renovācijā.

Svarīga ir dokumentu kvalitāte

Nereti, iesniedzot gala dokumentus, “klibo” to kvalitāte. Mājas īpašniekiem ar būvnieku ir noslēgts līgums, kas ietver tāmi, celtniecības darbu grafiku. Tiklīdz ir kādas izmaiņas, juridiski būvdarbu līgumā ir jāveic grozījumi, nevar gaidīt dienu X,  kad to izdarīs. Piemēram, ieliek citādus logus, sienu siltināšanas materiālus. Nevar projekta laikā izdomāt, ka liks citus logus vai siltināšanas vati. Ir jādara tieši tā, kā ir noteikts līgumā vai, ja tiek plānotas izmaiņas, tās ir jāsaskaņo.  Līgumu ir iespējams grozīt, piemēram, tāpēc, ka būvniecības materiāli ir ārkārtīgi sadārdzinājušies un ir jāizvēlas optimālāks variants. Bet tad ir jāvienojas ar pasūtītāju – māju īpašnieku pilnvaroto pārstāvi. Ja tiek mainīts cokola vai jumta risinājums, vajag akceptu no projektētāja. Izmaiņas līgumā ir akceptējamas, bet tās ir jāsaskaņo un korekti juridiski arī jānoformē un mājas to arī lielākoties izdara – redzam, ka līgumos bieži vien ir par 10 – 15 grozījumi.

Pieejama jauna programma

Māju īpašnieku projekti, kas ir saņēmuši atbalstu daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes projektam 2016.- 2023.gada programmā, nevar pretendēt uz nākamā perioda atbalstu. Taču, ja projektu nav paspēts realizēt šajā programmā, to nu jau uz atšķirīgiem noteikumiem var realizēt nākamajā programmā. Jaunā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma tiek finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda un pieejamais programmas finansējums ir 57,2 miljoni EUR.

Programma paredz segt līdz pat 49% no kopējām energoefektivitātes projekta izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa. Atlikušo finansējuma daļu iedzīvotāji segs no bankas aizdevuma resursiem un/vai mājas uzkrājumiem. Obligāts programmas nosacījums ir bankas aizdevums vismaz plānotā atbalsta jeb kapitāla atlaides apmērā, savukārt bankas aizdevumam var saņemt ALTUM garantiju.

Atbalsta programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams atbalsts energoefektivitātes pasākumu veikšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Lai saņemtu valsts atbalstu, mājas atjaunošanas projektam ir jāsasniedz konkrēti mērķi – pirmkārt, ar paveiktajiem uzlabojumiem sasniegt vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījumu un, otrkārt, un  katriem renovācijas projekta attiecināmo izmaksu pieciem tūkstošiem eiro primārās enerģijas ietaupījumu – 1 MWh/gadā.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Pašvaldības

Pašvaldībām pieejami 21,8 miljoni eiro no ES fondiem bērnudārzu infrastruktūras attīstībai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi pašvaldībām un to izveidotām iestādēm par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu pirmsskolas izglītības iestāžu pārbūvei vai jaunu ēku būvniecībai, kā arī to labiekārtošanai. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) šim mērķim paredzēti vismaz 21,8 miljoni eiro.  

Lai veicinātu pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamību, pašvaldības, kur bērnu skaits rindā uz pašvaldību bērnudārziem ir lielāks par 100, izglītības iestādes attīstībai varēs saņemt varēs saņemt 200 000 līdz 5 000 000 eiro lielu ES fondu atbalstu. To varēs izmantot gan jaunu bērnudārzu būvniecībai, gan esošu ēku pārbūvei. Tāpat ES fondu līdzekļus varēs ieguldīt ar bērnudārzu saistītās teritorijas labiekārtošanā, tai skaitā rotaļu un sporta laukumiem, stāvlaukumiem, apzaļumošanai.  

Projektu iesniegumus CFLA pieņems līdz š.g. 15. decembrim, savukārt projektu īstenošana jāpabeidz ne vēlāk kā 2029. gadā. 

Projektu īstenošanai šajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā šobrīd ir pieejami 21 800 174 eiro no ERAF, plānotais pašvaldību ieguldījums  – vismaz  3 847 090 eiro. 

ES fondu atbalsts paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā”  4.2.1.7. pasākuma “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība” ietvaros.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti

Aktualizēts Skaidrojums Regulai Nr. 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu

Iepirkumu uzraudzības birojs

 

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2023. gada 12. jūlijā tika publicēta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1441 par detalizētu kārtību, kādā Komisija virza procedūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu.


Šajā sakarā ir aktualizēts Skaidrojums par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu.

 

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

Pieņemti ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības noteikumi

Finanšu ministrija

13. jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti Eiropas Savienības (ES) fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības noteikumi, kas nosaka horizontālo kārtību, kādā Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda vai Taisnīgas pārkārtošanās fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu ES fondu 2021.- 2027.gada plānošanas periodā.

Noteikumi nosaka ES fondu vadības vispārējos pamatprincipus 2021. – 2027. gadam un ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus. Noteikumi regulē projektu iesniegumu atlases veidus un organizatoriskā procesa pamatnosacījumus, tai skaitā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) veiktā projektu iesniegumu vērtēšanas procesa pamatnosacījumus, projektu iesniegumu atlases kritēriju izstrādes, līguma slēgšanas, sadarbības partnera piesaistes, atbildīgo institūciju komunikācijas nodrošināšanas pamatnosacījumus, kā arī projekta izmaksu efektivitātes novērtēšanas kārtību.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo, 2014.-2021. gada ES fondu plānošanas periodu, jaunā plānošanas perioda noteikumi paredz vairākus pasākumus administratīvā sloga samazināšanai. Fondu administrēšanā plānots ieviest dažādus vienkāršošanas pasākumus, tādējādi mazinot slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan ES fondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām. Tāpat noteikumos ir veikti atsevišķi uzlabojumi, ņemot vērā jaunā perioda regulu prasības, kā arī ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieredzi ES fondu iepriekšējā perioda ieviešanā. Kopumā visi ietvertie uzlabojumi vērsti uz to, lai ES fondu projektu iesniegšana un īstenošana būtu vēl ērtāka un atbalstošāka finansējuma saņēmējiem.

Noteikumi paredz, ka projektu iesniegumu atlases kārtība būs līdzīga iepriekšējā plānošanas perioda kārtībai – turpināsies vienas pieturas aģentūras principa piemērošana, nosakot vienu sadarbības iestādi, kura gan izvērtēs projektu iesniegumus, gan slēgs līgumus un vienošanās par projektu īstenošanu. Sadarbības iestādes funkcijas turpinās nodrošināt CFLA.

Jaunajā plānošanas periodā savu darbību turpinās arī ES fondu administrējošā elektroniskā sistēma –  Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS), paredzot, ka, kā līdz šim, gan līgumu, gan vienošanos par ES fonda projekta īstenošanu būs iespējams slēgt un grozījumus veikt elektroniskā veidā. Ņemot vērā iepriekšējā perioda pieredzi projektu iesniegumu atlases kārtībā, kritēriju izstrādē un klasifikācijā, sistēmā veiktas dažas izmaiņas un uzlabojumi. Ir paredzēts atteikties no projektu iesniegumu veidlapas elektroniskā formāta, to integrējot KPVIS, proti, turpmāk projektu iesniegumi būs jāiesniedz KPVIS.

Līdz ar šo noteikumu apstiprināšanu kā vēl viens nozīmīgs solis ir jāmin noteikumu projektam pievienotais MK sēdes protokollēmums un tajā visām ES fondu īstenošanā iesaistītajām ministrijām (atbildīgajām iestādēm) noteiktais pienākums vēl plašākā apjomā nodrošināt ES fondu projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu. Tas ir, lai veicinātu jēgpilnu un finansiāli pamatotu ES fondu investīciju izlietojumu  ES fondu projektu izvērtējuma par izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu paredzēts veikt ne tikai gadījumos, kad projekta ietvaros plānots gūt neto ieņēmumus, bet, atbildīgā iestāde, izstrādājot MK noteikumus par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, paredz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izvērtējumu par izmaksu un ieguvumu analīzi projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot PVN) pārsniedz 1 miljonu eiro. Atbildīgā iestāde minēto risinājumu var nepiemērot, ja to objektīvi un izvērsti pamato MK noteikumu par specifisko atbalsta mērķa īstenošanu anotācijā.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Uzņēmējdarbība

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejams jauns atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, inovācijām un eksportam

Ekonomikas ministrija

Ministru kabineta š.g. 13. jūlija sēdē apstiprināta jauna ES struktūrfondu 2021-2027.gada plānošanas perioda atbalsta programma Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, kuru ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro.

Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, veicinot aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Jaunās atbalsta programmas ietvaros LIAA īstenos trīs aktivitātes, pārņemot un turpinot labāko praksi no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020. gada plānošanas perioda attiecīgām programmām.

Inovāciju motivācijas aktivitātes atbalsta mērķis būs veicināt jaunu tehnoloģiski intensīvu uzņēmumu rašanos, motivējot tos radīt un attīstīt produktus, tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību. Aktivitātes kopējais finansējums – 4,82 milj. eiro. Aktivitātes ietvaros LIAA organizēs inovācijas un uzņēmējdarbības veicināšanas, jaunu partnerību un sadarbības projektu uzsākšanai veicinošus pasākumus, kā arī īstenos apmācību programmas, kas vērstas uz uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību.

Biznesa inkubācijas atbalsta mērķis būs nodrošināt jaunradītu tehnoloģiski intensīvu un radošo industriju uzņēmumu inkubāciju, akcentējot pētniecības un attīstības komponenti. Aktivitātes kopējais finansējums – 37,96 milj. eiro. Aktivitātes ietvaros komersanti varēs saņemt atbalstu granta veidā uzņēmējdarbības uzsākšanai, t.sk. pakalpojumiem uzņēmējdarbības attīstībai, telpu nomai, prototipēšanas un tehnoloģiju izstrādei, ražošanas aprīkojuma un iekārtu iegādei, izejmateriālu un izejvielu iegādei, valstī noteiktās vienas minimālās mēnešalgas un saistīto nodokļu un nodevu izmaksām vienam darbiniekam vienu reizi 12 mēnešu periodam. Tāpat aktivitātes ietvaros LIAA sniegs komersantiem pirmsinkubācijas atbalstu, organizēs uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanas pasākumus, sadarbības veicināšanas pasākumus ar organizācijām. Kopumā visā Latvijas teritorijā plānotas LIAA pārstāvniecības jeb biznesa inkubatori, tajā skaitā radošo industriju un tehnoloģiju biznesa inkubators.

Savukārt, Eksporta atbalsta nodrošināšanas mērķis būs nodrošināt uz inovācijām un zināšanām balstītu eksportspējīgu produktu un pakalpojumu radīšanu, un nodrošināt piekļuvi ārvalstu tirgiem. Aktivitātes kopējais finansējums – 28,94 milj. eiro. Aktivitātes ietvaros komersanti varēs saņemt grantu dalībai starptautiskos pasākumos, platformās; publicitātes, reklāmas mārketinga materiālu izstrādei; tirgus pētījumu mērķa tirgos izstrādei un iegādei; ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai; dalībai starptautisko nozaru asociācijās; ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaistei eksporta tirgos; preču zīmes un dizainparauga izstrādei un reģistrēšanai; dalībai finansējuma saņēmēja organizētajās starptautiskajās tirdzniecības misijās un Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs klātienē un tiešsaistē; kā arī starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšanai. Papildus LIAA nodrošinās Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību konsultācijas,  uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanas pasākumus klātienē un tiešsaistē; dalību finansējuma saņēmēja nacionālajos stendos; produktu vai pakalpojumu pielāgošanu ārvalstu tirgiem; eksporta konsultācijas biznesa kontaktu dibināšanai ārvalstīs.

Atbalsta programma uzlabos produktivitātes līmeni, īpaši apstrādes rūpniecībā; paaugstinās inovāciju sniegumu; stimulēs zemo iniciatīvu saimnieciskās darbības uzsākšanu, pamata prasmju trūkumu saimnieciskās darbības uzsākšanu un izdzīvošanas līmeni pirmajos darbības gados; attīstīs eksporta iemaņas MVU, kas ļaus pilnvērtīgi izmantot ārējo tirgu sniegtās iespējas; stimulēs starpnozaru sadarbību nacionālā un starptautiskā līmenī, kas vērsta uz radošuma un inovāciju komercializāciju, attīstot jaunu pakalpojumu un produktu izstrādi un palielinot to pievienoto vērtību.

Plānots, ka atbalsta programmas ietvaros kopumā tiks atbalstīti 1500 uzņēmumi, kas attīsta savus biznesa projektus, no kuriem vismaz 300 būs jaunu ideju autori, atbalstīto uzņēmumu apgrozījuma apjoms pieaugs par 12%, eksporta apjoms ik gadu palielināsies par 20% jeb 0,6 mljrd. EUR (laika posmā no 2024. līdz 2029.gadam). Tāpat atbalstīt plānots 700 eksportējošus uzņēmumus, izveidojot 1000 jaunas darba vietas.

Detalizēti ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.1. pasākuma “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” īstenošanas noteikumiem var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Iepirkumi, ES fondi

Tematiskās komitejas sēdē lems par Rail Baltica projekta finansēšanas modeļa pilnveidi

Satiksmes ministrija

Piektdien, 7. jūlijā, Rail Baltica Tematiskās komitejas sēdē ministriju pārstāvji lems par steidzami nepieciešamiem pilnveidojumiem projekta finansēšanas modelim, lai nodrošinātu projekta sekmīgu realizāciju un nepārtrauktību.

Rail Baltica projekts ir augsta Eiropas Savienības transporta nozares prioritāte un daļa no Ziemeļjūras–Baltijas jūras koridora, ko atbilstoši Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) regulai ir jāpabeidz līdz 2030. gadam. Tā nozīme pieaugusi arī Latvijas un Baltijas valstu aizsardzības un drošības kontekstā.

“Pēc šīs tikšanās tiks ieplānota visu trīs Baltijas valstu Transporta un Finanšu ministru tikšanās, lai vienotos par kopēju nostāju sarunu uzsākšanai ar Eiropas Komisiju (EK) par iespējamiem risinājumiem un projekta finansēšanas noteikumu pārskatīšanu. Lai sekmētu projekta virzību, nepieciešams piesaistīt dažādus finansēšanas avotus un pārskatīt izmaksu attiecināšanas kārtību,” uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Rail Baltica projekta pamatfinansējuma avots ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) finansējums, kuru Latvija saņem piesakoties EK izsludinātajos projektu pieteikumu uzsaukumos. Finansējums ar atbalsta intensitāti līdz 85 % tiek piešķirts tiešām attiecināmām izmaksām – pamatā dzelzceļa virsbūves un apakšbūves darbiem, kā arī dzelzceļa sistēmu ierīkošanai. Turpretim citi ar Rail Baltica projekta ieviešanu saistītie objekti tiek uzlūkoti kā projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kurām finansējums netiek piešķirts. Izmaksu attiecināmība var atšķirties atkarībā no EISI uzsaukuma nosacījumiem.

Sadarbībā ar projekta ieviesējinstitūcijām ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus finansējuma nodrošināšanai EK neattiecināmo izmaksu segšanai, kurus plānots apspriest kopā ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem.

Papildu informācija:

Tematiskā komiteja ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistīto starpnozaru jautājumu risināšanai izveidota saskaņā ar ministru prezidenta rīkojumu un par tas vadītāju ir iecelts satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Komitejas galvenie uzdevumi – identificēt un izvērtēt starpnozaru problēmas, kas kavē Rail Baltica projekta īstenošanu, un lemt par risinājumiem; pirms izskatīšanas valdībā izvērtēt Rail Baltica projekta finansēšanas jautājumus, īpaši to ietekmi uz valsts budžetu; konceptuāli vienoties par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un nodrošināt to izstrādi; ja nepieciešams, izvērtēt nesaskaņotus tiesību aktus par tematiskās komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem un vienoties par risinājumu pirms to iesniegšanas izskatīšanai valdībā.

Pirmā Tematiskās komitejas sēde notika šī gada 18. aprīlī, kurā tika izskatīta normatīvā regulējuma pilnveidošana nekustamā īpašuma atsavināšanai Rail Baltica projekta vajadzībām. Pamatoties uz sēdē nolemto Satiksmes ministrija sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”, kas pieņemts Saeimā šī gada 22. jūnijā.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Iepirkumi, ES fondi Nozares

Eiropas Komisija piešķir 305 miljonus eiro transporta infrastruktūras projektu īstenošanai Latvijā

Satiksmes ministrija

Eiropas Savienības finanšu perioda no 2021. līdz 2027. gadam otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) apstiprinājusi finansējumu 305 milj.eiro apmērā transporta infrastruktūras projektu īstenošanai Latvijā.  Finansējums piešķirts Rail Baltica projekta īstenošanai, Liepājas ostas modernizācijai un Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības projekta īstenošanai.

Saskaņā ar iepriekš sniegto informāciju Eiropas Komisija kopumā ir izvēlējusies 107 transporta infrastruktūras projektus, kas saņems Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 6 miljardu eiro apmērā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI). Šis  ES instruments veidots stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūrā.

“Finansējums transporta nozares attīstībai ir svarīgs, lai mēs varētu īstenot stratēģiskas nozīmes projektus, kas stiprina valsts konkurētspēju un drošību ilgtermiņā. Esmu gandarīts par Rail Baltica projekta veiksmīgajiem uzsaukuma rezultātiem, jo projekts ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem, saņemot atbalstu 93 procentiem pieteikto aktivitāšu. Finansējums projektam nepieciešams, lai turpinātu tā īstenošanu atbilstoši plānotajam, saprotot, ka Rail Baltica ir nozīmīgs posms Eiropas ekonomiskajā un drošības koridorā. Tāpat, augstu novērtēju Liepājas SEZ veikumu finansējuma piesaistē, kas dos pienesumu ne tikai Liepājas ostai, bet arī visai tranzīta nozares attīstībai kopumā. Arī dalība vienotās Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības projektā stiprina mūsu drošību un integrāciju ar Eiropu”, atzīst satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā piešķirti 298 milj. eiro jeb 32% no kopumā Baltijas valstīm projekta īstenošanai piešķirtajiem 928 milj. eiro. Finansējums paredzēts būvniecības darbu turpināšanai pamattrases posmos abās starptautiskajās stacijās – Rail Baltica Rīgas Centrālajā mezglā estakādes izbūvei pār Maskavas un Krasta ielām, platformu pieejām, esošo sliežu pārcelšanai uz stacijas Dienvidu pusi, pie starptautiskās lidostas “Rīga” dzelzceļa estakādes būvniecības darbiem un stacijas platformu paaugstināšanai. Tāpat finansējums paredzēts nekustamo īpašumu atsavināšanai, Iecavas būvniecības bāzes izveidei, pamattrases būvniecības un būvuzraudzības darbiem ārpus Rīgas, ko “Eiropas Dzelzceļa līnijas” plāno uzsākt jau šogad.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei piešķirts finansējums, lai veiktu tehnisko izpēti un būvdarbus ar mērķi rekonstruētu Liepājas ostas 46. piestātni, kura apkalpo prāmjus un ro-ro tipa kuģus. Galvenais ieguvums no projekta būs drošas, ilgtspējīgas un efektīvas kuģošanas nodrošināšana un sniegto pakalpojumu uzlabošana. Liepājas ostas modernizācijai piešķirti vairāk nekā 6.9 milj. eiro.

“Latvijas gaisa satiksme” (LGS) ir piešķirts finansējums dalībai “Eurocontrol” koordinētā kopprojektā “CP1 Deployment – Synchronised Modernisation of ATM”. Projekta ietvaros līdz 2025. gada beigām ir plānots uzlabot digitālu aeronavigācijas datu pieejamību un apmaiņu starp ieinteresētajām pusēm – aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostām un gaisa satiksmes vadības dispečerdienestiem, balstoties uz SWIM (System Wide information management) konceptu un tehnoloģijām, kā arī uzlabot digitālu aeronavigācijas datu pieejamību Eiropas AIS (Aeronautical Information Service) datu bāzē. Projekta īstenošana veicinās vienotā Eiropas gaisa satiksmes tīkla efektīvāku pārvaldību. Projekta kopējās izmaksas ir plānotas 620 000 eiro, ES atbalsta intensitāte – 50%.

Finansēšanas līgumi starp CINEA un finansējuma saņēmējiem tiks parakstīti 2023. gada trešajā ceturksnī.

Detalizētāka informācija par uzsaukumā atbalstītajiem projektiem atrodama CINEA mājas lapā.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Piemērojama kļūst Regula Nr. 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu

Iepirkumu uzraudzības birojs

 

Atgādinām, ka, sākot ar 2023. gada 12. jūliju veiktajos iepirkumos, kuru paredzamās līgumcenas summa sasniedz 250 miljonus eiro, piemērojama kļūst Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu (turpmāk – Subsīdiju regula).

Paredzams, ka īstenošanas regula, kas skaidros Subsīdiju regulas paziņojumu formu, saturu un procedūras elementus, tiks pieņemta tuvākajā laikā. Par to ziņosim, un lūdzam sekot līdzi IUB tīmekļvietnes aktualitātēm.

 

 


Skatīt arī iepriekš publicēto skaidrojumu par Subsīdiju regulu:

Skaidrojums par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC

Rail Baltica informē par iepirkumu plāna aktualitātēm 2023. gada otrajā pusē

Satiksmes ministrija

Lai iepazīstinātu potenciālos piegādātājus un partnerus ar iepirkumu prioritātēm šī gada otrajā pusē, Rail Baltica informē par galvenajiem šobrīd aktuālajiem un gaidāmajiem iepirkumiem.

Šogad plānots uzsākt Rail Baltica pamattrases būvniecību visās Baltijas valstīs, līdz ar to paredzēti iepirkumi gan galveno objektu, saistīto infrastruktūras objektu un pievedceļu būvniecībai, gan arī pakalpojumiem, kas vērsti uz Rail Baltica savietojamības un pārrobežu dimensijas stiprināšanu.

Pašlaik notiek stratēģiskas nozīmes publiskie konkursi, piemēram, vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas (CCS) projektēšanas un būvniecības iepirkums, elektrifikācijas iepirkums, kā arī pamattrases Latvijā un pirmo dzelzceļa līnijas posmu Igaunijā būvniecības iepirkumi. Tāpat arī izsludināti iepirkumi par Rail Baltica infrastruktūras objektu uzraudzību Latvijā, Kauņas pasažieru stacijas teritorijas infrastruktūru, Viļņas dzelzceļa mezgla un Viļņas – Kauņas reģionālo savienojumu un reģionālo staciju projektēšanu, Viļņas-Kauņas pamattrases posma projektēšanu un Kauņas-Polijas robežas pamattrases projektēšanu, kā arī nekustamo īpašumu atsavināšanas pakalpojumiem Kauņas dzelzceļa mezglā, Viļņa – Kauņa un Kauņa – Polija posmos un ekspertu konsultāciju pakalpojumiem Rail Baltica projektiem Lietuvā, un kvalifikācijas novērtēšanas sistēmas iepirkums būvuzraudzībai un FIDIC.

“Šī gada iepirkumu plāns atspoguļo projekta briedumu – tuvojamies vērienīgu ātrgaitas dzelzceļa pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai,” stāsta Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS Iepirkumu departamenta vadītājs Mārtiņš Blaus. “Esam piesaistījuši plašu Baltijas un starptautisko partneru loku, kas sniedz augsta līmeņa zināšanas un pieredzi. Aicinām mūsu esošos un potenciālos partnerus aktīvi sekot līdzi Rail Baltica iepirkumu aktualitātēm un pieteikties, lai kopīgiem spēkiem ieviestu Baltijas valstu nozīmīgāko dzelzceļa infrastruktūras projektu, kas savienos mūsu reģionu ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa tīklu.”

Nozīmīgākie plānotie iepirkumi 2023. gada otrajā pusē:

  • Būvuzraudzība un FIDIC inženieru pakalpojumi dzelzceļa uzbērumam un būvēm Rail Baltica posmā Lietuvā no Kauņas uz Latviju;
  • Augšējā sliežu ceļa konstrukcijas uzstādīšana posmā no Kauņas līdz Lietuvas un Latvijas robežai;
  • 1435mm platuma dzelzceļa infrastruktūras projektēšana Panevēžas mezglā (provizoriski);
  • Reģionālo staciju projektēšana posmā no Kauņas līdz Lietuvas un Latvijas robežai ar 1435mm dzelzceļa platumu (provizoriski);
  • Kaunas – Šveicarija posma 0,50 – 19,4km (18,9km) dzelzceļa uzbērums un būves: būvuzraudzība un FIDIC inženieru pakalpojumi;
  • Šėta – Ramygala posma 48,8 – 65,9km (17,1km) dzelzceļa uzbērums un būves, savienojošie ceļi: būvuzraudzība un FIDIC inženieru pakalpojumi;
  • Neatkarīgs infrastruktūras projekta novērtējums reģionālajiem savienojumiem un reģionālajām stacijām Kauņas (Kauņas mezgls) – Viļņas (Viļņas mezgls) posmā ar 1435mm platuma dzelzceļa līniju;
  • Neatkarīgs infrastruktūras projekta novērtējums 1435mm platuma dzelzceļa līnijai Viļņas mezglā;
  • Ulemistes pasažieru termināļa ziemeļu ielu, inženierkomunikāciju un tramvaja līnijas izbūve;
  • Ulemistes pasažieru termināļa tuneļa būvniecība;  
  • Uzraudzības pakalpojumi pamattrases posmam Ulemiste – Soodevahe;
  • Harju/Raplas apriņķa līnijas – Loones pamattrases posma uzraudzības pakalpojumi;
  • Rail Baltica multimodālā kravu termināļa projektēšana lidostā “Rīga”;
  • Arhitektūras tehniskā nodrošinājuma pakalpojumi Rīgas Centrālās stacijas rekonstrukcijai;
  • Rail Baltica kustības kontroles centra projektēšana un būvniecība Latvijā;
  • Rail Baltica pasažieru ritošā sastāva apkopes punkta izveides projektēšana Jaunmārupē;
  • Ilgtspējas attīstības plāna izstrāde infrastruktūras pārvaldībai Latvijā;
  • Rail Baltica izveidei nepieciešamo nekustamo īpašumu tirgus vērtības un īpašniekiem kompensējamo zaudējumu noteikšanas pakalpojumi;
  • Izvērtējums par Rail Baltica projekta pamattrases projektēšanas līgumu stāvokli;
  • Valsts kapitālsabiedrības finansēšanas modeļa izstrāde saistībā ar Rail Baltica projekta īstenošanas prasībām.

Tāpat turpinās vairāki citi stratēģiski iepirkumi. Piemēram, līdz 2023. gada 24. jūlijam norisinās ilgtermiņa IT arhitektūras stratēģijas iepirkums, kā arī pavisam nesen RB Rail AS informēja par Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas, kas ir lielākais šāda mēroga iepirkums Eiropā, iepirkuma otro posmu. Savukārt vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas (CCS) projektēšanas un būvniecības iepirkums tuvojas pirmā posma noslēgumam.

Sīkāka informācija par plānotajiem iepirkumiem, ieskaitot to pasūtītāju un iepirkumu provizorisko sākuma datumu, pieejama Rail Baltica globālā projekta oficiālajā mājaslapā.

Gada sākumā notika ikgadējais Rail Baltica Iepirkumu vebinārs, kurā Rail Baltica eksperti informēja potenciālos piegādātājus un galvenos partnerus par aktuālajiem iepirkumu plāniem un pieeju iepirkumu organizēšanā.  Vebinārā tika sniegta jaunākā informācija par globālā projekta un nacionālo ieviesēju iepirkumu plāniem, kā arī ieteikumi veiksmīgai dalībai publiskajos konkursos. Iepirkumu vebināra ierakstu iespējams noskatīties šeit.

Rail Baltica projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments.