Kategorija: Pašvaldības

Kategorijas
Nozares Pašvaldības Transports

Vai zemās grīdas tramvaji kļūs par Rīgas nākotnes zīmolu?

No pirmajiem zirgu tramvajiem 1882. gada augustā līdz zemās grīdas tramvajiem 2010. gada 1. jūnijā – grūti pat aptvert, ka šādas pārvērtības Rīgas sabiedriskajā transportā notikušas vien nieka 128 gados! No auzu motora līdz ekstravagantam 21. gadsimta dzelzs rumakam! Tomēr jāteic, ka tramvaju popularitāte allaž bijusi milzīga – jau 1898. gadā ar zirgu tramvajiem tikuši pārvadāti 6,57 miljoni pasažieru! 1902. gadā Rīga jau varēja lepoties ar pirmajiem elektriskajiem tramvajiem, bet šobrīd te darbojas deviņas tramvaju līnijas, kuru kopējais garums ir 182 kilometri un kurās pērn tika pārvadāts 30 694 381 pasažieris. Gluži jauns pavērsiens sabiedriskā transporta tehnoloģiju attīstībā ir Čehijā ražotie zemās grīdas tramvaji Škoda 15T, kuri sākotnēji kursēja tikai 6. maršrutā, bet no 2013. gada 7. februāra arī 11. maršrutā. Šķiet, ko gan vēl ērtāku rīdzinieki varētu vēlēties! Ja nu vienīgi – vēl ērtāk, ātrāk, klusāk un kvalitatīvāk?!

Par projekta realizācijas gaitu un ar to saistītajām iepirkuma procedūrām stāsta SIA Rīgas satiksme infrastruktūras uzturēšanas un attīstības direktors Igors Volkinšteins un uzņēmuma Klientu apkalpošanas un komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis.

Projekta kopējās izmaksas ir 8,5 miljoni latu. Kāds ir finansējuma avots?

V. Zaķis: – Šajā projektā Rīgas satiksme ir ieguldījusi zemās grīdas tramvaja projekta 1. kārtas realizācijai paredzētos finanšu līdzekļus, kas ir aizņēmums.

Tad iznāk, ka Rīgas domes Satiksmes departaments ir šo rekonstrukcijas darbu pasūtītājs, bet to finansē SIA Rīgas satiksme, kura ir arī projekta ģenerāluzņēmējs?

V. Zaķis: – Drīzāk varētu teikt, ka tas ir Rīgas domes Satiksmes departamenta un RP SIA Rīgas satiksme kopprojekts. Nauda ir izlietota sliežu pārbūvei (to demontāžai, jaunu sliežu iegādei un uzstādīšanai, sliežu pamatnēm, stiprinājumiem), pieturvietām, kontakttīkliem, ielas asfalta segumam un labiekārtošanai, kā arī darbinieku algām, tehnikai, melnzemei un citām izmaksām.

Kāda bija iepirkumu procedūra darbiem šajā objektā? Vai tas bija atklātais vai slēgtais konkurss?

I. Volkinšteins: – Šis bija slēgtais konkurss jeb, precīzāk, cenu aptauja apakšuzņēmējiem. Tā kā mēs nesasniedzam to robežu, kas paredzēta šāda veida projektiem, lai sludinātu atklātu konkursu, tad varējām iztikt ar cenu aptauju.
Ņemot vērā tos likumus, saskaņā ar kuriem strādājam, mēs uzaicinājām uzņēmumus, kuri spēj veikt darbus, kas bija vajadzīgi šajā objektā, jo nav daudz iespēju iegūt tik specifisku pieredzi: pirmo reizi Latvijā sliedes tika montētas uz lentveida dzelzsbetona pamata, nevis uz koka gulšņiem!

Tad jau sanāk, ka arī jūsu apakšuzņēmējiem šādas pieredzes nebija.

turpināt lasīt “Vai zemās grīdas tramvaji kļūs par Rīgas nākotnes zīmolu?”
Kategorijas
Nozares Pašvaldības

Iepirkums ir. Realizācija var nebūt

Iepirkumu lietās, izrādās, ir prakse, ka iepirkumu izsludina, konkurss notiek, uzvarētājs ir zināms, taču naudas, lai veiktu pasūtījumu, nav. Nauda būs kaut kad, ja iesniegtais projekts tiks apstiprināts finansējuma saņemšanai no Lauku atbalsta dienesta administrētajām programmām. Ja tas tiks noraidīts, visa iepirkuma procedūra bijusi veltīga un uzvarētājam cerētās peļņas vietā pienāksies vien pieklājīgs paldies.

Uzņēmēji piekrīt

Šā gada maijā Balvu novada pašvaldība izsludināja iepirkumu Tūrisma norādes zīmju un informatīvo karšu stendu izgatavošana un uzstādīšana Balvu novadā. Pieteicās trīs pretendenti. Uzvarētājs – SIA Signum no Jelgavas, kam ceļa zīmju ražošanā ir pieredze kopš 1961. gada. Balvēniešus apmierinājusi arī Signum piedāvātā cena – Ls 5290 bez PVN.

Iepirkums ticis veikts projekta Tūrisma infrastruktūras attīstība Balvu novadā ietvaros, kas savukārt iesniegts Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākuma Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā. Visnotaļ pozitīvs lēmums, arī darbu izpilde vērtīs novadu skaistāku, nevajadzēs maldīties un meklēt iecerēto vietu, taču samulsināja iepirkuma nolikumā tāda kā būt vai nebūt piebilde. Iepirkuma līgums, izrādās, ar Signum tiks slēgts varbūt novembrī, varbūt agrāk vai vēlāk vien tādā gadījumā, ja savukārt Balvu pašvaldības projekts tiks apstiprināts finansējuma saņemšanai Lauku atbalsta dienestā augšminētajā programmā.

turpināt lasīt “Iepirkums ir. Realizācija var nebūt”
Kategorijas
Nozares Pašvaldības

Pamatkritērijs – kvalitatīvs pakalpojums

Nav patiess publiskajā telpā nereti kultivētais viedoklis, ka maza pašvaldība vienlaikus ir arī nabadzīga pašvaldība. To uzskatāmi pierāda Carnikavas novads. Savukārt būt turīgam nenozīmē šķiesties ar naudu. Un viens no veidiem, kā to taupīt, ir pārdomāts publiskais iepirkums. Kas nepieciešams, lai pašvaldība varētu sekmīgi strādāt un iedzīvotāji tajā justos komfortabli? Par to saruna ar Carnikavas novada domes priekšsēdētāju DAIGU JURĒVICU.

„Jā, mēs patiesi esam viens no mazākajiem Latvijas novadiem, bet ne pats mazākais. Mūsu kaimiņi – Saulkrastu novads – ir vēl mazāks,” sarunai sākoties, saka Daiga Jurēvica. Tomēr tas attiecoties tikai uz teritoriju, nevis uz iedzīvotājiem. Novadā savu dzīvesvietu deklarējuši ap 7000 cilvēku. Tie tad arī tur dzīvo augu gadu, toties vasarās, kā jau piejūras pašvaldībā, iedzīvotāju skaits pieaugot līdz 30 000. „Lielāko daļu no mūsu novada teritorijas aizņem unikāls piejūras dabas parks Natura 2000, cauri tam plūst Gauja un ir vairāki ezeri,” turpina domes priekšsēdētāja.

Tas viss nenoliedzami ietekmē ne tikai dzīvi un sadzīvi, bet arī novada uzņēmējdarbību. Likumsakarīgi tā vairāk orientēta uz tūrismu, atpūtu un pakalpojumu sfēru, tāpēc Carnikavā nav lielu uzņēmumu. Lielākie no tiem – būvķīmijas materiālu ražotājs Vincents Polyline un Fiberglass, kas ražo gan sporta kamanas, gan mēbeles, gan citas lietas. Tomēr, neskatoties uz to, novada pašvaldība ir viena no tām 11 Latvijā, kas maksā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, no kura līdzekļus saņem mazāk turīgas pašvaldības. Tas liecina – Carnikavā dzīvo cilvēki ar augstākiem ienākumiem nekā vidēji Latvijā. Ko tas nozīmē pašvaldībai – tai skaitā arī attiecībā uz publisko iepirkumu?

turpināt lasīt “Pamatkritērijs – kvalitatīvs pakalpojums”
Kategorijas
Nozares Pašvaldības

Risinājumi, ko piedāvā Ogre

Pieņemot atbildīgus lēmumus un nebaidoties riskēt tik sarežģītā jomā kā publiskais iepirkums, Ogres novada pašvaldība kopā ar kaimiņu novadu pašvaldībām pirmie un pagaidām vienīgie valstī realizē vairākus unikālus iepirkuma projektus. Būtiska loma tajā nenoliedzami ir novada pašvaldības Iepirkuma nodaļas vadītājas VALDAS ZVAIGZNES kompetencei un pieredzei.

Šogad līdz jūnijam Ogres novada pašvaldība izsludinājusi trīsdesmit deviņus publiskos iepirkumus. Daļā ar tiem ar pretendentiem jau noslēgti līgumi, citi vēl turpinās. Tie ir atšķirīgi gan pēc sava apjoma, gan līgumcenām. Sākot ar malkas piegādi atsevišķu pagastu iestādēm vai pārtikas iepirkumu skolām un bērnudārziem, beidzot ar atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanas iepirkumu uzreiz veselās piecās (Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones) pašvaldībās, kur paredzamā līgumcena ir ap 6 miljoniem latu. Vienlaikus pilsētā siltināti nami un tiek rekonstruētas ielas. Šo projektu līgumcenas sniedzas simttūkstošos latu.

Tomēr projektu dalījums lielos un mazos ir nosacīts. Pašvaldībai un tās teritorijā dzīvojošajiem svarīgs ikviens no tiem. Savukārt iepirkumu organizētājiem neatkarīgi no pretendentu skaita, pakalpojuma specifikas vai paredzamās līgumcenas jāgarantē absolūti precīza iepirkumu procedūra.

Lai gan pretendenti ar katru gadu kļūst zinošāki, Ogres novada pašvaldības Iepirkuma nodaļas vadītāja Valda Zvaigzne atzīst – lai ievērotu visas likuma prasības un vienlaikus procesu novestu līdz veiksmīgam gala rezultātam, iepirkumu organizētājiem darba kļūst arvien vairāk.

turpināt lasīt “Risinājumi, ko piedāvā Ogre”
Kategorijas
Nozares Pašvaldības

Rēzeknes vērienīgie projekti

2012.gadā Rēzeknes pilsētas domes Iepirkumu nodaļa ir organizējusi 127 iepirkumus, kas ir lielākais rādītājs pēdējo triju gadu laikā. Mūsu pilsētā tiek aktīvi realizēti Eiropas struktūrfondu līdzfinansētie projekti, kā arī projekti Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas sadarbības programmas ietvaros.

Viens no lielākajiem un vērienīgākiem pēdējo gadu projektiem, kas tiek līdzfinansēts no Eiropas reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzekļiem, ir Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra (Latgales vēstniecības GORS) būvniecība, kura atklāšana notika maijā. Jāteic, ka Rēzekne ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā šobrīd no pašiem pamatiem tiek celta jauna koncertzāle. Tajā paredzētas telpas akustiskās koncertzāles muzikāli dramaturģisku uzvedumu, simfoniskas mūzikas, kamermūzikas un populāras mūzikas pasākumu, kā arī semināru un konferenču rīkošanai,tur būs arī kino, kafejnīca u. c. Projekta realizēšanai tiek ieguldīti vairāk nekā 11 miljoni latu, un finansējums galvenokārt nāk no ERAF.

2012.gada rudenī durvis vēra Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs/Carand’Ache, kurā paredzētas telpas skolēnu interešu izglītības centram, kokapstrādes, keramikas, restaurācijas, radošo industriju un vides dizaina darbnīcām. Šajā ēkā atrodas arī Tūrisma informācijas centrs. Projekta izmaksas bija 6,6 miljoni latu, un tā realizēšanai tika piesaistīti 85 procenti ERAF līdzekļu.

2012.gada 18.novembrī Rēzeknē tika atklāta gājēju iela, kura gar upes krastu savieno jaunos pilsētas objektus – iepriekš minēto Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru un koncertzāli.

Joprojām tiek turpināta Atbrīvošanas alejas (pilsētas galvenās ielas) rekonstrukcija, kuras pabeigšana plānota tuvākajā laikā. Šī projekta ietvaros tika atjaunoti divi pilsētas tilti: dzelzceļa viadukts un Rēzeknes upes kustības pārvads, pati iela tika paplašināta no divām braukšanas joslām uz četrām, būtiski modernizēta apgaismojuma sistēma un labiekārtota apkārtējā teritorija. Arī šim projektam no kopējām realizācijas izmaksām 85 procentus sedza ERAF.

Pēdējo gadu laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta ūdenssaimniecības un siltumapgādes attīstībai, proti, tiek rekonstruēti maģistrālie ūdensvadi un kanalizācijas tīkli, veidoti jauni tīkli, dzīvojamo māju pievadi, veikta piecu jauno sūkņu staciju būvniecība. Šie darbi dos iespēju izvairīties no cauruļvadu pārrāvumiem, vairs nesagādās pilsētas iedzīvotājiem problēmas ar pēkšņu ūdenspadeves zudumu. Projektu realizēšanu līdzfinansē Kohēzijas fonds.

2012.gada augustā Rēzeknes bērnu patversmes bērniem Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) finansējums deva iespēju nodrošināt divas vasaras darba un atpūtas nometnes, bet personām ar funkcionāliem traucējumiem – reitterapijas (terapijas metode, kurā izmanto speciāli trenētus zirgus) pakalpojumus.Izveidota un aprīkota mācību virtuve, kur bērni var mācīties pagatavot ēdienu un apgūt pašaprūpes iemaņas, atjaunots patversmes sporta un rotaļu laukums, kurš pielāgots arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Visas minētās aktivitātes pilnībā finansēja ESF.

turpināt lasīt “Rēzeknes vērienīgie projekti”
Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Pašvaldības

Labākie risinājumi top sadarbībā

Siguldas novada domē nav Iepirkumu nodaļas, bet ir Iepirkumu komisija, kurā katrs, būdams citas nozares speciālists, jūtas līdzatbildīgs par iepirkumu procesu. Šķiet, ka komanda ir sastrādājusies, cits citu papildina un zina, ka kopā var paveikt daudz vairāk nekā katrs atsevišķi. Tāpēc sarunā piedalās ne tikai domes izpilddirektore INESE ZĪLE, bet arī Attīstības pārvaldes vadītāja INGA ZĀLĪTE, iepirkumu speciāliste, juriste INGUNA ABZALONE un Īpašuma nodaļas vadītājs DIDZIS SKRODELIS.

– Kuri projekti šobrīd Siguldā ir tie svarīgākie?

Inga Zālīte: – Pagājušā gadā noslēdzās vairāki vērienīgi ES fondu finansēti projekti – Dzelzceļa stacijas ēkas un stacijas laukuma rekonstrukcija, Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai, Velotūrisma maršruta izstrāde un veloceliņa izbūve Siguldā. Visapjomīgākais un unikālākais projekts pašlaik ir Tūrismam piemērotas vides izveidošana Viru (Igaunija), Siguldas (Latvija), Sanktpēterburgas (Krievija) pārrobežu reģionos, kura ietvaros tiek izveidota distanču slēpošanas trase ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī iegādāta sniega tehnika trases uzturēšanai Sporta un aktīvās atpūtas centram Laurenčos. Šis ir viens no retajiem šāda veida projektiem pasaulē ar iebūvētu aukstuma iekārtu sniega seguma saglabāšanai, kas ļauj pagarināt slēpošanas sezonu.

Didzis Skrodelis: – To plānots nodot ekspluatācijā jau šoruden. Tas ir unikāls projekts gan no projektēšanas, gan celtniecības, gan ekspluatācijas viedokļa, jo pieredze pasaulē ir minimāla. Tuvākā šāda veida trase ir pieejama Somijā. Projektētāji labi tika galā ar uzdevumu. Cerams, ka celtniekiem arī izdosies izpildīt līguma saistības.

– Vai Siguldas novadā projektētāji ar celtniekiem sadarbojas veiksmīgi?

Inese Zīle: – Pieredze ir dažāda. Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas un laukuma rekonstrukcijas projekts bija vizuāli pievilcīgs, bet sarežģīts. Kā tas mēdz būt daudzos rekonstrukcijas projektos, visi izstrādātā tehniskā projekta tehniskie risinājumi nebija paredzami un pilnīgi. Pēc tehniskā projekta izstrādes tika rīkots atklāts konkurss par būvdarbiem. Konkursā uzvarēja un celtniecības darbus veica profesionāla firma YIT Celtniecība, kura lieliski tika galā ar tehniskā projekta īstenošanu, paši piedāvājot tehniskos risinājumus atsevišķām tehniskā projekta sadaļām.

Ne velti martā, kad tika godināti konkursa Gada būzinženieris Latvijā 2012 laureāti, starp tiem nominācijā Gada būvdarbu vadītājs 3. vietu ieguva Oļegs Bogdanovs no YIT Celtniecības par Siguldas stacijas un laukuma rekonstrukciju. Te jāpiebilst, ka nominācijā Gada jaunais speciālists 2. vietu ieguva Jānis Keiselis no uzņēmuma Siguldas Būvmeistars par ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu.

Didzis Skrodelis: – Lai projektētāju un celtnieku sadarbība būtu veiksmīga, tehniskajām prasībām jābūt ļoti precīzi formulētām. Tehnisko specifikāciju, darba uzdevuma, plānošanas arhitektūras uzdevuma un tehnisko prasību sagatavošana un izstrāde prasa milzīgu darbu no pašvaldību speciālistu puses.

– Vai gatavojot iepirkumu dokumentāciju, tiek piesaistīti nozaru speciālisti un eksperti?

turpināt lasīt “Labākie risinājumi top sadarbībā”
Kategorijas
Pašvaldības

Iepircējs iepirkumu labirintos

Simtiem aprakstītu pieprasījuma veidlapu un skaidrojumu, birokrātija, ēnu ekonomika, laika ieguldījums, nemitīga konkursu apstrīdēšana un projektu izpildes novilcināšana – tā ir tikai neliela daļa sistēmā, ko sauc par iepirkumiem. Ja īstenojamie projekti ir milzīgi, šo procedūru var saprast un tai jāiet cauri. Ja vajag kādas desmit lapas krāšņāka papīra ielūgumu uzrakstīšanai, tad iepirkuma likuma ievērošana jau kļūst par smieklīgu kuriozu. Taču prasības jāpilda. ZIGETA VĪĶELE, juriste, Smiltenes tehnikuma projektu vadītāja un atbildīgā par iepirkumiem arī nenoliedz, ka pat viņai ar savu lielo pieredzi pašvaldību darbā ir, par ko padomāt. Patlaban viņa strādā pie tehnikumā realizējamā ERAF daudzmiljonu projekta Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai otrās kārtas.

Ja ir projekts, tas nozīmē, ka vajadzīgi dažādi iepirkumi?

Pirmais un galvenais – vajadzīgi būvprojektēšanas un būvniecības iepirkumi, un tad konkursā jāizvēlas kritērijiem atbilstošākais kandidāts. Tālāk šā projekta ietvaros seko aprīkojuma iepirkumi veterinārārstu, mašīnzinību, pārtikas tehnologu apmācībai, kā arī IT tehnoloģiju, mēbeļu un daudzi citi iepirkumi. Kopumā – vairāk nekā desmit.

Šis iepirkuma process ir tik apjomīgs, ka jāpieņem pat atsevišķs darbinieks?

Strādāt ar daudzmiljonu projektu nav iespējams, kādam vienkārši uzliekot to kā papildu pienākumu ar direktora pavēli. Savukārt ERAF nepieļauj juridisko pakalpojumu iepirkšanu, un tie ir jāveic skolai pašai. Nevienam pedagogam tātad pat nevar prasīt strādāt ar šādu projektu specifisko zināšanu trūkuma dēļ. Es līdz ar to esmu pieņemta darbā, jo pārzinu arī iepirkuma procesa tiesisko pusi. Turklāt uz katru ERAF projektu ir attiecināmi Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikts, kas jāizdara līdz projekta apstiprināšanai. Piemēram, iepirkts būvnieks.

Kā praktiski tiek pie būvnieka?

Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā tiek publicēti visi projektā paredzētie iepirkumi. Mērķis – veicināt valsts līdzekļu izmantošanas caurskatāmību, novērst koruptīvas darbības, ļaut visiem uzņēmējiem būt līdztiesīgiem. Sistēma ir diezgan sarežģīta un birokratizēta, īpaši mums – pasūtītājiem. Arī process kopumā iznāk dārgāks, jo pretendenti, zinot, ka maksātājs ir ERAF un valsts, piedāvā ievērojami augstākas cenas nekā, izpildot privātu pasūtījumu. Diemžēl tāda ir dzīves realitāte – konkursos startējošie uzņēmēji nemaz šādu faktu necenšas noliegt.

Un vēl – ne visu var pakļaut diviem vērtēšanas kritērijiem – zemākajai cenai un saimnieciskajam izdevīgumam. Piemēram, skiču projekti ir mākslinieciski darbi.

Vai var teikt, ka ir vienkāršie un sarežģītie iepirkumi?

Viens no sarežģītākajiem ir pārtikas iepirkums. Viss, ko vēlies, ļoti sīki jāapraksta. Pat to, kādas rozīnes gribi – dzeltenās vai tumšās. Ja prasīsi vienkārši rozīnes, piedāvās lētās un visai apšaubāmas kvalitātes. Es nesen gatavoju tādu pārtikas iepirkumu pa specifikācijām un kopumā sanāca dokuments uz kādām simts lappusēm. Un tad brīžiem uzmācas jautājums – vai tas ir tā vērts?! Administratīvie izdevumi šāda iepirkuma sagatavošanai ir ļoti lieli. Turklāt tā nav valsts nauda, jo ēdnīca taču sniedz pakalpojumus, par kuriem saņem naudu no iedzīvotājiem.

turpināt lasīt “Iepircējs iepirkumu labirintos”
Kategorijas
Nozares Pašvaldības Uzņēmējdarbība Vide un asenizācija

Iepirkums nav burvju nūjiņa! Bet kas tad?

15.februārī Vides un reģionālās attīstības ministrijā notika žurnāla Iepirkumi organizēta diskusija Par aktualitātēm atkritumu apsaimniekošanas iepirkumos.
Situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā ir saasinājusies, jo visi līgumi par atkritumu apsaimniekošanu, kas tika reiz slēgti, neievērojot PIL nosacījumus, ir spēkā tikai līdz šā gada 1.jūlijam. Līdz ar to apmēram 60 pašvaldībām pavasarī jāveic iepirkuma procedūra par atkritumu apsaimniekošanu, ja vien tās nav parūpējušās par savu uzņēmumu pēc in – house principa.

Diskusijā savu viedokli izteica katrs no 11 dalībniekiem. Viens no uzaicinātajiem nevarēja ierasties un savu viedokli pauda vēstulē. Ar viņu tad arī sākam.

Nevis lētāk, bet ekonomiski izdevīgāk!

Armands Nikolajevs, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis, izpilddirekcijas vadītājs

Mūsu asociācijas biedru juridiskais statuss ir ļoti dažāds, tāpēc arī viedokļi par to, kādam jābūt ideālam iepirkumam, atšķiras. Šobrīd es Jums sniedzu savu viedokli un redzējumu. No pašvaldību puses izstrādātā iepirkumu dokumentācija, maigi sakot, ir nekvalitatīva un vienkāršības dēļ vērsta uz iepirkumu, kura rezultātā tiek izvēlēts komersants, kurš piedāvā zemāko cenu. Šī iemesla dēļ mēs pēc tam sūkstāmies, ka esam saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu.

Mani ierosinājumi:

turpināt lasīt “Iepirkums nav burvju nūjiņa! Bet kas tad?”
Kategorijas
Nozares Pašvaldības

Kā Eiropas un pašu nauda Liepājā kalpo iedzīvotājiem

Cilvēku, kurš gadus četrus piecus nav bijis Liepājā, tagad, pilsētā iebraucot, gaida ne viens vien pārsteigums. Vairāku lielu tieši krīzes laikā uzsāktu būvniecības un infrastruktūras sakārtošanas projektu rezultātā daudzas vietas Liepājā pārvērtušās līdz nepazīšanai. Visi šie projekti, gan uzreiz redzamie, gan ne tik pamanāmie, īstenoti, pateicoties profesionālai un mērķtiecīgi organizētai iepirkuma procedūrai. Ko tas nozīmē, saruna ar Liepājas domes Publisko iepirkumu daļas vadītāju EVU CIEKURZI.

„Patiesībā ar publiskajiem iepirkumiem pašvaldībā tiešāk vai netiešāk nodarbojas gandrīz visi,” saka Eva, jo, pēc viņas domām, iepirkums sākoties ar brīdi, kad apzināta kāda nepieciešamība vai radusies konkrēta ideja. Tas var attiekties tiklab uz infrastruktūru, kā arī vides monitoringu vai akūti nepieciešamu pētījumu. Liepājas domē ir Iepirkumu komisija septiņu cilvēku sastāvā.

turpināt lasīt “Kā Eiropas un pašu nauda Liepājā kalpo iedzīvotājiem”
Kategorijas
Nozares Pašvaldības

Valmiera izceļas? Tikai ievēro likumus…

Pašvaldības nedodas uz veikalu nopirkt dēļu kravu vai papīra pakas… Gandrīz par visu tiek veikts iepirkums, sākot ar telpu uzkopšanu, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu un beidzot ar jaunu ēku būvniecību, ielu rekonstrukciju. Valmieras domes izpilddirektoru JĀNI BAIKU neizvaicājam nejauši vai pa draugam. Profesionāli, korekti – tā Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) starp citām uzteic Valmieras pilsētas pašvaldību, kad vaicājam, kuras pašvaldības vislabāk tiek galā ar iepirkumiem.

turpināt lasīt “Valmiera izceļas? Tikai ievēro likumus…”