No pirmajiem zirgu tramvajiem 1882. gada augustā līdz zemās grīdas tramvajiem 2010. gada 1. jūnijā – grūti pat aptvert, ka šādas pārvērtības Rīgas sabiedriskajā transportā notikušas vien nieka 128 gados! No auzu motora līdz ekstravagantam 21. gadsimta dzelzs rumakam! Tomēr jāteic, ka tramvaju popularitāte allaž bijusi milzīga – jau 1898. gadā ar zirgu tramvajiem tikuši pārvadāti 6,57 miljoni pasažieru! 1902. gadā Rīga jau varēja lepoties ar pirmajiem elektriskajiem tramvajiem, bet šobrīd te darbojas deviņas tramvaju līnijas, kuru kopējais garums ir 182 kilometri un kurās pērn tika pārvadāts 30 694 381 pasažieris. Gluži jauns pavērsiens sabiedriskā transporta tehnoloģiju attīstībā ir Čehijā ražotie zemās grīdas tramvaji Škoda 15T, kuri sākotnēji kursēja tikai 6. maršrutā, bet no 2013. gada 7. februāra arī 11. maršrutā. Šķiet, ko gan vēl ērtāku rīdzinieki varētu vēlēties! Ja nu vienīgi – vēl ērtāk, ātrāk, klusāk un kvalitatīvāk?!
Par projekta realizācijas gaitu un ar to saistītajām iepirkuma procedūrām stāsta SIA Rīgas satiksme infrastruktūras uzturēšanas un attīstības direktors Igors Volkinšteins un uzņēmuma Klientu apkalpošanas un komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis.
Projekta kopējās izmaksas ir 8,5 miljoni latu. Kāds ir finansējuma avots?
V. Zaķis: – Šajā projektā Rīgas satiksme ir ieguldījusi zemās grīdas tramvaja projekta 1. kārtas realizācijai paredzētos finanšu līdzekļus, kas ir aizņēmums.
Tad iznāk, ka Rīgas domes Satiksmes departaments ir šo rekonstrukcijas darbu pasūtītājs, bet to finansē SIA Rīgas satiksme, kura ir arī projekta ģenerāluzņēmējs?
V. Zaķis: – Drīzāk varētu teikt, ka tas ir Rīgas domes Satiksmes departamenta un RP SIA Rīgas satiksme kopprojekts. Nauda ir izlietota sliežu pārbūvei (to demontāžai, jaunu sliežu iegādei un uzstādīšanai, sliežu pamatnēm, stiprinājumiem), pieturvietām, kontakttīkliem, ielas asfalta segumam un labiekārtošanai, kā arī darbinieku algām, tehnikai, melnzemei un citām izmaksām.
Kāda bija iepirkumu procedūra darbiem šajā objektā? Vai tas bija atklātais vai slēgtais konkurss?
I. Volkinšteins: – Šis bija slēgtais konkurss jeb, precīzāk, cenu aptauja apakšuzņēmējiem. Tā kā mēs nesasniedzam to robežu, kas paredzēta šāda veida projektiem, lai sludinātu atklātu konkursu, tad varējām iztikt ar cenu aptauju.
Ņemot vērā tos likumus, saskaņā ar kuriem strādājam, mēs uzaicinājām uzņēmumus, kuri spēj veikt darbus, kas bija vajadzīgi šajā objektā, jo nav daudz iespēju iegūt tik specifisku pieredzi: pirmo reizi Latvijā sliedes tika montētas uz lentveida dzelzsbetona pamata, nevis uz koka gulšņiem!
Tad jau sanāk, ka arī jūsu apakšuzņēmējiem šādas pieredzes nebija.