Šajā rakstā sniegts īss ieskats Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) publiski pieejamo 2017. gada otrās puses nolēmumos publisko iepirkumu lietās paustajās atziņās, plašākai izpratnei aicinot iepazīties ar pašiem nolēmumiem, kā arī AT prakses apkopojumu1.
Kas ir pretendents? AT norāda, ka pretendents ir piegādātājs, kas iesniedzis dokumentu, kura saturs ir objektīvi saprotams un attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru. Tādēļ pasūtītāja konstatētās būtiskās piedāvājuma neatbilstības varētu būt pamats tā turpmākai nevērtēšanai, bet ne secinājumam, ka tas vispār nav iesniegts un tādēļ pieteicējs nav pretendents iepirkumā, un nav jāpiemēro nogaidīšanas termiņš. (07.07.2017. SKA-228/2017). Citā kontekstā AT norādījusi, ka pretendents ir persona, kura, iesniedzot piedāvājumu, izteikusi gribu pretendēt uz līguma slēgšanas tiesībām. Persona, kura piedāvājumu atsauc vai nekad nav iesniegusi, uz tām nepretendē un nav (vairs) uzskatāma par pretendentu. Tāpēc, izvērtējot Publisko iepirkumu likuma (PIL) 56.panta septītās daļas2 piemērošanas pamatu, nav jāapsver, vai persona, kura piedāvājumu atsaukusi vai nekad nav iesniegusi, atbilst prasībām. Normas piemērošanas priekšnoteikums ir tas, ka konkrētā iepirkuma ietvaros piedāvājuma izvēles brīdī nepastāv reāla konkurence. (12.10.2017. SKA-668/2017).
Atļauta prasība? Jebkādu prasību izvirzīšana ierobežo konkurenci, taču aizliegti ir tikai nepamatoti, nevis jebkuri konkurences ierobežojumi. Prasību samērīgums un objektivitāte pārbaudāma noskaidrojot, vai prasība ir objektīvi piemērota pretendentu finansiālo un saimniecisko iespēju noskaidrošanai un samērojama tieši ar konkrētā līguma priekšmetu, proti, nepārsniedz to, kas saprātīgi nepieciešams mērķa sasniegšanai. Pasūtītājam nav jāuzņemas nesaprātīgs līguma neizpildes risks, pielāgojot apgrozījuma prasības tirgum, tikai tādēļ, ka lielai daļai pakalpojumu sniedzēju ir zema finansiālā un saimnieciskā kapacitāte, vai tādēļ, ka iepriekš tas samierinājies ar zemākiem šā stāvokļa rādītājiem pat ja rezultātā iegāde ir dārgāka. (12.10.2017. SKA-668/2017).
Kā saprast kvalifikācijas prasības? Pirmkārt, objektīvi uztveramā teksta robežās. Pieteicēja uzskatīja, ka prasīts trīs gadu kopējais, nevis vidējais apgrozījuma līmenis. AT ieskatā prasība “pretendenta kopējais neto apgrozījums vidēji iepriekšējos trīs gados” formulēta pietiekami skaidri un saprotami, saturot arī vārdu “vidējais”. Pieteicējai kā pienācīgi informētam un pieredzējušam pretendentam nebija pamata to saprast citādāk, savukārt šaubas bija novēršamas, pieprasot papildu informāciju. (12.10.2017. SKA-668/2017). Vienlaikus prasības ir interpretējamas arī tādējādi, lai iegūtu to praktisko iedarbību. Piemēram, nebūtu jēgas izvirzīt prasību par akreditētu studiju programmu un lūgt iesniegt to apliecinošu dokumentu, ja vienlaikus būtu atļauts piedāvāt tādus studiju kursus, kas šajā programmā vispār nav iekļauti, un vēlāk līguma izpildes laikā akreditēt tāda satura studiju programmu, kāda nepieciešama pasūtītājam. (22.09.2017. SKA-558/2017). Tāpēc piegādātājs nevar paļauties, ka tam neskaidrās prasības vienmēr tiks tulkotas tam par labu. Tāpat ieteicams rēķināties ar cilvēcisko faktoru, piemēram, vairākiem darbiniekiem kopīgi lasot un pārrunājot prasību formulējumu, lai laicīgi konstatētu atšķirīgas izpratnes iespēju.
Nekvalitatīva tehniskā specifikācija? No PIL viedokļa nozīme ir vienīgi tam, vai izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas. Iepirkuma priekšmeta kvalitatīvo prasību noteikšana, ciktāl tas nepamatoti neierobežo konkurenci, ir vienīgi pasūtītāja izvēles brīvība. Tādēļ, ja nav saskatāms mērķis nepamatoti ierobežot konkurenci, ārpus pretendentu un tiesas kompetences ir vērtējums par to, vai tiešām pasūtītājam nepieciešams iegādāties konkrēto iepirkuma priekšmetu un vai tehniskajā specifikācijā izvirzītās prasības iespējams aizstāt ar citām. (07.07.2017. SKA-228/2017).
Neredzamās nulles. Piegādātājiem jābūt piesardzīgiem ar veidlapu formatējuma mainīšanu un tukšu aiļu atstāšanu. Atlaides vai izmaksu 0,00 eiro apmērā norādīšana pati par sevi nav pamats automātiskai noraidīšanai un ir iespēja lūgt izskaidrot cenas pamatotību. Tomēr šo iespēju ir vērts apsvērt, ja pasūtītājam objektīvi varēja rasties šaubas par piedāvājuma saturu. Ja pretendents mainījis formatējumu un “0,00” izmaksas nav redzamas (tās ir baltas uz balta fona), tai skaitā pozīcijās, kur izmaksas rodas, loģika neļauj par pašsaprotamu pieņemt, ka izmaksu tur nav vai piedāvāta atlaide. (23.10.2017. SKA-678/2017). Ja nolikumā paredzēts, ka kāda pakalpojuma komponente jāizceno atsevišķi, un šai cenai ir nozīme saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēlē, pasūtītāja rīcība, akceptējot piedāvājumu, kurā šī cena faktiski iekļauta citā pozīcijā, var radīt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. (23.10.2017. SKA-776/2017).
Nepamatoti lēts piedāvājums. Pretendenta interesēs ir sniegt iespējami detalizētu skaidrojumu par apstākļiem, kas ļauj piedāvāt tik zemu cenu, kā arī iesniegt visus tā rīcībā esošos pierādījumus. Savukārt pasūtītājam, negūstot apliecinājumu par cenas pamatotību, nav pienākuma norādīt, kas vēl jāiesniedz. Piemēram, pasūtītājs var nepieņemt par pietiekami ticamu pieteicējas mātessabiedrības apsolījumu piešķirt atlaides, ja par to tikai sniegta informācija, ka tāda atlaide varētu tikt dota. Ja cenā nav iekļauti tādi maksājumi, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir obligāti, tas var radīt šaubas, vai pasūtījums visā līguma darbības laikā varētu tikt izpildīts par sākotnējo cenu. Šādā gadījumā pretendenta interesēs ir pārliecināt pasūtītāju, ka tā darbiniekiem izmaksājamā atlīdzība sasniegs normatīvajos aktos noteikto līmeni. Augstāka iestāde un tiesa, pārbaudot lēmuma tiesiskumu, ņem vērā to, kādi dokumenti bija pasūtītāja rīcībā lēmuma pieņemšanas laikā, bet pati neveic cenas pamatotības pārbaudi. Tāpat tiesai nav kompetences iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, tai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai rīcība, neveicot cenas pamatojuma pārbaudi, nav acīmredzami kļūdaina. (30.11.2017. SKA-765/2017). Skaidrojuma pieprasīšana no pretendenta ir vērsta uz to, lai dotu iespēju pretendentam pamatot, ka piedāvājums, lai arī tā cena ir zema, ir nopietns un īsts, un lai iepirkumu komisija kļūdaini nenoraidītu objektīvi izdevīgāko piedāvājumu. Tas attiecināms arī uz “mazajiem” iepirkumiem. (23.10.2017. SKA-776/2017). Arī saistībā ar vērtēšanas kritērijiem AT norādījusi, ka tas, ka uz konkrēto iepirkumu attiecas “mazajam” iepirkumam noteiktā kārtība, nenozīmē, ka šā iepirkuma kontekstā citādāk uztverami publisko iepirkumu principi, līdz ar to ir nosakāmi skaidri un saprotami vērtēšanas kritēriji. (28.12.2017. SKA-326/2017).
Nepietiekams pamatojums ziņojumā. Ja iepirkums turpināts ar vienu prasībām atbilstošu pretendentu, strīda gadījumā prasību pamatojumu var izvērst. Par gadījumu, kad pasūtītājs nevar pamatot, ka prasības ir samērīgas un objektīvas, un tādēļ iepirkums jāpārtrauc, nevar uzskatīt situāciju, kad pasūtītājs vispār pamatojumu iepirkuma ziņojumā norādījis, taču tas vēlāk atzīts par nepietiekamu. Tikai tad, ja tiesa no pasūtītāja argumentācijas un pierādījumiem tiesvedības gaitā negūst pārliecību, ka prasības ir samērīgas un objektīvas, ir pamats secināt, ka iepirkums jāpārtrauc. (12.10.2017. SKA-668/2017).
Cik ātri jāsūdzas? Ja piegādātājs nepiekrīt nolikuma prasībām, iesniegums par to ir jāiesniedz PIL noteiktajā termiņā. Ja tas nav darīts, pretendentam jārēķinās ar šīm prasībām un jāsagatavo atbilstošs piedāvājums. Konkrētajā lietā nebija iespējams iekļauties šajā termiņā, jo pasūtītāja ar vēlākiem skaidrojumiem atklājusi tādu prasību saturu, kāds nav bijis saprotams nolikuma publicēšanas laikā, t.i., termiņš sūdzību iesniegšanai beidzās tad, kad objektīvi kļuva zināms prasību saturs. Atsevišķos gadījumos sūdzība par nolikuma prasībām un attiecīgi to tiesiskuma pārbaude pieļaujama arī pēc noteiktā termiņa prasību apstrīdēšanai, taču tā termiņa ietvaros, kas noteikts rezultātu apstrīdēšanai. Tomēr no iepirkumu procedūras efektivitātes principa un privātpersonas tiesību godprātīgas izmantošanas principa izriet privātpersonas pienākums darīt zināmas savas pretenzijas pret prasībām pēc iespējas ātrāk. Ja pretendents pretenziju izteikšanu pret prasībām pakārto iepirkuma rezultātam, AT ieskatā to nevar atzīt par godprātīgu savu tiesību izmantošanu. (24.11.2017. SKA-1162/2017).
Sūdzības atstāšana bez izskatīšanas. AT atgādinājusi, ka procesuāli šāds lēmums nav administratīvais akts, bet gan procesuāls lēmums, jo nerisina jautājumu par iepirkuma procedūras tiesiskumu pēc būtības. Ja tas tiesā pārsūdzēts, tiesa ne tikai pārbauda, vai Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pamatoti atstājis bez izskatīšanas iesniegumu, bet, nekonstatējot pamatojumu, pati pārbauda sūdzībā minētos argumentus, sprieduma rezolutīvajā daļā lemjot vienīgi par pasūtītāja lēmumu vai rīcību, nevis par IUB lēmumu. Izņēmums būtu vienīgi tad, ja pieteicējs norādītu uz Administratīvā procesa likuma (APL) 184.panta otrajā daļā minēto priekšnosacījumu iestāšanos, kas savukārt liktu tiesai spriedumu taisīt arī par iestādes procesuālo pārkāpumu – IUB lēmuma atzīšanu par prettiesisku. (07.07.2017. SKA-228/2017).
Tiesības iesniegt pieteikumu tiesā. Attiecībā uz pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku AT ieskatā būtiska tiesību vai tiesisko interešu aizskāruma kritērijs kā pieteikuma pieļaujamības priekšnoteikums (APL 184. panta otrā daļa) attiecināms tikai uz pieteikumiem par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, nevis uz pieteikumiem par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku. Savukārt priekšnoteikums, ka pieteikums tiek iesniegts, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, publisko iepirkumu gadījumā nav piemērojams formāli, t.i., to nevar vērtēt tikai no tā aspekta, vai tādos pašos tiesiskos un faktiskos apstākļos samērā tuvā laikā iestāde varētu rīkoties tāpat. Izšķirošais ir tas, vai tiesiskā strīda, par kuru ir iesniegts pieteikums, atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos (ne obligāti tieši tādos pašos) gadījumos, kuru iestāšanās iespēja ir objektīvi ticama. (18.09.2017. SKA-1386/2017). Bet pastāv ierobežojumi jaunu argumentu izvirzīšanai pēc tam, kad ir iesniegta sūdzība IUB. Personām, kuras uzskata, ka ir noticis pārkāpums, ir uzreiz (likumā noteiktajā sūdzības iesniegšanas termiņā) jānorāda uz konkrētu pārkāpumu un apstākļiem, kuru dēļ ir pamats šo pārkāpumu konstatēt. (17.10.2017. SKA-858/2017).
Zaudējumi? Prasot tiesā administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, jo tas nepieciešams vēlākai atlīdzinājuma prasīšanai, nav jāpierāda zaudējumi vai kaitējums tādā pakāpē, kā uzreiz piesakot šādu prasījumu. Tomēr personai jāspēj vispārīgi paskaidrot, kā veidojušies zaudējumi vai radies kaitējums un kādā veidā tas ir cēloņsakarīgi saistīts ar pārsūdzamo administratīvo aktu. Cēloņsakarība, kas ir priekšnoteikums zaudējumu atlīdzināšanai, nepastāv, ja tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski. (18.09.2017. SKA-1386/2017). Savukārt atrautās peļņas institūta kontekstā zaudējumu atlīdzinājums nevar balstīties uz vispārīgiem pieņēmumiem. Vispirms jānoskaidro, vai pieteicējs iepirkuma procedūras paredzamās norises gaitā būtu ieguvis tiesības noslēgt līgumu un tikai pēc tam var pievērsties jautājumam, vai un kādā apmērā pieteicējs līguma noslēgšanas rezultātā būtu guvis peļņu, un tas ir jāpierāda pieteicējam. (22.09.2017. SKA-558/2017).
Līguma spēkā neesamība. Lai situācijā, kad līgumus noslēgts neievērojot nogaidīšanas termiņu, būtu pamats piemērot maigākās sekas – līguma termiņa saīsināšanu – jāīstenojas diviem kumulatīviem priekšnosacījumiem. Pirmkārt, ir jākonstatē, ka iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta saskaņā ar PIL. Otrkārt, ir jākonstatē, ka lēmums par uzvarētāja noteikšanu nav ietekmējis tieši pieteicēja izredzes uzvarēt. Latvijas likumdevējs nogaidīšanas termiņa neievērošanu ir vērtējis kā tik būtisku pārkāpumu, ka tā pieļaušanas gadījumā līguma termiņa saīsināšanas iespēju var piemērot tikai tad, ja citus pārkāpumus pasūtītājs nav pieļāvis, vai arī tad, ja tiesa konstatē būtisku sabiedrības interesi, lai iepirkuma līguma radītās sekas saglabātos. (07.07.2017. SKA-228/2017). Jau iepriekš atzīts, ka iepirkuma līgumu, kas noslēgts “mazajā” iepirkumā, kontrole nav pakļauta administratīvajai tiesai. Tā kā “jaunajā” PIL nav paredzēts atšķirīgs regulējums, arī šobrīd prasījums par līguma atzīšanu par spēkā neesošu nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. (09.08.2017. SKA-1458/2017).
1. Prakses apkopojums pieejams AT mājaslapā, spriedumus iespējams atrast https://manas.tiesas.lv/eTiesas/ sadaļā “Anonimizēti tiesu nolēmumi” laukā “Meklēt nolēmuma tekstā” norādot attiecīgo numuru.↩
2. Līdz 28.02.2017. paredzēja iepirkuma pārtraukšanu viena atlases prasībām atbilstoša pretendenta gadījumā, ja nav iespējams pamatot prasību samērīgumu un objektivitāti.↩
Atbildēt