Kategorijas
Pārtika un dzērieni Vide un asenizācija

Latvijas Ekoskolas ievērojami samazina pārtikas atkritumu daudzumu. Kā?

Pārtikas atkritumi izglītības iestādēs ir nopietna problēma, par ko nereti pašas skolas un pašvaldības runā nelabprāt. Šur tur neliels procents, šur tur visi audzēkņi saņem pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas, kas daļēji nonāk atkritumos. Audzēkņi un vecāki vaino negaršīgo piedāvājumu, skolas vaino izlutinātos bērnus un viņu vecākus, ēdnīcas vaino augstās normatīvo aktu prasības un kontrolējošās iestādes. Vai tas ir strupceļš?

Pārtikas atkritumi izglītības iestādēs ir nopietna problēma, par ko nereti pašas skolas un pašvaldības runā nelabprāt. Šur tur neliels procents, šur tur visi audzēkņi saņem pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas, kas daļēji nonāk atkritumos. Audzēkņi un vecāki vaino negaršīgo piedāvājumu, skolas vaino izlutinātos bērnus un viņu vecākus, ēdnīcas vaino augstās normatīvo aktu prasības un kontrolējošās iestādes. Vai tas ir strupceļš?

Vairākas Latvijas skolas un pirmsskolas, piedaloties Latvijas Ekoskolu programmā1 un projektā “Ēdam atbildīgi”2, ir spējušas ēdināšanā radušos atkritumu daudzumu ievērojami samazināt – pat par 50 -70%, vienlaicīgi nodrošinot to, ka bērni labāk paēd un viņiem ēdiens vairāk garšo, kā arī ievērojot tiesību aktu prasības ēdināšanā. Pētot šo pieredzi un salīdzinot ar jauno Eiropas zaļā publiskā iepirkuma vadlīniju projektu3, izrādās, ka skolas un pirmsskolas izglītības iestādes sadarbībā ar ēdinātāju ir izmantojušas vairākus tajā paredzētos paņēmienus, proti, regulāri mērot pārtikas atkritumu daudzumu, ļaujot audzēkņiem pašiem komplektēt porciju lielumu un sastāvu, detalizēti izvērtējot audzēkņu atsauksmes par ēdienkarti un mainot to, izglītojot audzēkņus. Šī pieredze, biedrībai “Ekodizaina kompetences centrs” sadarbojoties ar “Vides izglītības fondu” un vienu no Ekoskolām – Ropažu novada pirmsskolu “Annele”, apkopota metodiskajā līdzeklī skolām un Zaļā publiskā iepirkuma ieteikumos pašvaldībām. Tajā var uzzināt par iespējamajām pārmaiņām Eiropas Zaļā publiskā iepirkuma vadlīnijās. Ar materiāliem var iepazīties un lejupielādēt biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” mājaslapā4.

Ekoskolu mērījumi parādīja arī to, ka pārtikas atkritumu daudzums, pārrēķinot uz vienu audzēkni, ir ļoti atšķirīgs, variējot no pāris kilogramiem līdz pat 50 kg gadā, rēķinot uz vienu bērnu. Sistemātiski un mērķtiecīgi strādājot, izmantojot labas pārvaldības pamatprincipus, Ekoskolas ievērojami samazināja atkritumu daudzumu: pat par 40 kg gadā uz vienu bērnu. Tas ir būtisks kritums. Tas nozīmē arī to, ka bērni ir labāk un pilnvērtīgāk paēduši, mazāk tiek piesārņota vide, jo netiek ražots ēdiens izmešanai, un samazinās atkritumu daudzums.

Šāda pieeja arī atbilst jaunās Eiropas politikas – “Aprites ekonomikas” nostādnēm, jo pirmais, ar ko mums ir jāsāk – ar atkritumu rašanās novēršanu.

Avoti:
1. Latvijas Ekoskolu programma, http://www.videsfonds.lv/lv/ekoskolas
2. Projekts “Ēdam atbildīgi”, https://www.eatresponsibly.eu/lv/
3. Eiropas Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju projekts pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumam, Revision of the EU GPP criteria for Food procurement and Catering services, 3rd Technical Report, Joint Research Centre, European Comission, http://susproc.jrc.ec.europa.eu/Food_Catering/docs/170127_EU%20GPP%20Food%20catering%20criteria_TR2.0.pdf
4. Metodiskie ieteikumi “Samazini pārtikas atkritumus savā skolā”, http://ekodizains.org/projekti/samazini-partikas-atkritumus-sava-skola/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.