Kategorijas
Pārtika un dzērieni

Rosina konkretizēt kritērijus pārtikas produktu iepirkumos

Pārtikas produktu iepirkumos aizvien dominē zemākā cena, nevis veselīgums un uzturvērtība, uzsver maizes ceptuves “Fazer Bakery Baltic” Tirdzniecības vadītājs AGRIS LOČMELIS. Intervijā “Iepirkumiem” viņš vērtē situāciju iepirkumu nozarē un iesaka uzlabojumus.

Pārtikas produktu iepirkumos aizvien dominē zemākā cena, nevis veselīgums un uzturvērtība, uzsver maizes ceptuves “Fazer Bakery Baltic” Tirdzniecības vadītājs AGRIS LOČMELIS. Intervijā “Iepirkumiem” viņš vērtē situāciju iepirkumu nozarē un iesaka uzlabojumus.

– Kādos iepirkumos un ar kādiem produktiem piedalās “Fazer Latvija” ceptuve?

– “Fazer Latvija” piedalās valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos, kur varam piedāvāt savu produktu portfeli, pamatā maizi un smalkmaizītes. Joprojām, iepirkumos kā viens no nozīmīgākajiem kritērijiem ir cena, kā rezultātā uzturvērtības ziņā augstvērtīgāku maizi, kas objektīvi ir dārgāka, piedāvāt nevaram. Neskatoties uz to, ka maizes tirgū aizvien palielinās pieprasījums pēc augstvērtīgākas maizes un pircēji izvēlas maizi ar graudiem, sēklām un bagātīgu receptūru, iepirkumos lielākoties prasa vienkāršu baltmaizi, rudzu maizi vai saldskābmaizi. Tāpēc rodas jautājums, kāpēc, domājot par labāko iespējamo risinājumu, ēdināšanai skolās, bērnudārzos un citās iestādēs iepirkumos prasa maizi, ko pircēji paši veikalā izvēlas aizvien mazāk? Īpaši jau domājot par bērniem, galvenais uzsvars būtu jāliek uz veselīgumu un uzturvērtību, nevis uz zemāko cenu.

– Kur uzzināt par iepirkumu konkursiem?

– Kā informācijas avotu par iepirkumiem izmantojam iepirkumi.lv un iub.gov.lv, atsevišķos gadījumos sekojam līdzi arī pašvaldību mājas lapās.

– Cik lielu īpatsvaru iepirkumi veido uzņēmuma apgrozījumā?

– Tie ir daži procenti.

– Kādas prasmes ļauj ceptuvei uzvarēt iepirkumos?

– Kā jau minēju, cena aizvien dominē kā nozīmīgākais faktors, kas, mūsuprāt, domājot ilgtermiņā, nav labākā izvēle, jo uzturvērtības ziņā augstvērtīgāka maize automātiski “paliek aiz strīpas”. Kā ierobežojošs faktors jāmin tas, ka nereti iepirkumos nevaram piedalīties, jo tiek prasīta gan maize, gan citi pārtikas produkti, apvienojot dažādas produktu grupas, tādējādi dodot priekšrocības uzņēmumiem, kas specializējas dažādu preču tirdzniecībā, nevis ražotājiem. Ražotāji paši nevar piedalīties, ja vien nav gatavi vienlaikus “pārkvalificēties” par citu preču tirgotājiem. Mūsuprāt, tas ir konkurenci ierobežojošs nosacījums, liedzot iespēju piedalīties ražotājiem. Bez starpniekiem produktus būtu pirkt izdevīgāk. Visticamāk, institūcijām trūkst sapratnes, resursu vai vēlmes, lai šos jautājumus risinātu. Mūsuprāt, saimnieciski izdevīgāks piedāvājums, tostarp arī kvalitatīvākais, var būt no ražotāja, nevis starpnieka.

– Kas uzņēmumā nodarbojas ar iepirkumiem – cik ekspertu tiek galā ar šo darbu?

– “Fazer Latvija” ar šiem jautājumiem strādā viens cilvēks. Gatavojot piedāvājumu, viņam nāk palīgā kolēģi. Lai piedalītos iepirkumu konkursos, pieprasītās informācijas daudzums ir liels, un parasti viss ir jāsagatavo īsā laikā.

– Kā vērtējat Latvijas iepirkumu vidi? Vai tajā pēdējos gados ir notikušas izmaiņas? Vai ir saprotami, profesionāli sagatavoti iepirkumu nolikumi, vai pietiekami zinoši ir pasūtītāja eksperti?

– Iepirkuma vide pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījusies. No savas pieredzes varam secināt, ka ir institūcijas, kur šos jautājumus risina augstā profesionālā līmenī un vienlaikus redzam, ka daudzos gadījumos nolikumus gatavo, izmantojot šablonus, bez skaidra mērķa iegūt labāko. Kā jau minēju, ir iepirkumi, kur vienlaikus jāpiedāvā dažādi pārtikas produkti, kas, mūsuprāt, ierobežo konkurenci. Ir iepirkumi, kur jāpiedāvā vidējā cena, nodrošinot dažādus produktus bez noteikta daudzuma. Nav īsti korekti, ja mums, izlasot nolikumu, ir nezināmie lielumi, kas ir jāuzmin. Mūsuprāt, var būt iespēja veikt negodīgas darbības. Piemēram, ja konkursa iepirkuma daļā ir izvirzītas trīs pozīcijas, katrs ražotājs, piedāvājot cenu, apzinās tirgus situācijas pieprasījumu vai arī balstās uz iepriekšējo sadarbības pieredzi. Līdz ar to, mazāk pieprasītai pozīcijai var piedāvāt zemāku kilograma cenu, kā rezultātā kopējā summārā kilograma cena par trīs pozīcijām automātiski samazinās attiecībā pret pārējiem konkursa dalībniekiem. Mūsuprāt, konkursa noteikumos ir jāparedz konkrēti apjomi.

– Vai iepirkumos ir jāsaskaras ar apšaubāmu rīcību – piemēram, dempinga cenas, pārsūdzības?

– Jā, diemžēl mums ir tāda pieredze. Mēs nesaprotam, kā viens pretendents var piedāvāt ievērojami zemāku cenu nekā visi citi iepirkuma dalībnieki. Skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. Arī iepirkumu komisija to nevar nepamanīt, bet rezultātā konkursā uzvar šis konkrētais pretendents. Jājautā, cik profesionāli sagatavoti noteikumi, jo mēs taču zinām, cik kas maksā. Nevaram teikt, ka tādējādi tiek veicināta ēnu ekonomika, bet domāšana, ka var pirkt lētāk, nekā var saražot, ir pilnīgi aplama.

– Raksturojiet, kā “Fazer Latvija” pērk iepirkumos produktus?

– Jā, arī mēs izskatām piedāvājumus, izvēloties saimnieciski izdevīgākos risinājumus. Mums ir izveidota piegādātāju izvēles procedūra. Par iepirkumiem kopumā ir viens atbildīgais darbinieks. Viņš palīdz dažādu funkciju vadītājiem sagatavot pieprasījumus un izvēlēties piegādātājus.

– Vai izmantojat elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS)?

– Esam iepazinušies ar EIS mājaslapu, tās darbību un struktūru. Patlaban sakārtojam iekšējās sistēmas un procesus, lai pilnvērtīgi strādātu ar jauno sistēmu. Viennozīmīgi šo sistēmu vērtējam pozitīvi, jo plašākā nozīmē ar to taupām resursus, sistēma ir ērtāka lietotājiem. Tiek dota iespēja attālināti iesniegt dokumentus un piedalīties konkursa piedāvājumu atvēršanā.

– Pamazām notiek pāreja uz elektroniskajiem iepirkumiem. Jau no šā gada 1. oktobra visiem pasūtītājiem, kas slēdz līgumus virs ES noteiktā sliekšņa, ir jānodrošina pieteikumu dokumentu pieņemšana elektroniskā veidā. Kā raugāties uz šo virtuālo dokumentu iesniegšanu arī mazākos iepirkumos?

– Tas, ka valstiskā līmenī virzāmies ilgtermiņā videi draudzīgākā virzienā, ir apsveicami. Arī iepirkumu konkursos iesaistītajām pusēm, šī ir pozitīva pārmaiņa, jo taupīsim laiku, kas tiek patērēts pieteikumus nogādājot, īpaši, ja tas ir reģionos.

– Kāda ir “Fazer Latvija” pieredze zaļajos iepirkumos?

– Mūsuprāt šāda pieeja vērtējama pozitīvi, jo atbalsta ilgtspējīgu biznesu. “Fazer Latvija” galvenie virzieni, kuros uzņēmums darbojas un nepārtraukti meklē uzlabojumus, ir negatīvās ietekmes uz vidi samazināšana. Piemēram, uzlabojumi darba vidē, automašīnas ar samazinātu izmešu apjomu, atkritumu šķirošana un nodošana otrreizējai pārstrādei, iepakojumu otrreizējā pārstrāde, sadarbība ar Latvijas Zaļo punktu.

– Kādas problēmas iepirkumu vidē saredzat? Vai jums ir ieteikumi šo samezglojumu risināšanai?

– Jau minētie ierobežojumi piedalīties konkursos tāpēc, ka iepirkumos ir jāpiedāvā dažādi pārtikas produkti. Zemākā cena kā nozīmīgākais kritērijs iepirkumu noteikumos. Neskaidri definēti kritēriji, piemēram, nedefinēts dažādu produktu apjoms, kam jādod vidējā cena. Šis vairāk ir jautājums par speciālistu sapratni, kas ir labāk un izdevīgāk organizācijai un gala patērētājam: bērnam bērnu dārzā, slimniekam slimnīcā u.t.t.. Mēs neredzam, ka šo varētu atrisināt vienā dienā, taču uzlabojumus var veikt, ja nolikumu tehnisko specifikāciju nebalstītu tikai uz iepriekšējo pieredzi un šabloniem, bet ņemtu vērā tirgus tendences un labāko biznesa praksi.

Mūsuprāt, godīgu biznesa praksi atbalstošs pasākums būtu nolikumos iestrādāt kritērijus, kas piešķirtu papildus procentu punktus iepirkuma dalībniekam par valsts vidējās darba algas lielumu (profesijas grupās) vai arī par vidējo sociālā nodokļa iemaksu valsts budžetā.

– Kāda ir “Fazer Latvija” pieredze ES fondu projektu īstenošanā?

– Jāatzīst, ka šajā jomā mums nav ļoti lielas pieredzes. ES fondu līdzfinansējumu vairākkārt esam izmantojuši darbinieku kompetenču paaugstināšanai un projektam ceptuves Ogrē energoefektivitātes uzlabošanai, ko realizējām 2013. gadā. Projekta ietvaros maiznīcas krāsnis ir aprīkotas ar tehnoloģijām, kas ļauj gāzes izmešus atkārtoti izmantot siltuma ražošanā – siltajam ūdenim, apkurei un citām vajadzībām. Tehnoloģijas darbojas saskaņoti ar ēkas ventilācijas sistēmu, kas atkarībā no gaisa temperatūras ārā regulē siltuma novadīšanu attiecīgi apkurei vai ūdens sildīšanai. Patlaban biroju apsildām un ūdeni sasildām ar maizes cepšanas procesā radušos tvaiku. Tas ir atbildīgi pret apkārtējo vidi, jo par aptuveni 137 tonnām gadā samazina oglekļa dioksīda emisiju, un vienlaikus ļauj samazināt gāzes patēriņu.

TEKSTS: SANDRIS GUNVALDIS
FOTO: AIJA MELDERE

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.