Praksē nereti rodas problēmas, nosakot robežu, kad pasūtītāja pieprasītā informācija ir uzskatāma par skaidrojumu jau iesniegtai informācijai un tāpēc pieļaujama, un kad tā vērtējama kā piedāvājuma grozīšana, kas ir vienlīdzības principa pārkāpums. Ar pasūtītāja pieprasījumu izskaidrot iesniegto informāciju saprotama ne tikai, piemēram, gramatikas vai acīmredzamu kļūdu piedāvājumā izlabošana, bet arī tādas informācijas pieprasīšana, kas no piedāvājuma nepārprotami neizriet. Lai ilustrētu šo apgalvojumu viena tiesvedības procesa ietvaros, situāciju varētu modelēt sekojoši:
1. Pasūtītājs izsludina būvdarbu iepirkumu.
2. Pretendenti A un B iesniedz piedāvājumu konkursā.
3. Pasūtītājs pieņem lēmumu piešķirt iepirkuma izpildes tiesības pretendentam A.
4. Pretendents B apstrīd konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā.
5. Iepirkumu uzraudzības biroja sūdzību izskatīšanas komisija sūdzību atzīst par nepamatotu un atļauj pasūtītājam slēgt līgumu ar pretendentu A.
6. Pretendents B iesniedz pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt IUB lēmumu par prettiesisku, vienlaicīgi lūdzot pagaidu noregulējumu – apturēt IUB lēmuma darbību.
7. Pasūtītājs noslēdz līgumu ar pretendentu A.
8. Tiesa noraida pieteikumu par pagaidu noregulējumu, jo ar līguma noslēgšanas brīdi pārsūdzētais administratīvais akts – IUB lēmums – ir izpildīts, tādējādi zaudējis spēku.
9. Tā kā, izpildot IUB lēmumu, vairs nav administratīvā akta, kā darbību apturēt, skatot lietu pēc būtības, tiesa vērtē tikai administratīvā akta (IUB lēmuma) tiesiskumu.
10. Tiesa, skatot B pieteikumu pēc būtības, to apmierina un atzīst, ka IUB lēmums ir prettiesisks.
11. Pretendents A turpina pildīt jau noslēgto iepirkuma līgumu, kurš saskaņā ar IUB lēmumu tiesiski noslēgts un nav atceļams.
12. Pretendents B, pamatojoties uz tiesas spriedumu, kurā atzīts, ka IUB lēmums ir bijis prettiesisks, gatavojas celt prasību par zaudējumu atlīdzību.
13. Administratīvās rajona tiesas spriedums nestājas spēkā, jo Pasūtītājs, nolūkā izvairīties no potenciālo zaudējumu riska, iesniedz kasācijas sūdzību.
14. Augstākā tiesa atzīst, ka Administratīvā rajona tiesa, taisot spriedumu, pieļāvusi tiesību normu pārkāpumus, to atceļ un nodod lietu jaunai izskatīšanai.
15. Skatot lietu no jauna, Administratīvā rajona tiesa B pieteikumu noraida un atzīst, ka IUB lēmums bijis tiesisks.
Strīdus būtība
Konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasībās iekļauts noteikums, ka inženiersistēmas iekārtai ir jābūt ar noteiktu darba temperatūras amplitūdu. Pretendenta piedāvājums šādu tiešu norādi nesatur. Lai izvērtētu piedāvājuma atbilstību tehniskās specifikācijas prasībām, iepirkuma komisija nolemj nosūtīt vēstuli pretendentam A, lai tas izskaidro tehniskajā piedāvājumā iekļauto informāciju, proti, vai iekārtas darba temperatūra atbilst tehniskajā specifikācijā noteiktajai. Pēc apstiprinošas atbildes saņemšanas pasūtītājs pretendenta A piedāvājumu atzīst par atbilstošu nolikuma prasībām. Pretendenta A piedāvājums ir arī saimnieciski visizdevīgākais, tāpēc A tiek atzīts par uzvarētāju konkursā. Pretendents B iesniedz sūdzību IUB, pamatojot, ka ticis pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips un A būtībā ir grozījis savu sākotnējo piedāvājumu, kas faktiski nozīmē jauna piedāvājuma izteikšanu. IUB sūdzību izskatīšanas komisija atzīst, ka pasūtītāja rīcība, pieprasot skaidrojumu situācijā, kad pasūtītājam nav viennozīmīgi saprotams, vai piedāvājumā ietvertā informācija ietver iepirkuma dokumentos noteiktās prasības, nav prettiesiska. Tā kā pieprasītā informācija attiecas uz piedāvājumā jau iekļautu informāciju, IUB iesniegumu izskatīšanas komisija atļauj pasūtītājam slēgt līgumu ar A.
Kā vērtējams skaidrojums par tehniskajā piedāvājumā neiekļautu informāciju?
Šajā gadījumā nav strīda par to, ka A piedāvājums tiešā tekstā nesatur norādi par iekārtu darba temperatūras robežām. Tajā pašā laikā konkursa nolikumā ir noteiktas prasības par iekārtu atbilstību noteiktiem ražošanas standartiem. A piedāvājums satur atsauces uz norādītajiem standartiem, tāpēc tā atbilstība prasībām par iekāru darba temperatūru netieši izriet no šiem standartiem. Tā kā nolikumā nav noteikta forma, kādā pretendentam jāsniedz tehniskais piedāvājums, izvirzītās tehniskās prasības varētu būt ietvertas arī, atsaucoties uz noteiktiem standartiem, kuros ietverti prasītie tehniskie parametri.
Uzdodot jautājumu pretendentam A, tā mērķis nebija iegūt kādu papildu informāciju, kas nav ietverta piedāvājumā, bet noskaidrot, vai iesniegtajā piedāvājumā ir ietvertas konkrētās tehniskās prasības, kas tajā nav norādītas tiešā tekstā.
A, atbildot uz vēstuli, nesniedz papildu informāciju, lai grozītu sākotnējo piedāvājumu, bet savā atbildē apstiprina, ka piedāvājumā ir iekļauta informācija par minētajām tehniskajām prasībām.
Lietas izvērtēšanai tiek piesaistīt arī speciālisti – nozares eksperti, lai sniegtu atzinumus lietā. Tomēr tie nav iepazinušies ar standartiem, uz ko piedāvājumā atsaucās pretendents A un no kuriem varēja izsecināt piedāvātās iekārtas atbilstību. Arī speciālisti norāda, ka piedāvājums nesatur tiešu apgalvojumu, ka iekārtas darba temperatūra ir tehniskajā specifikācijā noteiktajās robežās. Tajā pašā laikā tie atzīst, ka no uzvarētāja piedāvājuma netieša atbilstība par iekārtu temperatūrām izsecināma no piedāvājumā ietvertā saraksta ar valstīm, kurām veikta iekārtu piegāde.
Izvērtējot apstākļus, Administratīvā rajona tiesa B pieteikumu atzīst par pamatotu, savus secinājumus balstot ar to, ka A piedāvājumā nav sniegtas nolikumā piedāvāto iekārtu darba temperatūras robežas un no ekspertu atzinumiem izriet līdzīgi secinājumi.
Tiesas pienākums pierādījumus pārbaudīt objektīvi un pilnīgi
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103. panta otro daļu tiesa administratīvajā procesā, pildot savus pienākumus, pati objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 107. panta ceturto daļu, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips).
Atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam, tiesas pienākums ir nodrošināt, ka ar lietā savāktajiem pierādījumiem pietiek, lai tiesas rīcībā būtu pilnīga un ticama informācija, kas tai nepieciešama, lai, izskatot lietu, pārbaudītu administratīvā akta tiesiskumu (sk. Augstākās tiesas 2006. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. SKA-15/2006 9. punktu).
Savukārt Administratīvā procesa likuma 154. panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. No šīs tiesību normas izriet, ka tiesai savi secinājumi jāizdara tikai pēc tam, kad pierādījumi ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudīti (sk. Augstākās tiesas 2005. gada 5. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-73/2005 13. punktu).
Izskatot kasācijas sūdzību, Augstākā tiesa atzīst, ka tas, ka speciālisti nav iepazinušies ar minētajiem standartiem, varēja ietekmēt to sniegtā atzinuma secinājumus. Administratīvās rajona tiesas secinājums, par to, ka eksperti atzinuši, ka no piedāvājumā ietvertās informācijas arī netieši nebija izsecināms, ka piedāvāto iekārtu darba temperatūra ir attiecīgajās robežās, ir bez pietiekama pamatojuma.
Konstatējot tiesību normu pārkāpumus, Augstākā tiesa lietu nodod jaunai izskatīšanai, kas IUB lēmumu atzīst par tiesisku. Tādējādi secināms, ka skaidrojuma iesniegšana situācijā, kad pasūtītājam nav viennozīmīgi saprotams, vai piedāvājumā ietvertā informācija aptver iepirkuma dokumentos noteiktās prasības, ir tiesiska.
AUTORE: IEVA EFERE, juriste, ZAB Borenius
Atbildēt