Sadarbības risinājumi ar pašvaldībām un stratēģijas var būt dažādas, lai uzlabotu sabiedrības iesaisti un uzticēšanos pārvaldības procesiem. Tas attiecas arī uz pašvaldības iepirkumu uzraudzību.
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) sadarbībā ar biedrību “Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība” (ONPSAB) 2024. gada 29. novembrī, plkst. 11.00–12.30 tiešsaistē organizēja semināru “Ko darīt, ja pašvaldība nav atsaucīga? Iepirkumu uzraudzība un sabiedrības intereses”.
Semināru atklāja Delnas direktore Inese Tauriņa, daloties pieredzē par pašvaldību iepirkumu uzraudzību un sabiedrības interešu aizstāvību Rīgas valstspilsētā. Viņa uzsvēra, ka nevalstiskajām organizācijām ir nozīmīga loma, padarot pašvaldību publisko iepirkumu procesus caurspīdīgākus un pieejamākus iedzīvotājiem. Aptuveni 40% no visiem publiskajiem iepirkumiem veic pašvaldības, un NVO iesaiste veicina līdzekļu godprātīgu izlietojumu, uzlabo komunikāciju starp pašvaldībām un iedzīvotājiem, kā arī stiprina sabiedrības interešu pārstāvību. Piemēram, Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanas laikā Delna organizēja iedzīvotāju aptauju, kuras rezultāti palīdzēja pašvaldībai skaidrot notiekošo un ņemt vērā sabiedrības viedokli.
ONPSAB valdes locekle Elīna Grīnhofa seminārā norādīja uz pieredzes atšķirībām, uzraugot iepirkumus Ķekavas un Ogres novadu pašvaldībās, uzsverot, ka būtiskākais priekšnoteikums sadarbībai ir politiskās vadības atbalsts. Neatsaucīgas pašvaldības gadījumā, neveidojas sadarbība un komunikācija bieži ir nekonstruktīva, trūkst publiski pieejamas informācijas, un iesniegumi paliek bez atbildes. Viņa minēja, ka šādās situācijās būtiski ir izmantot publiski pieejamos resursus iepirkumu uzraudzībai, turpināt vērsties pie pašvaldības ar iesniegumiem likumā noteiktajā kārtībā, ziņot par iespējamiem pārkāpumiem atbildīgajām institūcijām, kā arī informēt vietējo sabiedrību. Savukārt arī atsaucīgas pašvaldības gadījumā svarīga ir atklāta komunikācija, cieņpilna attieksme un kopīga izpratne par projekta nozīmi, kas veicina efektīvu sadarbību..
Semināra otrajā daļā Transparency International sekretariāta publisko iepirkumu speciālists Antonio Greko sniedza nozīmīgas atziņas par integritātes paktu un pilsoniskās sabiedrības monitoringa lomu pašvaldībās, kas nevēlas sadarboties. Viņš uzsvēra, ka, lai uzrunātu pašvaldības, vispirms ir svarīgi izprast to aktuālās problēmas, piemēram, kapacitātes trūkumu, neefektīvus pārvaldības procesus vai to, ka tām ir nevēlama ārējā ietekme, kas var traucēt sadarbību ar NVO. Iepirkuma uzraudzībai ir jāizvēlas projekti ar augstu politisko, finansiālo un sociālo vērtību, vienlaikus pievēršot uzmanību sadarbības veicināšanai, nevis “policejiskai pieejai” ar mērķi kādu nosodīt.
Tāpat A. Greko minēja sadarbības definēšanas nozīmi, koncentrējoties uz iepirkumu procedūru pārskatīšanu, ieteikumu sniegšanu un iedzīvotāju iesaisti. Pamatlīmenī tas var ietvert ziņojumu un sūdzību kanālu izveidi, savukārt padziļinātā līmenī – struktūrētus dialogus, apmācības un monitoringa mehānismus. Tehniskā palīdzība, tostarp publisko amatpersonu apmācības un iekšējās kontroles uzlabošana, arī ir būtisks aspekts. Visi šie elementi var būt ietverti sadarbības memorandā ar NVO, kas kalpo par pamatu efektīvai uzraudzībai un informācijas apmaiņai.
Prezentācijā A. Greko piedāvāja risinājumus uzticības trūkuma un nesadarbības scenārijos. Ja pašvaldība šaubās par pilsoniskās sabiedrības organizāciju kompetenci vai baidās no konfidencialitātes pārkāpumiem, svarīgi demonstrēt pieredzi, piesaistīt tehniskos ekspertus un nodrošināt drošu informācijas apmaiņu. Ja pašvaldība nelabprāt sadarbojas, ir iespējams izmantot juridiskos instrumentus, sadarboties ar uzraudzības iestādēm un žurnālistiem. Ja nepieciešams, NVO ir tiesības izbeigt sadarbību, ja kavēta uzraudzība vai ignorētas konstatētās neatbilstības.
Noslēgumā paneļdiskusija “Dažāda pieredze, viena un tā pati valsts – kā aizsargāt sabiedrības intereses nesadarbīgā vidē” koncentrējās uz Latvijas pašvaldību un sabiedrības, tostarp nevalstisko organizāciju, sadarbību, analizējot labos un sliktos piemērus, kā arī identificējot iespējas to uzlabot. Paneļdiskusiju moderēja ONPSAB valdes locekle Elīna Grīnhofa, kura uzdeva dalībniekiem – Ievai Liepiņai no Tiesībsarga biroja, Viesturam Razumovskim no VARAM un Rūtai Sniedzei-Kretalovai no Latvijas Dabas fonda – vērtēt pašvaldību sadarbību ar sabiedrību un piedāvāt risinājumus no savas pieredzes.
Tiesībsarga biroja perspektīva
Ieva Liepiņa uzsvēra, ka Tiesībsarga birojā pārsvarā saņemti gadījumi, kur sadarbība starp pašvaldībām un sabiedrību neveidojas. Viņa norādīja, ka atsevišķi indivīdi bieži mēģina risināt lielas problēmas paši, un to spēks būtu lielāks, ja viņi apvienotos vai izmantotu jau esošo organizāciju palīdzību. Arī gadījumos, kad pašvaldības sākotnēji ir neatsaucīgas, tiesībsarga iejaukšanās reizēm spēj mainīt situāciju.
VARAM redzējums
Viesturs Razanovskis no VARAM piekrita, ka sadarbības vērtējums Latvijā varētu būt diezgan labs, bet norādīja uz sabiedrības pasivitāti kā būtisku šķērsli. Viņš pieminēja piemērus, kur sabiedriskās apspriedēs piedalās ļoti maz iedzīvotāju, un uzsvēra, ka pašvaldībām ir jāizmanto dažādi rīki, lai aktivizētu sabiedrību. Viņš atzina, ka nesen ieviestie līdzdalības rīki, piemēram, līdzdalības budžets, potenciāli varētu uzlabot situāciju.
Latvijas Dabas fonda pieredze
Rūta Sniedze-Kretalova dalījās pieredzē par darbu ar dažādām pašvaldībām. Viņa akcentēja, ka Rīga pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvusi daudz atvērtāka un sadarbībai gatava, bet mazākās pašvaldības bieži sastopas ar iedzīvotāju pasivitāti. Viņa norādīja, ka daudzi iedzīvotāji nezina par līdzdalības iespējām, un informācija, kas tiek publicēta pašvaldības mājaslapā, bieži nesasniedz mērķauditoriju.
Atziņas un secinājumi
- Pašvaldību pieejas ir atšķirīgas. Lielākajās pašvaldībās novērojama atklātāka sadarbība, kamēr mazākās pašvaldībās dominē pasīva pieeja.
- Likumdošanas potenciāls. Jaunā Pašvaldību likuma līdzdalības instrumenti ir solis uz priekšu, bet to veiksmīga ieviešana prasa rūpīgu darbu un sabiedrības izglītošanu.
- Pilsoniskās sabiedrības spēks. Aktīvas sabiedriskās organizācijas un indivīdi spēj palīdzēt iekustināt pārmaiņas, taču nepieciešams lielāks atbalsts to darbībai.
- Nepieciešamība pēc ilgtermiņa pieejas. Pašvaldību un sabiedrības sadarbība ir ne tikai jautājums par likumā noteikto līdzdalības instrumentu ieviešanu, bet arī par sabiedrības izglītošanu un uzticības veidošanu. Tikai caur ilgstošiem centieniem var panākt kultūras maiņu, kurā sabiedrība aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanā.
Transparency International Sekretariāta prezentāciju “Building Trust for Integrity Pacts and Civil Society Monitoring in Uncooperative Municipalities” atradīsi šeit ->.
Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības prezentāciju “Neatsaucīga pašvaldība – ko darīt? Divas dažādas pieredzes Ogrē un Ķekavā” atradīsi šeit->.