Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums ir jāuzlabo, lai iepirkumu process būtu vienkāršāks un ātrāks un lai iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs būtu samērīgs ar iegūto rezultātu, tā secināts Valsts kontroles revīzijā.
ĪSUMĀ:
- Valsts kontrole noslēgusi lietderības revīziju par publisko iepirkumu sistēmu un sagatavojusi divus revīzijas ziņojumus.
- Latvijā 2023. gadā publisko iepirkumu kopējā finansiālā vērtība sasniedza 5,4 miljardus eiro bez PVN, kas ir 14% no IKP.
- Secināts, ka publisko iepirkumu veiksmīgu norisi kavē sarežģītais un neelastīgais normatīvais regulējums.
- Trūkst arī profesionālu iepirkumu speciālistu; iepirkumu centralizācija attīstās lēni.
- Revidenti uzsver – iekšlietu nozares izveidotā publisko iepirkumu sistēma ir jāuzlabo, lai tā spētu apmierināt nozares vajadzības.
“Publiskais iepirkums ir mehānisms, kas nodrošina valsts funkcionēšanu un publisko resursu lietderīgu izmantošanu. Ir svarīgi panākt, lai šajā mehānismā prasības, izmaksas un ieguvumi ir samērīgi. Latvijā 2023. gadā publisko iepirkumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas ir 14% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Piemērojot Publisko iepirkumu likumu, 2023. gadā izsludināti 11 252 iepirkumi. Šāds ievērojams publisko resursu apmērs prasa maksimālu caurskatāmību, efektivitāti un mērķtiecīgu rīcību, lai iegūtu labākos iespējamos rezultātus. Skaidrāks un elastīgāks regulējums atvieglotu tā izpratni un piemērošanu, kā arī samazinātu kļūdu iespējamību un uzlabotu iepirkumu procesu,” norādīja Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.
Valsts kontrole secinājusi, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē:
- Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks;
- vilcināšanās pieņemt izšķirošus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai;
- nepietiekami novērtētais iepirkumu speciālistu amats, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība;
- nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācības nepietiekamā daudzumā.
Publisko iepirkumu regulējums Latvijā ir stingrāks nekā Eiropas Savienības prasības
Latvijas publisko iepirkumu regulējums ir stingrāks nekā Eiropas Savienības (ES) prasības, atzīmēja revidenti. Iepirkumu procedūras (piemēram, atklāts konkurss, slēgts konkurss) tiek piemērotas no būtiski zemākām līgumcenu robežvērtībām, nekā to pieprasa ES direktīva. Lai arī noteikumus iepirkumiem zem ES robežvērtībām dalībvalsts var atvieglot, Publisko iepirkumu likuma prasības nav ievērojami vienkāršākas kā iepirkumiem, kam jāpiemēro minētā direktīva.
Pēdējo 18 gadu laikā nacionāli noteiktā Publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtība būvdarbu līgumiem ir pārskatīta 2006. gadā, pakalpojumu un preču līgumiem 2013. gadā, bet “mazajiem” iepirkumiem 2017. gadā. Šobrīd šīs robežvērtības neatbilst aktuālajai ekonomiskajai situācijai, secinājuši revidenti.
Viens no būtiskākajiem un sarežģītākajiem jautājumiem ir piegādātāju izslēgšanas noteikumu piemērošana. Vairākos aspektos direktīva ļauj izmantot elastīgāku pieeju, piemēram, par nodokļu saistību neizpildi. Fakts, ka 90% no visiem izslēgtajiem pretendentiem ir izslēgti par nodokļu saistību neizpildi, liecina, ka regulējums ir nesamērīgs, norādīja Valsts kontrole.
Kopumā iepirkumu procesā iesaistītajiem – gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem – jāpārzina apjomīgs un sarežģīts normatīvais regulējums un jāpatērē nozīmīgi resursi, lai atbilstoši to piemērotu. Tikai 16,5% Iepirkumu uzraudzības biroja klientu iepirkuma jomas regulējošo tiesību aktu piemērošanu vērtē kā saprotamu.
Valsts kontrole rekomendē Finanšu ministrijai pēc iespējas ātrāk veikt Publisko iepirkumu likuma “ex-post” novērtējumu, lai publisko iepirkumu normatīvo regulējumu padarītu vieglāk piemērojamu. Tā varētu sekmēt konkurenci, mazinot birokrātisko slogu un paātrinot iepirkumu norisi, uzskata revidenti.
Iepirkumu speciālistu loma valsts pārvaldē netiek pietiekami novērtēta
Pie sarežģītā normatīvā regulējuma un esošās publisko iepirkuma sistēmas izšķiroša loma ir iepirkumu speciālistu profesionalitātei. Publiskajā sektorā profesionālu iepirkumu speciālistu ir maz un daudziem iepirkumu veikšana ir tikai viens no vairākiem amata pienākumiem. Turklāt speciālistu atlīdzība ievērojami atpaliek no līdzvērtīgu pozīciju algām privātajā sektorā, kā arī netiek pilnībā ņemti vērā apstākļi, kādiem viņi pakļauti, veicot ikdienas darba pienākumus, – korupcijas risks un tiesību ierobežojums pēc lēmuma pieņemšanas par konkrētiem piegādātājiem.
Iepirkumu speciālistu loma valsts pārvaldē netiek pietiekami novērtēta, norādīja revidenti.
“Kompetents iepirkumu speciālists ir būtisks faktors veiksmīga iepirkumu procesa nodrošināšanai. Ir jāuzlabo gan iepirkumu speciālistu tālākizglītība un jānodrošina konkurētspējīga atlīdzība, kas atbilst riskiem un amata specifikai, gan tiem pieejamais konsultatīvais un metodiskais atbalsts. Lai gan bezmaksas mācību iespējas ir paplašinātas, šajā ziņā vēl ir, kur augt, lai kāpinātu iepirkumu speciālistu un potenciālo piegādātāju kompetenci iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā,” atzīmēja Valsts kontroles padomes loceklis Litvins.
Pilna raksta versija lasāma lsm.lv