Konkurences padome (KP) ir noslēgusi aptauju par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) darbības novērtējumu praksē piegādātāju un iepircēju attiecībās pirms un pēc NTPAL stāšanās spēkā. Apkopojot aptaujā gūtos datus, secināts, ka piegādātāji, baidoties no pret tiem vērstām pretdarbībām, noklusē par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu no iepircēju puses. Tāpat arī KP, lai veicinātu piegādātāju uzticamību, aktīvāk ir jāveicina KP kā NTPAL uzraugošās institūcijas atpazīstamība.
KP īstenotajā aptaujā piedalījās 79 respondenti, no kuriem lielākā daļa (88,6 %) pārstāv kādu konkrētu asociāciju vai biedrību, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanas uzņēmumus vai kooperatīvus. Starp respondentiem vislielākais pārsvars ir piegādātāju, kuri pārstāv augļu, ogu un dārzeņu nozari. Otra visplašāk pārstāvētā nozare ir graudu produktu un trešā – piena produktu ražošanas nozare. Līdz ar to secināms, ka arī aptaujas rezultāti pārsvarā attiecināmi tieši uz šīm trīs nozarēm. Jānorāda, ka zem apzīmējuma “citi” lielākais respondentu skaits pārstāv biškopības nozari.
Aptaujas dati norāda, ka turpmāk iestādei ir vēl aktīvāk jāveicina KP kā NTPAL uzraugošās institūcijas atpazīstamība, organizējot informatīvus seminārus vai citus pasākumus, ņemot vērā, ka mazāk kā puse (49 %) no respondentiem zina, pie kuras institūcijas ir jāvēršas, ja tiek novērotas negodīgas tirdzniecības prakses pazīmes.
Gūtās atbildes liecina, ka negodīgas tirdzniecības prakses īstenošana joprojām ir aktuāla problēma, ko īsteno ekonomiski spēcīgākie iepircēji. KP norāda, ka nedrošību var radīt iepircēju ietekmes pārsvars pār piegādātājiem, tādējādi gūstot tiem vēlamos sadarbības nosacījumus. Līdz ar to piegādātāji, baidoties no iepircēju rīcības, klusē un neziņo par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu no iepircēju puses, neatklājot problemātiku nedz asociācijām, nedz KP.
KP konstatē, ka visbiežāk piegādātāji negodīgu tirdzniecības praksi izjūt no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumiem, kuriem aptaujas respondenti piegādā produkciju.
Aptaujas ietvaros, KP lūdza piegādātājus novērtēt sadarbību ar iepircējiem salīdzinot pēdējo divu gadu periodu no 2022. gada līdz 2023. gadam ar periodu pirms NTPAL stāšanās spēkā (pirms 2022. gada), sniedzot vērtējumu par to, kurā periodā un kādi negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidi paredzēti visbiežāk. Pozitīvi vērtējams, ka vairāk nekā 50 % respondentu atzina, ka tie nav pieredzējuši negodīgu tirdzniecības praksi no iepircēju puses.
Visbiežāk (30 %) negodīga tirdzniecības prakse, kas tikusi novērota gan pēdējo divu gadu laikā, gan pirms NTPAL stāšanās spēkā, ir iepircēju veiktie vienpusējie līguma grozījumi. Tāpat pēdējo divu gadu laikā vienlīdz aktuāli piegādātāju sadarbībā ar iepircējiem ir maksājumu pieprasījumi par preču bojājumiem un zudumiem, kas radušies iepircēju telpās vai pēc īpašumtiesību nodošanas iepircējam, kā arī zemākās cenas nodrošināšanas pieprasījums.
KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane: “Piegādātāju aptauja ir apstiprinājusi KP bažas par iepircēju ietekmes pārsvaru pār piegādātājiem. Saskaņā ar valdības rīcības plānu, aktīvi strādājam pie priekšlikuma sagatavošanas ekonomiskās atkarības radītas varas kritērija izstrādei Konkurences likumā. Tādējādi tiks nodrošināta vienlīdzīga un godīga konkurences vides attīstība, kā arī novērsti gadījumi, kad uzņēmumi ar būtisku tirgus varu ierobežo, kavē vai deformē konkurenci, tostarp, uzspiežot sadarbību ar tiem negodīgas tirdzniecības ēnā. Vienlaicīgi turpināsim mērķtiecīgu darbu pie lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku izglītošanas un izpratnes veidošanas par godīgu tirdzniecības praksi un KP kā NTPAL uzraugošo institūciju – pilnveidosim izglītojošos materiālus, semināru piedāvājumu un līdzsvarosim iepircēju un piegādātāju pozīcijas savstarpējos darījumos.
Par aptauju
KP aptauja izstrādāta, vadoties pēc Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem un citu dalībvalstu prakses, lai novērtētu NTPAL darbību praksē piegādātāju un iepircēju attiecībās. Līdzvērtīgu aptauju citas dalībvalstis, piemēram, Nīderlande un Beļģija, organizē ik gadu kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2019/633 par negodīgas tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē ieviešanas nacionālos normatīvos aktos. KP izstrādātās anonīmās aptaujas mērķis bija novērtēt, cik iedarbīgi ir pasākumi, kurus īstenojusi KP kopš NTPAL stāšanās spēkā, kā arī novērtēt likuma darbību faktiskajās piegādātāju un iepircēju attiecībās, aptaujas jautājumus pietuvinot Eiropas Komisijas praksei dalībvalstu komersantu aptaujas organizēšanā.
*Iepircējs – fiziska vai juridiska persona, vai šādu personu apvienība neatkarīgi no vietas, kurā tā veic saimniecisko darbību, ja tās pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 2 000 000 eiro, vai Eiropas Savienībā esoša iestāde (valsts, reģionālā vai vietējā iestāde vai vairāku šādu iestāžu apvienība, kas darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem), kas pērk lauksaimniecības un pārtikas preces.