LSM.lv
Ceļu būvnieku karteļa atklāšana neietekmē šīs sezonas darbus valsts ceļos, kur aptuveni 65 objektos atjauno segumu, apgalvo uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi”, kas brauktuvju sakārtošanai šogad tērē ap 300 miljoniem eiro. Pašlaik arī pietiekot strādnieku, kā arī apstājies pērn īpaši vērotais darbu sadārdzināšanās process. Cenu krituma laikā ceļdariem gan pagaidām vēl neprasa samazināt tēriņus.
Īsumā:
– Ceļu būvē karstākais laiks – valsts ceļos būvdarbi notiek 78 posmos.
-“Latvijas Valsts ceļi”: 4–5 pretendenti uz katru konkursu ir labs rādītājs.
-Ceļu būvētāju biedrība: Izejmateriāli ir pieejami, un arī strādnieku pietiek.
-LVC objektos nestrādā trīs karteļa organizēšanā pieķertie uzņēmumi.
-“Strabag” ir bankrota procedūra, “Ceļu pārvalde” sākusi tiesiskās aizsardzības procesu.
-“A.C.B” darbu turpina, pilda pirms karteļa atklāšanas saņemtos pasūtījumus Rīgā.
-Ceļu būvētāju biedrība: Karteļa sodi – mācība šiem uzņēmumiem un citiem.
Valsts ceļu tīklā būvdarbi patlaban notiek 78 posmos, un vismaz sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada līdz pat stundai. Pašlaik ceļu būvē ir intensīvākais laiks, turklāt atšķirībā no citām nozarēm par labu nācis ilgstošais sausums.
Noslēdzas arī vairums lielāko valsts iepirkumu, un uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” valdes loceklis Gundars Kains vērtē, ka četri pieci pretendenti uz katru konkursu ir labs rādītājs.
Viņš atzina, ka katrā projektā ir savas nianses, bet globāli nevarētu teikt, ka kaut kas būtu mainījies, kopumā nozare adaptējusies jaunajai situācijai, ko ietekmēja ģeopolitiskie apstākļi.
Tātad izejmateriāli ir pieejami, un arī strādnieku pietiek – tā savukārt apgalvo biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” vadītājs Andris Bērziņš.
“Ir šur tur kādas problēmas, ceļinieki jau atšķiras īstenībā ar to, ka ir pastāvīgo darbinieku kontingents, un neviens nesūdzas. Izskatās, ka cilvēkiem darba šogad pietiek, un arī laika apstākļi īstenībā ir ceļu remontiem labi,” sacīja Bērziņš.
Tikmēr bez darba vismaz “Latvijas Valsts ceļu” objektos šosezon ir palikusi trijotne, kas aizņēma trešo daļu no visa ceļu būves tirgus un ko konkurences uzraugi pieķēra karteļa organizēšanā, sadalot publiskos iepirkumus un sarunājot cenas.
Mazāko sodu – virs 500 000 eiro – saņēmusī kompānija “Strabag” īsteno bankrota procedūru, ar vienu miljonu eiro sodītā akciju sabiedrība “Ceļu pārvalde” aptuveni vienu miljonu nu jau ir parādā valstij nodokļos un sākusi tiesiskās aizsardzības procesu, savukārt uzņēmums “A.C.B.”, kas saskaņā ar Konkurences padomes izpētīto bija galvenais nelikumību organizators un tika pie trīs miljonu eiro soda, darbu turpina. Taču ne valsts ceļos, norādīja Gundars Kains.
Viņš sacīja, ka nevienā “Latvijas Valsts ceļu” iepirkumā neviens no karteļa dalībniekiem nepiedalījās.
Taču no valsts kases malā pabīdītais “A.C.B.” darbu atradis, piemēram, pašvaldībās, sevišķi Rīgas domē.
Iepirkumu uzraudzības biroja lapā ir redzams, ka neilgi pirms Konkurences padomes publiskotās informācijas “A.C.B.” tikusi pie vairāk nekā 20 miljonu eiro līguma ar kapitālsabiedrību “Rīgas ūdens”, kam pēc cauruļu nomaiņas vajadzīgi ceļdaru pakalpojumi.
Savukārt uzņēmums “Rīgas satiksme” pavasarī šo kompāniju nolīga ap 10 miljonu eiro iepirkumā, lai 5. tramvaja maršrutu pielāgotu zemās grīdas braucamajiem.
“A.C.B.” finanšu dati rāda ap 75 miljonu eiro gada apgrozījumu un vairāk nekā 400 darbinieku kolektīvu.
Andris Bērziņš no biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” domā, ka kartelī iesaistītie ar sodu būs dabūjuši mācību gan sev, gan citiem.
“Ir jāizskauž šādas lietas. Es domāju, ka ceļu būves firmas ieguvušas ļoti, ļoti labu mācību no šiem notikumiem un nozare var normāli strādāt un funkcionēt, jo mēs jau zinām, ka tūlīt nāks “Rail Baltica” pasūtījumi. Ja tur konkursa rezultāti tiks apstiprināti, tad gan mums parādīsies kapacitātes problēmas Latvijā, būs jārunā par kaut kādiem īpašiem atbalsta pasākumiem vispār, lai šos darbus veiktu,” atzina Bērziņš.
Un vēl viens aspekts – pēc ģeopolitiskās situācijas izraisītā būtiskā cenu kāpuma, kas pērn sadārdzināja jau pusceļā esošos ceļu darbus, “Latvijas Valsts ceļi” nākamajos līgumos iekļāva punktu, ko paši būvnieki sauc par abpusgriezīgu zobenu – proti, ka cenu mazinājuma laikā arī prasīs pārskatīt līgumcenas. Taču uzņēmumā norādīja, ka tāds laiks ceļu būvē pagaidām vēl nav iestājies.