Kartelis

Konkurences padomes kompetencē ir uzraudzīt, kā tiek ievērots vienošanās aizliegums starp konkurējošiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Konkurences likuma 11. panta pirmo daļu aizliegtās vienošanās tiek uzskatītas par konkurenci ierobežojošām darbībām un attiecīgi ir sodāmas. Lai gan aizliegtas vienošanās uzņēmumu starpā tieši publiskos iepirkumos ir visizplatītākais Konkurences likuma pārkāpums, tomēr jāatzīst, ka apsūdzība konkurences kropļošanā vienlaikus 26 uzņēmumiem 322 epizodēs ir nebijis precedents Latvijas vēsturē. Aizliegtās vienošanās ir konstatētas 316 AS Latvenergo un AS Sadales tīkls rīkotajos iepirkumos un sešos citu uzņēmumu rīkotajos iepirkumos.

Vislielākās bažas rada tieši kartelī iesaistīto dalībnieku un epizožu skaits, kā arī ievērojamais laika periods. Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu, uzņēmumi var pārsūdzēt Konkurences padomes lēmumu, un, visticamāk, daļa sodīto uzņēmumu to arī pārsūdzēs. Šajā rakstā pavērtēsim radušos situāciju no cēloņsakarību skata punkta.

Viena pasūtītāja tirgus

Nekas nerodas tukšā vietā. Lai izprastu šāda karteļa izveidošanās nosacījumus, sākumā būtu jāiepazīstas ar energobūvniecības tirgu Latvijā. No tradicionālās izpratnes par to, kas ir tirgus, šis būtiski atšķiras ar to, ka pēc būtības ir viena pasūtītāja tirgus. Par spēku samēriem liecina arī KP lēmums, kurā aizliegtās vienošanās ir konstatētas 316 AS Latvenergo un AS Sadales tīkls rīkotos iepirkumos un tikai sešos citu uzņēmumu rīkotajos iepirkumos, t. i., trīs VAS Latvijas Dzelzceļš, divos SIA LatRosTrans un vienā SIA Binders rīkotā iepirkumā. Šīs attiecības ļoti uzskatāmi parāda, cik liela nozīme energobūvniecībā ir vienam lielam pasūtītājam. Par to, cik šī tirgus joma ir īpaša, liecina arī fakts, ka speciāli tās regulēšanai ir izdoti normatīvie akti, uz kuru pamata ir izveidota AS Latvenergo kvalifikācijas sistēma Būvdarbi. Par tās nozīmi visā šajā stāstā liecina arī izvilkums no KP 2013. gada 17. jūnija lēmuma nr. E02-31 protokola: „Lai gan Latvenergo/ST elektromontāžas darbu (būvdarbu) iepirkumu regulējumam būtu jānodrošina efektīva konkurence iepirkumos, lietā iegūtā informācija liecina par pretējo, kas izskaidrojams gan ar pasūtītāja pārstāvju negodprātīgo rīcību iepirkumu procedūrās –viņu ciešie kontakti ar atsevišķiem lietas dalībniekiem, kontroltāmju saņemšana no pretendentiem, acīmredzami neloģisku cenu atšķirību pretendentu piedāvājumos ignorēšana (KNAB sniegtā informācija saistībā ar uzsākto kriminālprocesu par Latvenergo/ST amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem, Konkurences padomes iegūtā informācija no lietas dalībniekiem), gan Latvenergo/ST iekšējo normatīvo regulējumu, kas satur arī nosacījumus, kuri rada konkurences ierobežojumus vai veicina konkurences imitāciju (par to lietas izpētes gaitā vairākkārt norādījuši lietas dalībnieki).”

Karteļa dalībnieki un tiem piemēroti naudas sodi procentos no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma un absolūtos skaitļos (Ls):

Konkurence ārpus likuma robežām

Jau iepriekš KP vadītāja Skaidrīte Ābrama medijos skaidroja, kā tika veidota aizliegtās vienošanās darbības shēma. Pretendents, kuram vienošanās rezultātā bija paredzēts uzvarēt, citiem pretendentiem nosūtīja vai nu jau sagatavotas tāmes, vai norādes par to, kādas cenas tiem būtu jāpiedāvā, vai arī nosūtīja pats savu tāmi, norādot, lai pārējie pretendenti savu cenu veido lielāku. Būvnieki vēl pirms iepirkumu dokumentācijas nosūtīšanas pasūtītājam saskaņoja, kurš kurā konkursā piedalīsies, un kādas cenas piedāvās.

Pārmetumus no KP puses izpelnījās arī AS Latvenergo/AS Sadales tīkls, jo, izvirzot pārmērīgas prasības iepirkumos, tie netiešā veidā veicināja radušos situāciju. Izmeklēšanas rezultātā KP konstatēja: „Vērtējot aizvietojamību no piedāvājuma puses, konstatējams, ka attiecīgos būvdarbus vai pakalpojumus var sniegt pretendenti, ja tie atbilst pasūtītāja izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Tādējādi no piedāvājuma puses katrā no konkursiem var būt atšķirīgas aizvietojamības iespējas (pretendentu loks). Vienlaikus šīs iespējas ir ierobežotas, jo katra iepirkuma (konkursa) ietvaros piedāvājuma uzaicinājumu saņēma tikai konkrēts pretendentu skaits” (Izvilkums no KP 2013. gada 17. jūnija lēmuma nr. E02-31 protokola).

Latvenergo Iepirkumu un loģistikas direktors Māris Zvirbulis skaidro:
„KP lēmumā ir secinājusi, ka atsevišķu AS Latvenergo/AS Sadales tīkls darbinieku pārāk ciešās attiecības ar sodītajiem uzņēmumiem ir veicinājusi būvnieku saskaņotas darbības. Diemžēl nav iespējams pilnībā nodrošināties pret apzinātām prettiesiskām darbībām, turklāt pēc AS Latvenergo veiktās iekšējās izmeklēšanas jau 2011. gadā ar šiem darbiniekiem, kuru nelikumīgās darbības tika pierādītas, pārtrauca darba attiecības. Jāuzsver, ka informācija, kas gūta par situāciju koncernā, un bijušo darbinieku aktivitātēm laikā no 2006. gada līdz 2011. gada sākumam, jaunajai kapitālsabiedrības vadībai kopš 2011. gada ir kalpojusi par pamatu ievērojamu konsekventu pretkorupcijas un pretkrāpšanas pasākumu veikšanai.”

Ja uz šo lietu paraugās no ironiskās puses, tad varētu teikt, ka konkurence tomēr bija – tikai ārpus normatīvajos aktos paredzētajām robežām un visai izkropļotā formā. Konkurenti savstarpēju pārrunu ceļā izvēlējās uzvarētājus konkrētos iepirkumos, nevis ļāva to darīt pasūtītājam konkursa kārtībā. Pēc būtības tā bija tirgus pārdale, nevis iepirkumu konkurss.

Jāatzīst, ka KP ir veikusi ļoti apjomīgu lietas izmeklēšanu, ir iegūti tik pārliecinoši pierādījumi, ka tos būs grūti apstrīdēt tiesas ceļā. Iepazīstoties ar KP izmeklēšanas materiāliem, nedaudz izbrīna fakts, cik viegli uzņēmumi savā starpā dalījās ar komerciāli jūtīgu informāciju. Visā pasaulē uzņēmumi cīnās pret rūpniecisko spiegošanu, bet pie mums viss notiek draudzīgi, un nekas netiek slēpts. Tikai saskaņā ar Konkurences likumu komerciālajā darbībā nav pieļaujama konkurentu apmaiņa ar komerciālās darbības plāniem un citu komerciāli jūtīgu informāciju. Ja konkurenti saskaņo savus plānus vai dara tos zināmus cits citam, ekonomiskā sāncensība nenotiek, tādējādi pretendentu vienošanās pirms iepirkumu procedūrām uzskatāma par konkurences imitēšanu jeb deformēšanu.

Izmaiņas tarifos

Gala patērētājus šī lieta varētu ieinteresēt arī saistībā ar izmaiņām elektrības tarifos, kas šobrīd balstās uz trīs vaļiem – elektrības cenas brīvajā tirgū, obligātā iepirkuma komponentes un investīcijas sadales tīklos. Tātad, ja šī karteļa darbības rezultātā investīcijas sadales tīklos konkrētajos iepirkumos ir sadārdzinātas līdz pat 30 %, kā apgalvo KP, tad tas teorētiski varētu atsaukties uz gala tarifiem.

Šoreiz gan pasūtītājs, gan sodīto uzņēmumu pārstāvji pauž vienotu viedokli, ka sadārdzinājuma praktiski nav bijis, vai vismaz ne tik lielos apmēros, lai tiktu iekļauts gala tarifā. AS Latvenergo pārstāvis uzstāj, ka bijušo darbinieku veiktās darbības laika posmā no 2006. līdz 2010. gadam tieši neietekmē kapitālsabiedrības šī brīža saimniecisko darbību un elektroenerģijas tirdzniecību, turklāt, lai lietpratīgi novērtētu piedāvājumu atbilstību reālajai tirgus situācijai, AS Latvenergo pēdējo gadu laikā regulāri veic cenu monitoringu nozarē. „No mūsu rīcībā esošiem datiem nevaram gūt apstiprinājumu tam, ko ir minējusi KP par cenu sadārdzinājumu”, ir pārliecināts Māris Zvirbulis, Latvenergo Iepirkumu un loģistikas direktors.

Savukārt uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka lielāka problēma šāda veida iepirkumos drīzāk ir dempinga cenas, nevis sadārdzinājums. “Valsts līdzekļi jātaupa, un nevar būt tā, ka tikai 50 procenti no atlases kritērija nosaka cena un pārējo – kādi nosacīti kritēriji. Vienlaikus jāskatās, kā izvairīties no dempinga piedāvājumiem, jo daudzās pašvaldībās šī iemesla dēļ ir līdz galam neuzbūvēti vai nekvalitatīvi uzbūvēti objekti,” sacīja SIA Vidzemes energoceltnieks valdes priekšsēdētājs Jānis Bikiņš.

Pārdomas rada arī laika periods, kurā tika konstatēti KP atklātie pārkāpumi. Būvniecības tirgus no 2006. gada līdz 2011. gadam piedzīvoja gan nekustamo īpašumu burbuli, gan krīzes apstākļus, tāpēc grūti būtu apgalvot, ka šie pārkāpumi tika veikti tikai peļņas nolūkos. Drīzāk tā bija savstarpēja uzņēmumu konkurence par iespēju vispār palikt šajā tirgū.

Sekas izslēgšanai no konkursiem

Komunicējot ar uzņēmumu pārstāvjiem, nākas secināt, ka lielākās bažas viņos rada liegums turpmāko gadu piedalīties AS Latvenergo un AS Sadales tīkls rīkotos iepirkumos, jo saskaņā ar pasūtītāja kvalifikācijas sistēmas Būvdarbi piegādātāju kvalifikācijas prasībām, uzņēmums, kas ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā automātiski tiek izslēgts no pretendentu sarasta vēl 12 mēnešus pēc lēmuma pasludināšanas saistībā ar minētajiem pārkāpumiem. Šāds liegums var negatīvi atsaukties gan uz sodītajiem 26 uzņēmumiem, gan uz energobūvniecības tirgus situāciju kopumā

Uzņēmumiem tas draud ar maksātnespēju, jo liela daļa šo uzņēmumu nevarēs gadu iztikt bez lielākā pasūtītāja AS Latvenergo un AS Sadales tīkls iepirkumiem, tātad praktiski bez ienākumiem, un nav arī tik plaša profila, lai pārkvalificētos. SIA Elbra vadītājs Roberts Koklačovs atzīst: „Aizliegums uz vienu gadu piedalīties iepirkumos pilnībā apturēs uzņēmuma darbību, novedot to līdz bankrotam. Pēc gada pārtraukuma praktiski nav iespējams atgriezties A/S Latvenergo kvalifikācijas sistēmas Būvdarbi kvalificēto piegādātāju reģistrā, jo vairs nebūs iespējams izpildīt nolikuma prasības.” Domājams, ka daudzi uzņēmumi formēs bankrotus, bet vēlāk vienkārši tiks pārreģistrētas un būs spiestas sākt savu darbību no nulles. Īpaši smagi tas varētu atsaukties uz Latgales reģionu, kurā jau tā ir problēmas ar nodarbinātību.

Otrkārt, tas noteikti skars šo tirgu kopumā. Tomēr KP Aizliegto vienošanos departamenta vecākā referente Ieva Šmite uzsver: „Energobūves sektorā darbojas pietiekami liels tirgus dalībnieku skaits, un līdz ar to tirgū joprojām būs pieejami dalībnieki, kas šādus pakalpojumus sniegs.” Uzņēmumu pārstāvji tam negrib piekrist. Ja kā atskaites punktu ņem AS Latvenergo kvalifikācijas sistēmas Būvdarbi kvalificēto piegādātāju reģistru, tad tajā ir uzskaitīti 77 uzņēmumi, kas sniedz dažādus būvniecības pakalpojumus (turklāt tā ne vienmēr ir celtniecība), tad, tīri matemātiski atskaitot 26 sodītos uzņēmumus, sanāk, ka no tirgus tiek izslēgti vairāk nekā 33 procenti dalībnieku. Pēc medijos izskanējušā SIA Vidzemes energoceltnieks valdes priekšsēdētāja Jāņa Bikiņa viedokļa šie skaitļi ir vēl dramatiskāki: “Sods piemērots aptuveni divām trešdaļām nozarē strādājošo uzņēmumu, jo to kopējais skaits ir aptuveni 40.” Šāds pavērsiens nevar neatsaukties uz tirgu un iepirkumu cenām, tikai jautājums, kā tieši tas izpaudīsies. Ja AS Latvenergo kā lielākajam šī tirgus segmenta pasūtītājam nākamajā gadā iepirkumu skaits būs adekvāts kvalificēto piegādātāju reģistrā palikušo uzņēmumu skaitam, tad būtiskas izmaiņas iepirkumu gala cenās nav gaidāmas. Taču, ja iepirkumu būs vairāk nekā piegādātāji varēs izpildīt, tad cenas tie attiecīgi varēs diktēt pēc saviem ieskatiem. Jebkurā gadījumā tūlīt pēc lēmuma stāšanās spēkā sāksies jauna energobūvniecības tirgus pārdale ar visām no tā izrietošajām sekām.

Neuztver kā pārkāpumu

Lasot KP 2013. gada 17. jūnija lēmumā nr. E02-31 citēto Sarunu protokolu, ir sajūta, ka liela daļa no 26 apsūdzēto uzņēmumu pārstāvjiem, šādas vienošanās neuztver kā pārkāpumu. Sarunāšanas prakse tika piekopta jau gadiem ilgi, turklāt, kā var redzēt no KP ziņojumiem, iesaistītie uzņēmumi pat īpaši neslēpa savstarpējo saraksti. Diemžēl kļūdas, kas rodas situācijas neizprašanas dēļ, tik un tā ir un paliek kļūdas, par kurām nākas atbildēt. KP pārstāvji šo situāciju komentē sekojoši: „Iesaistoties kartelī, tirgus dalībniekam ir jārēķinās, ka, to atklājot, iestāsies atbildība, kas izriet gan no Konkurences likuma, gan no Iepirkuma likuma. Tāpēc ir jāapzinās šādu pretlikumīgu darbību sekas. Energobūves sektorā darbojas pietiekami daudz tirgus dalībnieku, un līdz ar to tirgū joprojām būs pieejami dalībnieki, kas šādus pakalpojumus sniegs. Kā minētie uzņēmumi individuāli veido sava pakalpojuma cenu, mēs ietekmēt nevaram, tomēr, pastāvot konkurencei uzņēmumu starpā, nav bažu, ka klienti un patērētāji saņem pakalpojumu par cenu, kas veidojusies konkurences apstākļos. Tieši aizliegtu vienošanos izraisītās sekas bieži vien ir augstākas jeb mākslīgi sadārdzinātas cenas, tādēļ aicinām arī pašus pasūtītājus būt rūpīgiem, izvērtējot piedāvājumus, un, ja rodas aizdomas par to, ka piedāvājumi nav tapuši neatkarīgi, ziņot par to padomei.

Vienlaikus arī pati Konkurences padome aktīvi organizē un piedalās semināros, kuros skaidro konkurences tiesības, t. sk., stāsta par iespējamajām karteļa atpazīšanas pazīmēm, utt. Tāpat arī jāpievērš uzmanība faktam, ka Konkurences likums neparedz noilgumu šādam pārkāpumam un tieši tādēļ aicinām tirgus dalībniekus izvērtēt Iecietības programmas iespējas (MK 2008. gada 29. septembra noteikumi nr. 796, 3. nodaļa), kas paredz, ka tad, ja karteļa dalībnieks pēc savas iniciatīvas padomei ir ziņojis par pārkāpumu, par kuru KP nav informēta (nav ierosināta lieta) un iesniedzis attiecīgos pierādījumus, kas to pamato, var pretendēt uz atbrīvojumu no naudas soda un līdz ar to arī no lieguma uz gadu piedalīties publiskajos iepirkuma konkursos.”

Iesaistīto pušu viedoklis

Māris Zvirbulis, Latvenergo Iepirkumu un loģistikas direktors:
„AS Latvenergo un AS Sadales tīkls kopš 2010. gada vidus ir veikta virkne uzlabojumu iepirkumu organizēšanā. Veicot iekšējā audita pārbaudes, tika identificētas nepilnības iepirkumu organizēšanas procesos un kontroles nepietiekamība. Pārbaudēs tika atklāta arī iepirkumos iesaistīto darbinieku negodprātīga rīcība, kas bija par iemeslu pārtraukt ar tiem darba attiecības. Kopš 2010. gada iepirkumu organizēšanas procesos veiktie uzlabojumi ir saistīti gan ar iepirkumu centralizāciju AS Latvenergo, neskaitāmiem uzlabojumiem Kvalifikācijas sistēmas Būvdarbi nolikuma prasībās, vienotu darba veidu saraksta un elektroniskās iepirkuma sistēmas ieviešanu, iepirkumu publicēšanu Latvenergo koncerna interneta mājaslapā, ētikas kodeksa un darbinieku interešu konflikta neesamības deklarācijas ieviešana un visbeidzot – arī saviem sadarbības partneriem pieprasām ieviest līdzīgus krāpšanas un korupcijas risku mazinošus pasākumus. ”

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija (LEEA) 2013. gada 9. jūlijā sasauca ārkārtas paplašināto valdes sēdi un pauda savu nostāju saistībā ar Konkurences padomes lēmumu nr. E02-31.
LEEA nosoda darbības, kuras vērstas uz pretlikumīgu konkurences kropļošanu, ja tās tiktu juridiski pierādītas un atbilstu izvirzītās apsūdzības būtībai (paaugstinātas sniegtā pakalpojuma izmaksas, nodarīts morālais un finansiālais kaitējums kādam no konkurentiem vai sabiedrībai, veikta horizontālā karteļu vienošanās, kas kavēja, ierobežoja un deformēja konkurenci u. c.).
Tomēr detalizēti iepazīstoties ar lietas materiāliem un uzklausot LEEA juridiskos biedru argumentus, radās nepieciešamība izteikt kopīgo viedokli saistībā ar notikušo:

1. Veids, kādā Konkurences padome informēja sabiedrību par iespējamiem pārkāpumiem, nav korekts un liecina par zināmu manipulēšanu ar informāciju. Konkrēti – brīdī, kad tika sasaukta preses konference un plašsaziņas līdzekļi informēti par iespējamiem pārkāpumiem, vismaz daļa no uzņēmumu pārstāvjiem vēl nebija saņēmuši attiecīgo lēmumu, nemaz nerunājot par nepieciešamo laiku, lai iepazītos ar dokumentu, kas sastāv no 178 lappusēm. Šādā veidā tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums uzņēmumu reputācijai, jo uzņēmumiem tiek liegtas tiesības pienācīgi aizstāvēt savas intereses un savlaicīgi publiskajā telpā argumentēti paust savu viedokli.

2. Konkurences padomes sniegtā informācija plašsaziņas līdzekļiem ir sagrozīta un neatbilst patiesībai pēc būtības. Izraujot no konteksta un citējot atsevišķu kompāniju sarakstes elementus, kas neapšaubāmi liecina par likuma pārkāpumu, tiek apzināti veidots negatīvs viedoklis par visu nozari un visiem uzņēmumiem. Jāuzsver, ka daudzu no KP lēmumā minētajiem uzņēmumiem vaina tiek prezumēta, balstoties uz pieņēmumiem. Šādā situācijā jo īpaši negatīvi pārsteidz apgalvojumi par nepamatoti paaugstinātām cenām, vai aizliegtu vienošanos 26 būvniecības kompāniju starpā, jo lietas materiālos nekur nav atrodama jebkāda saikne, kas saistītu visus 26 uzņēmumus, vai jebkādi aprēķini, kas pierādītu paaugstinātas cenas. Kopumā KP veiktā komunikācijas kampaņa, mūsuprāt, liecina par vēlmi radīt ažiotāžu, nevis objektīvi informēt sabiedrību.

3. KP lēmumā norādīts, ka lieta nr. 431/11/03.02.09 ierosināta 2011. gada 21. aprīlī. Gala lēmums pieņemts 2013. gada 17. jūnijā. Savukārt Konkurences likuma 27. pantā nepārprotami norādīts, ka maksimālais termiņš, kādā konkurences padomei jāpieņem lēmums, nedrīkst pārsniegt divus gadus no lietas ierosināšanas dienas. Līdz ar to var secināt, ka Konkurences padomes lēmums nr. E02-31 pieņemts ārpus likumā noteiktā termiņa, tam nav juridiska spēka un tas uzskatāms par prettiesisku. Atsaucoties uz Konkurences likuma 10. panta otro daļu, kas nosaka: „Konkurences padomes amatpersonas un darbinieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgi par konfidencialitātes neievērošanu un par zaudējumiem, kas tirgus dalībniekiem radušies Konkurences padomes vai Izpilddirekcijas amatpersonu vai darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ”, pievēršam uzmanību faktam, ka vairāki no 2013. gada 9. jūlija sanāksmes dalībniekiem apliecinājuši savu nodomu vērsties administratīvā tiesā par nodarīto zaudējumu atlīdzību.

4. LEEA uzskata, ka ar savu rīcību lietas nr. 431/11/03.02.09 ietvaros Konkurences padome nav ievērojusi vairākus „Administratīvā procesa likuma” 4. pantā uzskaitītos tiesību principus, piemēram, tiesiskuma principu, kas nosaka, ka „iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām”, vai samērīguma principu, kas nosaka, ka „labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam.”

5. Tā kā energobūvniecība ir ļoti svarīga tautsaimniecības nozare, no kuras atkarīgas arī praktiski visas pārējās ekonomikas nozares, LEEA aicina Konkurences padomi nenodarboties ar populismu, sniedzot publiskus paziņojumus par nepierādītiem faktiem, bet pildīt Konkurences likuma 2. pantā uzstādīto mērķi. Lai veicinātu brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, LEEA aicina uz tikšanos Konkurences padomes atbildīgās amatpersonas, lai izskaidrotu energobūvniecības specifiku un lēmuma nr. E02-31 graujošās sekas uz energosistēmas un Latvijas tautsaimniecības turpmāko attīstību gadījumā, ja Administratīvā tiesa to neatcels.
Energobūvniecības specifika ir saistīta ar lielu skaitu dažādu profesiju augstas kvalifikācijas speciālistu piesaisti pakalpojumos. Augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanai ir nepieciešama ilglaicīga prasmes, prakses un zināšanu apgūšana darbam bīstamās elektroiekārtās. LEEA uzskata, ka KP noteiktās soda sankcijas šobrīd nav pierādītas, jo energouzņēmumi tās gatavojas apstrīdēt administratīvajā tiesā, turklāt tās var pamatīgi deformēt energobūvniecības nozari un novest pie energouzņēmumu bankrota.

Šo viedokli parakstījuši LEEA valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš un LEEA izpilddirektors Kārlis Briņķis.

Ko sola nākotne

Daļai mazāko uzņēmumu KP 2013. gada 17. jūnija lēmums varētu būt nāves spriedums. Pēc gada mums visiem būs iespēja novērtēt, vai tā ir bijusi energobūvniecības tirgus tīrīšana vai arī būsim iebraukuši otrā galējībā un, aizstāvot konkurenci, esam to sarežģījuši vēl vairāk. Šobrīd mums atliek vien sekot līdzi lietas tālākajai gaitai – uzņēmumu reakcijai uz KL lēmumu, tiesas spriedumiem un dzīves realitātei, kas visu saliks pa vietām.

Teksts: DACE VITE