Jauni grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Pēdējos gadus par sava veida tradīciju ir kļuvusi grozījumu izdarīšana Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL) vismaz reizi divos gados, tādējādi vainagojot vismaz pusgadu garo, bet pārsvarā ilgāku gana sarežģīto grozījumu saskaņošanas un apspriešanas procesu. Nu ir pagājis tieši gads kopš pēdējo grozījumu veikšanas, un klāt ir atkal jauni grozījumi, kas stājās spēkā 2013. gada 1. augustā. Tā kā ar laiku likumā nostiprinātais regulējums arvien mazāk nodrošina mainīgās sabiedrības gaidas un vajadzības, likums ir jāgroza. Tāpēc grozījumi ir atbalstāmi, lai gan piemērotājiem tie pavisam noteikti rada papildu resursu patēriņu jaunā regulējuma izprašanai un pareizas piemērošanas nodrošināšanai. Izņēmums nav arī PIL. Šajā rakstā sniedzam norādes uz tiem grozījumiem, kam būtu jāpievērš vislielākā vērība, un norādām uz atsevišķām regulējuma niansēm un apsvērumiem, kādēļ grozījumi ir tieši tādi, kādi tie ir.

Obligāta iepirkumu centralizēšana

Publisko iepirkumu centralizēšana Latvijā ir bijis karstu diskusiju objekts jau vairākus gadus, arī grozījumos paredzētais risinājums gan racionālu, gan arī vairāk emocionālu diskusiju rezultātā ir piedzīvojis vairākas izmaiņas. Šajās diskusijās attiecībā uz galveno diskusiju objektu – pienākuma noteikšanu pašvaldībām un to iestādēm iepirkumus veikt centralizēti – uz svaru kausiem tika likta, no vienas puses, pašvaldību autonomija funkciju nodrošināšanā, kā arī to vēlme sniegt atbalstu tieši konkrētajā pašvaldībā nodokļus maksājošiem komersantiem, bet, no otras puses, – lielākas atklātības un iepirkumu norises kvalitātes nodrošināšana, kā arī izdevumu un ieguvumu optimizācija. Protams, atsevišķos gadījumos arī pašvaldības balstījās uz racionāliem argumentiem par atbalsta nepieciešamību vietējiem komersantiem, lai aizsargātu tos pret kaimiņvalstu komersantu pieaugošo tirgus varu Latvijā, tomēr jāņem vērā, ka šāda politika nevar būt ilgtspējīga, turklāt publiskajam sektoram cita starpā ir jādomā ne tikai par to, kā nodrošināt ienākumus un palikšanu tirgū nereti ne visai efektīvi strādājošiem vietējiem komersantiem, bet arī par apstākļu radīšanu pakāpeniskai to izaugsmei un darbības apjoma palielināšanai. Otrā mērķa sasniegšanu cita starpā var stimulēt, pakāpeniski un saprātīgi palielinot jeb konsolidējot iepirkuma apjomus, radot vēlmi komersantiem stiprināt savu kapacitāti un pāriet uz arvien lielāku pasūtījumu izpildi, kas laika gaitā varētu nostiprināt šo komersantu konkurētspēju vismaz kaimiņvalstu komersantu vidū. Par labu otrajai alternatīvai svaru kausus lielā mērā nosvēra arī starptautisko aizdevēju, no kuriem visaktīvākā šajā jautājumā bija Eiropas Komisija, uzstādījumi par iepirkumu centralizēšanas nepieciešamību.

Jāpiebilst, ka tieši iepirkumu centralizēšanas regulējums bija tas, kas pavēra ceļu vēl virknei grozījumu, kas, iespējams, nebūtu, ja ar iepirkumu centralizācijas regulējumu PIL nebūtu ticis formāli atvērts. Pēc 2012. gada vasarā pieņemtajiem grozījumiem PIL Finanšu ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja vēlme lielā mērā bija atturēties no turpmākiem PIL grozījumiem un, sagaidot jauno publisko iepirkumu jomas direktīvu pakotnes pieņemšanu, izstrādāt jaunu likumu, koriģējot tā struktūru, kā arī vairākus citus būtiskus elementus, t. sk. pārdomāti ieviešot iepirkumu norisei nepieciešamās informācijas iegūšanu tikai elektroniskā veidā. Tādējādi pašvaldību iepirkumu centralizācijas regulējums pasteidzināja regulējuma grozījumus arī citos aspektos.

Ar iepirkumu centralizēšanu līdz šim Latvijā īpaši nav veicies, vismaz par to neliecina pieejamā statistika, saskaņā ar kuru lielākā daļa iepirkumu tiek veikti decentralizēti. Centralizēti tiek veikts mazāk par pieciem procentiem no visu iepirkumu kopējā skaita. Protams, Latvijā ir bijuši mēģinājumi atsevišķās nozarēs ieviest centralizētu pieeju iepirkumu veikšanā, tāpat arī virkne pašvaldību ir mēģinājušas iepirkumus veikt centralizēti savu iestāžu vajadzībām, tomēr pārsvarā iepirkumi tiek veikti decentralizēti, neizmantojot to potenciālu, ko varētu sniegt speciālistu kompetences un iepirkumu apjomu koncentrēšana. Kā viens no retajiem pozitīvajiem piemēriem ir Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētā Elektronisko iepirkumu sistēma (turpmāk – EIS), kura daudziem asociējas ar iepirkumu centralizāciju. Tomēr arī EIS vēl joprojām tiek izmantota salīdzinoši ierobežota preču un pakalpojumu klāsta iegādei, turklāt šāda veida sistēmas pārsvarā ir izmantojamas tikai standartizētu preču iepirkumiem.

Līdz jauno grozījumu spēkā stāšanās brīdim pienākums iegādāties preces un pakalpojumus ar centralizēto iepirkumu institūcijas starpniecību ir bijis attiecināts tikai uz tiešās pārvaldes iestādēm. Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumiem nr. 1241 Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi tiešās pārvaldes iestādēm EIS šobrīd obligāti jāiegādājas biroja tehnika, datortehnika, drukas iekārtu piederumi, programmatūra, biroja papīrs un noteikta veida zāles. Visdrīzāk tieši minētās preces obligāti centralizēti būs jāiegādājas arī pašvaldībām un pašvaldību iestādēm, bet to līdz 2013. gada 31. decembrim noteiks Ministru kabinets tā izdotajos noteikumos. Tomēr jāņem vērā, ka attiecībā uz pašvaldībām ir divas būtiskas atšķirības centralizēto iepirkumu organizēšanā.

Pirmkārt, tiešās pārvaldes iestādēm līgumcenu robežvērtība gada ietvaros, no kuras attiecīgās grupas preces jāiegādājas centralizēti, ir Ls 100, bet pašvaldībām tā ir Ls 3000. Šāda atšķirība ir panākta kā kompromiss, lai dotu iespēju pašvaldībām un to iestādēm gadījumā, ja kopējais attiecīgās grupas preču vai pakalpojumu iepirkuma apjoms gada laikā ir salīdzinoši neliels, šīs preces iegādāties ātri, ar minimālu administratīvo resursu patēriņu, kā arī atbalstīt vietējos piegādātājus.

Otrkārt, tiešās pārvaldes iestādēm obligāti centralizēti iepērkamās preces un pakalpojumi jāiegādājas EIS, bet pašvaldībām un to iestādēm EIS izmantošana ir tikai viena no iespējām, kā izpildīt pienākumu Ministru kabineta noteiktās preču grupas iegādāties centralizēti. Respektējot pašvaldību autonomiju, likumdevējs kā alternatīvu EIS izmantošanai ir paredzējis pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām kopā izveidot vai noteikt centralizēto iepirkumu institūciju, kas nodrošina attiecīgo preču un pakalpojumu iepirkumus pašvaldībai un visām tās iestādēm. Otrā alternatīva varētu tikt biežāk izmantota lielo pašvaldību gadījumā, ņemot vērā, ka tā sniedz plašākas iespējas veidot savu iepirkumu politiku, piemēram, pašvaldības līmenī definējot nepieciešamo preču kvalitāti, savietojamību u. tml.

Tāpat šī alternatīva nodrošina elastīgāku iespēju pielāgoties specifiskām pašvaldību iestāžu vajadzībām, ko salīdzinoši grūtāk ir nodrošināt EIS ietvaros, ņemot vērā tās dalībnieku skaitu. Savukārt EIS vienmēr būs risinājums tām situācijām, kad šāda pašvaldības līmeņa centralizēto iepirkumu institūcija nebūs izveidota vai konkrētajā situācijā nevarēs vai tai nebūs lietderīgi veikt iepirkumu konkrētās vajadzības nodrošināšanai. Minēto atšķirību dēļ pašvaldībām un to iestādēm nav paredzētas tiesības neizmantot centralizēto iepirkumu institūcijas pakalpojumus specifiskās situācijās, kad attiecīgu preci vai pakalpojumu nevar iegādāties ar centralizēto iepirkumu institūcijas starpniecību vai arī decentralizēti līgumu var noslēgt par zemāku cenu,. Kopumā jācer, ka šīs pašvaldību centralizēto iepirkumu institūcijas laika gaitā izveidosies kā kompetences centri attiecīgo jomu iepirkumu nodrošināšanā, tādējādi uzlabojot iepirkumu norises kvalitāti un sekmējot atklātību un konkurenci. Tāpat jāizsaka cerība, ka pakāpeniski centralizēta pieeja iepirkumu veikšanā tiks padarīta saistoša attiecībā uz citām preču un pakalpojumu grupām, kuru centralizēta iegāde nodrošinātu lielākas apjoma atlaides, kā arī samazinātu izdevumus šo preču un pakalpojumu dzīves cikla laikā.

Noslēdzot jautājumu par iepirkumu centralizāciju, vēl jāatzīmē, ka likuma 16. pants arī ir ticis precizēts, pieļaujot iespēju pasūtītājiem Latvijā kā centralizēto iepirkumu institūcijām veikt iepirkumus gan vietējo pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām, gan arī citu valstu, turklāt ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstu, pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām. Šie precizējumi novērš juridiskos šķēršļus, kas liedza pasūtītājiem Latvijā centralizēti veikt iepirkumus citu valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, vajadzībām, piemēram, kaimiņvalstu sadarbības programmu ietvaros.
Un būtiski ir atzīmēt, ka grozījumi PIL 8. panta 2.¹ daļā un 16. pantā stāsies spēkā tikai 2014. gada 1. janvārī.

Izslēgšanas noteikumu grozījumi

Ar 2013. gada 20. jūnija likumu būtiski grozījumi veikti arī PIL 39. pantā, kas paredz kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus iepirkuma procedūrās. Ar grozījumiem mainīti gan izslēgšanas nosacījumi, gan kārtība, kā tiek pārbaudīta atbilstība izslēgšanas nosacījumiem. Izslēgšanas nosacījumu piemērošanai ir būtiski ievērot PIL pārejas noteikumus, kas nosaka atšķirīgu normu piemērošanas kārtību. Papildus jāņem vērā, ka PIL 39. pants spēku zaudēs 2014. gada 1. janvārī, kad stāsies spēkā 39.¹ un 39.² pants. Nenoliedzami, ka šo pantu numuru izruna un rakstība radīs grūtības to piemērošanā, tomēr jāatzīst, ka no minēto pantu pieņemšanas nebija iespējams izvairīties, jo PIL 39. pantā nebija iespējams vienlaikus iekļaut regulējumu, kas nepieciešams steidzamu jautājumu risināšanai un stāsies spēkā 2013. gada 1. augustā, un regulējumu, kas saistīts ar pārbaudes veikšanu elektroniskā veidā attiecībā uz personu atbilstību izslēgšanas nosacījumiem un stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Grozījumi PIL 39. panta pirmās daļas 2. punktā paredz, ka turpmāk (saskaņā ar pārejas noteikumu 46. punktu arī jau uzsāktajās iepirkuma procedūrās) no dalības iepirkumā būs izslēdzams tāds kandidāts vai pretendents, kas atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu. Atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, kad bija vērtējams, cik daudz personu un cik ilgā laika periodā nodarbinātas bez rakstveidā noslēgta darba līguma, šajā gadījumā izslēgšanas pamats būs jau tad, ja tiks atklāts viens šāds gadījums, papildus konstatējot, ka nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā par personu nav bijusi iesniegta informatīvā deklarācija par darba ņēmējiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu. Ar šo normu plānots cita starpā novērst tos gadījumus, kad personas tiek izslēgtas no dalības iepirkumā tādu darba tiesību pārkāpumu dēļ, kuros piegādātājs kā darba devējs Valsts darba inspekcijas veiktās pārbaudes ietvaros nav varējis pierādīt darba līguma esamību, lai gan faktiski darba līgums ir bijis noslēgts, tikai sakarā ar uzņēmuma administrācijas atrašanos citā pilsētā, uz kuru ir nogādāts darba līgums parakstīšanai, tas nav atradies darba vietā.

Veicot grozījumus, PIL 39. panta pirmās daļas 3. punkts papildināts ar jaunu regulējumu, paredzot, ka no dalības iepirkumā nav izslēdzams tāds kandidāts vai pretendents, kuram Konkurences padome par sadarbību iecietības programmas¹ ietvaros tirgus dalībnieku izdarītā konkurences tiesību pārkāpuma atklāšanai un izmeklēšanai ir samazinājusi naudas sodu. Tā kā grozījums paredz plašāku personu loku, kas, sadarbojoties ar Konkurences padomi, varēs saņemt atbrīvojumu no lieguma piedalīties iepirkuma procedūrās, domājams, ka tas veicinās tāda īpaši smaga Konkurences likuma pārkāpuma kā horizontālā karteļa vienošanās, kas gan kropļo konkurenci, gan kaitē patērētājiem (arī pasūtītājiem publiskajos iepirkumos), atklāšanu un izmeklēšanu un tā seku savlaicīgāku novēršanu.

Attiecībā uz atbilstības izslēgšanas nosacījumiem pārbaudes kārtību jāmin, ka PIL 39. pants tā līdzšinējā redakcijā nebija piemērots gadījumiem, kad informācija, kas nepieciešama atbilstības izslēgšanas nosacījumiem pārbaudei, bija iegūstama publiskajās datubāzēs vai tiešsaistē attiecīgo kompetento iestāžu pārziņā esošajās informācijas sistēmās, jo ļoti ilgu PIL piemērošanas periodu kandidātu un pretendentu ziņā bija pierādīt to neatbilstību PIL 39. panta pirmajā daļā ietvertajiem izslēgšanas nosacījumiem, iesniedzot pasūtītājam kompetento institūciju izdotās izziņas. Kopš 2013. gada 1. aprīļa, kad darbību uzsāka Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāze un attiecīgi PIL 39. panta astotā daļa vairs nebija piemērojama atklātā konkursā attiecībā uz nodokļu parādu Latvijā pārbaudi, daudziem pasūtītājiem radās neskaidrība par to, kā, kad un attiecībā uz kurām personām pārbaudāma atbilstība PIL 39. panta pirmās daļas 5. punktā minētajam izslēgšanas nosacījumam, jo likums to tiešā veidā nenoteica, savukārt likuma normu interpretācija nenoveda pie resursu (galvenokārt pasūtītāju laika) izlietošanas vislietderīgākā rezultāta. Lai radušās problēmas risinātu un padarītu saprotamāku izslēgšanas noteikumu piemērošanas kārtību, pieņemot grozījumus, PIL 39. panta piektā, 5.¹, astotā un devītā daļa tika izslēgta un pants tika papildināts ar 4.¹, 4.², 5.², 5.³, 5.⁴, 9.¹ un 9.² daļu, kas noteic kārtību kandidātu un pretendentu atbilstības pārbaudei saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem izslēgšanas nosacījumiem.

PIL 39. panta 4.¹ daļa nosaka personas, attiecībā uz kurām pārbaude veicama (piemēram, atklātā konkursā pārbaudāmi tikai potenciālie uzvarētāji jeb katrs pretendents, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības), un attiecībā uz dažām iepirkuma procedūrām – arī pārbaudes veikšanas brīdi. Savukārt PIL 39. panta 4.² daļa nosaka, ka gadījumos, kad informācija, kas attiecas uz atbilstības pārbaudi izslēgšanas nosacījumiem, ir iegūstama no Latvijas kompetentajām institūcijām, pasūtītājs ir tiesīgs pārbaudīt visu kandidātu vai pretendentu atbilstību izslēgšanas nosacījumiem, lai samazinātu administratīvo resursu patēriņu pieteikumu vai piedāvājumu izvērtēšanai, proti, jau laikus izslēgt tos kandidātus vai pretendentus, kas atbilst izslēgšanas nosacījumiem, un attiecīgi nevērtēt viņu iesniegtos pieteikumus vai piedāvājumus.

Normatīvais regulējums PIL 39. panta 5.², 5.³ un 5.⁴ daļā samazina administratīvo slogu kandidātiem un pretendentiem, jo gadījumos, kad informācija, kas attiecas uz atbilstības pārbaudi izslēgšanas nosacījumiem, ir iegūstama no Latvijas kompetentajām institūcijām, pasūtītājam ir pienākums šo informāciju iegūt. Ārvalstīs reģistrētiem un dzīvojošiem kandidātiem un pretendentiem papildus gan jāiesniedz to valsts attiecīgo kompetento institūciju izdotas izziņas.

PIL 39. panta 5.⁴ daļas 1. punkts dod precīzas norādes, kā rīkoties, pārbaudot informāciju Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Izstrādājot šo likuma normu, likumdevēja mērķis bija nevis panākt personu izslēgšanu no dalības iepirkuma procedūrā, kolīdz tiek konstatēts nodokļu parāds, bet gan panākt nodokļu parādu nomaksāšanu, kas kopumā valstij un sabiedrībai sniedz daudz lielāku labumu – valsts budžets saņem nodokļu maksājumus, kas tālāk var tikt novirzīti valsts un sabiedrības vajadzībām, savukārt pasūtītājs, neizslēdzot kandidātu vai pretendentu, var iegūt vai iegūst izdevīgāku piedāvājumu līguma noslēgšanai. Tāpēc minētā norma noteic pasūtītājam pienākumu dot iespēju nodokļu parādus nomaksāt un kā apliecinājumu nodokļu parādu nomaksai iesniegt izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas.

Jāatzīst, ka ar grozījumiem nav atrisināts jautājums par to, kā pārbaudīt kandidātu un pretendentu atbilstību PIL 39. panta pirmās daļas 1. punktam un 3. punktam, kā arī Latvijā reģistrētu kandidātu un pretendentu atbilstību PIL 39. panta pirmās daļas 2. punkta a apakšpunktam. Minētais nozīmē, ka šāds pārbaudīšanas pienākums pasūtītājiem likumā nav noteikts, tomēr tiem saglabājas pienākums kandidātus un pretendentus izslēgt, ja normās minētie apstākļi ir iestājušies. Attiecīgās institūcijas, kas minēto informāciju par pārkāpumiem Latvijā var sniegt, ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Konkurences padome.

PIL 39.¹ pants, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī, paredz līdzīgu regulējumu tam, kāds ietverts 39. pantā, tomēr ir konstatējamas arī vairākas atšķirības, kam būtu jāpievērš uzmanība.

PIL 39.¹ panta pirmās daļas 1. punktā ir konkrēti noteiktas personas, attiecībā uz kurām ir pārbaudāma atbilstība šajā punktā minētajiem izslēgšanas nosacījumiem un kas PIL 39. panta pirmās daļas 1. punktā tika apzīmētas ar jēdzienu persona, kurai ir kandidāta vai pretendenta pārstāvības tiesības vai lēmuma pieņemšanas, vai uzraudzības tiesības attiecībā uz šo kandidātu vai pretendentu. PIL 39.¹ pantā šo personu uzskaitījums gan ierobežots tikai ar tām personām, kas parasti tiek iekļautas kompetento institūciju uzturētos reģistros, proti, informācija pārbaudāma par ikvienu kandidāta vai pretendenta valdes locekli, padomes locekli, prokūristu un personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli. Minētā likuma norma arī noteic konkrētus noziedzīgus nodarījumus, par kuru izdarīšanu kandidāti un pretendenti izslēdzami no dalības iepirkumā. Atšķirībā no PIL 39. panta pirmās daļas 11. punktā ietvertā regulējuma, PIL 39.¹ panta pirmās daļas 1. punkts ir attiecināms tikai uz personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība (PIL 39.¹ panta pirmās daļas 7. punkts), un nav attiecināms uz citām PIL 39. panta pirmās daļas 11. punktā minētajām personām, kas PIL 39.¹ pantā minētas pirmās daļas 8. un 9. punktā.

Atbilstoši PIL 39.¹ panta pirmās daļas 4. punktam kandidātu vai pretendentu izslēdz tad, ja tas tiek likvidēts, proti, ir uzsākts likvidācijas process, nevis tad, ja līdz līguma izpildes paredzamajam beigu termiņam tas būs likvidēts, vērtējot, vai līgumu persona varēs izpildīt līdz likvidācijas procesa pabeigšanai, kā tas izriet no PIL 39. panta pirmās daļas 4. punkta. Jāņem vērā, ka šāds regulējums iepirkumos PIL 8.¹ panta kārtībā piemērojams jau no 2013. gada 1. augusta.

PIL 39.¹ panta ceturtās daļas 2. punktā, salīdzinot ar PIL 39. panta ceturtās daļas 2. punktu, ir noteikts īsāks noilguma termiņš attiecībā uz PIL 39.¹ panta pirmās daļas 2. punkta b apakšpunktā ietvertajiem darba tiesību pārkāpumiem, proti, tas saīsināts no 18 mēnešiem uz 12 mēnešiem.

Kā vēl viena un galvenā atšķirība no PIL 39. pantā ietvertā regulējuma, kuras dēļ PIL 39.¹ pants vispār tika pieņemts, ir minama 39.¹ panta septītajā daļā ietvertā personas atbilstības izslēgšanas nosacījumiem pārbaudes kārtība, kas paredz informācijas pārbaudi Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (līdz 2013. gada 31. decembrim Ministru kabinetam jāpieņem attiecīgi noteikumi). Plānots, ka šāda pārbaudes kārtība būtiski atvieglos pasūtītāju darbu, jo informāciju varēs iegūt vienuviet un uzreiz, kā arī beidzot ļaus pārliecināties vismaz par Latvijā reģistrētu un dzīvojošu kandidātu un pretendentu atbilstību visiem izslēgšanas nosacījumiem. Papildus jāņem vērā, ka no 2014. gada 1. janvāra tiks atsākta pārbaude par nekustamā īpašuma nodokļa parādiem Latvijā.

Sekas līgumu nepildīšanai jeb līgumu izpildes nodrošināšana

Ar grozījumiem likums ticis papildināts arī ar konceptuāli jaunu un jau krietni sen nepieciešamu regulējumu, kas nodrošina iespēju pasūtītājiem vērsties pret tādiem piegādātājiem, kas nepilda noslēgtos līgumus. Būtiskākie izaicinājumi šāda regulējuma izstrādē ir nodrošināt, ka regulējums ir efektīvi piemērojams, bet vienlaikus arī piegādātājiem garantē adekvātu aizsardzību pret pasūtītāju patvaļu. Šāda regulējuma aizmetņi atrodami Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 44. panta pirmās daļas 3. punktā, tomēr līdz šim nav bijusi iespēja šo regulējumu piemērot praksē, turklāt tas varētu būt neefektīvs situācijā, kad pēc līguma laušanas pasūtītājam uzreiz jārīko jauns iepirkums savu vajadzību nodrošināšanai, ņemot vērā, ka regulējums kā nosacījumu tā piemērošanai paredz gadu ilga noilguma iestāšanos pasūtītāja pieņemtā lēmuma par līguma laušanu pārsūdzēšanai tiesā.

Laikā līdz 2014. gada 1. janvārim attiecīgs regulējums ir iekļauts Publisko iepirkumu likuma 39. pantā kā kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījums (panta 2.¹, 2.²., 2.³. un 2.⁴ daļa un ceturtās daļas 4. punkts), tomēr regulējuma būtību labāk raksturo 39.² panta, kas minēto regulējumu aizstās no 2014. gada 1. janvāra, virsraksta formulējums. Regulējums pēc savas būtības ir preventīvs līdzeklis, kas vērsts uz līguma izpildes nodrošināšanu. Tas raksturo regulējuma mērķi – nodrošināt, ka piegādātāji izpilda uzņemtās saistības atbilstoši Civillikuma 1587. pantā ietvertajam principam, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Paredzams, ka regulējums vismaz daļā gadījumu liks piegādātājiem atturēties no neizpildāmu piedāvājumu iesniegšanas, t. sk. no nepamatoti lētu piedāvājumu iesniegšanas, kā arī šādu piedāvājumu iesniegšanas gadījumā liks tomēr līgumu izpildīt, ciešot zaudējumus, ja vien piegādātājs vēlēsies turpmāku sadarbību ar konkrēto pasūtītāju.

Ko paredz regulējums? Pirmkārt, vispārīgu principu, ka pasūtītājs ir tiesīgs (nevis tam ir pienākums, kā tas ir citu izslēgšanas nosacījumu gadījumā) izslēgt piegādātāju no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā un neslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos ar piegādātāju, kas nav pildījis iepriekš noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, ja tādēļ pasūtītājs izmantojis pielīgtās tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Jāuzsver, ka tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma ir jābūt pielīgtām, ievērojot Civillikuma 1589. pantu. Šāds regulējums garantē to, ka puses skaidri zina savas no līguma izrietošās tiesības un pienākumus, kā arī apzinās sekas to neievērošanas gadījumā. Tāpat minētais nodrošina, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma nenotiek iepriekš neparedzamu un maznozīmīgu iemeslu dēļ, ņemot vērā, ka cita starpā šādu tiesību pielīgšana maznozīmīgu līguma pārkāpumu gadījumā no pasūtītāja puses būtu ekonomiski nesaprātīga, jo paaugstinātu piegādātāja risku, kas jebkurā gadījumā atspoguļojas piedāvātajā līgumcenā. Būtiski arī uzsvērt, ka regulējums noregulē situācijas, kas saistītas ar iespēju piedāvājumu iesniegt dažādos statusos, piemēram, kā piegādātāju apvienībai vai personālsabiedrībai, – regulējums novērš iespēju šādās situācijās formālu iemeslu dēļ izvairīties no izslēgšanas. Otrkārt, minētās tiesības izslēgt piegādātāju no dalības iepirkuma procedūrā ir izmantojamas tikai kā pati pēdējā iespēja, ņemot vērā, ka pasūtītājam, pieņemot lēmumu, ir jāvērtē pieļautā pārkāpuma būtiskums un slēdzamā līguma vai vispārīgās vienošanās neizpildes risks konkrētajā gadījumā. Priekšroka, cik vien tas iespējams, dodama papildu saistību izpildes nodrošinājuma (piemēram, bankas garantijas vai apdrošināšanas par noteiktu naudas summu) pieprasīšanai, kā arī avansa maksājumu vai starpposmu maksājumu samazināšanai vai atcelšanai. Treškārt, regulējums piemērojams tikai tad, ja šādu iespēju pasūtītājs ir paredzējis paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos, tādējādi nodrošinot atklātību un tiesisko noteiktību attiecībā uz iepirkuma procedūrā piemērojamajām prasībām.

Visbeidzot jāmin, ka aplūkoto regulējumu pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tikai PIL 8. pantā paredzēto iepirkuma procedūru un minētā panta septītajā daļā paredzēto iepirkumu gadījumā, bet nav tiesīgs piemērot likuma 8.¹ panta kārtībā veikto iepirkumu gadījumā. Tas tādēļ, ka 8.¹ panta kārtībā veiktajiem iepirkumiem ir piemērojami tikai šā panta piektajā daļā ietvertie izslēgšanas nosacījumi, kas nav papildināmi ar citiem izslēgšanas nosacījumiem, savukārt šāds izslēgšanas nosacījums, kas attiecināms uz līguma izpildes nodrošināšanu, PIL 8.¹ pantā netika ietverts, jo piegādātājiem nav garantētas efektīvas tiesību aizsardzības iespējas, t. i., iespēja pasūtītāja pieņemtos lēmumus apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā. Tāpat aplūkotās tiesības neslēgt līgumu ar piegādātāju, kurš nav pildījis iepriekš noslēgtu līgumu, nevarēs izmantot situācijās, kad, neraugoties uz to, ka piegādātājs nebūs pildījis līgumu, pasūtītājs ar to būs noslēdzis līgumu jeb vienošanos par līguma izbeigšanu pēc pušu savstarpējas vienošanās, ņemot vērā, ka šāda rīcība nevar tikt uzskatīta par pasūtītāja tiesību vienpusēji atkāpties no līguma izmantošanu. Šīs tiesības nevarēs izmantot arī situācijās, kad no līguma izpildes saskaņā ar līgumā pielīgtajām piegādātāja tiesībām vienpusēji būs atkāpies piegādātājs, tāpēc pasūtītājam, gatavojot līguma projektu, jāpiedomā par to, vai šādu vienpusējas atkāpšanās iespēju piegādātājam pielīgt.

Līgumcenu robežvērtības paaugstināšana

Viena no būtiskām izmaiņām, kas paredzēta šajos grozījumos, ir līgumcenu robežvērtības maiņa, kas saistīta ar piemērojamās iepirkuma metodes izvēli – līdz 2013. gada 31. jūlijam PIL 8. panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras piegādes un pakalpojuma līguma gadījumā bija piemērojamas, ja paredzamā līgumcena bija vismaz 20 000 latu, savukārt no šā gada 1. augusta tās piemērojamas, ja piegādes vai pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir vismaz 30 000 latu (grozījumi PIL 8. panta otrajā daļā, 8.¹ panta pirmajā daļā un 8.² panta pirmajā daļā). Tādējādi, ņemot vērā valdības pārstāvju daudzkārt minēto ekonomikas izaugsmi, tiks samazināts administratīvais slogs samērā maza apjoma iepirkumiem un lielākā skaitā gadījumu būs piemērojama 8.¹ pantā noteiktā kārtība, tādējādi atvieglojot pasūtītāju darbu. Jāņem vērā, ka saskaņā ar pārejas noteikumu 40. punktu līdz 2013. gada 31. jūlijam uzsāktie iepirkumi pabeidzami, tai skaitā apstrīdami vai pārsūdzami, saskaņā ar regulējumu, kas bija spēkā to izsludināšanas dienā, un minētais attiecināms arī uz likumā noteikto iepirkuma līgumcenu robežvērtību ievērošanu un atbilstošu paziņojumu publicēšanu.

8.¹ panta jeb t. s. mazo iepirkumu kārtības precizēšana

2013. gada 20. jūnija likums paredz PIL grozījumus arī attiecībā uz t. s. mazajiem iepirkumiem jeb 8.¹ panta kārtībā veicamajiem iepirkumiem. Šajā sadaļā apskatītas pārējās izmaiņas, kas papildus līgumcenu robežvērtību maiņai būs 8.¹ pantā, kā arī 8.² pantā ietvertā regulējuma atšķirības no 8.¹ pantā ietvertā regulējuma.

Grozījumi PIL 8.¹ pantā paredz pantā ietverto izslēgšanas noteikumu izmaiņas, mainot gan izslēgšanas nosacījumus, gan kārtību atbilstības izslēgšanas nosacījumiem pārbaudei.

PIL 8.¹ panta piektā daļa ir grozīta, vairs neparedzot pasūtītājiem pienākumu pieprasīt pretendentiem iesniegt apliecinājumu par to, ka tie neatbilst panta piektajā daļā minētajiem izslēgšanas nosacījumiem. Pirmkārt, ir skaidrs, ka, piedaloties iepirkumā, neviens pretendents apzināti neiesniegs apliecinājumu, kas saturētu norādi, ka šis pretendents atbilst kādam no izslēgšanas nosacījumiem. Otrkārt, pretendenti var nezināt savu faktisko situāciju, piemēram, attiecībā uz nodokļu parādiem, līdz ar to tie apliecinājumā apliecina faktus, kas nav pārbaudīti un var neatbilst patiesajai situācijai. Treškārt, pasūtītājam tāpat ir noteikts pienākums pārbaudīt atbilstību izslēgšanas nosacījumiem. Līdz ar to šāda apliecinājuma pievienotā vērtība īsti nav konstatējama, tāpēc arī no šāda līdz šim likumā ietvertā regulējuma tika nolemts atteikties.

Papildus jāņem vērā, ka ar grozījumiem pēc būtības ir mainīts PIL 8.¹ panta piektās daļas 1. punkta regulējums attiecībā uz uzsāktu pretendenta likvidācijas procesu, paredzot, ka pēc 2013. gada 31. jūlija uzsāktajos iepirkumos, kā jau minēts šā raksta sadaļā par PIL 39. panta izslēgšanas noteikumu grozījumiem, pretendents izslēdzams jau tad, ja tikai uzsākts likvidācijas process.

Atbilstības izslēgšanas nosacījumiem pārbaudes kārtība PIL 8.¹ pantā ir līdzīga tai kārtībai, kāda ietverta PIL 39. pantā attiecībā uz atbilstības pārbaudi tā pirmajā daļā ietvertajiem nosacījumiem, PIL 8.¹ pantā saglabājot līdz šim pasūtītājiem noteikto pienākumu t. s. mazajos iepirkumos informāciju pārbaudīt tikai attiecībā uz pretendentu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības atbilstoši šā panta trešajā daļā minētajām prasībām un kritērijiem.

Lai veicinātu atklātību t. s. mazajos iepirkumos, paredzēts, ka pasūtītājiem mājaslapā būs jāievieto līguma un tā grozījumu teksts ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā iepirkuma līgums un tā grozījumi, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ievērojot komercnoslēpuma aizsardzības prasības (grozījumi 8.¹ panta astotajā daļā, no 2014. gada 1. janvāra – 8.² panta trīspadsmitajā daļā). Līdz ar to jebkuram interesentam būs iespēja iepazīties ar šiem līgumiem, protams, ievērojot komercnoslēpuma aizsardzības prasības, un pārliecināties, vai pasūtītājs faktiski ir noslēdzis tādu līgumu, kas atbilst iepirkuma dokumentos noteiktajām līguma izpildes prasībām un/vai kāda projektu tas bijis pievienojis iepirkuma dokumentiem. Tā kā minētais likuma regulējums nav iepirkuma norises regulējums, uz to nav attiecināms PIL pārejas noteikumu 40. punktā minētais, un tas ir piemērojams attiecībā uz jebkuru līgumu, kas tiek noslēgts pēc 2013. gada 31. jūlija, un tā grozījumiem. Pieļaujams, ka pasūtītājiem šī regulējuma piemērošana praksē varētu sagādāt grūtības vai vismaz prasīt papildu resursus, tomēr iespējamās problēmas un to risinājumus rādīs laiks.

Tāpat ar grozījumiem tiek konkrēti paredzēts (no 2013. gada 1. augusta 8.¹ panta 12.¹ daļā un no 2014. gada 1. janvāra 8.² panta četrpadsmitajā daļā tas, ka arī t. s. mazo iepirkumu rezultātā slēgtie līgumi grozāmi atbilstoši PIL 67.¹ panta noteikumiem, kas iepriekš pēc būtības izrietēja no PIL 2. pantā ietvertajiem principiem un iepirkumu rīkošanas būtības.

PIL pārejas noteikumu 41. un 42. punkts paredz, ka 2014. gada 1. janvārī 8.¹ pants spēku zaudē un spēkā stājas 8.² pants. Līdzīgi tam, kā raksta sadaļā par PIL 39. panta izslēgšanas noteikumu grozījumiem minēts attiecībā uz PIL 39.¹ un 39.² panta nepieciešamību, arī 8.² pants bijis nepieciešams, lai likumā ietvertu regulējumu, kas saistīts ar atbilstības izslēgšanas nosacījumiem pārbaudi Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā. Papildus gan veikti atsevišķi 8.¹ panta regulējuma precizējumi, par ko minēts nākamajā rindkopā, pārējā daļā 8.¹ panta regulējumu pilnībā pārņemot 8.² pantā.

PIL 8.² panta desmitajā daļā precizēts 8.¹ panta septītajā daļā ietvertais regulējums attiecībā uz pieņemto lēmumu publicēšanu, nosakot, ka lēmums attiecīgajā iepirkumā ievietojams pasūtītāja mājaslapā internetā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas (un neatkarīgi no tā, vai šī lēmuma ievietošanu mājaslapā kāds pretendents ir pieprasījis), kas līdz šim no likumā ietvertā regulējuma skaidri neizrietēja. Savukārt PIL 8.² panta sešpadsmitajā daļā papildināts 8.¹ panta desmitajā daļā ietvertais regulējums atvieglotas iepirkuma veikšanas kārtības piemērošanai, pirmkārt, paredzot, ka šajā normā minētajos gadījumos pasūtītājs būs tiesīgs ne tikai neizsludināt iepirkumu, publicējot paziņojumu par plānoto līgumu, un aicināt iesniegt piedāvājumu konkrētiem tā izvēlētiem piegādātājiem, bet arī nepiemērot pantā minētos izslēgšanas noteikumus, un, otrkārt, precizējot gadījumus, kad šādu atvieglotu izslēgšanas kārtību var piemērot (sk. PIL 8.² panta sešpadsmitās daļas 4. punktu), kas līdz šim tika izsecināts no PIL 63. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertā regulējuma.

Ierobežojumi piegādātāja minimālā darbības laika noteikšanai

Grozījumos ietverti arī ar kvalifikācijas prasībām iepirkuma procedūrās saistīti jautājumi. Precizēts formulējums, īpaši uzsverot to, ka pasūtītājs nedrīkst noteikt prasības attiecībā uz minimālo laiku kopš piegādātāja reģistrēšanas, licencēšanas vai pilnvarošanas, vai kļūšanas par kādas īpašas organizācijas biedru (PIL 40. panta trešā daļa). Attiecībā uz finanšu apgrozījumu PIL 41. panta pirmās daļas 3. punkts papildināts ar norādi, ka apliecinājums sniedzams ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem, ciktāl informācija par finanšu apgrozījumu ir iespējama, ņemot vērā piegādātāja dibināšanas vai darbības uzsākšanas laiku. Ar šo norādi likumdevējs ir vēlējies novērst situācijas, kad pasūtītājs izvirza tādu prasību attiecībā uz finanšu apgrozījumu, kuru izpildīt var tikai tāds kandidāts vai pretendents, kurš darbojas noteiktu gadu skaitu (piemēram, finanšu apgrozījums norādāms atsevišķi par katru no trim iepriekšējiem gadiem, nodrošinot, ka tā apmērs katrā gadā ir vienāds ar pasūtītāja noteikto finanšu apgrozījuma apmēru vai lielāks), un līdz ar to piegādātāju, kas dibināti tikai gadu vai divus pirms iepirkuma, dalība iepirkuma procedūrās tiek ierobežota. Tāds pats mērķis ir, arī papildinot PIL 42. pantu ar piekto daļu, atbilstoši kurai pasūtītājs nenosaka prasības attiecībā uz minimālo kandidāta vai pretendenta darbības laiku, jo atbilstoši PIL 42. panta otrās daļas 1. un 2. punktā jau kopš likuma pieņemšanas brīža ietvertajam regulējumam pieredze ir pārbaudāma, ņemot vērā tā iepriekš noslēgto līdzvērtīgo līgumu izpildi un ļaujot to apliecināt noteiktu gadu periodā.

Regulējuma precizēšana par iepirkuma pārtraukšanu viena atlases prasībām atbilstoša kandidāta vai pretendenta dēļ

Ar likuma grozījumiem precizēts regulējums gadījumiem, kad piedāvājumu iesniedzis tikai viens kandidāts vai pretendents vai tikai viens no vairākiem kandidātiem vai pretendentiem ir atbildis iepirkuma dokumentos noteiktajām atlases prasībām. Pagājušajā gadā pieņemtais regulējums PIL 54. panta otrajā un trešajā daļā un 56. panta septītajā un astotajā daļā radīja problēmas, ņemot vērā to, ka iepriekš minētā situācija varētu būt izveidojusies nevis tādēļ, ka konkrētajā tirgū nedarbojas pietiekams atlases prasībām atbilstošu piegādātāju skaits, bet gan tādēļ, ka piegādātāji var nevēlēties piedalīties iepirkumā arī ar pasūtītāju un izvirzītajām prasībām nesaistītu iemeslu dēļ, pat ja tie tirgū darbojas pietiekamā skaitā, piemēram, tāpēc, ka tie ir aizņemti citos darbos vai nav ieinteresēti konkrētajā iepirkumā tā apjoma dēļ, un šādā gadījumā pasūtītājam nav racionāli pārtraukt iepirkuma procedūru. Šo situāciju daļēji risināja Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā esošais skaidrojums par šī regulējuma piemērošanu, kas tika ņemts vērā, precizējot PIL 35. panta ceturtās daļas 11.¹ punktu, 54. panta otro daļu un 56. panta septīto daļu. Turpmāk, ņemot vērā, ka situācijā, kad tikai viena persona var tikt uzaicināta iesniegt piedāvājumu slēgta konkursa otrajā posmā, nav iespējams runāt par konkurenci, kas ir būtisks priekšnoteikums katram iepirkumam, un attiecīgi pasūtītājam visizdevīgākā piedāvājuma iegūšanu, slēgtā konkursā pasūtītājam ir pienākums pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tikai viens kandidāts atbilst visām noteiktajām kandidātu atlases prasībām, un tam nav dota iespēja turpināt iepirkumu, pamatojot izvirzīto prasību objektivitāti un samērīgumu. Atklāta konkursa gadījumā, kad parasti piegādātāji, sagatavojot un iesniedzot piedāvājumu, nav informēti par citu piegādātāju interesi piedalīties attiecīgajā iepirkumā un tādējādi gatavo konkurētspējīgu piedāvājumu, pasūtītājam iepirkuma procedūra jāpārtrauc tikai tad, ja tas nevar pamatot, ka izvirzītās pretendentu atlases prasības ir objektīvas un samērīgas.

Citi grozījumi

Grozījumi PIL 52. panta otrajā daļā paredz atcelt piedāvājuma nodrošinājuma maksimālā apmēra ierobežojumu, kas paredzēja, ka piedāvājuma nodrošinājuma apmērs nedrīkst būt lielāks par 10 000 latu, tātad paliek tikai divu procentu ierobežojums piedāvājuma nodrošinājuma summai.

Ar grozījumiem 84. panta ceturtajā daļā noteikta jauna kārtība, kādā Iepirkumu uzraudzības birojs uzaicina ieinteresētās personas uz iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdi – jaunā 84. panta ceturtās daļas redakcija paredz, ka uzaicinājums publicējams Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā vismaz trīs darbdienas pirms sēdes un tas uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas. Tas tiks nosūtīts arī pa faksu vai elektronisko pastu, ja Iepirkumu uzraudzības birojam būs paziņots faksa numurs vai elektroniskā pasta adrese, uz kuru šādu uzaicinājumu nosūtīt. Šāda kārtība veicinās informācijas ātrāku apriti un nosūtāmo papīra dokumentu (vēstuļu) skaita samazināšanos, kas ļaus Iepirkumu uzraudzības birojam ietaupīt gan administratīvos, gan finanšu resursus, un palīdzēs nodrošināties pret gadījumiem, kad uzaicinājums nav sasniedzis adresātu pasta sūtījuma aizkavēšanās dēļ. Protams, šāds regulējums papildus paredz nepieciešamību ieinteresētajām personām pašām aktīvi iesaistīties informācijas iegūšanā par iesnieguma virzību un izskatīšanu.

Attiecībā uz ieinteresēto piegādātāju sanāksmju rīkošanu jāņem vērā izmaiņas 55. panta pirmās daļas ceturtajā teikumā, kas paredz vārda darbdienas aizstāšanu ar vārdu dienas, nodrošinot, ka pasūtītājam normā noteiktie pienākumi piegādātāju informēšanai par sanāksmes rīkošanu un tās rīkošanai ir reāli izpildāmi, kas varēja nebūt iespējams, ņemot vērā iepriekšējo šīs normas redakciju, atbilstoši kurai 20 dienās neietilpa 15 darbdienas.

Attiecībā uz konkursa dialogu būtiski, ka tā piemērošana vairs netiek ierobežota tikai ar gadījumiem, kad iepirkuma līgums tiek slēgts publiskās un privātās partnerības ietvaros; šis ierobežojums no 64.¹ panta pirmās daļas tiek izslēgts.

Saistībā ar iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu uzmanība jāpievērš niansei, ka 67. pants tiek papildināts ar 5.¹ daļu, atbilstoši kurai, ja šī panta piektajā daļā minētā nogaidīšanas termiņa pēdējā diena ir darbdiena, pirms kuras bijusi brīvdiena vai svētku diena (desmitā vai piecpadsmitā nogaidīšanas termiņa diena), nogaidīšanas termiņš pagarināms par vienu darbdienu. Minētā norma pieņemta, lai saskaņotu PIL 67. panta ceturtajā un piektajā daļā minēto termiņu ar PIL 83. panta otrās daļas 1. un 2. punktā minēto termiņu un Administratīvā procesa likuma 43. panta otrajā daļā ietverto regulējumu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 43. panta otrajai daļai gadījumos, kad procesuālā termiņa pēdējā diena, proti, PIL 83. panta otrās daļas 1. un 2. punktā attiecīgi minētā desmitā un piecpadsmitā diena, ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena. Šī darbdiena, ņemot vērā PIL 83. panta 3.¹ daļas 1. punktā ietverto regulējumu, nevar sakrist ar PIL 83. panta piektajā daļā Iepirkumu uzraudzības birojam doto darbdienu (PIL 67. panta piektās daļas 1. un 2. punktā minēto darbdienu) administratīvās lietas uzsākšanai, tāpēc gadījumos, kad PIL 83. panta otrās daļas 1. un 2. punktā attiecīgi minētā desmitā vai piecpadsmitā diena ir brīvdiena vai svētku diena un PIL 67. panta piektās daļas 1. un 2. punktā un 83. panta piektajā daļā minētā darbdiena ir nākamā diena pēc šīs brīvdienas vai svētku dienas, nogaidīšanas termiņš ir pagarināms par vēl vienu darbdienu.

Lai samazinātu administratīvo slogu, iepirkumā iesniedzot pieteikumu vai piedāvājumu, PIL 33. pants papildināts ar septīto daļu, paredzot, ka piegādātājam turpmāk būs tiesības visu iesniegto dokumentu atvasinājumu un tulkojumu pareizību apliecināt ar vienu apliecinājumu, ja viss piedāvājums vai pieteikums ir cauršūts vai caurauklots. Savukārt, ja pieteikums vai piedāvājums iesniegts elektroniskā formā (piemēram, kompaktdiskā), kandidāts vai pretendents būs tiesīgs ar vienu drošu elektronisko parakstu parakstīt visus dokumentus kā vienu kopumu. Grozījumi papildus paredz aizliegumu pasūtītājam vienlaikus ar pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanu elektroniskā formā pieprasīt šo dokumentu iesniegšanu arī rakstveidā (papīra formā).

Nobeigumā aicinām laikus iepazīties ar grozīto PIL regulējumu un sagatavoties tā piemērošanai. Papildus vēršam uzmanību uz tādu būtisku aspektu, ka tuvākajā laikā būtu vajadzīgi ne tikai likuma kārtējie grozījumi, bet arī tā aizstāšana ar jaunu likumu, mainot likuma struktūru un vienkāršojot regulējumu. Tomēr šādas visa regulējuma izmaiņas būs lietderīgas tikai pēc tam, kad būs pieņemtas jaunās publisko iepirkumu jomas direktīvas (tas varētu notikt jau šogad), ar kurām paredzēts modernizēt un padarīt elastīgāku publisko iepirkumu regulējumu. Vienlaikus gan jābilst, ka elastīgāks regulējums nebūt nenozīmē, ka regulējuma būs mazāk vai tas kļūs daudz vienkāršāk piemērojams. Tieši pretēji – tas prasīs papildu kompetenci pasūtītājiem. Tāpat jauno regulējumu nav nozīmes izstrādāt, pirms nav izstrādāta elektroniskā infrastruktūra iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskai apritei, t. sk. pieteikumu un piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai, ko paredz arī jaunās direktīvas. Līdz ar to jāsecina, ka diez vai jauns Publisko iepirkumu likums sagaidāms tik drīz. Vienlaikus jāizsaka cerība, ka uzsāktā tradīcija salīdzinoši bieži grozīt šo likumu turpmāk netiks ievērota un grozījumu izdarīšanas biežums samazināsies, nodrošinot tiesisko noteiktību normu piemērotājiem un līdz ar to mazinot dažādu kļūdu pieļaušanas iespējamību.

Teksta autori:
Artis Lapiņš, VARAM Investīciju politikas departamenta direktores vietnieks
Džeina Gaile, VARAM Investīciju uzraudzības departamenta Projektu uzraudzības nodaļas projektu vadītāja
Arita Ūdre, IUB Administratīvo sodu departamenta direktore

——————
^{1. Kārtību, kādā darbojas iecietības programma, noteic Ministru kabineta 2008. gada 29. septembra noteikumi nr. 796 Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā paredzētajiem pārkāpumiem.↩}