Konkurences padome (turpmāk – KP) ir noslēgusi ievērojamu un komplicētu izmeklēšanu divu gadu garumā, tādējādi noslēdzot vienu no visu laiku ievērojamākajām karteļu izpētes lietām KP vēsturē. 30. jūlijā tika pieņemts lēmums, ar kuru KP konstatēja desmit būvniecības uzņēmumu darbībās ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem tika piemērots naudas sods kopumā 16 652 027,40 eiro apmērā.
Starpinstitūciju sadarbība sniedz rezultātu
Konkurences tiesību pārkāpums tika konstatēts SIA “SKONTO BŪVE”, SIA “LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS”, SIA “VELVE”, SIA “ARČERS”, SIA “RERE BŪVE”, SIA “RE & RE”, SIA “RBSSkals Būvvadība”, SIA “ABORA”, AS “LNK Industries” un SIA “MERKS” darbībās.
Ņemot vērā apjomīgos iepirkumus, kas sasniedzot noteiktu līgumcenas robežvērtību, ir paziņojami Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Oficiālajā Vēstnesī, kā tas, piemēram, bija Mežaparka estrādes 1. kārtas iepirkumā1, pārsniedzot noteikto līgumcenas robežvērtību 5 350 000 eiro apmērā, kā arī ņemot vērā lietas dalībnieku tirgus daļas un apgrozījuma rādītājus2, kas raksturo minētā karteļa apjomu un ietekmi tirgū, šī bija viena no tām KP pārkāpuma izpētes lietām, kur KP ir piemērojusi ne tikai nacionālās tiesību normas, bet arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantu.
Šāda apjoma pārkāpuma atklāšana nebūtu iespējama bez atbalsta, ko KP saņēma no sadarbības partneriem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) nodeva būvnieku sarunu audioierakstu atšifrējumus un KP pirmo reizi kopīgi veica procesuālās darbības pie uzņēmējiem sadarbojoties KP ar KNAB un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi. Šī lieta ir lielisks piemērs, kā starpinstitūciju sadarbība var sniegt kopīgu un veiksmīgu rezultātu. Šāda prakse ir smagāko izpētes lietu izmeklēšanas virziens, kuru KP stiprinās arī turpmāk.
Sadala tirgu pēc principa “puse uz pusi”
No KNAB nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem secināms, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015. līdz 2018. gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumus sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās tika pārrunāti gandrīz 90 iepirkumi, no kuriem vismaz 70 KP spēja identificēt.
Lietas dalībnieki vienojās gan par privātajiem, gan publiskajiem iepirkumiem, t.sk. ES līdzfinansētajiem iepirkumiem, kas ietvēra dažādas būvniecības jomas un būvdarbu veidus visā Latvijas teritorijā, tostarp Rīgā, Jūrmalā, Valmierā, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Siguldā, Jēkabpilī, Rēzeknē un citur. Tādējādi tika ietekmēts viss Latvijas būvniecības tirgus.
KP, veicot lietas materiālu analīzi, secināja, ka būvniecības uzņēmumi bija sadalījušies divās lielās grupās, kuras savā starpā centās sadalīt iepirkumus pēc principa “ fifty-fifty jeb puse uz pusi” jeb tā, lai starp abām grupām kopējie apjomi pēc summām būtu pēc iespējas līdzīgi. Sarunās tika apspriests potenciālais iepirkuma uzvarētājs, kam pienāktos konkrētais iepirkums, tāpat piedalīšanās formāli ar “aizsega piedāvājumu” vai tieši otrādi – nepiedalīšanās iepirkumos.
Palielina cenas un balstās vēsturiskās iestrādnēs
Vērtētos audioierakstu atšifrējumus bija arī atrodama informācija par lietas dalībnieku mērķiem un vienlaikus ieguvumiem, kuru dēļ tika izveidota un sistemātiski uzturēta aizliegtā karteļa vienošanās.
Pirmkārt, būvniekiem bija vēlme palielināt objektu cenu jeb kā to norāda paši sarunas dalībnieki “nedempingot”. Tādējādi sarunās būvnieki norāda, ka “mēs visi strādājam par grašiem” un ka ir nepieciešamība “nopelnīt beigās kaut kādu naudu“. Tāpat sarunas atklāj, ka vienošanās mērķis ir gūt visiem kopīgu labumu, spriežot: “Ja apgrozījums 60-70 miljoni, mēs beigās esam pusmiljonu nopelnījuši, nu! Priekš kam! Tad labāk tos 70 miljonus būvē trīs, un katrs nopelna to miljonu”. Otrkārt, karteļa mērķis bija ar mazāku resursu ieguldījumu panākt lielāku individuālo ieguvumu. Par to liecina kādā no sarunām fiksētais: “Tā doma ir, vai mēs varam katrs, varbūtās, mazāk strādāt, bet kaut ko nopelnīt”. Savukārt, treškārt, karteļa mērķis bija veiksmīgi sadalīt iepirkumu objektus , tostarp pēc attiecīgā lietas dalībnieka specializācijas un atsaucoties uz iestrādēm3 un vēsturiskām vienošanām.
Vēsturiskās vienošanās tika izmantotas, kad uzņēmumam bija zināms objekts un pasūtītājs. Proti, ja uzņēmums objektā kādreiz ir veicis kādus būvniecības darbus. Par to liecina saruna par tehnikumu iepirkumiem, t.sk. Ogres tehnikumu: “[..] Bet es, es gribētu koncentrēties tur, kur es esmu strādājis, kur man ir, kā saka, jau iestrādes. Kur ir, kā saka, zināms pasūtītājs. Zinu nākotnes problēmas, zemūdens akmeņus. Es gribētu koncentrēties uz šo..”
Sākotnējās sarunās, kuras nonāca KNAB un vēlāk KP rīcībā, lietas dalībnieki viens otram atgādināja un stāstīja par vēsturiskām vienošanām un iestrādnēm, kas liecina, ka pat pirms KNAB fiksētajām tikšanās reizēm, visticamāk, vienošanās starp atsevišķiem lietas dalībniekiem jau pastāvēja. Par to ir vairākas atsauces arī kartelistu sarunās. Šīs vēsturiskās vienošanās bija tiem saistošas lietā vērtētajā periodā, tāpat tām bija nozīme karteļa vienošanās īstenošanas gaitā, iepirkumu sadalē un attiecīgi karteļa vienošanās izpildē.
Deformēts būvniecības tirgus visā Latvijā
KP izpētes laikā izdevās identificēja vismaz 70 no teju 90 pārrunātajiem iepirkumiem, no kuriem lielākā daļa tika noslēgti ar rezultātu par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro apmērā. No tiem 44 iepirkumi bija tādi, kurus uzvarētāja kāds no karteļa dalībniekiem, un šo iepirkumu kopējā līguma summu bija 570 857 714 eiro.
Tādējādi, uzņēmumiem vienojoties par iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem iepirkumos, pasūtītāji saņēma nevis konkurējošu pretendentu piedāvājumus, bet gan tikai konkurenci imitējošus, kas deformēja būvniecības tirgu visā Latvijas teritorijā. Turklāt aizliegtas vienošanās rezultātā tika ietekmēta publisko līdzekļu, t.sk. ES fondu līdzekļu taisnīga un tiesiska izlietošana. Iegūtie dati liecina, ka vairāk nekā puse jeb 52 % iepirkumi bija tapuši ar ES līdzfinansējumu un 48 % bez ES līdzfinansējuma. Iepirkumi pēc to apmēra arī bija dažādi – mazākā līgumsumma bija mazāka par vienu miljonu, bet lielākā virs 100 miljoniem eiro. Tomēr vidējie rādītāji liecina, ka lielākā daļa iepirkumu ir bijuši par summām, kas mērāmas vairākos miljonos eiro.
Kopumā konkurence tika kropļota iepirkumos, kas bija saistīti ar izglītības iestāžu, tirdzniecības centru, ārstniecības iestāžu, sporta laukumu un centru, stadionu, tiesībsargājošo iestāžu, radioaktīvo atkritumu tvertņu un glabātavu, dažādu infrastruktūras objektu būvniecību, pārbūvi un rekonstrukciju, tāpat tehnisko projektu un būvprojektu izstrādi, autoruzraudzību, projektēšanu un paplašināšanu u.tml. Būvnieku aizliegta vienošanās bija, piemēram, par Mežaparka estrādes, Rīgas Tehniskās universitātes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils koncertzāles, Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Okupācijas muzeja, VEF iepirkumiem, kā arī daudziem citiem. Aizliegtu vienošanos pamatā bija ne tikai publiskie iepirkumi, bet arī privātie, piemēram, tirdzniecības centra “Akropole” būvniecības, “Alfas” pārbūves un “Rimi” loģistikas centra būvniecības iepirkumi.
Vienojās vēl pirms iepirkums bija izsludināts
Kartelis tika realizēts gan par iepirkumiem, kas bija jau izsludināti, gan tādiem, kas vēl nebija. Piemēram, par t/c “Alfa” iepirkumu būvnieki runāja vairāk kā gadu pirms un par t/c “Akropole” iepirkumu nedaudz mazāk kā gadu pirms iepirkuma izsludināšanas. Līdzīga rīcība novērota arī citkārt, t.sk. publiskajos iepirkumos. Tāpat no būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secina, ka būvniekiem nereti ir nevis lietišķi, bet personīga rakstura kontakti ar pasūtītājiem, kurus bez vilcināšanās var izmantot, lai īstenotu karteļa vienošanos un panāktu nepieciešamo un iecerēto sadales rezultātu konkrētā iepirkumā.
Audioierakstu atšifrējumi apliecina, ka lietas dalībnieki apzinājās savas pretlikumīgās darbības, tāpēc darbojās slēptā veidā, vairākkārt atgādinot sarunas biedriem “atstāt telefonus ārpus tikšanās vietas” un sarunā nelietot vārdu “shēma”, bet gan “kopīga sapratne”. Tāpat KP secina, ka lietas dalībnieki apzinājās savas rīcības neatbilstību konkurences tiesībām, norādot sarunā: “Bet principā ar to Konkurences padomi jābūt uzmanīgiem ir. Jābūt uzmanīgiem.” Tāpat viens no lietas dalībniekiem pēc juridiskā pārstāvja sniegtas konsultācijas uz brīdi vairs nevēlējās tikties ar karteļa dalībniekiem. To apstiprina kāda no sarunām dalībnieku starpā: “Viņš ar mani runā caur juristiem(..)Viņam ir, saprotami, ir sastāstīts, ka viņš ir karteļa vadītājs un vēl kaut kas, nu, (smejas) Nu, zini kā, nu.”
Soda apmēru ietekmē uzņēmuma apgrozījums
Kopējais izpētes periods ir par laika periodu vismaz no 2011. gada līdz 2019. gadam. “Būvnieku karteļa” lieta liecina par ilgstošu pārkāpumu, taču pārkāpuma periods tiek individualizēti noteikts katram konkrētajam lietas dalībniekam. Atsevišķiem lietas dalībniekiem tas pārsniedz sešu gadu periodu, taču nevienam nav mazāks par vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Savukārt sodi tāpat kā pārkāpuma periods tiek individualizēts, ņemot vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu, kā arī tiek novērtēta katra pārkāpēja loma, mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. KP piemēro sodu, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus3 un izsakot naudas sodu procentos. Savukārt
piemērotais soda procents tiek pārvērsts reālos skaitļos, balstoties uz katra lietas dalībnieka pēdējā apstiprinātā gada neto apgrozījuma.
Attiecīgi lielāks sods piemērots tiem lietas dalībniekiem, kas aktīvāk iesaistījās aizliegtās vienošanās attīstīšanā un nodrošināšanā, piemēram, definējot karteļa vienošanās pamatprincipus, mērķus un vienošanās realizācijas formu, ka vienošanās starp lietas dalībniekiem ir mutvārdu, un tiem, kuri bieži piedalījās fiksētajās sarunās vienlaikus arī ar lielāku klātesošo pārstāvju skaitu. Tādējādi KP konstatēja, ka SIA “VELVE”, SIA “SKONTO BŪVE” un SIA “RE & RE” izcēlās ar augstāku aktivitātes līmeni salīdzinājumā ar citiem lietas dalībniekiem.
KP piemērotie naudas sodi karteļa dalībniekiem ir jānomaksā solidāri ar to mātes sabiedrībām. Ņemot vērā, ka SIA “VELVE” sadarbojās ar iestādi un iesniedza visu tās rīcībā esošo informāciju, uzņēmumam tika piemērots naudas soda samazinājumu par 1,5 %. Tāpat ar SIA “VELVE” tika panākts izlīgums par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumam piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10 %. Savukārt SIA “RBSSKALS Būvvadība” ir pieteikta maksātnespēja, tāpēc lēmums par naudas sodu netika pieņemts.
Karteļa dalībnieki un tiem piemēroti naudas sodi procentos no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma un absolūtos skaitļos (eiro):
| Lietas dalībnieks | Naudas soda apmērs (%) no uzņēmuma apgrozījuma | Galīgais sods (EUR) |
| AS “LNK Industries” | 5,4 | 3 711 491,28 |
| SIA “LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS” | 5,3 | 3 329 579,41 |
| SIA “MERKS” | 5,4 | 2 688 950,79 |
| SIA “VELVE” | 4,6 | 2 421 419,39 |
| SIA “ARČERS” | 5,4 | 1 998 412,02 |
| SIA “ABORA” | 5,4 | 1 115 910,00 |
| SIA “RERE BŪVE” | 5,2 | 711 050,34 |
| SIA “SKONTO BŪVE” | 6,1 | 746 720,15 |
| SIA “RE & RE” | 6,1 | 170 635,91 |
Pasūtītājs kā pārkāpuma veicinātājs vai atbalstītājs
Publiskā iepirkuma procedūras mērķis ir nodrošināt valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu, pretendentu vai kandidātu sāncensības rezultātā saņemot labāko piedāvājumu, ko nodrošina pretendentu vai kandidātu brīva konkurence. Tā ietvaros būtiska nozīme piešķirama ne tikai pretendentu neatkarīgai konkurencei, bet arī pasūtītāja lomai, nodrošinot vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pretendentiem un attiecīgi to iesniegtajiem piedāvājumiem.
KP prakse liecina, ka karteļa īstenošanā bieži vien vainojami ne tikai pretendenti, bet noteikta loma ir arī pasūtītājiem vai pasūtītāju pārstāvjiem, kuri ir bijuši ieinteresēti, lai iepirkums noslēgtos tiem izdevīgā veidā. Lai novērtētu pasūtītāja lomu, katrā konkrētā gadījumā tiek veikts pasūtītāja rīcības izvērtējums ar mērķi konstatēt, vai pasūtītājs ir bijis aktīvs karteļa veicinātājs (facilitator4), kā tas tika konstatēts, piemēram, “Rīgas Satiksmes Nano ūdens” lietā5. Tāpat pasūtītājs var veicināt pārkāpumu savas kompetences trūkuma dēļ. Tāda situācija bija, piemēram, “Gaismas, skaņas, video sistēmas iepirkumu” lietā6, kur pasūtītājs nespēja patstāvīgi sastādīt nepieciešamo tehnisko specifikāciju, tāpēc ļāva to izstrādāt pretendentam, kas attiecīgi uzskatīja, ka iepirkums ir nopelnīts un tādējādi lūdza pārējiem konkurentiem tajā nepiedalīties. Pasūtītājs var veicināt karteli arī ar savu bezdarbību, ilgstoši ignorējot faktu, ka tā izsludinātajos iepirkumos tiek iesniegti neloģiski un kartelizēti piedāvājumi, bet tajā pašā laikā neziņojot par to KP. Vienlaikus par pasūtītāja ieinteresētību noteiktā iepirkuma rezultātā var liecināt fakts, ka pasūtītāja pārstāvjiem pastāv cieši kontakti ar atsevišķiem iepirkuma dalībniekiem. Šāda situācija bija “Energobūvnieku kartelī”7, kur KP lēmumā sniedza šiem apstākļiem savu novērtējumu. Pat ja pasūtītāja rīcībā ir saskatāma atbildība karteļa īstenošanā, tas nekādā veidā neizslēdz pašu pretendentu atbildību par dalību pārkāpumā. To atzinusi arī Augstākā tiesa2015. gada spriedumā lietā Nr.SKA-642/2015, norādot, ka “šāds arguments nevar attaisnot lietas dalībnieku darbības, kas vērstas pret konkurenci, jo lietas dalībniekiem bija iespēja atteikties no prettiesiskās rīcības, informējot atbildīgās iestādes par pārkāpumiem konkursu rīkošanā”.
Pasūtītājs kā pārkāpuma veicinātājs vai atbalstītājs
Lai gan pasūtītājiem būtu jānodrošina efektīva konkurence iepirkumos, šajā “Būvnieku karteļa” lietā gūtie pierādījumi norāda uz aspektiem, kas iespējami liecina par pasūtītāju rīcību, kas vērsta pret brīvu un vienlīdzīgu konkurenci. Šie aspekti ir, piemēram, pasūtītāja ciešie kontakti ar lietas dalībniekiem, lietas dalībnieku spēja ietekmēt pasūtītāja autonomo funkciju, izstrādājot nolikuma prasības, pasūtītāja norādes par vēlamajiem iepirkuma pretendentiem, tostarp iespējamo uzvarētāju, kā arī pasūtītāja informētība par karteļa vienošanās tirgus dalībnieku vidū un manipulēšana ar šo informāciju un arī neziņošana par to KP.
Lietā gūtie pierādījumi liecina par pasūtītāja ciešajām un neformālajām saitēm ar būvniekiem. Kādā sarunā karteļa dalībnieks norāda, ka vismaz viens no armijas objektu iepirkumiem ir viņam “apsolīts” no pasūtītāja puses. Karteļa dalībnieks atstāsta divām citām personām savu sarunu ar pasūtītāja pārstāvi, kurš apsolījis, ka “Tūlīt nāks armijā lielās naudas. (..), mēs tevi neaizmirsīsim”.
1. Sk. https://pvs.iub.gov.lv/show/492031 ↩
2. Lietas dalībnieku kopējā tirgus daļa visā būvniecības pakalpojumu tirgū laika periodā no 2015. gada līdz 2019. gadam ir diapazonā no 4 – 6 %, savukārt ēku būvniecības un citur neklasificētu inženierbūvniecības tirgū šī tirgus daļa laika periodā no 2015. gada līdz 2019. gadam ir ne mazāka par 16 %. Lietas dalībnieku kopējais sniegto būvniecības pakalpojumu apjoms laika periodā no 2015. gada līdz 2019. gadam pārsniedz 40 milj. eiro gadā, kas ir diapazonā no 215 314 816 eiro – 443 032 403 eiro.↩
3. Skat. Ministru kabineta 29.03.2016. noteikumiem Nr. 179 „Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.1 pantā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem”↩
4. Termins “Facilitator”- karteļa atbalstītājs, tātad persona/uzņēmums/asociācija, kas aktīvi atbalsta karteli, piemēram, nodot informāciju karteļa dalībniekiem vai piedāvā savas telpas, vai darbojas kā mediators starp karteļu dalībniekiem. Šobrīd šis jautājums būtiski ir izvērtēts AC Treuhand (C-194/14P) lietā, kur tiesa ir skaidri pateikusi, ka “facilitatoru” var sodīt, piemērojot naudas sodu. ↩
5. Sk. KP 12.04.2019. lēmums lietā Nr. E02-11, https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/V_RS%20nano_12%2004%202019.pdf↩
6. Sk. KP 30.03.2017. Lēmumu lietā Nr. E02-7, https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/OueDi1LYqp.pdf↩
7. Sk. KP 17.06.2013. lēmumu lietā Nr. E02-31, https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/D7nHesSxI9.pdf↩