Latvijā būvniecības nozari ir jāpadara caurskatāmāku, bet regulējums nedrīkst būt pārāk sarežģīts, intervijā aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
“Mēs, protams, turpināsim strādāt, lai padarītu būvniecības nozari caurskatāmāku. Ieviesīsim konkrētu nodokļu uzskaiti katrā objektā, lai būtu iespēja salīdzināt – ja tiek būvēti divi vienādi ofisi, tad var redzēt, vai tiek nomaksāti vienādā apjomā nodokļi. Arī Valsts ieņēmumu dienests varēs šos datus vērtēt. Tāpat jāpadara caurskatāmāki norēķini starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumiem, paredzot, ka lielāka atbildība ir tieši ģenerālbūvniekam. Tā šobrīd ir problēma,” sacīja Vitenbergs.
Viņš arī uzsvēra, ka darbs pie būvniecības regulējuma ir nepārtraukts, taču galvenais mērķis ir, ka nevar izstrādāt regulējumu pārāk sarežģītu, lai neciestu godīgie komersanti.
Tāpat Vitenbergs atzīmēja, ka būvniecības karteļa jautājums ir līdz šim nebijusi situācija. “Būtu jāuzslavē Konkurences padome, kura veikusi savu darbu un nav baidījusies atspoguļot to situāciju, kāda bijusi un par kuru ticis baumots un runāts, taču nekādas darbības līdz šim nebija veiktas. Tās ir arī ļoti smagas sekas, taču tas darīts, lai nākotnē nozare varētu strādāt caurskatāmāk un godīgos konkurences apstākļos. Karteļa dēļ mēs kā sabiedrība visi esam daudz cietuši, un, protams, ir sajūta, ka varējām uzbūvēt daudz vairāk un lētāk. Ir tikai loģiski, ka tālākie soļi ir jārisina procesa gaitā,” pauda ministrs.
Viņš piebilda, ka Ekonomikas ministrija kā par būvniecību atbildīgā ministrija saistībā ar būvniecībā konstatēto karteli sasauca darba grupu, pieaicinot visas ministrijas.
“Par spīti sarežģītajai situācijai, tika panākta vienošanās, ka esošajiem objektiem, kas ir karteļa sarakstā fiksēti, piemēro korekciju tikai pēc Konkurences padomes lēmuma spēkā stāšanās, tas ir, pēc tiesas. Un, lai netiktu apturēti būvniecības darbi objektos, kas jau ir uzsākti, no pašvaldību puses ir ieviesta korekcija, un, ja ir problēmas ar finanšu līdzekļiem, tad Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kasi paredzēs iespēju pašvaldībām saņemt aizdevumus nākamā gada budžeta projekta ietvaros. Tas darīts, lai netiktu pārtraukti iesāktie objekti un lai nebūtu situācijas, kad pēc tiesas lēmuma kādu no uzņēmumiem tomēr atzīst par nevainīgu, tādēļ ir atpakaļejoši soļi,” sacīja Vitenbergs.
Tāpat viņš norādīja, ja runā par situāciju, kad konkursā startē kāds no karteļa sarakstā esošajiem uzņēmumiem, darba grupa secināja, ka šobrīd nav normatīvās bāzes, ar kuras palīdzību pasūtītājam būtu jāizslēdz konkrētais uzņēmums. Šobrīd Saeimā trešajā lasījumā tiek gatavoti grozījumi Iepirkumu likumā, kuros jau tiek runāts par reputācijas lomu, lai izslēgtu kādu komersantu no konkursiem.
Konkurences padome 10 būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “Rere būve”, SIA “Re & Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, “LNK Industries” un SIA “Merks”. Tiesa “RBSSKALS būvvadība” patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Konkurences padomes atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.