Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā publiskos daļu no ziņojuma par būvniecības karteļa lietas ietekmi uz būvniecības projektiem un budžetu, aģentūru LETA informē EM pārstāvji.
EM sagatavoto ziņojumu Ministru kabinets uzklausīja 19.oktobra valdības sēdes slēgtajā daļā.
EM pārstāvji skaidro, ka ierobežotas pieejamības statuss šim dokumentam tika piešķirts pēc darba grupas, kas strādāja pie šī ziņojuma sagatavošanas, lēmuma, jo darba grupa analizēja Konkurences padomes (KP) lēmuma potenciālo ietekmi uz valsts budžetu.
Darba grupā bija pārstāvji no virknes ministrijām, KP norādīto iepirkumu pasūtītājiem, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī KP, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) augusta vidū uzdeva EM sadarbībā ar Finanšu, Tieslietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām izvērtēt būvnieku karteļa lietas lēmuma ietekmi uz esošajiem un plānotajiem būvniecības projektiem, kā arī valsts budžetu.
Ministrijām bija jāiesniedz izskatīšanai valdībā priekšlikumi par turpmāko rīcību.
Tāpat Kariņš uzdeva EM iesniegt izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par 2020.gada 11.februāra valdībā apstiprinātā rīcības plāna publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai izpildi.
LETA jau ziņoja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.
No Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70. Sarunas notikušas pirtī “Taureņi” un sanatorijā “Jūraslīcis”, Jūrmalā.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.
Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “Rere būve”, SIA “Re & Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, AS “LNK Industries” un SIA “Merks”. Tiesa “RBSSKALS būvvadība” patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ēka, Liepājas cietums, VEF kultūras pils, kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka estrāde, sociālās mājas Bolderājā, Rīgas Angļu ģimnāzija, citas izglītības iestādes un citas ēkas.