Iespējamie sadārdzinājumi būvniecības iepirkumos jācenšas novērst jau pirms iepirkuma izsludināšanas, trešdien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē sacīja pieaicinātie eksperti.
Būvniecības tāmju eksperts Ēvalds Jasāns, kurš vērtēja Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas, pauda viedokli, ka publiskajos iepirkumos jārod iespēja piesaistīt būvniecības tāmju inženieri, kas spēj atrast sadārdzinājumu. Tāpat šāds inženieris vēl pirms iepirkuma izsludināšanas spētu kontroltāmēs iekļaut ekonomiski pamatotas cenas.
“Runājot par Mežaparka estrādi, paudīšu savu subjektīvo viedokli – kādā brīdī tāmētājam ir ticis dots rīkojums mākslīgi paaugstināt kopējās izmaksas. Tas ir brutāls veids, kā paaugstina kopējo tāmi, dažās atsevišķās pozīcijās paaugstinot izmaksas,” sacīja Jasāns.
Viņaprāt, būvniecības tāmju inženierim ir jābūt iekļautam iepirkumu komisijās un jāaizstāv pasūtītāja intereses, kad būvprojekts vēl ir izstrādes stadijā.
Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička piekrita, ka pasūtītājs nav eksperts, lai spētu novērtēt neatbilstības un iespējamu negodprātību iepirkumu piedāvājumos un tāmēs.
“Tāpēc pirms iepirkuma izsludināšanas būtu jāveic sākotnējā tirgus izpēte, lai saprastu, cik kas maksā. Tāpat jāpiesaista speciālists, kas spēj novērtēt izmaksas ne tikai sākotnējā posmā, bet arī pretendentu iesniegto piedāvājumu izvērtēšanā,” sacīja Spička.
Savukārt Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš paskaidroja, ka normālas konkurences apstākļos tieši konkurencei jābūt tai, kas iepirkumā nodrošina izdevīgas cenas.
“Pasūtītāja kapacitāte vērtēt iepirkuma ekonomisko pusi ir diezgan vāja. Pasūtītājam jāspēj izvērtēt situācija un izlemt, ko darīt,” teica Lapiņš.
Tāpat, viņaprāt, būtu jāatrod līdzsvars starp komercnoslēpumu un publiskajām interesēm. Lapiņš pauda uzskatu, ka nav pamatoti tas, ka viss pretendentu iesniegtais piedāvājums ir komercnoslēpums. “Kāda noteikta daļa – jā, bet ne jau viss piedāvājums. Jāatrod līdzsvars un, iespējams, nepieciešamas kādas regulējuma izmaiņas,” sacīja Lapiņš.
Rīgas pilsētas izpilddirektora biroja pārstāvis Māris Knoks informēja komitejas deputātus, ka patlaban ar juristu palīdzību notiek iespējamās amatpersonu atbildības izvērtēšana atbilstoši Publisko līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas likumam, kas aizliedz iegādāties preces un pakalpojumus par paaugstinātu cenu.
“Pārkāpumi pasūtītāja pusē vēl nav konstatēti, bet to iespējamība tiek vērtēta. Iespējamos pārkāpumos kā attaisnojums nevar kalpot iespējamais iepirkumu komisijas kompetences trūkums. Ja atklāsies kādu amatpersonu pārkāpumi, pašvaldībai ir visas tiesības vērsties pret tiem civiltiesiskā vai krimināltiesiskā kārtībā,” sacīja Knojs.
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti šodien skatīja jautājumu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības sadārdzinājumu, saistībā ar tā dēvēto būvnieka karteļa lietu.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi iepriekš pasūtīja eksperta Jasāna ekspertīzi par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi. Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes – 17,5 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.
Veicot atsevišķu pozīciju pārbaudi, Jasāns atklājis, ka dažos gadījumos būvizstrādājumu izmaksas bijušas nepamatoti augstas.
Paredzēts, ka Rīgas domes komitejai tiks prezentēts būvniecības tāmju eksperta slēdziens par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmes sadārdzinājumiem, par kontroltāmju un faktisko izmaksu nesakritībām, kā arī par iespējamiem sadārdzinājumiem attiecībā uz darba samaksu.
Savukārt estrādes būvnieks “LNK Industries” izplatīja atklātu vēstuli, kurā aicina Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas deputātus rūpīgi un objektīvi izvērtēt sniegto informāciju, skaidrojot, kādus apstākļus nav ņēmis vērā minētais eksperts.
Uzņēmums norāda, ka tāmes analīzei pieaicinātais eksperts Jasāns ir “LNK Industries” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēls. Tāpat “LNK Industries” vēstulē uzsvērts, ka Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola (JKP) atrodas interešu konfliktā, iesaistoties jebkādu jautājumu risināšanā attiecībā uz “LNK Industries”, jo Ozolas vīrs Raimonds Ozols ir bijušais “LNK Industries” darbinieks, ar kuru tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības sakarā ar viņa nespēju pildīt uzticētos darba pienākumus.
Vēstulē uzsvērts, ka no vairāk nekā 3000 detalizētās tāmes pozīcijām Jasāns “nepamatotu sadārdzinājumu” ir saskatījis trīs atsevišķi apskatītās tāmes pozīcijās. Turklāt to kopēja vērtība ir aptuveni 2% no kopējās līguma cenas, uzsver “LNK Industries”.
LETA jau ziņoja, ka Konkurences padomes (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “Rere būve”, SIA “Re & Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, “LNK Industries” un SIA “Merks“. Tiesa “RBSSKALS būvvadība” patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Atbildēt