2012.gadā Rēzeknes pilsētas domes Iepirkumu nodaļa ir organizējusi 127 iepirkumus, kas ir lielākais rādītājs pēdējo triju gadu laikā. Mūsu pilsētā tiek aktīvi realizēti Eiropas struktūrfondu līdzfinansētie projekti, kā arī projekti Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas sadarbības programmas ietvaros.
Viens no lielākajiem un vērienīgākiem pēdējo gadu projektiem, kas tiek līdzfinansēts no Eiropas reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzekļiem, ir Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra (Latgales vēstniecības GORS) būvniecība, kura atklāšana notika maijā. Jāteic, ka Rēzekne ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā šobrīd no pašiem pamatiem tiek celta jauna koncertzāle. Tajā paredzētas telpas akustiskās koncertzāles muzikāli dramaturģisku uzvedumu, simfoniskas mūzikas, kamermūzikas un populāras mūzikas pasākumu, kā arī semināru un konferenču rīkošanai,tur būs arī kino, kafejnīca u. c. Projekta realizēšanai tiek ieguldīti vairāk nekā 11 miljoni latu, un finansējums galvenokārt nāk no ERAF.
2012.gada rudenī durvis vēra Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs/Carand’Ache, kurā paredzētas telpas skolēnu interešu izglītības centram, kokapstrādes, keramikas, restaurācijas, radošo industriju un vides dizaina darbnīcām. Šajā ēkā atrodas arī Tūrisma informācijas centrs. Projekta izmaksas bija 6,6 miljoni latu, un tā realizēšanai tika piesaistīti 85 procenti ERAF līdzekļu.
2012.gada 18.novembrī Rēzeknē tika atklāta gājēju iela, kura gar upes krastu savieno jaunos pilsētas objektus – iepriekš minēto Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru un koncertzāli.
Joprojām tiek turpināta Atbrīvošanas alejas (pilsētas galvenās ielas) rekonstrukcija, kuras pabeigšana plānota tuvākajā laikā. Šī projekta ietvaros tika atjaunoti divi pilsētas tilti: dzelzceļa viadukts un Rēzeknes upes kustības pārvads, pati iela tika paplašināta no divām braukšanas joslām uz četrām, būtiski modernizēta apgaismojuma sistēma un labiekārtota apkārtējā teritorija. Arī šim projektam no kopējām realizācijas izmaksām 85 procentus sedza ERAF.
Pēdējo gadu laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta ūdenssaimniecības un siltumapgādes attīstībai, proti, tiek rekonstruēti maģistrālie ūdensvadi un kanalizācijas tīkli, veidoti jauni tīkli, dzīvojamo māju pievadi, veikta piecu jauno sūkņu staciju būvniecība. Šie darbi dos iespēju izvairīties no cauruļvadu pārrāvumiem, vairs nesagādās pilsētas iedzīvotājiem problēmas ar pēkšņu ūdenspadeves zudumu. Projektu realizēšanu līdzfinansē Kohēzijas fonds.
2012.gada augustā Rēzeknes bērnu patversmes bērniem Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) finansējums deva iespēju nodrošināt divas vasaras darba un atpūtas nometnes, bet personām ar funkcionāliem traucējumiem – reitterapijas (terapijas metode, kurā izmanto speciāli trenētus zirgus) pakalpojumus.Izveidota un aprīkota mācību virtuve, kur bērni var mācīties pagatavot ēdienu un apgūt pašaprūpes iemaņas, atjaunots patversmes sporta un rotaļu laukums, kurš pielāgots arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Visas minētās aktivitātes pilnībā finansēja ESF.
Viens no gaidītākajiem un interesantākiem kultūras pasākumiem pavasara un vasaras sezonā ir rekonstruētā pilsētas Festivāla parka atklāšana, kur tiks uzstādītas skatītāju sēdvietas, ieklāts kaltais akmens uz celiņiem, pabeigta dīķa labiekārtošana un teritorijas apzaļumošana. Projekts tiek realizēts ar Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu.Pilsētā plānots turpināt arī ēku renovācijas un siltināšanas darbus.
Iepirkumu aktualitātes
Visu iepriekš minēto ir izdevies panākt ne tikai ar vadības iniciatīvu, attiecīgo speciālistu pašatdevi, veiksmīgu savstarpējo sadarbību, bet arī ar efektīvām iepirkumu procedūrām, kuru kvalitatīva plānošana, organizēšana un noslēgšana deva iespēju sākt šo vērienīgo projektu realizāciju.
Taču jāteic, ka iepirkumu procedūru veikšanas procesā un arī pēc tam domei nācies saskarties ar vairākām problēmām, kas var ietekmēt veiksmīgu projektu realizēšanas līdzfinansējuma apguvi. Lielākoties šīs problēmas saistītas ar iepirkumus uzraugošās iestādes, atbildīgo un sadarbības iestāžu (Finanšu ministrija, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Centrālā finanšu līgumu aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra u. c.) attieksmi un darbībām atzinumu sniegšanas un dokumentācijas pārbaudes procesos, kas izpaužas sekojoši.
Pirmkārt, 2007.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumi nr. 419 Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu nosaka par horizontālo politiku koordināciju atbildīgās institūcijas un kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un Eiropas Savienības fondu ieviešanu, tai skaitā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases pirmspārbaudi. Saskaņā ar šo noteikumu 32.punktu līdz iepirkuma līguma noslēgšanai atbildīgā iestāde, sadarbības iestāde vai Iepirkumu uzraudzības birojs veic šādas Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumu pirmspārbaudes (turpmāk – pirmspārbaudes): iepirkuma dokumentācijas pārbaudi un iepirkuma procedūras norises pārbaudi.
Noteikumu 39.punkts nosaka, ka, pamatojoties uz šo noteikumu 33. un 35.punktā minēto pārbaužu rezultātiem, atbildīgā iestāde, sadarbības iestāde vai Iepirkumu uzraudzības birojs piecu darbdienu laikā pēc pirmspārbaudes veikšanas sagatavo vienu no šajā punktā paredzētajiem atzinumiem, bet 40.punkts paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojs šo noteikumu 39.punktā minēto atzinumu triju darbdienu laikā pēc tā sagatavošanas nosūta attiecīgajai atbildīgajai iestādei vai sadarbības iestādei un finansējuma saņēmējam. Ja Iepirkumu uzraudzības biroja atzinums par lielā projekta iepirkumu ir ar iebildumiem vai negatīvs, triju darbdienu laikā pēc tā sagatavošanas minēto atzinumu nosūta arī vadošajai iestādei. Atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde šo noteikumu 39.punktā minēto atzinumu triju darbdienu laikā pēc tā sagatavošanas nosūta finansējuma saņēmējam. Jānorāda, ka minētie noteikumi neparedz atbildīgajām un sadarbības iestādēm atzinuma sniegšanas termiņu, kas bieži vien būtiski kavē iepirkuma norises procesu, taču paredz pasūtītājam pienākumu noteiktajā laikā novērst attiecīgos trūkumus, kas, domesprāt, nostāda pasūtītāju nevienlīdzīgā situācijā ar atbildīgajām sadarbības iestādēm un Iepirkumu uzraudzības biroju. Bieži vien atzinumi tiek sniegti pat vairāk nekā mēnesi pēc dokumentācijas nosūtīšanas attiecīgajai iestādei.
Protams, šajā gadījumā jāteic, ka tas, kas piešķir naudu, arī ir tiesīgs izvērtēt tās izlietošanas pareizību un spriest par attiecīgām soda sankcijām (piemēram, finanšu korekcijām), un šo iestāžu lēmums nav apšaubāms. Tiesa gan, pasūtītājs ir tiesīgs paust savus argumentus un pamatojumus, taču visbiežāk iestādes lēmums paliek nemainīgs. Savukārt, ja pastāv tāda attieksme atzinumu sniegšanas un pārbaužu procesos, tad kādēļ gadījumos, kad pasūtītājs maksā izpildītajam no sava budžeta līdzekļiem un, piemēram, līguma nosacījumos nostāda sevi labākā stāvoklī nekā izpildītāju, iepirkumus uzraugošā iestāde uzsāk debates par vienlīdzības principa ievērošanu. Šādā gadījumā rodas iespaids, ka vienlīdzības princips tomēr neattiecas uz visiem vienādi… Ņemot vērā minēto, nepieciešams izvērtēt, vai attiecīgajām iestādēm nebūtu paredzams maksimālais termiņš atzinumu sniegšanai ārējo normatīvo aktu ietvaros un vai nevajadzētu pasūtītajiem paredzēt tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt šo iestāžu sniegtos atzinumus, jo to nepamatotība var apdraudēt ne tikai pašvaldību, bet arī valsts budžetu.
Otrkārt, būtiskas problēmas sagādā tas, kabieži vien dažādu atbildīgo, sadarbības iestāžu un Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumi atšķiras, proti, vienas iestādes ietvaros iepirkuma dokumentācija tika akceptēta kā atbilstoša, bet citā iepirkuma procedūrā citas iestādes atzinums ir atšķirīgs. Tādējādi jāsecina, ka iestāžu starpā pastāv zināmas sadarbības koordinēšanas un viedokļu saskaņošanas problēmas, un rezultātā cietējs ir finansējuma saņēmējs, jo šādas nesaskaņotas darbības rada būtisku papildu administratīvo slogu pasūtītājam, proti, liela darba laika daļa tiek aizņemta ar iepriekš jau saskaņotu (no citas iestādes puses) nolikumu pārstrādi atbilstoši jaunajam atzinumam. Pēdējā laika spilgts piemērs, ar ko nācās saskarties domei, ir atšķirīgais Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) un Centrālās finanšu līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) viedoklis par to, kas pasūtītājam būtu jādara gadījumos, ja divu vai vairāku pretendentu piedāvājumi ir vienādi cenas vai saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanas rezultātā. VRAA norādīja, ka pasūtītājs varētu izvēlēties pretendentu, kura sociālā nodokļa iemaksas uz vienu darbinieku pēdējo triju mēnešu laikā ir bijušas lielākas. Dome šo viedokli ieviesa nolikumā, taču cita iepirkuma ietvaros CFLA pauda pretēju viedokli, proti, ka pasūtītajam jāietver Publisko iepirkumu likumā paredzētā norma par pretendenta izvēli, kas nodarbina noteiktu skaitu ieslodzīto…Šāda situācija ir nepieļaujama un absurda! Starp iestādēm ir jābūt vienotam viedoklim vai arī normatīvajos aktos jāparedz tikai viena iestāde, kas ir tiesīga sniegt atzinumus un veikt pārbaudes. Turklāt gadās arī līdzīgas situācijas vienā iepirkumā, kad pārbaudes tiek veiktas vairākas reizes. Pasūtītājs nevar būt atbildīgs par dažādiem atzinumiem, proti, viena iestāde sniedz pozitīvu atzinumu, bet vēlākās pārbaudes laikā tiek izteikti iebildumi.Pie atbildības būtu jāsauc tā iestāde, kas sniegusi pozitīvo atzinumu, kas būtu loģiski un pamatoti. Jāņem vērā, ka arī pašam pasūtītājam var atšķirties viedoklis, jo, cik speciālistu, tik viedokļu. Tādējādi, manuprāt, lai šādas problēmas tiktu novērstas, ir iespējami ātrāk jāsamazina atbildīgo un sadarbības iestāžu skaits, kas veic attiecīgas pārbaudes.
Treškārt, pastāv arī problēmas, ka atbildīgo vai sadarbības iestāžu speciālisti pilnā apmērā neizprot iepirkuma būtību un specifiku (piemēram, būvdarbu iepirkumi, projektēšanas iepirkumi u.tml.)un rodas absurdas situācijas pārbaužu procesā, kas rada neattiecināmo izmaksu risku finansējuma saņēmējam. Piemēram, iepirkuma līguma ietvaros tiek paredzēta finanšu rezerve (būvdarbiem) un tās izmantošanas kārtība, taču, kad projekts jau realizēts, sākās debates par to, vai pasūtītājs, stājoties spēkā priekšnosacījumam par finanšu rezerves izmantošanu, maz bija tiesīgs to izmantot. Oficiālos paskaidrojumu pieprasījumos pat tiek izteikts viedoklis, ka pasūtītājam bija jāveic vēl viena iepirkuma procedūra, jo finanšu rezerves apmērs pārsniedz Ls 10 000 (bez PVN), taču netiek pievērsta uzmanība tam, ka šī finanšu rezerve jau tika ietverta kopējā līgumcenā un bija paredzēta pašas iepirkumu procedūras ietvaros (dokumentācijā).Tādējādi iestādes tikai rada papildus administratīvo un psiholoģisko slogu citas iestādes speciālistiem un kavē svarīgāko jautājumu risināšanas procesu.
Latvijas Pašvaldību savienība ir organizējusi vairākas diskusiju sanāksmes ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Centrālās finanšu līgumu aģentūras un Finanšu ministrijas pārstāvjiem par problēmām, kas skar iepirkumu procedūras dokumentu pārbaudes un iepirkuma norises pārbaudes. Tika konstatēts, ka visas pašvaldības ir saskārušās ar šajā rakstā minētajām problēmām, savukārt, attiecīgo iestāžu pārstāvji nespēja sniegt racionālu skaidrojumu par šo problēmu cēloņiem, nedz arī paust viedokli par iespējamiem šo problēmu risinājuma variantiem, kas apmierinātu visas puses. Būtībā tika saņemtas ļoti vispārīgas atbildes, aizbildinoties ar to, ka nevar sniegt skaidrojumu situācijai, ja neredz konkrētu dokumentāciju.
Visbeidzot, jāteic, ka saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja apkopoto statistiku par iepriekšējiem gadiem ir arī diezgan liels nepamatotu pretendentu sūdzību skaits, tāpēc būtu apsverams jautājums par valsts nodevas iekasēšanu sūdzības iesniegšanas gadījumā. Ja pretendenta sūdzība tiek atzīta par nepamatotu, valsts nodeva pretendentam nav atgriežama.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, tomēr vēlos akcentēt, ka šī raksta mērķis nebūt nav kritika, bet gan aicinājums iedziļināties pastāvošo problēmu būtībā un rast kopīgus priekšlikumus to novēršanai, kas ļautu padarīt valsts iestāžu darbību, sadarbību un līdzfinansējuma apguvi efektīvāku, novēršot iespējamos draudus valsts budžetam.
TEKSTS: Rēzeknes pilsētas domes Iepirkumu nodaļas vadītāja, SIA Austrumlatvijas koncertzāle Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, Mg.iur. ĒRIKA LAZAREVA
Atbildēt