Siguldas novada domē nav Iepirkumu nodaļas, bet ir Iepirkumu komisija, kurā katrs, būdams citas nozares speciālists, jūtas līdzatbildīgs par iepirkumu procesu. Šķiet, ka komanda ir sastrādājusies, cits citu papildina un zina, ka kopā var paveikt daudz vairāk nekā katrs atsevišķi. Tāpēc sarunā piedalās ne tikai domes izpilddirektore INESE ZĪLE, bet arī Attīstības pārvaldes vadītāja INGA ZĀLĪTE, iepirkumu speciāliste, juriste INGUNA ABZALONE un Īpašuma nodaļas vadītājs DIDZIS SKRODELIS.
– Kuri projekti šobrīd Siguldā ir tie svarīgākie?
Inga Zālīte: – Pagājušā gadā noslēdzās vairāki vērienīgi ES fondu finansēti projekti – Dzelzceļa stacijas ēkas un stacijas laukuma rekonstrukcija, Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai, Velotūrisma maršruta izstrāde un veloceliņa izbūve Siguldā. Visapjomīgākais un unikālākais projekts pašlaik ir Tūrismam piemērotas vides izveidošana Viru (Igaunija), Siguldas (Latvija), Sanktpēterburgas (Krievija) pārrobežu reģionos, kura ietvaros tiek izveidota distanču slēpošanas trase ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī iegādāta sniega tehnika trases uzturēšanai Sporta un aktīvās atpūtas centram Laurenčos. Šis ir viens no retajiem šāda veida projektiem pasaulē ar iebūvētu aukstuma iekārtu sniega seguma saglabāšanai, kas ļauj pagarināt slēpošanas sezonu.
Didzis Skrodelis: – To plānots nodot ekspluatācijā jau šoruden. Tas ir unikāls projekts gan no projektēšanas, gan celtniecības, gan ekspluatācijas viedokļa, jo pieredze pasaulē ir minimāla. Tuvākā šāda veida trase ir pieejama Somijā. Projektētāji labi tika galā ar uzdevumu. Cerams, ka celtniekiem arī izdosies izpildīt līguma saistības.
– Vai Siguldas novadā projektētāji ar celtniekiem sadarbojas veiksmīgi?
Inese Zīle: – Pieredze ir dažāda. Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas un laukuma rekonstrukcijas projekts bija vizuāli pievilcīgs, bet sarežģīts. Kā tas mēdz būt daudzos rekonstrukcijas projektos, visi izstrādātā tehniskā projekta tehniskie risinājumi nebija paredzami un pilnīgi. Pēc tehniskā projekta izstrādes tika rīkots atklāts konkurss par būvdarbiem. Konkursā uzvarēja un celtniecības darbus veica profesionāla firma YIT Celtniecība, kura lieliski tika galā ar tehniskā projekta īstenošanu, paši piedāvājot tehniskos risinājumus atsevišķām tehniskā projekta sadaļām.
Ne velti martā, kad tika godināti konkursa Gada būzinženieris Latvijā 2012 laureāti, starp tiem nominācijā Gada būvdarbu vadītājs 3. vietu ieguva Oļegs Bogdanovs no YIT Celtniecības par Siguldas stacijas un laukuma rekonstrukciju. Te jāpiebilst, ka nominācijā Gada jaunais speciālists 2. vietu ieguva Jānis Keiselis no uzņēmuma Siguldas Būvmeistars par ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu.
Didzis Skrodelis: – Lai projektētāju un celtnieku sadarbība būtu veiksmīga, tehniskajām prasībām jābūt ļoti precīzi formulētām. Tehnisko specifikāciju, darba uzdevuma, plānošanas arhitektūras uzdevuma un tehnisko prasību sagatavošana un izstrāde prasa milzīgu darbu no pašvaldību speciālistu puses.
– Vai gatavojot iepirkumu dokumentāciju, tiek piesaistīti nozaru speciālisti un eksperti?
Inese Zīle: – Jā, lai nebūtu domstarpību, mums ir prakse iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā un izstrādē iesaistīt visas atbildīgās un ieinteresētās personas, lai kopīgiem spēkiem panāktu labāko risinājumu.
Inguna Abzalone: – Ne visiem iepirkumiem nepieciešams piesaistīt vairākus pašvaldības speciālistus un ekspertus, taču, piemēram, gatavojot un izstrādājot iepirkuma dokumentāciju pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai, veidojām komandu, kura sagatavoja iepirkuma dokumentāciju, pēc kuras tika realizēts iepirkums.
Didzis Skrodelis: – Neviens labāk par iestādes vadītāju nezina, kādi tehniskie un praktiskie risinājumi ir vispiemērotākie konkrētajā iestādē, tāpēc aicinām iestādes pārstāvjus uz visām sapulcēm – jau no idejas apspriešanas brīža. Tādējādi mēs spējam labot un novērst daudzas sīkas nianses, kas vēlāk, ekspluatējot konkrēto iestādi, atvieglo ikdienu.
– Lai iepirkums būtu veiksmīgs, jūs jau sākotnēji visus padarāt līdzatbildīgus – manuprāt, tas ir pareizi, jo arī blusas parasti mēdz meklēt svešā kažokā, nevis savā. Kā jums veicas ar termiņu ievērošanu?
Inga Zālīte: – ES fondu projektu realizācijas termiņi ir stingri noteikti, atkāpes nav pieļaujamas, līdz ar to visam jābūt precīzi saplānotam.
Didzis Skrodelis: – Mūsu ierosinājums būtu samazināt pārsūdzības laiku, kas šobrīd ir 11 dienas. Pilnībā pietiktu ar piecām dienām, jo, ja kāds no pretendentiem vēlas iesniegt sūdzību, viņš to arī iesniegs.
– Vai viegli tiekat vaļā no šaubīgiem pretendentiem, kas mēdz piedalīties iepirkumos kā loterijā un piedāvāt neadekvāti zemu cenu?
Inese Zīle: – Ir pretendenti, kuri neierodas uz ieinteresēto personu sanāksmēm un objekta apskati, bet iesniedz piedāvājumus ar nesamērīgi zemām cenām. Iepirkumu komisijas darbs ir piedāvājumu sīka un pamatīga izpēte. Mums sākotnēji jāizstrādā iepirkuma dokumentācija ar kvalitātes kritērijiem un citām prasībām, un tad jāizvērtē pretendentu piedāvājumi pēc piedāvātās cenas. Attīstības pārvaldes Īpašumu nodaļas atbildīgie darbinieki izskata Tehniskos piedāvājumus un tāmes, tāmēm iet cauri pa pozīcijām un mēģina identificēt, tieši kur cena ir nepamatoti zema, pēc tam Iepirkumu komisija attiecīgajam pretendentam uzdod precizējošus jautājumus par konstatētajiem faktiem, lai pārliecinātos par pretendentu spējām un godaprātu. Gadās, ka pēc mūsu konstatētajiem faktiem pretendenti nespēj pamatot savu zemo cenu un nespēj atbildēt uz jautājumiem, un līdz ar to paši atsakās no savas iesniegtās līgumcenas, šogad tā notika jau divreiz.
Didzis Skrodelis: – Esam konstatējuši, ka daži pretendenti, kas piedalās konkursos, pat nav iepazinušies ar iepirkuma tehnisko specifikāciju. Pieredze rāda, ka šādiem pretendentiem nevaram uzticēties, jo tie, visticamāk, nevarēs izpildīt līguma saistības. Kad to konstatēsim, vairs nebūs laika izsludināt jaunu konkursu, jo pasūtītājs diemžēl nevar ņemt nākamo pretendentu ar zemāko cenas piedāvājumu – Publisko iepirkumu likums to neparedz!
– Vai negodprātīgo firmu saraksts, ja tāds tiktu izveidots, ļautu strādāt raitāk?
Didzis Skrodelis: – Domāju, ka šādu sarakstu nav iespējams izveidot, jo katrs iepirkums ir īpašs – vienā iepirkumā pretendents ir godprātīgs, nākamajā – ne visai. Katram uzņēmumam var iestāties krīze.
Inese Zīle: – Ar kvalitatīvi sagatavotu iepirkumu dokumentāciju nav jābaidās no negodprātīgiem pretendentiem. Primārais ir iepirkuma nolikums un tajā noteiktās prasības. Mums pašiem, Iepirkumu komisijai, pasludinot kādu pretendentu par uzvarētāju, ir jābūt pārliecinātiem, ka konkrētais pretendents varēs iepirkumu realizēt kvalitatīvi.
– Vai nav tā, ka pašvaldības dod iepirkumus realizēt saviem draugiem vai paziņām?
Inese Zīle: – Tas ir mīts! Mēs uzstādām savas prasības, un nav svarīgi, no kuras administratīvās teritorijas būs uzvarētājs. Galvenais, lai viņš spēj kvalitatīvi izpildīt līguma saistības un tiktu sasniegts mērķis.
– Kādas vēl ir problēmas būvniecību iepirkumos?
Didzis Skrodelis: – Problēma ir tāda, ka uz būvniecības iepirkumiem piesakās ļoti maz pretendentu. Ja pieteiksies viens pretendents ar labu piedāvājumu, viņš to nevarēs veikt, jo būs iesniegts vienīgais piedāvājums un konkurss būs jāpārtrauc. Latvijā no 2004. līdz 2008. gadam uz katru konkursu pieteicās aptuveni 20–30 firmas, bet tagad tā vairs nav, jo daudzi celtnieki un būvinženieri ir pametuši Latviju. Uz distanču slēpošanas trases izbūves konkursu Laurenčos, kur finansējums tiek piešķirts no ES fonda struktūrlīdzekļiem, pieteicās tikai divas firmas.
Ja konkursam pieteiktos tikai viens pretendents, distanču slēpošanas trasi neuzbūvētu tikai tāpēc, ka iesniegts viens piedāvājums un konkurss jāpārtrauc. Jautājums likumdevējiem – kāpēc ir šāda dīvaina likuma norma?
Inga Zālīte: – ES finansētie projekti tiek auditēti ļoti pamatīgi. Mums kā projekta realizētājiem ir svarīgi ne tikai laikā realizēt pašu projektu, bet arī ātri saņemt piešķirto ES līdzfinansējumu. Tas notiek tikai pēc pilna audita veikšanas un starpniekiestādes pozitīva lēmuma saņemšanas. Līdz ar to esam atkarīgi no starpniekiestādes operatīvas rīcības, kas reizēm tāda nav.
– Vai šobrīd tēmējat uz kādu konkrētu iestādi?
Inga Zālīte: – LIAA jau gadu nevar tikt galā ar divu mūsu projektu atskaišu izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu!
Inese Zīle: – Piekrītu, ka sistēma darbojas smagnēji, liekas, ka bieži vien kāds ir pārpratis vai paņēmis par stingru ES prasības attiecībā uz Latviju.
Didzis Skrodelis: – Dažbrīd projektos par ES fondu līdzekļiem galvenais uzsvars tiek likts tikai uz iepirkuma procesu, un ir pazudis mērķis. Gadās, ka pēc gada atnāk attiecīgā projekta kontrolētājs un paziņo, ka veloceliņa izbūvē bruģītis kaut kur ir ielikts nepareizi! Bet pirms bruģīša ielikšanas, taču vairākas iestādes kontrolēja iepirkuma procesu (tehniskā projekta izstrādi, pašu veloceliņa izbūvi un tā atbilstību iepirkuma dokumentiem)! Rodas iespaids, ka attiecīgā projekta kontrole ir pārvērtusies par iepirkuma procesa kontroli un mērķi projekta sasniegšanai ir zuduši. Ja attiecīgā projekta kontrolierim brauktu līdzi kāds speciālists no Būvinženieru savienības, tad saruna virzītos produktīvāk, jo man grūti ar grāmatvedi vai juristu komunicēt par būvniecības lietām.
– Labi, parunāsim par cita veida iepirkumiem! Vai spējat izkontrolēt ēdināšanas iepirkumus?
Inese Zīle: – Siguldas novadā ir piecas skolas un seši bērnudārzi. Iepirkumā par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Siguldas pilsētas izglītības iestādēs uzvarēja lietuviešu firma Kretingos maistas. Šai firmai ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma atbilstoši starptautiskā standarta ISO prasībām. Sākotnēji mums negāja viegli – saucām uz skolām Pārtikas veterināro dienestu (PVD), lai viņi kontrolē ēdināšanas pakalpojuma procesu, bet tagad rit jau trešais gads, kad gan PVD, gan mēs paši ar Siguldas pilsētas skolēnu ēdinātājiem esam apmierināti.
Nākotnē plānojam veikt iepirkumu bērnudārziem par pārtikas produktu grupām, iepazīstoties ar citu pašvaldību praksi. Šķiet, ka tas būtu vispareizākais risinājums.
– Kā Siguldā sokas ar mācību grāmatu un darba burtnīcu iepirkumiem?
Inese Zīle: – No pašvaldības puses netiks veikts iepirkums. Mācību grāmatas un darba burtnīcas iegādājas katra izglītības iestāde atsevišķi un summas nav tādas, lai veiktu iepirkumus. Tāpat arī katra skola patstāvīgi nosaka, tieši kādas grāmatas un darba burtnīcas iegādāsies – atbilstoši savām izglītības programmām un skolā apstiprinātajam mācību līdzekļu sarakstam.
Līdzekļus mācību grāmatu iegādei piešķir valsts – 2013. gadā šī summa ir Ls 6,26 uz skolēnu, bet 2012. gadā tie bija tikai Ls 3,58 uz skolēnu. Nauda mācību grāmatu iegādei tiek piešķirta arī no pašvaldības – skolu budžetos.
Šobrīd tiek veikti aprēķini, lai noteiktu, cik liela summa vēl būtu nepieciešama no pašvaldības budžeta, lai novada skolas 2013. gada 1. septembrī būtu pilnībā nodrošinātas ar mācību grāmatām.
Lēmumu par darba burtnīcām skolas pieņem patstāvīgi. Skolu administrācija ir informēta par to, ka darba burtnīcu nepieciešamība jāizvērtē metodiskajās komisijās. Ja darba burtnīcas ir nepieciešamas, tās jāiegādājas skolai. Vislielākās problēmas skolas te saskata ar angļu valodu. Bet Latvijas skolām tiek piedāvāta Zviedrijas skolu pieredze, kur skolēni izmanto darba burtnīcu (kas angļu valodā faktiski ir grāmata), bet atbildes raksta kladē.
– Siguldu mēdz dēvēt par Latvijas ziemas galvaspilsētu. Vai nākotnē plānojat vēl kādu lielu projektu bez Laurenču slēpošanas trases?
Inese Zīle: – Viens no plānotajiem pašvaldības investīciju projektiem, piesaistot finansējumu, ir sporta kompleksa būvniecība ar skrejceliņiem, smagatlētikas un fitnesa sektoru, baseinu un sporta spēļu zāli, kuru var sadalīt divās daļās, radot iespēju pilnveidot esošās sportiskās aktivitātes. Projekta virzībai jau 2011. gadā Siguldas novada pašvaldība izstrādāja Siguldas sporta kompleksa koncepciju un biznesa plānu, kas tika iesniegts Latvijas Olimpiskajai komitejai un tālāk Izglītības un zinātnes ministrijai finansējuma pieprasījumam. Tika saņemti pozitīvi vērtējumi projekta realizācijai, bet finansējums šobrīd ir piešķirts tikai bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukcijai. Sporta kompleksa projekta realizācijai valdība finanšu līdzekļus šobrīd nav piešķīrusi.
Ja valdība neradīs iespēju atbalstīt šo projektu, pašvaldība to nākotnē mēģinās realizēt pati, bet diez vai sporta komplekss tiks būvēts tik apjomīgs, lai tajā varētu trenēties ārvalstu sportisti, kuri šeit uzturoties ienes Latvijai finanšu līdzekļus, un mūsu sportisti, kas izcīna medaļas Latvijai. Ja Siguldas novada pašvaldība realizēs savu ieceri, tad sporta komplekss tiks būvēts Siguldas novada iedzīvotāju vajadzībām.
Mūsu pašvaldības mērķis ir katru latu Siguldas novada budžetā izlietot tā, lai tas nestu vislielāko iespējamo labumu novadniekiem.
Atbildēt