Robotika sen vairs nav vīriešu izklaide, bet gan dzīves nepieciešamība visdažādākajās nozarēs, turklāt, kā daudzas citas zinātnes, tā kļūst starpdisciplināra, sapludinot un apvienojot sevī dažādas funkcijas un risinājumus. Līdz ar ražošanas apjomu pieaugumu un darba roku trūkumu, pieaug arī pieprasījums pēc industriālajiem robotiem un automātikas procesiem. Kā no studentu robotikas konkursiem var nokļūt līdz iepirkumu konkursiem, un kāda ir viedās rūpniecības nākotne, žurnālam “Iepirkumi” stāsta EDGARS GRĪNBERGS, SIA Techvitas prokūrists.
No studentiem līdz iepirkumiem
Uzņēmums Techvitas darbību Latvijā uzsāka 2014. gadā kā Lietuvas uzņēmuma UAB Techvitas reģionālais pārstāvis. Mērķis ienākot Latvijas tirgū bija piedāvāt produkciju, kas Latvijas tirgū ir populāra, bet nav pārstāvēta, piemēram, Bosch Rexroth industriālos risinājumus. “Latvijā esam viens no 5 uzņēmumiem, kas piedāvā šādus industriālos risinājumus, taču mēs atšķiramies ar to, ka mūsu rīcībā ir inženieri – varam ne vien konsultēt par piemērotāko risinājumu izvēli un tos pārdot, bet arī palīdzēt risināt problēmas, nodrošinot gan servisu, gan tehnisko atbalstu,” stāsta Edgars Grīnbergs: “Mēs arī atšķiramies ar to, ka paši ejam pie potenciālajiem klientiem. Mūsu konkurenti strādā kā Latvenergo un gaida, kad kāds pie viņiem atnāks. Mēs aktīvi strādājam paši, kā arī apkalpojam tos klientus, kuri paši ir vērsušies pie ražotāja, piemēram, tas pats Bosch Rexroth, jo esam tā industriālās daļas pārstāvji Latvijā”. Uzņēmums nav iekārtu tirgotājs, bet gan piedāvā un komplektē dažādas iekārtu daļas, kas ļauj veidot programmējamas, automātiskas un savietojamas sistēmas dažādu funkciju veikšanai. Techvitas arī regulāri organizē informatīvus seminārus, kuros aicināti piedalīties gan uzņēmumu pārstāvji (inženieri, mehāniķi, ražošanas vadītāji), gan universitāšu un institūtu pārstāvji un pasniedzēji. Pasākumos parasti piedalās ārvalstu speciālisti, kas stāsta par nozares jaunumiem un dod iespēju interesentiem izmēģināt dažādas iekārtas un risinājumus. Tāpat šie pasākumi kalpo par tādu kā sadarbības platformu starp uzņēmējdarbības, un universitāšu un institūtu pārstāvjiem. E.Grīnbergs skaidro, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide ir maza un šajā šaurajā nozarē visi viens otru zina un nav tik daudz konkurenti, cik vairāk – sadarbības partneri. Ja kāds no uzņēmumiem ir atrisinājis problēmu, tad labprāt dalās risinājumā ar citiem.
SIA Techvitas līdz iepirkumiem nonāca pateicoties studentu sacensībām. Uzņēmuma sadarbības partneris Aventics (bijušais Bosch Rexroth Pneumatics) finansē studentu attīstības projektu – pneimobiļu sacensības, kuras līdz ar ienākšanu Latvijas tirgū sāka popularizēt Techvitas sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Rīgas tehnisko universitāti. “Tās ir ļoti aizraujošas sacensības, kurās piedalās vairākas grupas studentu, kuri pasniedzēja vadībā konstruē pneimobiļus, ko darbina ar saspiestu gaisu. Sacensībās ar uzkonstruētajiem braucamrīkiem tiek veiktas dažādas disciplīnas: slaloms, maksimālais ātrums, dragreiss u.c. Žūrija vērtē izveidotās konstrukcijas un nosaka uzvarētāju katrā distancē, savukārt augstskolas studentiem šos izstrādātos modeļus parasti ieskaita kā kursa vai bakalaura darbus. Šis projekts nekādu tiešu labumu nevienam no uzņēmumiem nenes, tas ir kā ieguldījums nākotnes inženieru attīstībā, jo konkursa ietvaros ļauj jauniešiem apgūt jaunākās tehnoloģijas un attīstīt inženiera domāšanu, kas mums, savukārt, ļauj vēlāk piesaistīt jau zinošus speciālistus,” aizrautīgi skaidro E.Grīnbergs. Dalība šajās sacensībās un izstādē Tech Industry bijis atspēriena punkts pirmajiem iepirkumiem, kuros startējis uzņēmums.Tādējādi netiešā veidā sacensības bijušas lieliska reklāma uzņēmuma piedāvātajiem risinājumiem.
Kā “iepirkt” kolaboratīvo robotu?
Pirmais iepirkums, ar kuru saskārās Techvitas, sekoja pavisam drīz pēc uzņēmuma dalības izstādē Tech Industry, kur bija izstādīts neliels kolaboratīvais robots (tas veic konkrētas funkcijas tandēmā ar cilvēku, bet nav tam bīstams, jo robotam nav liela spēka un ātruma – tas nevar cilvēku savainot). “Šis ir nākotnes attīstības virziens ražošanā – kur roboti veiks visas primitīvas darbības, strādājot plecu pie pleca ar cilvēku, kas rūpēsies par sadaļām, kur nepieciešama augstāka intelekta iesaiste. Parasti industriālajā procesā roboti veic funkcijas, kas ir atkārtojamas un primitīvas, kam līdz ar rutīnas iestāšanos var zust precizitāte,” skaidro E.Grīnbergs. Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI) interesi par šādu robotu izrādīja jau izstādes Tech Industry laikā un pēcāk sazinājās ar Techvitas jau izstrādājot tehnisko specifikāciju. EDI bija nepieciešams robota galds ar sistēmu, lai attīstītu optiskās tehnoloģijas, ļaujot robotam atšķirt dažāda veida objektus un izvietot tos pa vietām. “Pēc tā, ko stāstīja EDI inženieri, sapratām, ka viņi meklē tieši kolaboratīvo robotu, kas būtu programmējams, lai ļautu studentiem un pētniekiem praktizēties tā programmēšanā uz dažādām funkcijām. Viņiem bija vīzija, kas viņiem nepieciešams, mēs piedāvājām konkrētus risinājumus, lai viņi sasniegtu vēlamo rezultātu,” par konsultēšanu tehniskās specifikācijas tapšanā stāsta uzņēmējs. Viņš uzsver, ka robots pats par sevi neko nedara, svarīgi ir nodefinēt, kādam tam būtu jābūt un kādiem parametriem jāatbilst, lai pasūtītājs saņemtu tieši vēlamo un varētu to izmantot plānotajam darbam. “Robots ir tikai roka, pat bez plaukstas, līdz ar to robots pats nevar ne pacelt, ne nolikt, ne redzēt. Nopirkt vienkārši robotu ir par maz – vajadzīga visa tā ekosistēma apkārt. Mēs EDI palīdzējām saprast, kāda viņu gadījumā nepieciešama komplektācija: kāds saspiestā gaisa kompresors, kāds vakuuma sūknis priekšmetu pārvietošanai utt., lai viņi varētu īstenot visas iecerētās darbības. Šajā gadījumā ir pavisam normāli, ka pasūtītājs aptaujā potenciālos pretendentus, ievācot informāciju, jo pirmkārt, viņi, lai arī cik zinoši, nevar pārzināt visu iekārtu iespējas, un, otrkārt, mums vēlāk ar tādām tehniskajām specifikācijām ir vienkāršāk strādāt, jo tajās ir minēti konkrēti parametri, ” tā E.Grīnbergs.
Vēlāk līdzīgu robotu iepirkumā iegādājās arī Transporta un sakaru institūts (TSI). E.Grīnbers slavē institūtu par tā zinošo personālu un profesionāli sagatavoto tehnisko specifikāciju: “To lasot bija absolūti skaidrs, ka viņi zina, kas viņiem nepieciešams – tas bija kolaboratīvais robots ar programmēšanu un mehānisko satvērēju, arī veiktspēja un jaudas bija skaidri norādītas. Mums atlika vien sagatavot piedāvājumu, sniegt prezentāciju un kad līgums bija noslēgts, sākās sadarbība.” Jautāts, kas ir Techvitas veiksmes atslēga un ļauj uzvarēt šādos sarežģītos iepirkumos, viņš min, ka pirmkārt, tā noteikti ir uzņēmuma sadarbība ar Universal Robots, kas ļauj piedāvāt produkciju mācību un zinātniskajām iestādēm par izdevīgākām cenām, kā arī fakts, ka viņu piedāvātie risinājumi paredz plašas programmēšanas iespējas pēc atvērtā koda principa. Šiem robotiem tas ir būtiski, jo universitātes un institūti, kas tos iegādājas, vēlas ar tiem maksimāli strādāt un pilnveidot paši, ļaujot papildināt zināšanas studentiem un topošajiem speciālistiem.
Ar iepirkumiem – darba pilnas rokas
Ar iepirkumiem SIA Techvitas nelielajā kolektīvā strādā visi darbinieki. Līdz šim tīri veiksmīgi tikuši galā arī bez Elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS), taču sekojot Publiskā iepirkumu likuma noteiktajām izmaiņām, šobrīd viņi ir gatavi arī šim izaicinājumam. “Pirmoreiz ar šo sistēmu saskāros runājot ar Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem – viņi ieteica jau laicīgi piereģistrēties un izpētīt sistēmu. Priecājos, ka tā notika, jo tas nebija pats vienkāršākais uzdevums. Domāju, ka daudz ko, kas šajā sistēmā ir lieki sarežģīts, varētu arī vienkāršot. Kaut gan ikdienā strādāju ar visai sarežģītiem jautājumiem, reģistrācijai tomēr bija nepieciešams EIS konsultāciju tālruņa atbalsts. Tas viņiem ir lielisks un man patika, ka visai ātri nonācām pie risinājuma,” ar smaidu atceras E.Grīnbergs. Kad parādījās Latvijas Lauksaimniecības universitātes iepirkums (arī līdzīga kolaboratīvā robota iegādei), kurš bija izsludināts EIS un arī visu dokumentu iesniegšana notika šajā vidē, Techvitas jau droši varēja iesniegt piedāvājumu bezpapīra formātā. “Pavisam gan bez drukātiem papīriem mums neizdevās iztikt, jo Latvijā tomēr patīk vienkāršas lietas sarežģīt. Tā kā EIS pieprasa elektronisko parakstu, bet nevienam no mums negribējās ziedot vairākas darba dienas, lai pie tā tiktu, mēs lapas parakstījām ar roku un ieskanējām iesniegšanai sistēmā. Šobrīd iepirkums ir noslēdzies un ja nebūs pārsūdzību, ceram, ka arī šo esam veiksmīgi pievarējuši,” – tā E.Grīnbergs.
Jautāts par problēmām ar iepirkumiem, viņš min joprojām populāro zemāko cenu. Uzņēmējs atzīst, ka tā pat nav tik daudz pretendentu problēma (lai arī tiek zaudēts potenciāls darījums), bet gan pašu pasūtītāju problēma, jo ar šķietami mazāku sākuma investīciju var sevi iesaistīt lielās problēmās un papildus izmaksās. Jo īpaši runājot par industriālo produktu apgādi un servisu, bieži vien savas nezināšanas pēc, var iegādāties lētu iekārtu, kurai nav garantiju, nav servisa, nav rezerves daļu, turklāt arī līgumā nav bijis paredzēts, ka pretendents to visu nodrošinās esošās summas ietvaros vai viņam pat nav inženieru, kas spētu to paveikt par papildus samaksu. Bieži vien lētā iekārta tiek nolikta malā un beigās tik un tā tiek iegādāta otra – dārgāka, bet uzticama. Tomēr kopumā viņš atzīst, ka pagaidām nopietnu sarežģījumu iepirkumos nav bijis un slavē sakārtoto sistēmu, kas neļauj iepirkumos piedalīties uzņēmumiem ar nodokļu parādiem: “Tas, ka no iepirkumiem izslēdz ar nodokļu parādiem vai vadītāju sodāmībām, manuprāt, ir absolūti normāli, jo garantē pasūtītājam, ka pretendents ir uzticams sadarbības partneris un nav fiktīvs SIA, kas izveidots uz vienu konkursu. Es pat domāju, ka varētu iet tālāk un pārbaudīt, vai darbiniekiem tiek godprātīgi maksātas nozarei atbilstošas algas un no tām – attiecīgi nodokļi. Es zinu, ka ir uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus par saviem darbiniekiem un ir skaidrs, ka viņi var piedāvāt zemāku cenu,” rezumē Edgars Grīnbergs.
Ceļā uz 4. industriālo revolūciju
Ikdienas gaitās Techvitas pārstāvjiem itin bieži sanāk viesoties dažādos Latvijas uzņēmumos, kas meklē iespējas optimizēt ražošanas procesus. Viņš skaidro, ka vietējie uzņēmumi, jo īpaši tie, kam ir vietējie akcionāri, ļoti rūpīgi rēķina, vai tiem atmaksāsies ieguldītas investīcijas. Šie ir apjomīgi projekti gan no pasūtītāja, gan pretendenta viedokļa, jo ne vien to summas sniedzas sešciparu skaitļos, bet arī prasa lielu laika un cilvēkresursu ieguldījumu no abām pusēm. Situāciju bieži vien sarežģī tas, ka Latvijas uzņēmumi ir izvietoti vecās telpās, kas ir ar dažādiem ierobežojumiem (zemiem griestiem, kolonnām, neregulārām formām vai pārāk mazu ietilpību). “Šobrīd piedalāmies Tukuma Piena iepirkumā. Par uzvarām vēl spriest pāragri, bet esam iepazinušies ar problēmu un piedāvājuši mūsu risinājumu. Šādi projekti ir laikietilpīgi, jo prasa no uzņēmuma kā minimums trīs vizītes, lai iepazītos ar situāciju, veiktu mērījumus vidē, modelētu iespējamos risinājumus un tad tos atkārtoti pārbaudītu ražošanas vidē,” skaidro E.Grīnbergs: “Šajā gadījumā uzņēmums sākumā pats skaidri nezināja, kas tam nepieciešams, un tehniskās specifikācijas tapšanas procesā piedalījās vairāki uzņēmēji. Mēs saprotam, ka privātajiem uzņēmumiem, no kuru iekārtām ir atkarīgs viss viņu bizness, ir pavisam cits skatījums uz iepirkuma priekšmetu kā, piemēram, universitātēm. Uzņēmēji rēķina no finansiālā viedokļa – cik ātri tas viņiem atmaksāsies un cik labi sistēma kalpos ilgtermiņā”. Viņš min, ka šādu projektu realizācija var aizņemt līdz gadam un to izmaksas arī nav vairs viena robota (ap 30 000 EUR) izmaksu robežās, bet var stipri pārsniegt 150 000 EUR.
Līdz ar augošo pieprasījumu pēc darba rokām, roboti un automatizācija kļūst arvien populārāki. Edgars Grīnbergs aizrautīgi stāsta par projektu, pie kā Techvitas darbojas sadarbībā ar Robert Bosch programmatūras sadaļu: “Mēs mēģinām uzsākt pilotprojektu vienas Latvijas rūpnīcas aprīkošanai pēc Industry 4.0 koncepcijas. Šī 4. industriālās revolūcijas koncepcija paredz tādu kā gudrās mājas risinājumu rūpnieciskajā ražošanā – viss ir automatizēts un uzraudzīts, katra iekārta saistīta ar cilvēku ražošanā, un viss ir saistīts kopā vienotā sistēmā. Ražošanas vadītājs var sēdēt atvaļinājumā un novērot, kas tiek ražots rūpnīcā un kādā kvalitātē, un uzraudzīt pilnīgi visus procesus. Tas nav lēts prieks, jo pati programmatūra uzņēmumam var izmaksāt pat 40 000 eiro gadā, bet ļauj prognozēt visus procesus, izsekot darba kvalitātei, izslēgt ražošanas brāki, celt produktivitāti un efektivitāti, samazināt izmaksas. Piemēram, prese nevis vienkārši spiež ar tonnas spēku, bet sistēma pati pārbauda, vai šis spēks tiešām atbilst tonnai, neļaujot nenoteiktu laiku ražot brāķi, kamēr kāds no darbiniekiem (vai vēl sliktāk – patērētājiem) atklās radušos neatbilstību. Šobrīd norisinās pārrunas ar vairākiem kandidātiem un ceram, ka arī Latvijā drīzumā būs šādas moderni aprīkota rūpnīcas pilotprojekts.”
SIA Techvitas
Dibināts: 2014
Darbinieku skaits: 5
Īpašnieki: SIA Techvitas darbojas kā Lietuvas uzņēmuma UAB Techvitas meitas uzņēmums Latvijā.
Apgrozījums Latvijā: 850 000 EUR
Nozare: industriālo produktu apgāde, konsultācijas un serviss
Lielākie klienti: Orkla Confectionery and Snacks Latvia, Brabantia Latvia, Avoti SVF, universitātes un pētniecības institūti
TEKSTS: DZINTRA ŠVARCBAHA
FOTO: AIJA MELDERE
Atbildēt