Lai arī iespējas ir ierobežotas, pašvaldību loma vietējo ražotāju atbalsta nodrošināšanā un organizēšanā ir ievērojama. Tā, protams, varētu būt lielāka, taču atbalsta mehānismi ir atrodami.
Ekonomiskā situācija Eiropā un pasaulē šobrīd liek uz to paraudzīties īpaši pastiprināti un ir īstais brīdis, lai arī valstiskā līmenī aktīvi domātu par roku atraisīšanu vietējo ražotāju atbalstam publiskajā sektorā, tajā skaitā pašvaldībām.
ES dalībvalstu rīcība šobrīd skaidri parāda, ka ekonomisko sankciju un ierobežota tirgus apstākļos automātiski ieslēdzas protekcionisma politika un nevar lolot ilūzijas par kopēju politiku, kas nozīmētu vismaz daļas dalībvalstu ekonomisko lejupslīdi. Katram, pirmkārt, jārūpējas par sevi, arī Latvijai, savukārt lokālā mērogā – pašvaldībai.
Vēlos uzsvērt, ka savu ražotāju maksimālam atbalstam ir jābūt prioritātei jebkurā politekonomiskajā situācijā, šāda politika vienmēr dos pozitīvu pienesumu gan valsts, gan reģionālā līmenī. Nebūt nedomāju, ka līdz šim pašvaldības Latvijā nav atbalstījušas vietējos ražotājus, protams, ir atšķirības veidos un apjomos, kā tas tiek darīts.
Madonas novada pašvaldība kā vienu no savām attīstības prioritātēm ir noteikusi atbalstu uzņēmējdarbībai. Šeit akcentējams arī vietējo ražotāju atbalsts, kas ietver gan tiešos pašvaldības pasūtījumus, gan atbalstu tirgū kopumā. Runājot par pašvaldības tiešajiem pasūtījumiem, manuprāt, labi strādā šādi atbalsta mehānismi:
1. ”Zaļais iepirkums”. Iespēja iepirkuma nolikumā iestrādāt preču piegādes attālumu kā kritēriju pretendentiem. Precēm un pakalpojumiem, kuri par labu cenu un ar labu kvalitāti pieejami novadā, jādod iespēja iegūt zināmas priekšrocības pašvaldības pasūtījumus, tajā pašā laikā neatļaujot neadekvāti nopelnīt uz pašvaldības sabiedriskā finansējuma rēķina.
2. Tehnoloģiju un materiālu pielāgošana vietējo ražotāju iespējām. Kā labu piemēru varu minēt būvniecības nozari, kur, projektējot būvdarbus, izmantotie materiāli (piemēram, logu rāmji, durvis) tiek projektēti no materiāla (piemēram, koka, ne metāla) un mehānismiem, kurus ražo vietējie ražotāji. Tādā veidā tiek palielināta iespēja, ka būvnieks, kurš būvēs pēc pašvaldības pasūtījuma, izvēlēsies vietējo ražotāju materiālus un izstrādājumus, nelielais piegādes attālums šajā gadījumā jau būs kā priekšrocība.
3. Decentralizācija. Ne vienmēr centralizētie jumta līgumi nodrošina labāko kvalitāti, bieži vien arī nenozīmē lētāko cenu. Piemēram, pārtikas produktu piegāde ir nozare, kur piegādes līgumu slēgšana pašvaldībā maksimāli jādecentralizē, neveidojot centralizētus iepirkumus, bet Publisko iepirkumu likuma atļautā regulējuma ietvaros deleģējot piegādes līgumu slēgšanu iestādēm. Tādā veidā var tikt rasta iespēja vietējiem zemniekiem un pārtikas ražotājiem veikt piegādes tuvējām skolām, pirmskolas izglītības iestādēm, pansionātiem utt.
Īstenojot atbildīgu atbalsta politiku, pašvaldības var dažādos veidos atbalstīt vietējo ražotāju produkcijas un pakalpojumu noietu arī ārpus tiešā pašvaldības pasūtījuma kopējā tirgū. Šeit liela loma ir iniciatīvai, izdomai, sadarbībai starp pašvaldību un uzņēmējiem. Nav iespējams īstenot protekcionisma politiku un tas diez vai arī ir nepieciešams, taču var palīdzēt pārdot. Kā galvenos atbalsta mehānismus varu minēt:
1. Reklāma un informācija. Pašvaldībām ir pietiekami resursi, lai publiskajā telpās dažādos veidos parādītu vietējo ražotāju preces un pakalpojumus. Reklāma var būt lokāla, pat individuāla, jo pašvaldības ir ļoti tuvu iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā tā var būt arī starptautiska, jo publiskajā telpā robežas ir relatīvas. Šī uzņēmēju atbalsta mehānisma iespējas ir ļoti plašas, varbūt ne vienmēr ar vēlamo atdevi, taču šeit svarīga aktivitāte un radoša pieeja.
2. Kooperācija un materiāltehniskais atbalsts. Ļoti bieži nelielo ražotāju, tajā skaitā pārtikas ražotāju, lauksaimnieku un amatnieku klupšanas akmens ir nevis preču kvalitāte, bet gan iespēja stabili to pārdot, atrast noieta tirgus. Šeit ļoti svarīga ir kooperācija un sadarbība. Kooperācija starp nozares ražotājiem, starp administratīvās teritorijas amatniekiem u.tml.
Pašvaldības var sniegt ļoti nozīmīgu ieguldījumu kooperācijas attīstībā un iniciēšanā. Kā piemērus Madonas novadā varu minēt zīmola Ražots Madonas novadā izveidi, kurā apvienoti novada amatnieki un pārtikas ražotāji, novada gaļas audzētāju biedrības izveidi, kura izveidota, lai kopā risinātu kautuves nepieciešamības problēmu novadā.
Šajos gadījumus pašvaldība uzņemas iniciatīvu un vidutāja lomu, nodrošina ar administratīvo un informatīvo palīdzību, koordinē procesus. Zīmols „Ražots Madonas novadā” ir ļoti labs atbalsta mehānisms novada ražotājiem – ir izveidots zīmola veikals Rīgas Centrāltirgū, ar pašvaldības materiāltehnisko atbalstu tiek apmeklēti gadatirgi, tiek strādāts pie atsevišķu zīmola plauktu izvietošanas lielveikalu ķēžu veikalos.
Jebkura sarežģīta situācija kaut ko māca un liek attīstīties. Pašreizējā vispārējā ekonomiskā situācija un tās iespējamie scenāriji, kas var draudēt ar ievērojamu ekonomisko lejupslīdi, liks ļoti krasi pievērst uzmanību tam, kas, manuprāt, līdz šim ir bijis pārāk mazsvarīgs – veselīgs vietējo ražotāju atbalsts gan lokālā, gan valsts mērogā. Svarīgi šajā situācijā izmantot līdz šim veiksmīgāko pieredzi un labākos piemērus.
AUTORS: Agris Lungevičs, Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks
Atbildēt