Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni Uzņēmējdarbība

Pārtikas iepirkumi jeb Kā ieslēgt zaļo gaismu savējiem

Pārtikas vairumtirdzniecības kompānijas Futurus Food komercdirektors ĒRIKS JANSONS jau vairāk nekā desmit gadus piedalās valsts un pašvaldības iestāžu organizētajos pārtikas iepirkuma konkursos. Tos rīko, lai nodrošinātu ēdināšanu skolās, bērnudārzos, pansionātos un citās iestādēs.
It kā vienkārša, pašsaprotama lieta. Arī iepirkumu summas nav pārāk lielas. Tomēr izrādās – tieši ar pārtikas iepirkumiem saistīts bezgala daudz dīvainību, un tās iegāde ir viena no grūtāk kontrolējamām iepirkuma procedūrām. Tas savukārt paver iespēju aizmuguriskiem darījumiem un konkursā ļauj ieslēgt zaļo gaismu savējiem.

No putraimu fasēšanas līdz iepirkumiem

SIA Futurus Food darbība sākās ar putraimu fasēšanu un apmēram 10 darbiniekiem. Ēriks Jansons, kurš šajā vairumtirdzniecības kompānijā nonācis 2001. gadā, atceras, ka toreiz gada apgrozījums bijis kādi 50–60 tūkstoši latu. Tomēr pakāpeniski uzņēmuma darbība paplašinājusies. Nesen tas pievērsies eksportam, atvēris savu krekeru un cepumu ražotni, tāpēc pašlaik mazumtirgotājiem spēj piedāvāt jau ap 800 dažādu nosaukumu pārtikas preces, bet apgrozījums šajā laikā pieaudzis līdz astoņiem miljoniem latu gadā.
Līdzīgi attīstījusies situācija ar iepirkumiem. Sākumā uzņēmums bijis vienīgais, kas ar tiem nodarbojies.

„Tolaik bija cita sistēma. Informācija par mazajiem, lokālajiem iepirkumiem tika publicēta attiecīgajās mājaslapās, bet mums nebija tik daudz resursu, lai tās visas pārbaudītu. Pirmos četrus gadus orientējāmies tikai uz tiem, par kuriem ziņas bija atrodams Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā – tātad strādājām vienīgi ar lielajiem iepirkumiem,” atceras Ēriks Jansons. Tagad viņam esot divi asistenti, kas ļauj vidēji gadā katru darbdienu piedalīties pat vairāk nekā vienā iepirkumā, un pērn to skaits bijis 260.

Vienlaikus gan jāsaprot, ka runa nav par celtniecības pakalpojumiem vai elektroenerģijas piegādi, bet gan – par pārtikas iepirkumu. „Tās ir pavisam citas summas – 70 000–100 000 latu gadā pārtikai jau ir ļoti liels iepirkums,” skaidro komercdirektors. „Bet pēdējā laikā mēs piedalāmies arī konkursos ar kopējo summu 1000 lati gadā. Futurus Food priekšrocība ir tāda, ka, strādājot ar lielveikaliem, mūsu mašīnas piegādā produktus visā Latvijā, tad kāpēc gan šo iespēju neizmantot arī mazākiem pasūtītājiem! Parēķinu, kāds ir autotransporta noslogojums, attālums un rezultātā tie ir papildus kādi 100 lati mēnesī.”

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni

Ko īstenībā ēd mūsu bērni

Skatoties uz 2013. gada IUB pārtikas produktu iepirkumos izsludinātajiem konkursiem un salīdzinot to nolikumus ar 2010. gada tehniskām specifikācijām, produktu apjomos ir redzama MK noteikumu ietekme – pamazām tiek izvēlēti veselīgāki produkti. Tomēr valsts mērogā kopumā vajadzētu paskatīties, kas notiek skolas ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju segmentā, kā pašvaldībās notiek iepirkuma pakalpojuma izpilde un kādus produktus iepērk pakalpojuma sniegšanas normatīvos reglamentētās iestādes.

Sākums stāstam par pavārīti

Bērni uz bērnudārziem nāk no dažādām ģimenēm ar dažādu ēšanas kultūru, savu nelielo pieredzi, alerģijām un uztura paradumiem. Tas ir redzams kopgaldā domu pilnajās bērnu sejās – vai es to vispār ēdu, vai man tas garšos, vai tā krāsa un smarža ir uzticama, lai es to bāztu mutē? Un te sākas patiesais stāsts par pavārīti vai saimnieci, kas gatavo maltītes kopgaldam. Vai viņas savā ikdienas darbā ir zinošas un prasmīgas, veidojot daudzveidīgu ēdienu piedāvājumu; vai izmanto nedēļas komplekta principu un rullē uz priekšu ar sešiem atstrādātiem un pārbaudītiem komplektiem; vai ņem vērā sezonu un pielāgojas rudens ēdienkartei un ziemai; vai izvēlas lētākos produktus, lai nodrošinātu paēdušo vēderu principu ar domu, ka gan jau mājās vecāki parūpēsies par ēdiena daudzveidību un atbilstību sezonai?! Makaroni, rīsi, griķi cauru gadu un dārzeņu sautējumam pievienots ķirbītis vai kālis – tā jau ir augstākā pilotāža! Protams, ir daudz dzirdēts par to, ka bērni to neēd, bet sākumā veselīgu uztura ieradumus veido ģimene, vēlākajā posmā – pirmsskolas iestādes un skolas ēdināšanas kopgaldi. Mūsu bērnu ēdināšana vairāku gadu garumā tiek uzticēta ēdināšanas uzņēmumiem. Kā viņi šo uzticību attaisno?

Upenes apelsīnu vietā

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Pārtika un dzērieni

Pārtikas preču katalogs Elektronisko iepirkumu sistēmā

Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamais pārtikas preču katalogs ir paredzēts visiem pircējiem – valsts un pašvaldību iestādēm, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām – visiem, kuriem jāpiemēro Publisko iepirkumu likums. Minētais katalogs izveidots kā pilotprojekts 2011.gada augustā un tiek pakāpeniski attīstīts, skaidrojot tā priekšrocības pircējiem un informējot potenciālos piegādātājus par iespējām nākotnē veidot sadarbību, piedaloties VRAA rīkotajā centralizētajā iepirkumā.

Patlaban pārtikas preču katalogā iespējams iegādāties preces, kam ir vidējs vai garš uzglabāšanas termiņš, – preces, kam var veidot uzkrājumus un nav vajadzīgi regulāri ikdienas pasūtījumi.
E-katalogā pieejamais preču klāsts ir sadalīts vairākās grupās:

Kategorijas
Pārtika un dzērieni

Kā veicināt vietējo pārtikas ražotāju dalību iepirkumos

Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti visu ES valstu produktiem iepirkumos paredz ievērot vienotus tirgus nosacījumus, tomēr realitātē katra dalībvalsts aizstāv savus vietējos lauksaimniecības pārtikas ražotājus. Cik saprotoši un elastīgi šajā ziņā ir Latvijas ierēdņi, un kā panākt, lai valsts un pašvaldību iestādes vairāk iepirktu produktus no vietējiem ražotājiem?

Būt patriotiem

Kustības Nepērc svešu! idejas autors Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits uzsver, ka ļoti svarīgi valsts un pašvaldību darbiniekiem, kuri rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu, rādīt piemēru un neiepirkt svešas preces. Viņš skaidro:
– Svarīgāka par likumdošanu ir tautas attieksme un sapratne, kāpēc nevajag pirkt svešus produktus. Ja sabiedrība to sapratīs, arī politiķi mainīsies. Šobrīd Latvijā cilvēki diemžēl neredz kopsakarības naudas apritē. Ja valsts iepirkumā ir iespēja izvēlēties vienu no diviem produktiem, kas katrs maksā 40 santīmi, tad der atcerēties, ka no ārvalsts produkta labākajā gadījumā Latvijas budžetā atgriežas 0,05 santīmi, bet, ja iepirkumā uzvar Latvijā ražots produkts, valstij paliek aptuveni 70 procenti no tā vērtības. Pārējos 30 procentus veido importa piedevas, izmantotā gāze utt.