Sastādot tehnisko specifikāciju konkrētajai pārtikas produktu daļai, ir būtiski apzināties produktu grupas kopējās kvalitāti reglamentējošās prasības normatīvajos aktos un nozarei raksturīgajos kvalitātes standartos**. Šoreiz apskatīsim pārtikas aprites vispārējās prasības piena produktu grupai.
Kvalitātes kritēriju izvirzīšana tehniskajā specifikācijā paaugstinās garantiju, ka pircējs iepirks vēlamo produktu, nodrošinot kvalitātes prasības visā produkta piegādes laikā, jo tehniskais piedāvājums būs atbilstošs tehniskajām specifikācijām un tās būs iekļautas piegādes līgumā.
Pārtikas preču apriti un vispārējās prasības reglamentē katra iesaistītā dalībnieka atbildība, tā ir saistoša gan pārtikas ķēdē iesaistītajiem uzņēmējiem, gan ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam. Par jumta normatīvu kalpo ES Pārtikas likums (regula 178/2002), savukārt Latvijā nacionālās likumdošanas pārtikas aprites darbību reglamentējošais jumta normatīvais akts ir Pārtikas aprites un uzraudzības likums. Kopējās pārtikas ķēdes dalībnieku prasības izriet no regulas par Pārtikas produktu higiēnu (regula nr. 852/2004). Lai varētu labāk izprast piena produktu obligātās prasības, ir jāapzinās, ka piens ir dzīvnieku izcelsmes produkts un šo grupu reglamentē stingrāka regula, jo šai produktu grupai ir raksturīgāka ātrāka bojāšanās iespēja, kas var izraisīt veselības problēmas neatbilstošas glabāšanas vai nepareizas pārstrādes gadījumā. Regulās ir vispārīgas prasības, bet svarīgi apzināties, kurā posmā par produkta kvalitāti atbild pārstrādātājs, kurā – produkta uzglabātājs, kurā – transportētājs un ēdinātājs, ja garāks ceļš no pārstrādes līdz lietotājam. Precīzāk izprotot katra posma atbildības sadalījumu un definējot produkta kvalitātes kritērijus, pircējam būs iespēja nepieciešamības gadījumā pārliecināties par kvalitātes rādītāju atbilstību pasūtītajam produktam. Protams, galvenā atbildība ir pārtikas ķēdē iesaistītajiem uzņēmējiem par saražotās produkcijas atbilstību normatīvo aktu prasībām, taču normatīvie akti apkopo tikai kopumā obligātās nekaitīguma prasības, kurās diemžēl nav iekļautas produkta kvalitātes prasības katram konkrētajam produktam. Zināms, ka krējumam ļoti zemas temperatūras ietekmē var izveidoties graudainība, bet atsilstot tas neatgūst viendabīgu konsistenci. Šādu krējumu saņemot, ēdinātājs nevar produktu noraidīt, jo nevienmērīga konsistence nav pamatojums noraidīšanai, ja vien šis kritērijs nav atrunāts tehniskajā specifikācijā. Gribu piebilst, ka nekaitīguma kritēriji minētajā piemērā būs kārtībā, jo krējuma saņēmējs šo apslēpto defektu, iespējams, pamanīs tikai pēc iepakojuma atvēršanas. Pārzinot savu paškontroles sistēmā paredzēto temperatūras režīma ievērošanu un pārzinot produkta izsekojamību, pircējs var griezties ar pretenziju iepriekšējam ķēdes posmam par produkta temperatūras režīma neievērošanu. Tāpēc pārtikas produktu iepirkuma veicējiem būtu būtiski apzināties šīs nianses un pārzināt pārtikas iepirkumu specifiku, lai varētu iestrādāt vispārējās prasības iepirkuma nolikuma līguma projekta daļā, savukārt produkta grupas vispārējās prasības izcelt tehniskās specifikācijas attiecīgās produktu grupas sākumā un kvalitātes prasības iestrādāt tehniskajās specifikācijās. Var nodrošināt patstāvīgu un nemainīgu kvalitāti visā piegādes laikā, jo dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanas uzņēmumi ir atzīti, tiem ir ieviesti HACCP sistēmas pamatprincipi, pārtikas apritē strādājošais personāls ir pietiekami apmācīts par higiēnas prasībām un uzņēmumi drīkst sadarboties tikai ar tādiem uzņēmējiem, kuri ir reģistrēti vai atzīti darbībai pārtikas apritē (tas attiecas arī uz uzņēmējiem trešajās valstīs). Tāpēc darbojas princips – kādu produktu pieprasīsiet, tādu dabūsiet.
Ņemot vērā minēto, vēlos norādīt: jo prasības būs visaptverošākas, jo grūtāk būs saņemt nepieciešamo produktu, piemēram, dzeramo pienu. Piena iedalījums pēc tauku procenta ir:
• vājpiens;
• pilnpiens ar samazinātu tauku saturu;
• pilnpiens.
Nenorādot nepieciešamā piena atbilstību konkrētajā grupā, pircējs saņems pienu ar mazāko tauku procentu, jo šīs grupas pienam būs zemākā cena. Piena produktu kvalitātes rādītājus reglamentē 2011. gada 1. februārī spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi nr. 97 (prot. nr.7 23. §) Noteikumi par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām piena produktiem un saliktiem piena produktiem (http://likumi.lv/doc.php?id=225278). Šis sadalījums ir atrunāts normatīvā un uz to var atsaukties kopumā, savukārt tehniskajā specifikācijā vajadzētu precizēt, kuru produktu vēlaties pasūtīt: pilnpiena biezpienu, vājpiena biezpienu vai mājas sieru.
Apzinoties produkta nepieciešamību ēdināšanas uzņēmuma darbības nodrošināšanai, vajadzētu rūpīgi pārdomāt iepakojuma lielumu. Bezatbildīgi ir izvēlēties nelielos iepakojumus un maksāt par iepakojamo materiālu un tā apsaimniekošanu tā vietā, lai izvērtētu iespēju pasūtīt produktus lielākā fasējumā. Tas pats attiecas uz iepakojumu, kas apdrukāts vairākās krāsās un paredzēts vairumtirzniecības un mazumtirzniecības tīkliem. Ekonomiski domājot vajadzētu atcerēties, ka kopgalda vajadzībām šie produkti tiek pasniegti bez iepakojuma un bieži ēdāji pat nezina, kāda ražotāja siera šķēlīte vai kefīrs tiek piedāvāts launagā, savukārt saimnieces, kas atpakoja 200 jogurta trauciņus 400 gramu iepakojumos, lai tos sadalītu brokastu porcijās, piemēram, pa 120 gramiem, patiesi augstu vērtē reklāmas apdrukas dizainu.
Svarīga informācija:
* HACCP (Hazard Analyses and Critical Control Points) ir angļu vārdu saīsinājums, kas tulkojumā nozīmē: bīstamības analīze un kritiskie kontroles punkti.
** Latvijas valsts standarts, www.lvs.lv, Brīvības ielā 55, k-2, Rīgā, LV-1010
PIEMĒRS iz reālās dzīves…
Preču grupa nr. 1 Piens, raudzētie piena produkti, biezpiens, sieri, iebiezinātais piens, saldējums
▫ Piena un piena produktu iepirkumā nepiedāvāt krējuma izstrādājumus [MK not. nr.172. no 13.03.2012. II pielikums].
▫ Piena produktu iepirkumā nepiedāvāt produktus, kuru ražošanā izmanto sintētiskās krāsvielas un kas satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv no tiem un ir ražoti no tiem [MK not. nr.172. no 13.03.2012. II pielikums].
▫ Produkti ražoti saskaņā ar ražotāja deklarētajiem un LV reglamentētajiem normatīvajiem aktiem, un to kvalitātes atbilstību nepieciešamības gadījumā varēs vērtēt atbilstoši kritērijiem sekojošos normatīvos [R 1234/2007; MK not. nr.97. no 01.02.2011. un LVS 286, LVS 287, LVS288, LVS 289].
Sieru klasifikācija
Saskaņā ar standarta prasībām, sieru klasificē un iedala pēc trim pazīmēm.
1. Pēc nogatavināšanas veida:
• nogatavinātie sieri;
• pelējuma ietekmē nogatavinātie sieri (lietojot dažāda veida specifiskas pelējuma un rauga tīrkultūras), kam siera masā vai tā nogatavināšanas laikā attīstās raksturīgais pelējuma veids;
• nenogatavinātie vai svaigie sieri, kas gatavi patēriņam uzreiz pēc to saražošanas;
• nogatavinātie sieri sālījumā.
2. Pēc siera beztauku daļas mitruma (SBDM):
• ļoti cietie sieri – SBDM <51 %;
• cietie sieri – SBDM 49–56 %;
• pusmīkstie – puscietie sieri – SBDM 54–69 %
• mīkstie sieri – SBDM >67 %.
3. Pēc tauku satura siera sausnē:
• sieri ar lielu tauku saturu >60 %;
• treknie sieri 45–60 %;
• vidēji treknie sieri 25–45 %;
• sieri ar zemu tauku saturu 10–25 %;
• liesie (vājpiena) sieri <10 %.
Šajā dabīgo sieru iedalījumā nav minēti mūsu valstī tik raksturīgie un iecienītie skābpiena sieri (biezpiena siers, Jāņu siers, ķimeņu siers u. c.), kā arī kūpinātie un kausētie sieri.
Plašā sieru izvēle
Pie mums ražotie saldpiena sieri:
• cietie – Čedaras – trīs veidi, Rigamonts, Valmieras, Itālijas;
• puscietie – Vidzemes Šveices – Barons, Ženēva, Krievijas, Lemisele (Krievijas siera tips ar pazeminātu tauku saturu), Kalnu (Krievijas siera tips ar pazeminātu tauku saturu), Austris (Krievijas siera tips ar pazeminātu tauku saturu), Holandes, Valmieras, Rankas, Rīgas, Latvijas, Ugličas, Havarti, Pilsmuižas, Malda (ar pazeminātu tauku saturu);
• mīkstie (nogatavina ar pelējumu siera virspusē) – Bauskas, Bauskas ar pazeminātu tauku saturu, Jaunpils, Kurzemes, Brī, Kamambērs;
• mīkstie – Zelta, Rekes;
• sieri, kas nogatavinās ar pelējumu masā – Rankas rokfora, Beverīnas rokfora;
• mīkstie nenogatavinātie – Mālpils, Talsu ritulis – 4 veidu, Rankas ritulis, Sērenes ripulis, Pavasara liesais, Zaļā dzilna, Zaļais ritulis, Albīne, Bembijs, Tējas siers;
• nogatavinātie sālījumā – Mālpils fete, Mālpils brinza, Salātu brinza.
Skābpiena sieri:
• cietie – knapsieriņš; kūpinātais knapsieriņš;
• puscietie – Alus siers (biezpiena);
• mīkstie – Baltais siers (biezpiena).
• Ķimeņu siers, Jāņu siers, Saulgriežu siers, Iecavas siers, Pipariņš;
• skābpiena siers ar dažādām piedevām – siers Pavasaris, siers Rudens;
• kūpinātie sieri – Azaids, Rankas mednieku siers, Mednieku siers, Kaukāzs, Čipolīno,
• kausētie sieri.
Papildinfo iepirkuma speciālistiem: http://www.lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=225871
Atbildēt