Kategorija: Finanšu un apdrošināšanas darbības

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai

Zemgales plānošanas reģions

 

Programma: Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility)

Projekts: Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001, “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai”

Projekta īstenošanas laiks: 13.06.2023. – 30.06.2026.

Projekta finansējums:  3 025 000.00 EUR, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums 2 500 000.00 EUR apmērā un valsts budžeta līdzekļi 525 000.00 EUR.

Vadošais partneris: Vides aizsardzības un ŗeģionālās attīstības ministrija (https://www.varam.gov.lv/lv)

 

Projekta partneri:

Projekta mērķis: celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai tās spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm.

Projektā plānotās aktivitātes un pasākumi:

  • Semināru un apmācību organizēšana pašvaldību speciālistiem;
  • Ideju hakatona organizēšana un atbalsta sniegšana pašvaldību pilotprojektu īstenošanai;
  • Pieredzes apmaiņas braucieni.

Projektā sasniedzamie rezultāti:

  • Veicināta administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto pašvaldību darba efektivitāte, tajā skaitā nodrošinot kvalitatīvāku publisko pakalpojumu pieejamību;
  • Uzlabota publisko pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, nodrošinot reģionālai un vietējai specifikai piemērotus risinājumus pakalpojumu sniegšanā un kvalitātes uzlabošanā;
  • Paplašinātas pašvaldību sadarbības iespējas;
  • Nodrošināta pašvaldībām likumos noteikto autonomo funkciju izpilde salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti

Vairākos gadījumos nodokļa pārmaksu varēs saņemt bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas

Valsts ieņēmumu dienests

Sākot no šī gada 30. augusta, Valsts ieņēmumu dienests (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izsūtīs vēstules vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju (EDS lietotājiem), kuriem saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem varētu būt izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa par 2022. gadu. Lai VID varētu pārskaitīt šo nodokļa pārmaksu, cilvēkiem līdz šī gada 30. septembrim EDS jānorāda savs bankas konts, uz kuru vēlas saņemt naudu.

Iesniegums pieejams EDS sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” – “Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju”. Nodokļa pārmaksu par 2022. gadu VID pārskaitīs līdz 2023. gada 31. decembrim.

Turpmāk tie iedzīvotāji, kuriem par iepriekšējo gadu būs izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa, bet nebūs čeku par attaisnotajiem izdevumiem, nodokļa pārmaksu varēs saņemt, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ja līdz šī gada 30. septembrim aizpildīs EDS iesniegumu un norādīs tajā savu bankas kontu.

Tie iedzīvotāji, kuri nav EDS lietotāji, bet kuriem arī varētu būt izveidojusies nodokļa pārmaksa, vēstules no VID saņems papīra formātā.

Saņemt nodokļa atmaksu bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas iedzīvotāji turpmāk varēs šādos gadījumos (jo par tiem VID rīcībā jau ir informācija):

  • Ja cilvēka algai vai pensijai gada laikā nav piemēroti visi nodokļu atvieglojumi (piemēram, par apgādājamajiem, atvieglojumi mazākiem ienākumiem vai atvieglojumi invaliditātes gadījumā, politiski represētajiem vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem)
  • Ja cilvēkam iepriekšējā gadā ir bijuši ieguldījumi privātajos pensiju fondos vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšana.

Savukārt, ja cilvēkam būs čeki par attaisnotajiem izdevumiem (medicīnu, zobārstniecību, izglītību, bērnu pulciņiem un ziedojumiem), tad arī turpmāk varēs iesniegt gada ienākumu deklarāciju un atgūt pārmaksāto nodokli par tiem.

Laikā no 2023. gada 1. marta līdz 28. augustam VID ir iesniegtas 1 026 289 gada ienākumu deklarācijas, no kurām 840 004 deklarācijās cilvēkiem tika aprēķināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa 295,86 milj. eiro apmērā. Uz šī gada 28. augustu no tiem ir atmaksāti jau 273,88 milj. eiro.

Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdot savu jautājumu rakstveidā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Zvanot uz VID konsultatīvo tālruni, ikviens var saņemt personificētu konsultāciju, ja zvanot pieslēdzas EDS un nosauc tur redzamo kodu.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

Pieejams ES fondu finansējums vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi ierobežotu projektu atlasi par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu vienlīdzīgu iespēju veicināšanai un diskriminācijas mazināšanai, īstenojot informatīvus, izglītojošus un metodiskā atbalsta pasākumus politikas plānotājiem, īstenotājiem un darba devējiem. No Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) šim mērķim pieejami 1,7 miljoni eiro.  

ES fondu programmā ESF+ finansējumu projekta īstenošanai var saņemt Labklājības ministrija, kā sadarbības partneri realizācijā piesaistot Valsts administrācijas skolu. Valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem paaugstinās profesionālo veiktspēju par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos, savukārt darba devējiem – uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem – uzlabos zināšanas par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem. Plānots, ka projekta īstenošanas rezultātā profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā paaugstinās 2700 personas.

Projekta iesniegumu Labklājības ministrijai jāiesniedz CFLA līdz š.g. 27. novembrim, savukārt projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2029. gada beigām. Projekta īstenošanai  paredzēts 2 miljonu eiro finansējums – 1,7 miljoni eiro no ESF+  un valsts budžeta līdzfinansējums 300 000 eiro. Projekta atlases dokumentācija pieejama CFLA  tīmekļvietnē cfla.gov.lv.

ES fondu atbalsts paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām” 4.3.4.1. pasākuma “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” ietvaros.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

Pašvaldībām iespēja pieteikties finansējumam ēku energoefektivitātes uzlabošanai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) no 28. septembra sāks pieņemt projektu iesniegumus pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Šim mērķim no Atveseļošanas fonda (AF) vēl atlikuši vairāk nekā 6,66 miljoni eiro.

Atbalstu varēs saņemt projekti, kuru īstenošana ļaus ietaupīt vismaz 30 % primārās enerģijas gadā, salīdzinot ar patēriņu pirms pasākumu īstenošanas. Pašvaldību ēkās ar AF atbalstu varēs veikt dažādus uzlabojumus energoefektivitātes un siltumnoturības veicināšanai, tai skaitā veikt ēku pārbūvi; apgaismojuma, dzesēšanas, ventilācijas, siltumapgādes sistēmu izveidi vai atjaunošanu; ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegādi; pieslēgumu izveidi pie centralizētās siltumapgādes sistēmas un citām darbībām.

Plānotās projekta izmaksas šajā investīciju programmā var būt robežās no 30 000 līdz 2 000 000 eiro. No AF līdzekļiem paredzēts segt attiecināmās izmaksas granta veidā 100 % apmērā.

Projektu iesniegumus CFLA pieņems no š.g. 28. septembra līdz 28. decembrim. Projektu atlases dokumentācija pieejama CFLA mājaslapā. Par projektu iesniegumu sagatavošanu CFLA organizēs tiešsaistes semināru.

Pirmajā projektu atlases uzsaukumā 2023. gada pirmajā pusgadā CFLA tika iesniegti 49 projektu iesniegumi un prasītais atbalsts – 31,7 miljoni eiro – pārsniedza programmā pieejamo 29,7 miljonu eiro finansējumu. Izvērtējot iesniegumus, ar nosacījumiem apstiprināmi bija 35 projekti, līdz ar to pašvaldībām ir iespēja pieteikties atlikušajam AF finansējumam energoefektivitātes projektu īstenošanai.

Atklātā projektu iesniegumu atlase notiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās AF investīciju programmas 1.2.1.3.i. “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” ietvaros. Tā izstrādāta, lai sekmētu pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitāti, tādējādi samazinot pašvaldību budžeta izdevumus turpmākai ēku uzturēšanai un apsaimniekošanai, kā arī komunālo pakalpojumu izmaksas iedzīvotājiem, kuri saņem pašvaldību sniegtos pakalpojumus.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Finanšu ministrija

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts. Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un  Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām  ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumu pieaugumu, kas šā gada septiņos mēnešos 749,3 miljonu eiro apmērā bija par 163,5 miljonu eiro jeb 27,9% augstāki nekā pērn, pamatā veicināja šā gada pirmajā pusē veiktie valsts lielāko kapitālsabiedrību dividenžu maksājumi. Tā AS “Latvenergo” šā gada maijā dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Arī AS “Latvijas valsts meži” šā gada jūnijā dividendēs izmaksāja par 91 miljonu eiro vairāk nekā pērn, jeb 162,5 miljonus eiro. Savukārt valsts nodevās šā gada septiņos mēnešos iekasēts par 24,1 miljonu eiro jeb 26% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada.

Augstāki kopbudžeta ieņēmumi un mazāki izdevumi atbalsta pasākumiem kopumā uzlabojuši kopbudžeta bilanci, taču situācija pa budžeta līmeņiem joprojām ir ļoti atšķirīga.

Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums šā gada septiņos mēnešos ir ievērojami zemāks nekā ieņēmumu kāpums, tādējādi sekmējot bilances uzlabošanos, kur deficīts 140,2 miljonu eiro apmērā bija par 512 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar septiņiem mēnešiem pērn. Lēnais izdevumu pieaugums skaidrojams ar mazākiem pamatbudžeta izdevumiem atbalsta pasākumiem nekā pērn. Taču ievērojami labāka ES fondu finansējuma izmantošana šogad atspoguļojas pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu kāpumā.

Pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šā gada janvārī-jūlijā pieauga par 177 miljoniem eiro jeb 9,5% salīdzinājumā ar 2022. gada septiņiem mēnešiem, sasniedzot 2 miljardu eiro apmēru. Tas skaidrojams ar būtiski augstākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī par divkārt jeb par 259,3 miljoniem eiro lielākiem izdevumiem investīcijām ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem daudzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei.

Kapitālie izdevumi pamatbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidoja 465,9 miljonus eiro, pieaugot par 119,6 miljoniem eiro jeb 34,5%. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) bija pat par 131 miljonu eiro jeb 59% augstāki nekā janvārī-jūlijā gadu iepriekš, ko pamatā ietekmēja šā gada janvārī novirzītie 20,7 miljoni eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārraudzīto projektu īstenošanai 28,4 miljoni eiro un par 53 miljoniem eiro vairāk izlietojot kapitālā remonta, rekonstrukcijas un būvniecības projektiem, kā arī transportlīdzekļu iegādei aizsardzības un iekšlietu resoros. Taču aptuveni pusi no pamatkapitāla veidošanas izdevumu kāpuma (64 miljoni eiro) veidoja izdevumu pieaugums ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, tai skaitā būvniecības projektiem satiksmes nozarē investēts par 53,1 miljonu eiro vairāk, kā arī datortehnikas un sakaru līdzekļu iegādei izglītības nozarē par 7,3 miljoniem eiro vairāk. 

Savukārt, teju par trešdaļu jeb 141,6 miljoniem eiro šā gada septiņos mēnešos sarukuši valsts pamatbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem. Izdevumu kritums skaidrojams ar ievērojami augstāku izdevumu bāzi 2022. gada attiecīgajā periodā, pagājušajā gadā izmaksājot vienreizējos pabalstus ģimenēm un senioriem,  lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma.

Turpretī, valsts speciālajā budžetā izdevumi sociāla rakstura maksājumiem sasnieguši jau 2,3 miljardu eiro apmēru, pieaugot par 364,6 miljonu eiro jeb 18,7% salīdzinājumā ar janvāri-jūliju gadu iepriekš. Tostarp izdevumi vecuma pensijām šā gada septiņos mēnešos bijuši par 344,4 miljoniem eiro jeb 26,4% augstāki, ņemot vērā ļoti augsto pensiju indeksāciju. Tāpat arī izdevumi invaliditātes pensijām bijuši par 28,1 miljoniem eiro jeb 22,8% lielāki. Taču izdevumi slimības pabalstiem šā gada septiņos mēnešos bijuši par 36,4 miljoniem eiro jeb 15,7% mazāki nekā attiecīgajā periodā pērn. Pozitīvi vērtējams slimības pabalstu saņēmēju skaita kritums teju par trešdaļu šā gada pirmajā pusē, kas saistāms ar plašo Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatību pirms gada. Taču, ja salīdzina ar 2019. gada pirmo pusgadu (pirms pandēmijas), tad slimības pabalstu saņēmēju skaits šogad joprojām ir būtiski augstāks. Savukārt izdevumi bezdarbnieka pabalstiem palikuši pērnā gada setiņu mēnešu līmenī, pieaugot vien par 2,1 miljonu eiro jeb 2,4%,  kur pabalsta saņēmēju skaita kritumu kompensē lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs. Kopumā valsts speciālajā budžetā, lai arī ir vērojams pārpalikums 100,5 miljonu eiro apmērā, bilance, salīdzinot ar septiņiem mēnešiem pērn, ir pasliktinājusies par 226,4 miljoniem eiro.

Arī pašvaldību budžetā 2023. gada septiņi mēneši noslēgti ar pārpalikumu 87,6 miljonu eiro apmērā,  kas ir par 92,2 miljonu eiro zemāks salīdzinājumā ar septiņiem mēnešiem pirms gada. Lai gan pašvaldību budžetā vērojams būtisks ieņēmumu kāpums – par 208,4 miljoniem eiro jeb 11,3%, salīdzinot ar janvāri-jūliju pērn, pašvaldību budžeta izdevumi turpina pieaugt straujāk – par 300,6 miljoniem eiro jeb 18%, izdevumiem pieaugot gandrīz visās izdevumu pozīcijās. Lielākais pieaugums bijis izdevumiem atlīdzībai, kas 969,4 miljonu eiro apmērā bija par 148,5 miljoniem eiro jeb 18,1% augstāki nekā septiņos mēnešos pirms gada. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam. Tāpat joprojām strauji turpina pieaugt izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada janvārī-jūlijā 461,7 miljonu eiro apmērā bijuši teju par ceturto daļu jeb 87 miljoniem eiro lielāki nekā 2022. gada septiņos mēnešos. Cenu kāpuma ietekmē vairāk tērēts par komunālajiem pakalpojumiem, tostarp siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo, kā arī autoceļu uzturēšanu. Arī pašvaldību budžetā šā gada septiņos mēnešos vērojams straujš izdevumu kāpums sociāla rakstura maksājumiem – par 25,9 miljoniem eiro jeb 24,6% salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri-jūliju, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, nepilngadīgo izglītības nodrošināšanai, sociālā atbalsta pasākumiem. Savukārt kapitālajos izdevumos pašvaldību budžetā vērojams neliels kritums, šā gada septiņos mēnešos par 8 miljoniem eiro mazāk tērējot būvniecības projektiem un par 4 miljoniem eiro mazāk transporta būvēm, turpretī remontu un rekonstrukciju darbi veikti par 9,9 miljoniem eiro lielākā apmērā.

Uzsākot 2024. gada valsts budžeta un vidēja termiņa ietvara sagatavošanu, šā gada 15. augustā Ministru kabinetā izskatītas Finanšu ministrijas (FM) aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances pie nemainīgas politikas 2024.-2026. gadam. FM vērtējumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs 2,7% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā plānots budžetā un par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts, gatavojot Stabilitātes programmu 2023.-2026. gadam. Zemāks deficīts pie nemainīgas politikas tiek prognozēts arī visā vidējā termiņā – 2,2% no IKP 2024. gadā, 1,3% no IKP 2025. gadā un pārpalikums 0,1% no IKP 2026. gadā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

No 25. augusta uzņēmēji ALTUM var pieteikties trešajā atlases kārtā atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanai

Attīstības finanšu institūcijā ALTUM

No šā gada 25. augusta uzņēmēji Attīstības finanšu institūcijā ALTUM aicināti iesniegt pieteikumus projektu atlases trešajā kārtā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Pieteikumus var iesniegt no 25. augusta plkst.12.00 līdz 2023. gada 25. oktobra plkst.11.59.

Uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atlasē, lielāko punktu skaitu piešķirot projektiem, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas samazinājumu, rēķinot uz katriem 1000 atbalsta eiro. Projekti, kas varēs pieteikties aizdevumam ar kapitāla atlaidi, tiks paziņoti mēneša laikā pēc iesniegšanas termiņa beigām, savukārt aizdevuma pieteikums būs jāiesniedz četru mēnešu laikā no paziņojuma par atlases rezultātu.

Lai informētu uzņēmējus un visus interesentus par iespējām piesaistīt atbalstu energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu ieviešanai un elektrotroauto iegādei, Ekonomikas ministrija un ALTUM šā gada 5. septembrī aicina uzņēmējus piedalīties vebinārā. Pasākuma dienas kārtība un pieteikšanās dalībai vebinārā pieejama ALTUM tīmekļa vietnē.

Atbalsts uzņēmējiem tiks sniegts aizdevuma vai paralēlā aizdevuma veidā un tam tiks piemērota kapitāla atlaide līdz 30% apmērā no projekta izmaksām, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Kapitāla atlaide ir izmantojama aizdevuma pamatsummas dzēšanai pēc tam, kad ir pabeigta projekta īstenošana un ir sasniegti noteiktie energoefektivitātes kritēriji. To izvērtēs ALTUM sadarbībā ar energoefektivitātes jomas ekspertiem.

Aizdevuma apjoms varēs būt līdz 5 miljoniem eiro, ieskaitot kapitāla atlaidi līdz 30%, kas nevar būt lielāka par 1,5 miljoniem eiro. Paralēliem aizdevumiem, kurus ALTUM sniegs līdztekus kredītiestāžu aizdevumiem, minimālā aizdevuma summa būs 50 tūkstoši eiro. Atbalsts elektroauto iegādei būs pieejams eksportējošiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem kā garantija ar kapitāla atlaidi līdz 5000 eiro vienam M1 klases transportlīdzeklim (vieglais pasažieru auto), līdz 10 000 eiro vienam N1 klases transportlīdzeklim (vieglais komerctransports), nepārsniedzot 30% no auto iegādes cenas bez PVN un pieejamo de minimis limitu. Papildu informācija par elektroauto iegādes garantiju ar kapitāla atlaidi pieejama ALTUM tīmekļa vietnē.

Katrā atlases kārtā pieteikumi tiks sarindoti pēc iegūto punktu summas dilstošā secībā atlases kārtai pieejamā finansējuma ietvaros. Vienā atlases kārtā varēs sniegt vairākus pieteikumus, tostarp vienā atbalsta jomā (piemēram, energoefektivitātē) vai vairākās atbalsta jomās (piemēram, energoefektivitātē un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jomā), ievērojot, ka pieteikumi katrā atbalsta jomā iesniedzami atsevišķi.

Detalizēta informācija par programmas nosacījumiem, vērtēšanas kritērijiem un kapitāla atlaides saņemšanas procesu ir pieejama ALTUM tīmekļa vietnē.

Līga Mellēna, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītāja: “Gatavojoties projekta iesniegšanai aicinu uzņēmējus pārliecināties, vai uzņēmuma darbības nozare un ēkas atbilst programmas nosacījumiem, kā arī pieteikt reāli sasniedzamus projekta rezultātus, jo projekta īstenošanas laikā tos vairs samazināt nebūs iespējams. Labāk izvēlēties konservatīvāku mērķi nekā tādu, kas nebūs sasniedzams. Ja ir šaubas, aicinu vēlreiz konsultēties ar savu energoauditoru vai saules elektrostacijas uzstādītāju. Par neskaidriem jautājumiem jau projekta gatavošanas laikā gan pa tālruni, gan e-pastu konsultējieties ar ALTUM  Uzņēmumu energoefektivitātes daļas ekspertiem. Un visbeidzot – neatlieciet pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu uz pēdējo dienu.”

Kopējais Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas finansējums ir 76 miljoni eiro, no kuriem gandrīz 26 miljoni eiro paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanai, 45 miljoni – pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, bet 5 miljonus eiro būs iespējams izmantot elektroauto iegādes atbalstam. Programmas kopējais sasniedzamais rezultāts ir 11 498 CO2 ekvivalenta tonnu ietaupījums gadā. Ņemot vērā finansējuma pārpalikumu pirmajā un otrajā programmas kārtā, Ekonomikas ministrija plāno papildu, ceturto, projektu atlases kārtu, gatavojot grozījumus programmu regulējošajos Ministru kabineta noteikumos

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Jauno dalībnieku uzņemšana LIAA biznesa inkubatoros plānota 2024. gada sākumā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Kopš 2016. gada septembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoru kopienā iesaistījušies 4094 uzņēmumi un biznesa ideju autori. No tiem 921 izmantojuši biznesa inkubācijas programmu, bet 3173 pirmsinkubācijas programmu.

“Šogad noslēdzas iepriekšējā ES budžeta plānošanas perioda biznesa inkubatoru programma, kura daudziem devusi stimulu uzsākt savu uzņēmējdarbību, radīt produktu un ieiet eksporta tirgos. Mūsu acu priekšā dažu gadu laikā uzņēmumi bez apgrozījuma kļuvuši par nozīmīgiem eksportētājiem. Spilgtākie piemēri šajā ziņā ir īpaša dizaina datorspēļu kontrolieru ražotājs “Azeron”, bērnu mēbeļu ražotājs “Ette Tete”, unikālo klavieru konstruktors “Kļaviņš piano”, SIA “Ārpus” amatalus darītava” kā arī daudzi citi veiksmīgi uzņēmumi,” uzsver LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Dace Vanaga.

Biznesa inkubatoru uzņēmumu kopējais apgrozījums 2022. gadā sasniedza 86,85 miljonus eiro, nodokļos samaksāti 11,4 miljoni eiro, bet investīcijās tika piesaistīti 9,65 miljoni eiro. Vairāk nekā 50% no inkubatoros strādājošo uzņēmumu apgrozījuma veidoja ienākumi no eksporta.

Jaunā ES budžeta plānošanas perioda biznesa inkubatoru atbalsta programma būs pieejama 2024. gada sākumā, kad plānots izsludināt jauno uzņemšanu. Tāpat kā iepriekš, uzņēmēji varēs pieteikties gan pirmsinkubācijas, gan inkubācijas atbalstam. Savukārt jaunums būs atbalsta aktivitātes biznesa ideju veidošanai jeb idejošanai.

Tiks saglabāts arī LIAA biznesa inkubatoru reģionālais tīkls, kurš pārtaps par LIAA pārstāvniecībām ar plašāku piedāvāto pakalpojumu klāstu. Plānots pieturēties pie līdzšinējā LIAA reģionālā tīkla un pārstāvniecības veidot Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē, Ogrē, Kuldīgā, Madonā, Siguldā, Talsos, Saldū, Tukumā, Bauskā, Smiltenē, Cēsīs, Alūksnē, Gulbenē un Jēkabpilī Savukārt Rīgā atradīsies Tehnoloģiju biznesa inkubators un Radošo industriju biznesa inkubators.

Pirmsinkubācijas programmas galvenie mērķi ir izstrādāt sava produkta vai pakalpojuma prototipu, sagatavoties tā komercializācijas uzsākšanai un sagatavot komersantu dalībai inkubācijas programmā nodrošinot specifiskas apmācības uzņēmējdarbības attīstībā, tirgus izpētē, inovāciju kāpināšanā, uzņēmuma darbības virzīšanā ilgtspējīgas uzņēmējdarbības virzienā un tehnoloģiju intensitātes līmeņa paaugstināšanā.

Savukārt inkubācijas programma sniegs iespēju saņemt līdzfinansējumu biznesa attīstībai nepieciešamo pakalpojumu iegādei, piemēram, grāmatvedībai, telpu nomai, dizainam, mārketingam, tehnoloģiskajām konsultācijām, sertificēšanai, laboratorijas izmaksām, ražošanas aprīkojuma, iekārtu un izejmateriālu iegādei. Inovatīviem uzņēmumiem finansējums būs pieejams arī prototipēšanai un tehnoloģiju izstrādei.

Inkubācijas programmā varēs pieteikties jaundibināti uzņēmumi, kas nav vecāki par pieciem gadiem.

Kā jauna aktivitāte tiks piedāvāta idejošana, kā ideju ģenerēšanas process jaunu biznesa ideju radīšanā, kuras pēc tam iespējams īstenot izmantojot inkubatoru programmas piedāvātās atbalsta iespējas.

LIAA biznesa inkubatoru mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi un attīstību. LIAA Biznesa inkubatorus finansē ERAF projekts “Reģionālie biznesa inkubatori un Radošo industriju inkubators”.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Tūrisma nozares komersantiem būs pieejams atbalsts jaunu tūrisma produktu izstrādei

Ekonomikas ministrija

Ministru kabineta sēdē š.g. 22. augustā apstiprināta jauna ES fondu atbalsta programma tūrisma nozares komersantu atbalstam, lai Latvijas mikro, mazie un vidējie komersanti varētu izstrādāt jaunus tūrisma produktus vai pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi veicinot tūrisma nozares eksportspējas pieaugumu un paaugstinot to konkurētspēju starptautiskā mērogā.

“Tūrisma nozares attīstība tiek vērtēta kontekstā ar kopējā Latvijas eksporta apjoma palielināšanu, kas nozīmē dažādot Latvijas tūrisma piedāvājumu, palielināt ienākošā tūrisma plūsmu un veicināt ceļotājus uzturēties Latvijā ilgāk. Katram tūrisma pakalpojuma sniedzējam darbojoties atsevišķi, ir apgrūtinoši piesaistīt ārvalstu tūristus, ir sarežģītāka gan konkurētspējīga tūrisma produkta izstrāde, gan iespēja realizēt mārketinga un publicitātes aktivitātes. Konkurējošas, bet vienlaikus uz sadarbību un kopīgiem mērķiem vērstas, privātās-publiskās partnerības tīklojumi ir apliecinājuši savu darbības efektivitāti un spēju panākt augstāku konkurētspēju starptautiskos tirgos,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Sākotnēji atbalsta programmas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nodrošinās konsultācijas potenciālajiem projekta iesniedzējiem par sadarbības tīkla stratēģiju un darbības plānu izstrādi, veicinot sadarbības tīklu pieejas izveidošanu tūrisma nozarē un jaunu tūrisma produktu izstrādi. Turpmāk visu programmas īstenošanas laikus LIAA organizēs tīklošanās pasākumus sadarbības tīkliem un to dalībniekiem, kā arī turpmākajos gados iekļaus daļu no tūrisma produktiem Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas aktivitātēs.   

Vēlāk Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) organizēs atklātu projektu iesniegumu atlasi, lai piešķirtu ES fondu atbalstu sadarbības tīkliem. Projekta ietvaros sadarbības tīkls varēs piesaistīt sadarbības partnerus, kas iesaistīsies tūrisma produkta izstrādē un attīstīšanā.

Sadarbības tīkli varēs saņemt atbalstu granta veidā (ar atbalsta intensitāti līdz 95%) jaunu tūrisma produktu izstrādei un to virzīšanai tirgū. Sadarbības tīkls un sadarbības tīkla dalībnieki pasākuma ietvaros varēs saņemt arī nefinanšu atbalstu no LIAA tīklošanās, konferences un apmācību veidā.
Atbalsts tiks sniegts ģeogrāfiskajiem (reģionālajiem) sadarbības tīkliem un tematiskajiem sadarbības tīkliem.

Tematiskie sadarbības tīkli apvieno komersantus visā Latvijas teritorijā un specializējas uz vienu no tūrisma veidiem. Tematisko sadarbības tīklu ietvaros atbalstīts tiks ne vairāk kā viens sadarbības tīkls katrā no augsti prioritārajiem tūrisma veidiem – darījumu tūrisms; veselības tūrisms; kultūras un radošo industriju tūrisms; dabas tūrisms.  

Savukārt ģeogrāfiskie (reģionālie) sadarbības tīkli  tiek veidoti kādā konkrētā teritorijā un apvieno dažādu jomu pārstāvjus: tūristu mītnes, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus, pasākumu organizatorus, tūrisma operatorus, transporta pakalpojuma sniedzējus vai citus komersantus, kuri tiek iekļauti kādā no tūrisma produktiem.

Projekta iesniedzējam vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas CFLA būs jāiesniedz LIAA sadarbības tīkla stratēģija izvērtēšanai. Aģentūra izvērtēs iesniegto sadarbības tīkla stratēģiju un sniegs konceptuālus priekšlikumus to pilnveidošanai, ja tādi būs radušies.

Sadarbības tīkli varēs saņemt atbalstu ar tūrisma produktu izstrādi, attīstību vai tūrisma veida attīstību saistīto pētījumu vai izpētes veikšanai, jaunu tūrisma produktu izstrādei, tai skaitā, testēšanai, produkta pilotēšanai un sertificēšanai, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju pakalpojumu iegādei, kas saistīta ar tūrisma produktu izstrādi, kā arī nozarei specifisku praktisko un tematisko apmācību organizēšanai. Tāpat atbalsts būs pieejams vizītēm pie ārvalstu partneriem, komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumiem, tai skaitā dalībai starptautiskās konferencēs un izstādēs, pieredzes apmaiņas un zināšanu pārneses pasākumiem Latvijā un ārvalstīs, dalībai starptautiskos konkursos, kuru mērķis ir sadarbības tīkla un tā dalībnieku, sadarbības tīkla produktu un pakalpojumu, tūrisma veida vai Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšana, kā arī sadarbības tīkla un tā dalībnieku, sadarbības tīkla produktu un pakalpojumu, tūrisma veida vai Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamības sekmēšanai. Vienlaikus atbalsts būs pieejams arī mārketinga un publicitātes aktivitātēm, iesaistei starptautiskās sadarbības platformās un organizācijās, kā arī projekta vadībai un obligāto publicitātes pasākumu nodrošināšanai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 6 439 834 eiro. Plānots, ka programmas ietvaros tiks atlasīti un atbalstīti 8 sadarbības tīkli – 4 tematiskie sadarbības tīkli un 4 ģeogrāfiskie sadarbības tīkli, sekmējot 20 jaunu tūrisma produktu izveidi.

Atbalsta programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumu projektā “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Atbalsts uzņēmējdarbībai” 1.2.3. specifikā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma” īstenošanas noteikumi”, ar kuru detalizēti var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Ārlietu ministrija izsludina līdzfinansējuma granta projektu konkursu attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem

Ārlietu ministrija

Ārlietu ministrija izsludina 2023. gada līdzfinansējuma granta projektu konkursu “Atbalsts Eiropas Komisijas un citu starptautiskās palīdzības finansētāju finansētiem attīstības sadarbības un attīstības (globālās) izglītības projektiem Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs un Latvijas Republikā”. Līdzfinansējuma granta projektu konkursā kā prioritāte noteikti attīstības sadarbības projekti.

Pieteikties aicināti projektu īstenotāji, kas ieguvuši finansējumu no citiem attīstības sadarbības finansētājiem, tai skaitā no Eiropas Komisijas, lai īstenotu attīstības sadarbības un globālās izglītības projektus.

Konkursā iespējams iesniegt attīstības sadarbības un globālās izglītības projektu pieteikumus jebkurā partnervalstī, tomēr izvērtēšanā priekšroka tiks dota projektiem Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīs (īpaši Gruzijā, Moldovā, Ukrainā) un Centrālāzijas valstīs (īpaši Kirgizstānā, Tadžikistānā, Uzbekistānā). Paplašinoties Latvijas attīstības sadarbības mērogam, prioritāte tiek piešķirta arī projektiem Āfrikas kontinentā.

Projektu īstenošanai kopējais pieejamais finansējums 2023. gadā ir 50 000 eiro.

Konkursā var pieteikties Latvijas Republikā reģistrētas pilsoniskās sabiedrības organizācijas – nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri. Projektu pieteikumi jāiesniedz līdz šā gada 22. septembra plkst. 23.59. Ja projekta pieteikums tiks iesniegts pēc norādītā termiņa, tas netiks vērtēts.

Vēršam uzmanību, ka maksimālais punktu skaits, ko ir iespējams saņemt izvērtēšanā attīstības sadarbības projektiem, ir 25 punkti, globālās izglītības projektiem – 20 punkti. Šogad pirmo reizi ir ieviests minimālais punktu skaits 15 punkti, lai iesniegums tiktu uzskatīts par atbilstošu izvērtēšanas kritērijiem. Tas attiecas  kā uz attīstības sadarbības, tā globālās izglītības projektiem.

Tāpat ir ieviests arī minimālais granta apmērs, ko var piešķirt projekta īstenošanai – 500 eiro. Maksimālais granta apmērs, ko var piešķirt projekta īstenošanai, ir 80% no projektā paredzētā kopējā līdzfinansējuma.

Informācija par konkursa uzvarētājiem tiks publicēta Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Uzņēmējdarbība

Jaunu un inovatīvu uzņēmumu atbalstam būs pieejami 93 miljoni EUR

Ekonomikas ministrija

Ministru kabinets š.g. 15. augusta sēdē apstiprināja jaunu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmu iespējkapitāla ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, lai sekmētu jaunu, inovatīvu, ar augstas izaugsmes un produktivitātes potenciālu uzņēmumu izveidi un attīstību Latvijā.

Uzņēmējdarbības uzsācējiem un strauji augošiem inovatīviem uzņēmumiem bieži nav pieejami komercbanku aizdevumi, jo šie uzņēmumi neatbilst komercbanku kredītpolitikai nepietiekamas darbības vēstures, neto ieņēmumu plūsmas, nodrošinājuma, pašu kapitāla un grūti prognozējama apgrozījuma pieauguma dēļ. Vienlaikus šādu uzņēmumu pienesums ekonomikai un Latvijas tautsaimniecības izaugsmei ilgtermiņā ir vitāli nozīmīgs,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Atbalsta programma nosaka trīs jaunzņēmumu iespējkapitāla fondu, viena sākuma stadijas iespējkapitāla fonda un viena izaugsmes stadijas iespējkapitāla fonda izveidi, kuros sabiedrības finanšu institūcijas Altum atlasīti finanšu starpnieki, piesaistot privāto līdzfinansējumu, izveidos iepriekš minētos iespējkapitāla fondus, lai nodrošinātu pieejamību iespējkapitāla investīcijām uzņēmumiem. Tādejādi tiks sekmēta finanšu pieejamība, nodrošinot komercbanku finansējumam alternatīvus finanšu resursus, un vienlaikus veicināta iespējkapitāla nozares attīstība.

Programmas ietvaros kopumā pieejamais maksimālais publiskais finansējums ir 93 miljoni EUR, attiecīgi jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondos (kopā 3 fondi) kopā pieejamais finansējums ir 55,8 milj. EUR, sākuma stadijas iespējkapitāla fondā – 12,4 milj. EUR un izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondā – 24,8 milj. EUR.

Trīs jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondos, sākuma stadijas iespējkapitāla fondā un izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondā līdz 2029. gada beigām plānots atbalstīt 400 uzņēmumus (no tiem vismaz 300 jaunuzņēmumus), kā arī tiks radītas 300 jaunas darba vietas. Atbalstot uzņēmumus, ik gadu plānots nodokļos nomaksāt vismaz 12 milj. EUR un eksportā ik gadu sasniegt vismaz 20 milj. EUR. Kopā paredzēts, ka tiks investēti aptuveni 50 milj. EUR un piesaistītas privātās investīcijas vismaz 31,6 milj. EUR .

Atbalsta maksimālā summa Jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondā vienam uzņēmumam paredzēta pirmssēklas naudas atbalsta veidā – 250 000 EUR un sēklasnaudas atbalsta veidā – 1 500 000 EUR. Savukārt atbalsta maksimālā summa Sākuma un Izaugsmes stadiju iespējkapitāla fondos vienam uzņēmumam sākuma stadijas iespējkapitāla fondā – 2 000 000 EUR, izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondā – 4 000 000 EUR.

Programmas nosacījumi paredz, ka finanšu institūcija Altum finanšu starpniekus un to piedāvātos finanšu pakalpojumus izvēlēsies atklātā un nediskriminējošā atlases procedūrā, piemērojot publiskā iepirkuma regulējuma nosacījumus.