Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Janvārī izsludinātas 15 ierobežotās ES fondu projektu atlases: apkopojums

 

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

2024. gada janvārī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi 15 ierobežotas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlases programmās, kur kopējais investīcijām paredzētais ES fondu finansējums veido teju 158 miljonus eiro. Lielākā daļa šo izsludināto projektu atlašu bijusi Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) atbalstītajiem mērķiem.

Daļā ES atbalsta programmu projektu īstenotāji jeb finansējuma saņēmēji ir norādīti jau to nosacījumos jeb Ministru kabineta noteikumos. Nozaru ministrijas, plānojot programmas, paredz ne tikai sasniedzamos mērķus un finansiāli atbalstāmās darbības, bet šādos gadījumos arī nosaka konkrētus projektu iesniedzējus. Savukārt CFLA, izsludinot atlasi, uzaicina potenciālo finansējuma saņēmēju gatavot projekta iesniegumu.

Janvārī CFLA izsludinājusi projektu iesniegšanu šādās programmās, kur paredzēta ierobežota atlase:

  • 30.01.2024. Veselības ministrijai nosūtīti uzaicinājumi par  projekta iesnieguma sagatavošanu divās ES fondu programmās: “Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t. sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību”, kur pieejamais ESF+ finansējums ir 10 782 224 eiro, vairāk par atlasi: 4.1.2.6., kā arī programmā “Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti”, kur pieejamais ESF+ finansējums ir 2 588 250 eiro, vairāk par atlasi: 4.1.2.7. 
  • 29.01.2024. Labklājības ministrija uzaicināta pieteikties finansējumam programmā “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai”, no ESF+ pieejami 10 200 000 eiro. Vairāk par atlasi: 4.3.3.3.
  • 26.01.2024. izsludināta ierobežota projektu atlase “Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, tuvinot valsts sociālās aprūpes centru filiāles kopienā sniegtajiem (ģimeniskai videi pietuvinātiem) pakalpojumiem”, kur  no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 22 185 000 eiro paredzēti  VSIA “Šampētera nams”. Vairāk par atlasi: 4.3.1.2.
  • 26.01.2024. izsludināta arī pirmā kārta programmai “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu”, tajā Latvijas Zinātnes padomei no ERAF paredzēti  8 028 250 eiro. Vairāk par atlasi: 1.1.1.5.
  • 23.01.2024. programmā “Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai” CFLA uzaicinājusi Valsts izglītības satura centru sagatavot projekta iesniegumu par paredzēto ESF+ atbalstu 8 839 650 eiro apmērā. Vairāk par atlasi: 4.2.2.9.
  • 18.01.2024. izsludināta projektu atlase programmā “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība”, ESF+ finansējums 10 599 500 eiro apmērā paredzēts Labklājības ministrijai. Vairāk par atlasi: 4.3.5.4.
  • 16.01.2024. nosūtīts uzaicinājums Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamentam par projekta iesnieguma sagatavošanu programmā “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai”, 1. kārtā no ESF+ projekta īstenošanai paredzēti 16 093 181 eiro. Vairāk par atlasi: 4.3.6.7.
  • 12.01.2024. izsludināta projektu atlase programmā “Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros”, Bērnu aizsardzības centram tajā paredzēti 2 588 250 eiro no ESF+. Vairāk par atlasi: 4.3.6.1.
  • 10.01.2024. Nodarbinātības valsts aģentūra uzaicināta pieteikties finansējumam programmā “Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana”.  No ESF+ projekta īstenošanai paredzēti 6 800 000 eiro. Vairāk par atlasi: 4.3.3.6.
  • 08.01.2024. izsludināta atlase programmā “EURES tīkla darbības nodrošināšana Latvijā”, pieejamais ESF+ finansējums Nodarbinātības valsts aģentūrai ir 1 262 250 eiro. Vairāk par atlasi: 4.3.3.4.
  • 05.01.2024. izsludinātas divas projektu atlases, kur finansējuma saņēmējs ir Nodarbinātības valsts aģentūra. Programmā “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” projekta īstenošanai ir paredzēts ESF+ finansējums 43 537 650 eiro apmērā. Vairāk par atlasi: 4.3.3.2.  Programmā “Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem, pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību” pieejamais ESF+ finansējums ir 2 413 448 eiro. Vairāk par atlasi: 4.3.4.7.
  • 04.01.2024. nosūtīts uzaicinājums Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai par ES fondu atbalsta saņemšanu projekta īstenošanai programmā “Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā”, šim mērķim pieejami 4 671 190 eiro no ESF+. Vairāk par atlasi: 4.2.3.4.
  • 03.01.2024. izsludināta projektu atlase programmā “Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”, kur ESF+ finasējums paredzēts Veselības ministrijai 6 137 382 eiro apmērā un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam 1 062 500 eiro apmērā. Vairāk par atlasi: 4.1.2.1.

Savukārt pašā 2023. gada nogalē izsludinātas divas ierobežotas projektu atlases: 29.12.2023. par programmu “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm”, kur Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai no ESF+ projekta īstenošanai pieejami 11 092 500 eiro, vairāk par atlasi: 4.3.6.5., bet 22.12.2024. Izglītības un zinātnes ministrijai nosūtīts uzaicinājums sagatavot projekta iesniegumu programmā “Zinātnes politikas ieviešana, vadība un kapacitātes stiprināšana”, pieejamais ERAF finansējums – 10 308 687 eiro. Vairāk par atlasi: 1.1.1.1.

Informējam, ka informācija par CFLA izsludinātajām ierobežotajām ES fondu projektu atlasēm turpmāk tiks apkopota reizi mēnesī.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Paplašināsies LIAA sniegto pakalpojumu klāsts reģionos

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šobrīd piedāvā vairāk nekā 65 dažādus pakalpojumus uzņēmējiem, tostarp grantu atbalstu dažādu iniciatīvu īstenošanai, kuras vērstas uz eksporta attīstību vai inovāciju ieviešanu. Līdz šim reģionos bija pieejams ierobežots pakalpojumu klāsts, bet līdz ar LIAA reorganizāciju 20 reģionālajās pārstāvniecībās, kuras līdz šim bija pazīstamas kā biznesa inkubatori, uzņēmēji varēs saņemt atbalstu daudz plašākā tvērumā.

“No šī gada esam mainījuši savu stratēģiju, paplašinot LIAA reģionālo pārstāvniecību sniegto pakalpojumu klāstu. Ja līdz šim reģionos bija iespējams saņemt tikai biznesa inkubācijas un kopstrādes pakalpojumus, tad šobrīd mēs reģionos esam gatavi piedāvāt arī citus LIAA sniegtos pakalpojumus,” tā LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

LIAA reģionālās pārstāvniecības tiek veidotas uz bijušo biznesa inkubatoru un atbalsta vienību bāzes, saglabājot plašo reģionālo tīklu. LIAA pārstāvniecības atrodas tādās Latvijas vietās kā Ventspils, Kuldīga, Liepāja, Saldus, Talsi, Tukums, Jūrmala, Jelgava, Bauska, Ogre, Sigulda, Cēsis, Valmiera, Smiltene, Alūksne, Gulbene, Madona, Jēkabpils, Rēzekne un Daugavpils. Savukārt Rīgā darbu turpinās Radošo industriju pārstāvniecība un Tehnoloģiju pārstāvniecība.

“Reģioniem ir nozīmīga loma Latvijas ekonomikas attīstībā, tādēļ vēlamies būt tuvāk saviem klientiem. Šobrīd esam atraduši modeli kā bez papildu štata vietu izveides nodrošināt atbalstu plašākam klientu lokam. Inkubācijas un pirmsinkubācijas programmas ir uzrādījušas labus rezultātus un esam pārliecināti, ka ar reģionālo pārstāvniecību izveidi spēsim palielināt pieprasījumu arī pēc citiem LIAA sniegtajiem pakalpojumiem,” uzsver I.Strupkāja.

Jaunā perioda inkubācijas un pirmsinkubācijas programmu plānots izsludināt martā, bet jau šobrīd uzņēmējiem ir pieejams atbalsts eksporta veicināšanai, dalībai izstādēs un  tirdzniecības misijās, digitalizācijai, dažādu liela mēroga pasākumu organizēšanai un citām aktivitātēm.

Inkubācijas programmas rezultatīvie rādītāji:

Projekta “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” ietvaros no 2016.-2023.gadam atbalstu grantu veidā saņēmuši kopā 685 komersanti. Atbalstīti 1044 jaunizveidoti komersanti, nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos pieaudzis par 2568 darbiniekiem. Kopumā tika atbalstīti 92 komersanti radošo industriju jomā, kā arī 3173 fiziskas personas un komersanti saņēmuši nefinansiālu atbalstu pirmsinkubācijas atbalsta veidā. Projektā izlietotais finansējums  ir 35,2 milj. eiro, savukārt atbalstīto komersantu nodokļu maksājumi Valsts kasē sastāda 47,1 milj. eiro, bet komersantu piesaistītais finansējums savu uzņēmumu attīstībai – 49,5 milj. eiro.

LIAA reģionālo pārstāvniecību darbība tiek nodrošināt ar ERAF līdzfinansējumu.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Ārlietu ministrija izsludina 2024. gada attīstības sadarbības granta projektu konkursu

Ārlietu ministrija

Ārlietu ministrija izsludina 2024. gada granta projektu konkursu “Atbalsts attīstības sadarbības projektiem Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs”. Projektu pieteikumi jāiesniedz elektroniski līdz š.g. 24. februārim plkst. 23.59. Ja projekta pieteikums tiks iesniegts pēc norādītā termiņa, tas netiks vērtēts.

Konkursa mērķis ir atbalstīt attīstības sadarbības projektu īstenošanu attīstības valstīs, lai veicinātu šo valstu sociālo un ekonomisko attīstību.

Atbilstoši Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2024.–2027. gadam īpaša prioritāte ir projektiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Austrumu partnerības valstīs – Ukrainā, Armēnijā, Gruzijā, Moldovā, Centrālāzijas valstīs – Kirgizstānā, Tadžikistānā, Uzbekistānā, kā arī Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam un Āfrikas valstīs.

Konkursa tematiskās prioritātes ir noteiktas katram reģionam un ir balstītas valstu izteiktajās interesēs. Atbalsts tiks piešķirts tādās jomās kā publiskās pārvaldes attīstības un spēju stiprināšana, demokrātiskas līdzdalības veicināšana, uzņēmējdarbības attīstība, dzimumu līdztiesība, atbalsts klimata pārmaiņu mazināšanai, cīņa ar dezinformāciju un digitalizācija.

Projektus iespējams īstenot 2024. un 2025. gadā. Projektu īstenošanai kopējais pieejamais finansējums katrā gadā ir 791 108,50 eiro. Viena attīstības sadarbības granta projekta apjoms ir no 40 000 līdz 100 000 eiro gadā.

Konkursā var pieteikties Latvijas Republikas tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes, kā arī Latvijas Republikā reģistrētas biedrības, nodibinājumi, komersanti, arodbiedrības un citi subjekti. Projekta iesniedzējam ir jābūt vismaz vienam sadarbības partnerim partnervalstī.

Ārlietu ministrija 2024. gada 2. februārī plkst. 11.00 aicina visus interesentus uz informatīvu videokonferenci par projektu iesnieguma sagatavošanas prasībām un vērtēšanas kārtību. Dalība attālinātajā sanāksmē jāpiesaka ne vēlāk kā līdz š.g. 31. janvāra darbdienas beigām, nosūtot sanāksmes dalībnieka vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi uz e-pastu AttistibasSadarbiba@mfa.gov.lv.

Informācija par konkursa uzvarētājiem tiks publicēta Ārlietu ministrijas mājaslapā.

Papildu informācijai par konkursu aicinām zvanīt pa tālruni 67016417 vai rakstīt uz e-pastu AttistibasSadarbiba@mfa.gov.lv.

Dokumenti

1. Nolikums

1.1. Attiecināmās izmaksas

1.2. Projekta iesnieguma veidlapa

1.3. Projekta budžeta tāmes paraugs

1.4. Iesniedzēja apliecinājuma paraugs

1.5. Sadarbības partnera apstiprinājuma vēstule LV ENG RU UA

1.6. Izvērtēšanas kritēriji

1.7. Granta līguma paraugs 1 gada projektam

1.7. Granta līguma paraugs 2 gadu projektam

1.7. Granta līguma pielikumi

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

ALTUM jaunums kreditēšanas veicināšanai

 

ALTUM

Ievērojami samazinātas nodrošinājuma prasības biznesa uzsācēju un mazo komersantu aizdevumiem kopsummā līdz 100 000 EUR, kas būtiski samazinās laiku un izmaksas par nodrošinājuma vērtēšanu un apdrošināšanu.

Samazinātas nodrošinājuma prasības:

– Aizdevumiem līdz 25 000 EUR – nav nepieciešama ķīla

– Aizdevumiem virs 25 000 EUR – tikai komercķīla

– Aizdevumiem virs 50 000 EUR – tikai komercķīla un samazināts īpašnieka galvojums 10%

 

Uzlabojumi pieejami atbalsta programmās:

Papildus uzlabojumi: 

Lūdzu apmeklējiet augstāk redzamās saites un piesakieties aizdevumam tiešsaistē www.mans.altum.lv

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

ALTUM ievērojami samazina nodrošinājuma prasības uzņēmumu kreditēšanā

ALTUM

Stimulējot mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, Attīstības finanšu institūcija ALTUM turpmāk aizdevumiem kopsummā līdz 100 000 eiro būtiski samazina nodrošinājuma prasības, tādējādi šos aizdevumus padarot uzņēmējiem pieejamākus un lētākus.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:

“Komercbanku kredītu pieejamības problēmu visasāk uzjūt tieši mazie un pavisam mazie Latvijas uzņēmumi. Taču tie ir Latvijas ekonomikas mugurkauls, veidojot ap 98 % no kopējā uzņēmumu skaita un nodarbinot ap 80 % iedzīvotāju, sākot no apstrādes rūpniecības un beidzot ar individuālo pakalpojumu sniedzējiem un mājražotājiem. Tādēļ man ir liels gandarījums, ka jaunā programma ļaus mazajiem uzņēmējiem atsperties, paplašināt vai uzsākt savu biznesu, dodot būtisku ieguldījumu arī reģionu attīstībā.”

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš:

“ALTUM pēdējos 3 gados aizdevumos uzņēmējiem izsniegusi 339 miljonus EUR, un skaitliski ļoti liela daļa ir tieši neliela apjoma aizdevumi, apjomā līdz 100 000 eiro, kas tiek izmantoti tehnikas un iekārtu iegādei, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, biznesa uzsākšanai un citām vajadzībām. Vienlaikus  nesen veiktā biznesa uzsācēju pētījuma ietvaros secināts, ka uzņēmēji,  salīdzinot ar 2019.gadu, finansējumu biznesa uzsākšanai caur valsts un ES programmām izmanto 3 reizes biežāk. Tas ir nepārprotams signāls, ka valsts loma uzņēmumu līdzfinansēšanā pieaug, un mums ir jāizmanto mūsu rīcībā pieejamie instrumenti, lai palīdzētu risināt finansējuma trūkuma problēmu, kas jo īpaši aktuāli ir apstākļos, kad naudas resursi ir dārgi un finansējuma saņemšana ir grūtāka. Tāpēc esam mainījuši pieeju skatījumam uz nodrošinājumu – turpmāk aizdevumos līdz 100 000 eiro nodrošinājumu nevērtēsim, un atkarībā no aizdevuma apjoma tas vai nu nebūs nepieciešams vispār, vai par to kalpos komercķīla. Jaunie atvieglojumi īpaši aktuāli uzņēmējiem reģionos, kur nodrošinājuma vērtība ir zemākas, mazajiem lauksaimniekiem, kuriem raža bieži vien kalpo kā nodrošinājums piegādātājiem, kā arī biznesa uzsācējiem, kuriem bankas aizdevumi mēdz nebūt pieejami. ”

ALTUM atvieglojumi aizdevumiem kopsummā līdz 100 000 eiro ir spēkā no 2024. gada sākuma , un tie nosaka, ka:

  • Aizdevumiem līdz 25 000 eiro nebūs nepieciešams nodrošinājums.
  • Aizdevumiem no 25 000 – 50 000 eiro par nodrošinājumu kalpo komercķīla.
  • Aizvedumiem no 50 000 – 100 000 eiro par nodrošinājumu kalpo komercķīla un īpašnieka galvojums 10 % apmērā.

“Šis piedāvājums nodrošina to, ka uzņēmējiem nebūs jāsedz izdevumi par komercķīlas vērtēšanu un jātērē savs laiks administratīvām darbībām. Mērķis ir pēc iespējas lētāki un pieejamāki aizdevumi, kā arī vienkāršota pieteikšanās,” norāda Reinis Bērziņš. “Minētais piedāvājums attieksies uz plašu uzņēmumu grupu – gan biznesa uzsācējiem, gan aktīviem saimnieciskās darbības veicējiem,”

ALTUM aizdevumu programmās “Starts” un “Mazie aizdevumi lauku teritorijās”  tiks nodrošinātas fiksētas procentu likmes, attiecīgi, 3 % apmērā līgumiem, kas noslēgti uz ilgāk kā 1 gadu, un 4 % līgumiem ar termiņu līdz 12 mēnešiem. Šo programmu ietvaros gan biznesa uzsācējiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palielināts maksimālais aizdevuma apmērs, sasniedzot 250 000 eiro.

Finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un biznesa uzsācējiem  atbalsta programmās tiek līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

Reaģējot uz procentu likmju kāpuma izraisīto kreditēšanas sabremzēšanos un veicinot uzņēmumu investīciju ieceru turpināšanos arī augstu kredītlikmju apstākļos, ALTUM jau 2023.gadā atbalsta programmās ieviesa vairākus atvieglojumus gan garantiju programmās, gan tiešajos aizdevumos.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Finanšu un apdrošināšanas darbības Transports

Rail Baltica projekts saņem 51,55 miljonus eiro militārās kapacitātes stiprināšanai

Satiksmes ministrija

Trešdien, 24. janvārī, Eiropas Komisija paziņoja trešā Militārās mobilitātes projektu pieteikumu uzsaukuma rezultātus atbalstam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (turpmāk – EISI). Kopumā atbalstīti 38 projekti no 18 Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp 51,55 miljoni eiro piešķirti Rail Baltica projekta Latvijas prioritārām aktivitātēm.

2023. gada EISI trešais Militārās mobilitātes uzsaukums tika izsludināts 2023. gada 3. maijā. Noslēdzoties iesniegšanas termiņam 21. septembrī, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrā (CINEA) tika iesniegti 112 projektu pieteikumi, tostarp Rail Baltica projekta Latvijas pieteikums, kas sagatavots sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL), akciju sabiedrību “RB Rail AS” (RBR).

Finansējums 50% apmērā no projekta attiecināmām izmaksām piešķirts Rail Baltica apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu būvdarbu pirmajai kārtai un būvuzraudzībai, jauna divlīmeņa šķērsojuma izveidi pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novados. Apvienotais tilts pār Daugavu ir viens no komplicētākajiem Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras objektiem un tam ir nozīmīga loma  Baltijas valstu savienojamībai ar Eiropu.

Rail Baltica projekta Latvijas prioritāro aktivitāšu īstenošanu nodrošinās EDzL un RBR, kurām Satiksmes ministrija (SM) ir deleģējusi projekta tehnisko kompetenci. Tilta izbūvi plānots sākt, kad būs noslēgta projektēšana un saskaņā ar Rail Baltica ieviešanas programmu. Norisinās un daļēji jau pabeigta nekustamo īpašumu atsavināšana, kas nepieciešami tilta būvdarbiem. Būvniecību veiks starptautiskā uzņēmēju pilnsabiedrība “E.R.B. Rail JV PS”, kas Latvijā izbūvēs Rail Baltica pamattrasi. Kopumā tilts ir sadalīts 3 būvatļaujās un prioritāri darbus plānots uzsākt būvatļaujas posmā, veicot darbus ūdenī. Šis ir viens no laikietilpīgākajiem būvniecības posmiem, kas paredz metinātas tērauda kopnes, balstu betonēšanu un pamatbūvniecību ūdenī.

Līguma parakstīšana ar CINEA par finansējumu Rail Baltica projekta Latvijas prioritārām aktivitātēm gaidāma 2024. gada jūnijā.

Rail Baltica projekta militārās kapacitātes stiprināšanai jau saņemts finansējums pirmajā Militārās mobilitātes uzsaukumā. 2022. gada 8. augustā SM noslēdza līgumu ar CINEA par finansējumu Rail Baltica projekta prioritārām aktivitātēm no EISI Militārās mobilitātes finansējuma 2021. – 2027. finanšu plānošanas periodā, piesaistot 5,29 miljonu eiro EISI finansējuma. Ar saņemto finansējumu nodrošināta apvienotā Daugavas tilta autoceļa sadaļas projektēšana un projektēšanas uzraudzība, Salaspils multimodālā kravu termināļa projektēšana, kā arī kravu parka un tā apkārtējās infrastruktūras projektēšana pie lidostas “Rīga“.

Papildu informācija:

Militārās mobilitātes finansējums ir jauns atbalsta veids dalībvalstīm, lai attīstītu transporta infrastruktūru, kas vienlaikus kalpotu gan civilām, gan militārām vajadzībām. ES daudzgadu budžetā 2021.- 2027. gadam EISI Militārās mobilitātes finansējumam atvēlēti 1,737 miljardi eiro, kas 2021.–2023. gada periodā tika sadalīti trīs uzsaukumos. Pirmajā un otrajā uzsaukumā atbalstīti 57 projekti, piešķirot to īstenošanai  939 miljonus eiro. Savukārt trešajā un noslēdzošajā uzsaukumā atbalstīti 38 projekti, piešķirot finansējumu 807 milj. eiro apmērā. Militārās mobilitātes finansējuma uzraudzību veic Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Finanšu un apdrošināšanas darbības

Militārās mobilitātes uzsaukumā Latvijas transporta nozares projektiem apstiprina 78,8 miljonu eiro finansējumu

Satiksmes ministrija

Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrā (CINEA) Militārās mobilitātes (MM) trešajā uzsaukumā apstiprinājusi finansējumu 78,8 miljonu eiro apmērā trīs transporta infrastruktūras projektu īstenošanai Latvijā.  Finansējums piešķirts Rail Baltica projekta īstenošanai, Limbažu novada pašvaldībai tilta pār Salacu rekonstrukcijai un starptautiskās lidostas “Rīga” ceturtā perona rekonstrukcijai. Finansēšanas līguma parakstīšana plānota līdz 2024. gada jūnijam.

“Latvijai nozīmīgi transporta infrastruktūras projekti ir saņēmuši MM līdzfinansējumu. Tas dos iespēju turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu, beidzot rast risinājumu samilzušajai problēmai, nodrošinot tilta rekonstrukciju Salacgrīvā, kā arī stiprināt lidostas “Rīga” pozīcijas Baltijas reģionā. Vienlaikus ar šo projektu īstenošanu stiprinām arī valsts drošību, kas šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir mūsu kopīga prioritāte,” skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Satiksmes ministrijai Rail Baltica projektam pasākumiem MM prasību integrācijai piešķirts finansējums 51,6 miljonu eiro apmērā. Starptautiskās lidostas “Rīga” ceturtā perona rekonstrukcijas projektam, nodrošinot tā atbilstību civilajām un militārajām prasībām, piešķirti 19,67 miljoni eiro. Savukārt Limbažu novada pašvaldībai tilta pār Salacu rekonstrukcijai Salacgrīvā, kas nodrošinās tā duālo pielietojumu civilajām un militārajām vajadzībām, piešķirts 7,54 miljoni eiro līdzfinansējums.

Noteikts, ka projektu īstenotājiem – Latvijas pusei – jāievēro līdzfinansēšanas princips, proti, līdzfinansējums ir obligāts Eiropas Savienības finansējuma daļas saņemšanas priekšnosacījums. MM atbalsta intensitāte sastāda līdz 50%. Kā iepriekš ziņots, valdība atbalstīja valsts budžeta līdzfinansējumu Satiksmes ministrijas iesniegtajam Rail Baltica projektam un Limbažu novada pašvaldības iesniegtajam tilta pār Salacu rekonstrukcijas projektam.

MM trešajā uzsaukumā saskaņā ar CINEA informāciju tika iesniegti 112 dalībvalstu projekti, no kuriem atbalstu saņēma 38 projekti. Kopējais piešķirtais finansējums 807 miljoni eiro.

Pirmajā MM uzsaukumā Latvijai atbalstītas “Rail Baltica” projekta trīs aktivitātes ar līdzfinansējumu 5,29 miljonus eiro – apvienotā tilta pār Daugavu autoceļa sadaļas projektēšana un projektēšanas uzraudzība, Salaspils intermodālā kravu termināļa projektēšana un kravu parka un tā apkārtējās infrastruktūras projektēšana pie lidostas “Rīga“.

Savukārt otrajā MM uzsaukumā atbalstīts “Latvijas gaisa satiksme” projekts jauna gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai starptautiskajā lidostā “Rīga” ar līdzfinansējumu 26,26 milj. eiro un līdzfinansējums 11,33 miljonus eiro apmērā divu Rīgas Brīvostas projektu īstenošanai, kas paredz ostas piestātņu infrastruktūras pilnveidošanu, pievadceļu pārbūvi un uzlabošanu, dzelzceļa infrastruktūras pārbūvi un ostas tehniskās flotes papildinājumu ar daudzfunkcionālu transporta vienību.

MM finansējums ir atbalsta veids dalībvalstīm, lai attīstītu transporta infrastruktūru, kas vienlaikus kalpotu gan civilām, gan militārām vajadzībām. Laika posmam no 2021. līdz 2027. gadam EISI MM finansējumam atvēlēti 1,737 miljardi eiro, kas tiek sadalīti vairākos uzsaukumos. MM projektu izvērtēšanu, lēmuma par atbalsta piešķiršanu un projektu īstenošanas uzraudzību nodrošina CINEA. Vairāk informācijas CINEA mājas lapā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Nozares

Latvija saņem RePowerEU avansa maksājumu teju 27 miljonus eiro

Finanšu ministrija

25. janvārī, Eiropas Komisija (EK) Latvijai ir pārskaitījusi RePowerEU avansa maksājumu 26,95 miljonus eiro. RePowerEU iniciatīvas mērķis ir stiprināt Eiropas enerģētikas drošību un pāreju uz atjaunīgiem resursiem.

“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kā arī uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai Eiropā, visas Eiropas aktuālais jautājums ir neatkarības iegūšana no Krievijas fosilā kurināmā. Tādēļ REPowerEU iniciatīva un finansiālais atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs. Esam panākuši, ka Latvija saņems vairāk nekā 123 miljonus eiro, lai veiktu ieguldījumus pārejai uz jaunu enerģētikas infrastruktūru un sistēmu, dažādojot enerģijas iegūšanas avotus un pārejot uz tīru enerģiju. Tas ir svarīgi ne tikai Latvijas un Baltijas, bet arī visas Eiropas mērogā,“ norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Reaģējot uz pašreizējām grūtībām un pasaules enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, EK 2022. gada martā nāca klajā ar REPowerEU iniciatīvu. EK izstrādātā REPowerEU iniciatīva, ar kuru tiek papildināts Atveseļošanas fonda plāns,  paredz Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilajiem kurināmajiem, sākot ar gāzi. Plānā ir izklāstīta virkne pasākumu, kuru mērķis ir strauji samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrināt zaļo pārkārtošanos, vienlaikus stiprinot Eiropas Savienības (ES) mēroga energosistēmas noturību.

Šajā iniciatīvā iekļautas jaunas reformas un investīcijas, kurām kopumā tiks novirzīts finansējums 123,98 miljoni eiro, kas ir maksimālais iespējamais piešķīrums Latvijai no RePowerEU iniciatīvas. Finansējumu plānots novirzīt projektiem ar būtisku ietekmi uz tarifu samazināšanu un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu Latvijā.

Tāpat RePowerEU sniegs ieguldījumu ES Padomes ikgadējos ieteikumos energoneatkarības jomā – samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība

Eksporta orientētu inovāciju veicināšanai valdība pieņem “zaļā koridora” likumprojektu

Ekonomikas ministrija

Ministru kabineta š.g. 23. janvāra sēdē atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumprojekts, kas izstrādāts ar mērķi palielināt uz eksportu orientētas investīcijas, kā arī radīt regulējuma vidi, kas labvēlīga jaunu, inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu testēšanai un pārbaudīšanai, tādējādi veicinot tautsaimniecības konkurētspēju. Vienlaikus likumprojekts nosaka prioritāro  projektu jomas, kā arī nodrošina iespēju veidot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības un eksportspējas veicināšanai. 

Prioritārs projekts likumprojekta izpratnē ir investīciju piesaisti vai eksportspēju veicinošs projekts, kas sekmē attīstības plānošanas dokumentos, nacionālās industriālās politikas vai digitālās transformācijas politikas jomā noteikto mērķu sasniegšanu, piemēram, produktivitātes kāpumu, inovāciju izstrādi un komercializāciju, eksporta apgrozījuma pieaugumu, tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu lielu investīciju projektu piesaisti u.c.,  vai veicina tādu tirgus nepilnību novēršanu, kas kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu, piemēram, mazina administratīvo slogu vai saīsina valsts pārvaldes institūciju saskaņošanas procesu laiku. 

Jaunais regulējums dos spēcīgu stimulu Latvijas eksporta projektu klāsta paplašināšanai, nodrošinot iespēju piemērot tā sauktā “zaļā koridora” principu arī eksportējošiem uzņēmumiem, ja investīcijas attiecīgajā projektā pārsniedz 5 miljonus eiro. Līdz šim “zaļais koridors” tika attiecināts tikai uz lielajiem ārvalstu investīciju projektiem. Tāpat ļoti būtiski, ka jaunajā likumā būs iekļauti arī tā sauktās regulatīvās smilškastes principi un nosacījumi, kas ir pirmais solis uz šī īpašās labvēlības režīma reālu ieviešanu pētniecības un inovāciju projektiem,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

 Likumprojektā noteiktas sekojošas prioritāro projektu jomas: 

  • Latvijā noteiktās piecas viedās specializācijas jomas* un neto nulles emisiju tehnoloģijas; 
  • starptautisko biznesa pakalpojumu centri; 
  • tūrisms un pasākumi, piemēram, dižpasākumi; 
  • produktivitātes kāpumu veicinoši projekti, kuru ietvaros vidējais darbinieku atalgojums ir ne mazāks kā ES vidējais darbinieku atalgojums iepriekšējā pārskata gadā; 
  • būvniecība, transports vai loģistika (ja investīcijas saistītas ar pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanu viedās specializācijas jomās); 
  • zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecība; 
  • drošība un aizsardzība. 

Tāpat likumprojektā ietverts deleģējums Ministru kabinetam līdz 2024. gada decembrim izdot Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā tiks apkalpoti prioritārie projekti (“zaļais koridors”). Plānots, ka MK noteikumos tiks ietverti projektu kvalifikācijas kritēriji, prioritāro projektu iesniegšanas un izvērtēšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtība, prioritārā projekta statusa piešķiršanas un zaudēšanas nosacījumi un kārtība u.c.

Nolūkā sekmēt inovāciju izstrādi un ieviešanu tirgū nepieciešams radīt vidi inovāciju attīstītājiem, kas sniedz iespēju netraucēti praktiski testēt jaunus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, iespējami mazinot administratīvo slogu un atvieglojot saskaņošanas procesu. Šim nolūkam likumprojektā iekļauti regulatīvo smilškastu izveides nosacījumi. Vienlaikus likumprojektā ietverts deleģējums Ministru kabinetam līdz 2024. gada nogalei izdot noteikumus regulatīvo smilškastu izveidei, īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumiem un kārtībai. Regulatīvā smilškaste likumprojekta izpratnē ir konkrēts tiesiskais ietvars, tostarp konkrētā ierobežotā teritorijā, kur darbojas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, kura ietvaros komersanti un zinātniskās institūcijas var testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus attiecīgo risinājumu komercializācijai. 

Detalizēti ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumprojektu var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Pašlaik spēkā esošais prioritāro investīciju projektu regulējums ir balstīts uz 2020.gada 10. jūnija “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma” un ietverts 2021.gada 4.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”. Spēkā esošais “zaļā koridora” regulējums paredz tiesiskajā regulējumā noteiktās procedūras un pakalpojumus sniegt prioritārā kārtībā un termiņā, samazinot paredzamo apstrādes laiku par vismaz 50%. Kopš 2021.gada 1.marta (iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas) prioritāro investīciju projekta statuss piešķirts 25 investīciju projektiem ar kopējo pienesumu vairāk nekā 308 milj. eiro un vairāk kā 1150 radītām darba vietām.  

* Latvijā noteiktas 5 RIS3 jomas, kas nostiprinātas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam: (a) Zināšanu ietilpīga bioekonomika; (b) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; (c) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; (d) Viedā enerģētika un mobilitāte; (e) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Statistika

Kravu apgrozījums 2023. gadā ostām liek rast jaunus stratēģiskās attīstības virzienus

Satiksmes ministrija

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem aizvadītajā 2023. gadā par 19,6% jeb 9,4 miljoniem tonnu samazinājies ostu kravu apgrozījums, salīdzinot ar 2022. gada statistiku. Apgrozījuma kritums skaidrojams ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apjoma pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

“Esošā situācija ostās nozarei jāpieņem kā platforma mainībai uz augšu. Tā jāuztver kā iespēja stratēģiskai attīstībai, piesaistot jaunus tirgus, kā arī nodrošinot klientiem jaunus loģistikas pakalpojumus. Piemēram, ir skaidri redzamas iespējas konkurēt par ASV un Tālo Austrumu kravu plūsmu uz Centrālo un Austrumeiropu. Ja mēs salīdzinām Hamburga-Prāga un Rīga-Prāga kravu pārvadājumu izmaksas no Tuvajiem Austrumiem, mums ir 300-400 eiro priekšrocība uz katru konteineru. Tā ir ļoti nozīmīga priekšrocība, kuru jāizmanto. Jāizceļ arī Rīgas ostas veiksmīgas sadarbības ceļā nodrošinātā Ukrainas graudu kravu piegāde pa dzelzceļu un pārkraušanu ostā. Krītoties kravu apgrozījumam, esmu pārliecināts, ka visas ostas izmantos savu potenciālu izaugsmei, attīstot arī ražošanu ar augstu pievienoto vērtību un uzlabojot preču aprites kanālus”, vērtējot ostu statistiku, atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu 2023. gadā galvenokārt ietekmēja ogļu un naftas produktu kravu apjoma kritums. Ogļu kravu apjoms samazinājies vairāk nekā uz pusi – par 56% jeb 4,7 miljoniem tonnu, kas saistīts ar pieprasījuma samazinājumu pēc ogļu importa Eiropā. Strauji turpina sarukt naftas produktu apgrozījums, tas samazinājies par 48,4% jeb 3,8 miljoniem tonnu, salīdzinot ar gadu iepriekš. Samazinājums vērojams arī beramkravu sektorā par 21,1%, lejamkravu apgrozījumā par 47,2%, bet ģenerālkravu segmentā kritums bijis 6% apjomā. Stabila tendence saglabājusies ro-ro kravām, to apjoms aizvadītajā gadā bijis 3,4 miljoni tonnas, savukārt kokmateriālu apgrozījums bijis 4 miljoni tonnas.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, 2023. gadā ir bijis kritums ostu kopējā kravu apjomā, taču vienlaicīgi ir bijis arī pieaugums vairākos kravu segmentos. Strauji kāpis labības kravu apgrozījums, tas pieaudzis par 14%, kā arī par 7,4% palielinājies konteineru kravu apjoms. 

Rīgas ostā 2023. gadā pārkrautas 18,8 miljoni tonnas. Salīdzinot ar 2022. gadu, kravu apjoms sarucis  par 20,1% jeb 4,7 miljoniem tonnu. To ietekmēja sarukums ogļu, naftas produktu, rūdas un kokmateriālu kravu segmentos. Taču vienlaikus Rīgā pozitīva tendence bijusi labības kravu apgrozījumam, kas pieaudzis par 23,1% un kokmateriālu kravām, kas palielinājās par 9,8%.

Liepājas ostā 2023. gadā kopējais kravu apjoms bijis 7,2 miljoni tonnas, taču tas ir par 4,9% zemāks nekā 2022. gadā. Šo apjoma sarukumu ietekmēja ogļu, naftas produktu, kokmateriālu, konteineru, beramkravu un celtniecības materiālu kravu apgrozījums. Liepājā veiksmīgi par 40,7% izdevies palielināt cukura kravu un par 17,2% kāpināt šķeldas kravu apjomu, par 7,4% ir pieaudzēts labības kravu apmērs un par 2,7% kāpis ro-ro kravu apgrozījumu ar Vāciju.

Ventspils ostā pērnā gada statistika uzrāda, ka kopskaitā ostā pārkrautas kravas 10,4 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 29,3% mazāk kā gadu iepriekš. Ventspilī bijis ievērojams kritums naftas produktu sektorā, kā arī ogļu, kokmateriālu un ro-ro kravu segmentos. Vienlaicīgi ostai izdevies kāpināt rūdas kravu apjomu par 18,4%, par 7,2% pieaudzēt labības kravas un 4,3 reizes palielināt celtniecības materiālu kravu apgrozījumu.

Latvijas mazās ostas 2023. gadā uzrādījušas pozitīvu tendenci, saglabājot stabilu kopējo kravu apgrozījumu un kopskaitā pārkraujot 2,2 miljonus tonnas. Salacgrīvas ostā, salīdzinot ar gadu iepriekš, kravu apjoms palielinājies par 23,7%, Skultē bijis kritums par 7,1%, Mērsragā vērojams pieaugums par 0,8%, savukārt Rojā neliels samazinājums par 0,1%.     

Tāpat kā ostas, arī dzelzceļa kravu pārvadājumus ietekmē ģeopolitiskā situācija, un kopējais kravu apgrozījums, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājies par 27,6% jeb 6 miljoniem tonnu gadā.