Publisko iepirkumu likums (PIL) sava veida attīstību piedzīvojis arī ar pašreizējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, un bijušo Latvijas Valsts prezidentu Valda Zatlera un Vairas Vīķes-Freibergas aktīvu iesaistīšanos.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis lūdza Publisko iepirkumu likuma labojumu otrreizēju caurlūkošanu vienu reizi – 2018. gada 9. februārī.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei Valsts prezidents norādīja uz trešajam lasījumam virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļautu sasniegt normu deklarētos mērķus un varētu radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem, vēstīts Valsts prezidenta mājas vietnē www.president.lv .
R. Vējonis arī vērsa uzmanību uz likumprojektā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinājumā ar citās valstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
R. Vējonis atbalstīja strīdīgo normu deklarētos mērķus, aicinot pievērst uzmanību tobrīd spēkā esošajam PIL. Pēc viņa paustā publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.
“Ieguldot Eiropas Savienības fondu līdzekļus 2014. – 2020. gada plānošanas periodā sabiedrības labklājības, ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, nedrīkstam apzināti un mērķtiecīgi radīt priekšnoteikumus, lai valsts budžets ciestu zaudējumus, nevis iegūtu papildus ieņēmumus”, vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norādīja Valsts prezidents.
Pieņemot 2018. gada 26. februāra labojumus PIL, Saeima ņēma vērā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iebildumus, skaidro viņa padomnieks ekonomikas jautājumos Andis Jēkabsons. “Attiecīgi tika novērstas neatbilstības Eiropas Savienības tiesībām un ar to saistītie iespējamo zaudējumu valsts budžetam riski. Tiesa gan, arī otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma izskatīšanas gaitā Saeimas deputātiem un izpildinstitūcijām bija kardināli atšķirīgi viedokļi par strīdīgo normu aktualitāti, nepieciešamību un iespējām tās efektīvi piemērot. Tomēr šajā diskusijā Valsts prezidents neiesaistījās,” tā A. Jēkabsons.
Prezidents Zatlers vērsās ST
Publisko iepirkumu likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu savulaik ir prasījis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Valsts prezidents par atsevišķām Publisko iepirkumu likuma normām ir vērsies arī Satversmes tiesā.
Piemēram, 2010. gada 19. aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr.2009-69-03 „Par Publisko iepirkumu likuma 83.2 panta un pārejas noteikumu 12. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 92. pantam” un atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 92. pantam. Te jāatzīmē, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers 2009. gada 3.augustā vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā tāpēc, ka uzskatīja – likumdevēja ieviestais iesnieguma nodrošinājums publisko iepirkumu procedūras apstrīdēšanai nepamatoti ierobežo Satversmes 92. pantā nostiprinātās personas tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses. Savā pieteikumā Valsts prezidents uzsvēra, ka tiesības apstrīdēt iepirkuma procedūras īpašā uzraudzības iestādē – Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB)– ir būtisks mehānisms, lai novērstu iespējamu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu nepamatotu izlietošanu, kā arī mazinātu korupcijas riskus valsts budžeta līdzekļu izmantošanā. Iesnieguma iesniegšana IUB ir vienīgais efektīvais līdzeklis, kuram jābūt iespējami pieejamam bez nesamērīgiem finansiāliem šķēršļiem, vēstīts Valsts prezidenta mājaslapā www.president.lv.
Atgādinām, ka 2009. gada 26. jūnijā, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtīja likumu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrreizējai caurlūkošanai, motivētā vēstulē Saeimas priekšsēdētājam norādot uz PIL paredzētā iesnieguma nodrošinājuma ieviešanas neatbilstību Satversmes 92. pantam. Saeima 2009. gada 16. jūlija sēdē, izskatot likumu atkārtoti, Valsts prezidenta suspensīvo veto neņēma vērā. Otrreiz Valsts prezidents ierunas celt nevarēja un likumu izsludināja 2009. gada 30. jūlijā. Kopš Satversmes tiesas likuma pieņemšanas V. Zatlers Satversmes tiesā ar pieteikumu vērsās pirmo reizi.
Prezidente Vīķe – Freiberga norāda uz ES direktīvas prasību neieviešanu
Valsts prezidentes Vairas Vīkes – Freibergas laikā PIL Saeimā apstiprināja 2006. gada 2. martā. Valsts prezidente 2006. gada 10. martā to nodeva otrreizējai caurlūkošanai. PIL atkārtoti Saeimā caurlūkoja 2006. gada 6. aprīlī, ņemot vērā Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas iebildumus. PIL izsludināja 2006. gada 25. aprīlī (www.president.lv).
Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas 2006. gadā Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodotie PIL labojumi bija saistīti ar prasībām elektronisko sakaru komersantiem un ar to saistītajiem izņēmumiem (ES direktīvas ieviešana).
Vaira Vīķe-Freiberga vēstulē toreizējai Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei norādīja, ka elektronisko sakaru komersantu neiekļaušana izņēmumos no PIL, izslēdzot no likuma likumprojekta sākotnējā stadijā ietverto 15. pantu, rada situāciju, kurā Latvijas Republika neizpilda savas saistības pret Eiropas Savienību (ES) attiecībā uz Direktīvas 2004/I8/EK ieviešanu. Minētās direktīvas 13. pants paredz īpašu izņēmumu noteikšanu telekomunikāciju jomā, proti, neattiecināt publisko iepirkumu procedūras uz līgumiem, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai izmantot publiskos telekomunikāciju tīklus vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus telekomunikāciju pakalpojumus. Pēc Vairas Vīķes – Freibergas toreiz vēstulē teiktā, tas attiecīgi dotu Eiropas Komisijai tiesības ierosināt pārkāpumu procedūru atbilstoši Eiropas Kopienas līguma 226. pantam par to, ka Latvijas Republikā nepareizi tiek interpretēti minētie ES iepirkuma procedūru noteikumi, kas savukārt varētu novest pie Eiropas Kopienu tiesas sprieduma par Latvijas kā ES dalībvalsts saistību neizpildi un attiecīgas soda naudas uzlikšanas par šo pārkāpumu. Tālāk vēstulē toreizējā Valsts prezidente minējusi, ka pamatojoties uz norādīto, un, pamatojoties uz Latvijas Republikas 71. pantu, viņa nosūta 2006. gada 2. martā Saeimā pieņemto PIL otrreizējai caurlūkošanai.
UZZIŅA
- Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas datuma Saeimā, noskaidrojām Valsts prezidenta kancelejā. Ja Saeima likumu nelabo, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt (Satversmes 71. pants). Valsts prezidentam nav tiesību prasīt Satversmes 75. panta kārtībā pieņemtu likumu otrreizēju caurlūkošanu;
- Ja Valsts prezidents Satversmes 71. panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai un citām komisijām, un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms. Atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, bet izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem (Saeimas kārtības ruļļa 115.pants).
- Valsts prezidentam ir arī tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izmantot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas dienas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem (Satversmes 72. pants).
Valsts prezidenta Kancelejā vērš uzmanību – kad Saeima likumprojektu ir apstiprinājusi galīgajā lasījumā, tas ir likums (nevis likumprojekts). Attiecībā uz likumiem nelieto jēdzienu “parakstīšana”, bet lieto “izsludināšana” (sk. Satversmes 69. pantu un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 4.pantu).
Atbildēt