Žurnāla “iepirkumi” uzdotie jautājumi partijām un to apvienībām

Jau pēc mēneša dosimies pie vēlēšanu urnām, lai vēlētu 13. Saeimu. “Iepirkumi” secināja, ka vien četras no 16 uz Saeimu pretendējošajām politiskajām partijām vai to apvienībām savās 4000 zīmju vēlēšanu programmās piemin iepirkumu nozari. Nav daudz, zinot, ka publiskie iepirkumi veido būtisku daļu no iekšzemes kopprodukta, turklāt, pēc pašu uzņēmēju teiktā, daudzviet par uzvaru iepirkumos aizvien ir jāpiemaksā. Optimismu nevieš arī partiju attieksme – uz “Iepirkumi” jautājumiem par situāciju nozarē un par pirmajiem nozarē darāmajiem darbiem pēc ievēlēšanas Saeimā atbildēja vien piecas partijas. Sešpadsmit vēlēšanu sarakstos savu nodarbi saistībā ar iepirkumiem ir uzrādījuši seši deputātu amata kandidāti. Lasītājiem piedāvājam ieskatu partiju solījumos.

1. Kā vērtējat šā brīža situāciju iepirkumu nozarē?

2. Kādus labojumus veiksiet iepirkumu likumos pēc partijas ievēlēšanas Saeimā?

1. Latvijas Krievu savienība
Kandidātu skaits: 84
Iepirkumu speciālisti: nav nosaukti.
Programmā iepirkumi nav minēti.
Uz “Iepirkumi” jautājumiem neatbildēja.

2. Jaunā konservatīvā partija
Kandidātu skaits:115
Iepirkumu speciālisti: 1 (Arita Ūdre, Iepirkumu uzraudzības birojs – Administratīvo sodu departamenta direktore)
Programmā iepirkumi nav minēti.

Atbildes:

1. Situāciju kopumā vērtējam negatīvi, jo procesi nav caurspīdīgi (ne visur, protams). Ir lielas iespējas sakārtot iepirkumu sev vēlamiem uzņēmējiem ar iepirkuma nolikuma prasībām un citiem instrumentiem. Zemākās cenas princips arī ir ačgārns, jo tā tiek atbalstīti nodokļu optimizētāji un cieš arī kvalitāte. Iepirkumu sistēma ik gadu pamazām sakārtojas. Jaunā E-iepirkumu sistēma samazina izmaksas, nav fiziski jāvadā piedāvājumi pa pašvaldībām. Aizvien retāk ir iepirkumi bez publiskās atvēršanas, kas protams ir labi, jo prakse rāda, ka slēgtajās piedāvājumu atvēršanās parādās koruptīvas iezīmes. Vēl ir iepirkumu grupa līdz 10 000 eiro, kur kontroles praktiski nav nekādas. Iepirkumu nolikumus un prasības katra pašvaldība “dzejo” kā nu vēlas un māk. Sarežģījot procedūru vai prasot neadekvātas kvalifikācijas prasības, pašvaldības bieži pārmaksā! Vēl kā problēma ir tas ka praktiski vienmēr vērtē zemāko cenu, nevis saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, jo tādi iepirkumi ir sarežģītāki.
   

2. Vajadzētu mainīt publisko iepirkumu likumu, kas paredzētu iepirkumā kā kritēriju nevis viszemāko cenu, bet, piemēram, vidējo cenu. Ir, teiksim, pieci cenu piedāvājumi – saskaitot piedāvājumu summas kopā, dalot kopējo summu ar pieci, iepirkumu iegūst tas, kurš ir vistuvāk šim skaitlim. Tā atkritīs iespēja kaut ko sarunāt un sabīdīt, uzņēmēji sāks rēķināt reālo tirgus cenu.

Nepilnības iepirkumos:

1. Kļūdas būvprojektos. Kļūdu dēļ iepirkumu procedūras būtiski paildzinās;
2. Elektroniskā iepirkumu sistēma nav mazinājusi iesniedzamo dokumentu apjomu;
3. Apjomīgi iesniedzamie tehniskie piedāvājumi;
4. Novēloti publicēti iepirkumi ceļu būvniecībā ar pārāk īsu izpildes termiņu;
5. Pārāk detalizēti tehniskie piedāvājumi (piemēram prasība sastādīt kalendāro laika un naudas plūsmas grafiku katram darbu veidam pa dienām);
6. “Mazā” iepirkuma līgumcenas sliekšņa stipra pārsniegšana;

Noteikti varam teikt, ka no EIS sistēmas ir arī ieguvumi – tiek ietaupīts laiks un materiālie resursi:

• Piedāvājumi tiek iesniegti un atvērti elektroniski – tas ietaupa laiku, darba spēku un ceļa izdevumus;
• Piedāvājuma iesniegšana elektroniski ietaupa laiku (piedāvājums nav jākopē vairākos eksemplāros, jāšuj, jāskenē utt.).
• Piedāvājuma nodrošinājumus bankai var iesniegt elektroniski sagatavotus un saņemt elektroniski parakstītus – tas atvieglo darbu, paātrina procesu un ietaupa laiku.
• Informācija par iepirkumiem un to atvēršanas rezultātiem, piedāvājumu summām ir publiski pieejama jebkuram.

Ir arī trūkums – ja iepirkumā ir vairākas daļas, tad EIS ir jāsagatavo piedāvājums par katru daļu atsevišķi (respektīvi visi dokumenti ir jāsagatavo katrai daļai), papīra formāta piedāvājumiem, pārsvarā, bija jānoformē viens piedāvājums visām daļām.

3.Rīcības partija
Kandidātu skaits: 77
Iepirkumu speciālisti:1 (Zinaida Apreļeva, SIA “COPs” – iepirkumu speciāliste)
Programma: Palielināt dotācijas tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm un garantēt valsts iepirkumus vietējai produkcijai.
Uz “Iepirkumi jautājumiem neatbildēja.

4. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
Kandidātu skaits: 115
Iepirkumu speciālisti: nav nosaukti.
Programmā iepirkumi nav minēti.

Atbildes:

1. – Pēdējo gadu laikā ir panākti būtiski uzlabojumi publisko iepirkumu jomā, no kuriem īpaši izceļama norma, kas paredz saimnieciski visizdevīgākā – nevis lētākā – piedāvājuma principa pielietošanu. Tāpat Nacionālā apvienība šogad panāca, ka no publiskajiem iepirkumiem tiek izslēgti tā sauktie “ofšori” jeb ārzonas, tā gan aizsargājot Latvijas nodokļu bāzi, gan arī iedibinot principu, ka ārzonu kompānijas un to paveidi publiskajos iepirkumos un nodokļu maksātāju naudas izlietojumā nav tiesību piedalīties. Virzība uz iespēju noraidīt nepamatoti dārgus publiskos iepirkumus veicinās iepirkumu procedūras caurskatāmību un mazinās ļaunprātību un korupcijas risku, kā arī novērsīs nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu. Tāpat saredzam iespēju juridiski pilnveidot publisko iepirkumu pārsūdzības kārtību, kas uzliktu par pienākumu sūdzības iesniedzējam nodrošināt atbilstošu finanšu garantiju sūdzības apjomam, kuru, gadījumā, ja sūdzība ir bijusi nepamatota un tiek noraidīta – tas var zaudēt.

   Vienlaikus jāatzīst, ka joprojām publisko iepirkumu nozarē saskaramies ar lieliem korupcijas riskiem – par to liecina neskaitāmās publiski izskanējušās tiesvedības un arī vēl neizskanējušās notiekošās izmeklēšanas. Tāpat praksē aizvien redzami gadījumi, kad pasūtītāji nevēlas atteikties no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanas iepirkumos. Savukārt zaudējušie uzņēmumi dažreiz nepamatoti izmanto tiem dotās tiesības iesniegt sūdzības, tādejādi ievērojami pagarinot projekta realizācijas laiku un sadārdzinot tā izmaksas. 

2. Publiskais iepirkums ir būtiska ikvienas Eiropas Savienības dalībvalsts ekonomikas sastāvdaļa – dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, publiskā iepirkuma mērķiem tērē ap 20% no IKP. Ņemot vērā publisko iepirkumu apjoma īpatsvaru, ir svarīga publiskā iepirkuma veikšana atbilstoši labākās prakses standartiem, nodrošinot pēc iespējas plašāku iepirkuma procedūru atklātību un caurskatāmību, kā arī piegādātāju brīvu konkurenci un vienlīdzīgu attieksmi pret tiem. Attiecīgi, protams, plānojam grozīt Publisko iepirkumu likumu nākamajā Saeimas sasaukumā, lai turpinātu veikt uzlabojumus nozares regulējumā.

   Turpināsim NA uzsākto darbu ārzonu un citu negodprātīgu uzņēmēju dalības iegrožošanā publiskajos iepirkumos, aicinot noteikt stingrus ierobežojumus konkrētu nozaru (piem., kritiskās infrastruktūras) iepirkumu dalībnieku atlases procesos. Vadoties pēc EDSO (eng.- OECD) valstu labākās prakses un pieredzes jomā, radīsim tieši Latvijai piemērotāko regulējumu un tā attīstību. Tāpat risināsim problēmas ar pašu iepirkumu procedūru un kopējo procesa efektivitāti – pārāk bieži redzam situācijas, kad iepirkumu pasūtītāju kapacitātes problēmu dēļ gadiem tiek gatavoti nekvalitatīvi iepirkumu dokumenti, paviršas vai nepilnīgas tehniskās specifikācijas – tas, savukārt, dod iespēju šīs kļūdas izmantot uzņēmējiem, iesniedzot sūdzības un “nobremzējot” procesus.

5.”PROGRESĪVIE”
Kandidātu skaits: 91
Iepirkumu speciālisti: nav nosaukti
Programma: Valstij jānostiprina principu «piesārņotājs maksā», jāsniedz atbalstu investīcijām zaļajās tehnoloģijās, jāparedz priekšrocības videi un dzīvniekiem draudzīgajiem ražotājiem publiskajos iepirkumos (īpaši bioloģiskajai lauksaimniecībai).
Uz “Iepirkumi” jautājumiem neatbildēja.

6.”Latvijas centriskā partija”
Kandidātu skaits: 91
Iepirkumu speciālisti: nav nosaukti
Programma: Valsts politika ekonomikā – ir elastīga nodokļu politika, monopola darbības kontrole un regulēšana, tiešās valsts investīcijas svarīgos infrastruktūras objektos, godīga un atvērta valsts un pašvaldību iepirkumu sistēma.
Uz “Iepirkumi” jautājumiem neatbildēja.

7.”LSDSP/KDS/GKL”
Kandidātu skaits: 66
Iepirkumu speciālisti: nav nosaukti.
Programmā iepirkumi nav minēti.
Uz “Iepirkumi” jautājumiem neatbildēja.

8.”No sirds Latvijai”
Kandidātu skaits: 105
Iepirkumu speciālisti: 2
1) Iveta Čivčiša, SIA “Jūrmalas siltums” – iepirkumu komisijas loceklis
2) Gints Gābers, SIA “Labi dati” – iepirkumu speciālists

Programma:

• Atcelsim nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam un elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti.
• Būtiski stiprināsim Zemessardzi un izbeigsim tādu ieroču un sistēmu iepirkšanu, kas nav atbilstoši jaunajai valsts aizsardzības koncepcijai.

Atbildes:

1. Šā brīža situācija ir nepieņemama un necivilizēta, jo vairums publisko iepirkumu netiek pienācīgi apspriesti. Ņemot vērā sabiedrības ārkārtīgi zemo uzticības līmeni valdībai, viens no veidiem kā šo uzticību atjaunot, ir visu būtisko un apjomīgo iepirkumu publiska apspriešana un diskusijas. Dažās nozarēs, piemēram, aizsardzības sfērā, jau patlaban būtu vajadzīga kompetentu struktūru iejaukšanās.
   

2. Jā, esam iecerējuši labot. Viens no mūsu ieteikumiem ir priekšlikums kategoriski izslēgt ofšoru zonu uzņēmumus no visiem konkursiem.

9.”Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija
Kandidātu skaits:112
Iepirkumu speciālisti: nav nosaukti
Programmā iepirkumi nav minēti.
Uz “Iepirkumi” jautājumiem neatbildēja.

10.Attīstībai/Par!
Kandidātu skaits:115
Iepirkumu speciālisti:1 (Artis Sēja, SIA “KRONOSPAN RIGA” – tehnisko iepirkumu vadītājs)
Programmā iepirkumi nav minēti.
Uz “Iepirkumi” jautājumiem neatbildēja.

11. Latvijas Reģionu apvienība
Kandidātu skaits:115
Iepirkumu speciālisti: nav nosaukti

Programma:

• Izšķērdīgu iepirkumu izskaušana.
• Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana.

Uz “Iepirkumi jautājumiem neatbildēja.

12. “Latviešu Nacionālisti”
Kandidātu skaits:70
Iepirkumu speciālisti: nav nosaukti
Programma:

• Zemnieku un zvejnieku interešu aizstāvēšana Eiropā un starptautiski – piena iepirkuma cena, gaļas un dārzeņu tirgus, nozvejas kvotas; izveidot latviešiem piederošas pārstrādes rūpnīcas.
• Stimulēt sabiedrisko ēku būvniecību – izglītības, kultūras, sporta. Valsts iepirkumos arhitektūras un būvniecības objektiem ir jāvadās pēc kvalitatīvākā piedāvājuma.

Uz “Iepirkumi” jautājumiem neatbildēja.

13. “Jaunā VIENOTĪBA”
Kandidātu skaits: 115
Iepirkumu speciālisti: nav nosaukti
Programmā iepirkumi nav minēti.
Uz “Iepirkumi” jautājumiem neatbildēja.

14.”Par Alternatīvu”
Kandidātu skaits:37
Iepirkumu speciālisti: nav nosaukti.

Atbildes:

1. – Šā brīža situācija publisko iepirkumu jomā saglabājas negodīga. Konkurētspēja ir ierobežota, jo ir visas iespējas ar noteikumu un punktu sistēmas palīdzību ietekmēt konkursa rezultātus jau nolikuma izstrādes stadijā – piemeklēt vajadzīgo potenciālo konkursa uzvarētāju, kas vienīgais atbildīs prasībām. Ekvivalenta piedāvājumi nereti tiek noraidīti un skaidri iezīmējas, ka iepirkumu komisija bieži to dara apzināti. Ir jācīnās ar karteļiem, sabiedrībām viendienītēm, kas nodibinātas konkrētam iepirkumam un uzņēmumiem, kuru patiesie labuma guvēji citu iepirkumu procesos ir vainojami dažādos pārkāpumos, bet, lai turpinātu piedalīties, dibina jaunas kompānijas.
   

2. Publisko iepirkumu likums ir jālabo, jāatceļ punktu sistēma un jāatgriežas pie viszemākas cenas sistēmas, kad pretendenti tiek ierobežoti tikai tad, ja tiem nav nodokļu parādu, konkurences pārkāpumu, Valsts darba inspekcijas sodu, krimināli pārkāpumi ne tikai uzņēmuma, bet arī valdes, īpašniekam un patiesā labuma guvējam. Jāatver tirgus starptautiskām kompānijām. Uzskatam, ka valsts un pašvaldības iestādēm, kapitālsabiedrībām, aģentūrām un citām struktūrām ir jāaizliedz pirkt un sponsorēt privātos plašsaziņas līdzekļus un reklāmas līdzekļi jāiegulda tikai valsts un pašvaldību dibinātajos medijos.

15. Politiskā partija “KPV LV”
Kandidātu skaits: 115
Programmā iepirkumi nav minēti.
Iepirkumu speciālisti: nav nosaukti.

Atbildes:

1. – Pašreizējā situācija ir konkurenci kropļojoša publisko iepirkumu nozarē, jo netiek nodrošināta pilnvērtīga, kvalitatīva un caurspīdīga iepirkumu specifikācija, par ko liecina arī biežās uzņēmēju sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojam.

2. Esam iecerējuši sākt diskusiju par Publisko iepirkumu likumu, lai sadarbībā ar uzņēmējiem, kurus šā likuma normas skar tiešā veidā, padarītu atklātus un nodrošinātu vienlīdzīgus noteikumus visiem, kas plāno piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos gan lielos, gan mazos

16. “Zaļo un Zemnieku savienība”
Kandidātu skaits:115
Iepirkumu speciālisti: 1 (Dainis Kūla, Kurekss SIA – iepirkumu speciālists)
Programmā iepirkumi nav minēti.

Atbildes:

1. Pirms dažiem mēnešiem ir mainīts publisko iepirkumu princips, nosakot, 
   ka jāizvēlas ir nevis lētākais, bet gan saimnieciski izdevīgākais 
   piedāvājums. Kopš jaunā principa spēkā stāšanās brīža ir pagājis pārāk 
   maz laika, lai pilnvērtīgi varētu izvērtēt šāda soļa rezultātus.
   

2. Patlaban šis jautājums nav aktuāls.