Kuldīgas novads aktīvi attīstās, līdz ar to pašvaldība gadā rīko aptuveni 100 iepirkuma procedūru, atsevišķas bijušas īpaši vērienīgas, kurās projektu vērtība mērāma daudzos miljonos eiro, pieredzē dalās Kuldīgas novada domes Publisko iepirkumu komisijas priekšsēdētāja ELĪNA ZĪLE. Ikdienā visvairāk iepirkumu rīko būvniecības, projektēšanas un ēdināšanas nozarei.
– Pastāstiet nedaudz par Kuldīgas novadu! Kuras jomas pašvaldībā ir svarīgākās, ar ko novads šodien lepojas?
– Kuldīgas novads izveidojies 2009. gadā reģionālās reformas gaitā, apvienojot Kuldīgas pilsētu un 13 pagastus. Novadā dzīvo gandrīz 25 tūkstoši iedzīvotāju, aptuveni puse dzīvo Kuldīgas pilsētā. Kuldīgas novada pašvaldība ļoti lepojas ar unikālo Kuldīgas vecpilsētu ar saglabāto viduslaiku ielu tīklu un vairāk kā 400 seno māju, kas kopīgiem spēkiem, sadarbojoties iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībai, pakāpeniski tiek atjaunotas. Taču vissvarīgākais pašvaldībai ir cilvēki, kuri novadā dzīvo, audzina savus bērnus, strādā, attīsta šeit uzņēmējdarbību. Tāpēc Kuldīgas novada pašvaldības galvenās prioritātes ir novada iedzīvotāju labklājība, izglītības un kultūras infrastruktūra, kā arī uzņēmējdarbības attīstība. Ievērojami līdzekļi jau ieguldīti ceļu un ielu sakārtošanā un atjaunošanā, kā arī izglītības, kultūras un sporta būvju sakārtošanā, jo labiekārtota, patīkama vide un infrastruktūra rada priekšnoteikumus tam, lai cilvēkiem šeit gribētos dzīvot un strādāt.
Praksē pierādījies, ka apjomīgā infrastruktūras sakārtošana – iepriekšējā ES plānošanas periodā novadā ieguldīti 52 miljoni eiro Eiropas, valsts un pašvaldības naudas – ir būtiski stimulējusi uzņēmējdarbības attīstību. Šeit radītas jaunas kafejnīcas, restorāni, viesnīcas, apartamenti un veikali. Attīstījusies arī ražošana, ko veicina pašvaldības darbs pievedceļu un pārējās infrastruktūras sakārtošanā. Pašvaldība īsteno daudzus pasākumus, atbalstot ģimenes un nodrošinot bērnu un jauniešu pilnvērtīgu izglītošanos: skolēniem nodrošinātas brīvpusdienas, bezmaksas sabiedriskais transports, bagātīgs interešu izglītības nodarbību klāsts. Tāpat uzbūvēts jauns baseins, lai nodrošinātu bērniem peldēšanas apmācību. Pēdējos gados novērojama patīkama tendence: arvien vairāk ģimeņu ar bērniem – gan agrākie kuldīdznieki, gan ar Kuldīgas pusi nesaistīti cilvēki – meklē iespēju pārcelties no galvaspilsētas Rīgas un citām lielākām pilsētām tieši uz Kuldīgu.
– Cik iepirkumu gadā Kuldīgas novada dome organizē?
– Pašvaldība gadā rīko vidēji 100 iepirkuma procedūru.
– Kā organizējat iepirkumus? Cik un kādi speciālisti strādā ar šiem jautājumiem?
– Iepirkumus organizē Domes izveidotā Publisko iepirkumu komisija, kuras sastāvā ir jurists, finansists, arhitekts, projektu vadītājs un deputāts. Pašvaldības administrācijā strādā iepirkumu speciālists, iepirkumu procesa nodrošināšanā pēc nepieciešamības tiek pieaicināti speciālisti.
– Kādi ir Kuldīgas novada domes raksturīgākie iepirkumi?
– Raksturīgākie iepirkumi ir būvniecība, projektēšana, ēdināšana. Ir ikgadējie iepirkumi, piemēram, par degvielas piegādi, kancelejas precēm, veselības apdrošināšanu u.c.
– Vai šāda rakstura iepirkumos dalībnieki un uzvarētāji katru gadu ir vieni un tie paši?
– Ir uzvarētāji, kas atkārtojas, bet ir arī jaunpienācēji – tas atkarīgs no konkrētās nozares un tajā valdošās konkurences.
– Vai jūtams, ka iepirkumos ar savu piedāvājumu piedalās ne tikai Jūsu reģiona uzņēmēji, bet, arī no citām Latvijas vietām? Attālumam ir nozīme? Vai arī mūsdienās uzņēmējam svarīgākais ir iegūt klientu par katru cenu?
– Jā, pretendentu ģeogrāfija ir visdažādākā. Piemēram, nupat iepirkumā par pašvaldības informatīvā izdevuma iespiešanu uzvarēja SIA “Latgales druka” no Rēzeknes.
– Eiropas Savienības (ES) līdzekļus piesaistot, noteikti esat saskārušies ar iepirkumu organizēšanu. Kādiem projektiem esat piesaistījuši ES līdzekļus?
– Pašvaldība meklē jebkādas iespējas piesaistīt ārēju finansējumu attīstības projektiem, tomēr ES fondu līdzekļi ir pieejami tikai konkrētiem mērķiem. Tos projektus, kuru īstenošanai Eiropas fondu līdzekļus nav iespējams piesaistīt, īsteno par pašvaldības budžeta līdzekļiem, ņemot aizņēmumus Valsts kasē. Kā jau Eiropas projektiem, ir konkrētas un stingras vadlīnijas to īstenošanai, kas tostarp regulē iepirkumu procesu.
No pēdējos gados īstenotajiem projektiem ar Eiropas fondu līdzfinansējumu var minēt vairākus novadam svarīgus projektus. Piesaistot Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta līdzekļus, restaurēts Kuldīgas vecais rātsnams, kopējās projekta izmaksas bija 650 tūkstoši eiro. Piesaistot ERAF līdzekļus, Mārtiņsalas pludmale paplašināta un piedzīvojusi vērienīgus atjaunošanas darbus – izbūvēts vēl viens volejbola laukums, rotaļu laukums un izveidots veselības maršruts. Projekta turpinājumā šogad paredzēts izbūvēt arī skatu torni Pārventas parka teritorijā un pastaigu taku Ventas kreisajā krastā. Projekta kopējās izmaksas plānotas ap 600 tūkstošiem eiro. Iepirkums gada sākumā tika pārtraukts, jo nolikumā tika konstatēta neprecizitāte. Lai to izlabotu, iepirkuma procedūru pārtrauca un izsludināja no jauna. Par 287 tūkstošiem eiro, piesaistot ERAF līdzekļus, veikta Sociālā dienesta ēkas energoefektivitātes uzlabošana. Tāpat, piesaistot ERAF līdzekļus, izbūvēta Meistaru iela, pārbūvēta Dārzniecības un Siltumnīcu iela, uzlabojot piebraukšanu vairākiem uzņēmumiem. Kopumā projekta īstenošana izmaksāja 1,91 miljonu eiro. Tāpat sākusies lauku grants ceļu sakārtošana ar ES līdzfinansējumu, kopējais projekta apjoms – 3.5 miljoni eiro. Pašvaldības plānos ir arī vairāku ielu posmu rekonstrukcija, kā arī īstenošanas procesa sākumposmā ir projekts, kas paredz ievērojamus uzlabojumus trīs novada skolās, un projekts, kurā taps telpas Kuldīgas mākslas kvartālam.
– Sabiedrībā rezonansi ieguvis gadījums, Kuldīgas novada domei meklējot autoru pieminekļa “Brīvības cīnītājiem” izveidei. Kā Jūs komentētu šo konkursu?
– Šis nav pirmais Kuldīgas novada pašvaldības rīkotais vides objekta metu konkurss pēdējos gados – arī pieminekļa Ēvaldam Valteram izveidei pašvaldība divreiz rīkoja metu konkursu. Pašvaldībā ir prakse saņemtos piedāvājumus nodot sabiedriskai apspriešanai. Arī vides objekta “Brīvības cīnītājiem” izveidei pašvaldība izsludināja metu konkursu. Tika saņemti piedāvājumi, tos nodeva sabiedriskai apspriešanai. Žūrija, kurā bija gan pieminekļa izveides iniciatīvas autors kuldīdznieks Juris Purviņš, gan arhitekte Zaiga Gaile un Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēki, vienojās nevienu no piedāvājumiem neizvēlēties, bet izsludināt konkursu atkārtoti.
Konkursa norises laikā Zaigai Gailei, kura projektē topošo Kuldīgas mākslas kvartālu blakus vietai, kur atrastos vides objekts, nācās atteikties no sākotnējās ieceres par žogu ap mākslas kvartāla ēku, jo apkārtējo īpašumu saimnieki iebilda pret žoga izbūvi. Tā kā žoga nebūs, skvēriņš Liepājas un Kalpaka ielas stūrī veidosies ciešā saistībā ar mākslas kvartāla ēku. To arhitekte iecerējusi iekārtot ar atpūtas vietām, paredzot iespēju šeit izvietot arī topošo dizaineru darbus. Ja uz savulaik šajā skvērā uzstādītā pieminekļa pamatakmens uzstādītu kādu vides objektu, tas būtiski mainītu šīs vietas kopskatu, ir īpaši ņemot vērā pirmajā metu konkursā iesniegto darbu piedāvātos vides objektu izmērus.
Ņemot vērā šīs izmaiņas, metu konkursa žūrija rosināja un Domes deputāti akceptēja atkārtotā metu konkursa atcelšanu un par Latvijas brīvību kritušo karavīru godināšanu, mākslinieciski augstvērtīgi apstrādājot skvērā 1935. gadā uzstādīto pamatakmeni piemineklim, kā arī uzstādot informatīvu plāksni ar vēstījumu. Ar vides objekta “Brīvības cīnītājiem” iniciatīvas autoriem lēmums atcelt pieminekļa konkursu un risinājums ar piemiņas plāksni ir saskaņots. Jāatzīmē, ka savulaik, 1935. gada 12. maijā, Latviešu veco strēlnieku biedrības Kuldīgas nodaļa ielika pamatakmeni piemineklim, kas tā arī netika izveidots.
– Kā vērtējat pāreju uz elektroniskajiem iepirkumiem, vai un kā šo īstenojat?
– Šobrīd neviens e-konkurss vēl nav realizēts. Pašvaldības speciālisti bija uz semināru par šo tēmu un saprata, ka izveidotā sistēma ir ļoti sarežģīta un, vissvarīgākais, laikietilpīga. Visa dokumentācija – protokoli, apliecinājumi – tāpat kā līdz šim ir jāizdrukā un jāparaksta, tādējādi iznāk dubulta darbošanās. No 2018. gada 1. aprīļa e-sistēma būs jāpiemēro atklātiem konkursiem, tad redzēsim, kā mums veiksies.
– Jūsuprāt, šodien cik liela nozīme pašvaldību darbā ir zaļajam iepirkumam? Kā Kuldīgas novada pašvaldība šajos iepirkumos spēj reizē izvirzīt vides kvalitātes prasības, samērojot ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu?
– Zaļā iepirkuma ideja ir apsveicama, tomēr tā praktiskā ieviešana nav tāda, kādai tai vajadzētu būt. Ministrijas un citu atbildīgo iestāžu sagatavotās vadlīnijas ir tālu no praktiskās dzīves, jo daudzos gadījumos sagatavotie ieteikumi nav ar praktisku pielietojumu.
Pašvaldība cenšas ievērot noteikumos noteiktās izvirzāmās prasības, tomēr konkursos piesakās un uzvar tās pašas firmas, kas bija līdz “zaļā iepirkuma” idejas ieviešanai. Izvirzot stingrākus “zaļos” kritērijus, piedāvājumu nav vai to ir ļoti maz, turklāt ne no vietējiem uzņēmējiem. Turklāt tas, ko piedāvā, ne vienmēr ir sagaidāms pie līguma izpildes, kas prasa papildus laikietilpīgu kontroli, strīdēšanos.
– Vēl izmaiņas Publisko iepirkumu likumā paredz pāreju uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanu, nevis ņemt vērā zemāko cenu. Ko šis maina Jūsu darbā? Kā vērtējat šādas izmaiņas?
– Cena ir un paliek viens no galvenajiem piedāvājumu izvēles kritērijiem. Daudzos iepirkumos nemaz nav ko tik saimnieciski būtisku vērtēt, lai tādam kritērijam piešķirtu lielāku ietekmi nekā cenai. Bija periods, kad aktīvi mēģinājām izmantot saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēles procedūras, bet uzņēmēji ir gatavi darīt visu, lai tikai “ierakstītos” izvirzītajos kritērijos. Rezultātā – dabā izpildi veic tie paši, kas to veiktu pie zemākās cenas izvēles kritērija.
– Izmaiņas likumdošanā paredz, ka jāiemaksā depozīts, ja vēlas pārsūdzēt iepirkuma rezultātus. Kā šo vērtējat?
– Pozitīvi, jo tas samazina nepamatotu sūdzību iesniegšanu.
– Vai kādreiz arī Kuldīgas novada domes organizēto iepirkumu rezultāti ir apstrīdēti? Kā pārsūdzību izskatīšanas process ietekmē pašvaldības darbu?
– Jā, pārsūdzības ir bijušas, bet pēc tam ticis konstatēts, ka pašvaldībai bija taisnība. Protams, ka pārsūdzības nozīmē darbu kavēšanos. Tā, piemēram, būvnieku strīdu dēļ jau divus gadus nav iespējams uzsākt vairāku ielu posmu rekonstrukciju. Tās ir ļoti svarīgas transporta artērijas pilsētā un gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji ļoti gaida šo ielu sakārtošanu.
– Cik lielu vērību pievēršat piegādātāju, darbu izpildītāju līgumu kontrolei? Vai varat minēt kādus konkrētus piemērus, kad esat piemērojuši sankcijas saistībā ar novirzīšanos no līgumā noteiktā vai neizpildi.
– Līgumu kontrolei līdzi sekojam un, konstatējot atkāpes, jautājumi tiek risināti.
Uzziņa
Kuldīgas novads
Teritorija – 1756 km²
Iedzīvotāju skaits – 24 492.
Reģistrēti 2348 uzņēmumi. No 100 lielākajiem uzņēmumiem (pēc apgrozījuma):
- mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība – 31% uzņēmumu,
- kokapstrāde – 13%,
- transporta pakalpojumu joma – 11%,
- ieguves un apstrādes rūpniecība – 10%,
- lauksaimniecībā – 9%.
- Bezdarba līmenis – 6,5%.
Kuldīgas novada pašvaldības 2017. gada pamatbudžeta kopējie izdevumi bija plānoti 25
- 313 227 EUR:
- Izglītībai – 14 047 430 EUR (55%).
- Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai – 4 592 289 EUR (18%).
- Sociālajai aizsardzībai – 1 931 641 EUR (8%).
- Kultūrai un sportam – 2 835 868 EUR (11%).
- Administrācijai – 1 176 741 EUR (4,6%), procentu nomaksai – 80 200 EUR (0,3%) un neparedzētiem izdevumiem – 200 000 EUR (0,8%).
- Veselībai – 17 640 EUR (0,1%).
- Ekonomiskajai darbībai – 138 703 EUR (0,5%).
Atbildēt