Turpinājums, sāk skat. “iepirkumi” 2017.g. jūnija un 2017. septembra numurā
Piedāvājuma iesniegšana termiņā un “aiz skapja aizkrituša piedāvājuma” vēlāka iekļaušana vērtējumā
Pasūtītājam ir jānoteic piedāvājumu iesniegšanas termiņš. Termiņš noteicams tiesiskās apgrozības drošībai un noteiktībai. Pretendentam jāiesniedz piedāvājums tam atvēlētajā termiņā. Piedāvājumu iesniegšanas laika ilgumam jābūt samērotam ar līguma priekšmeta sarežģītību un piedāvājuma sagatavošanas laiku. Piedāvājums līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām nedrīkst tikt atklāts (sk. Publisko iepirkumu likuma 65. panta septītās daļas 2. un 3. punktu). Vispārīgās vienošanās 10. punkts noteic, ka pēc pasūtītāja uzaicinājuma vēstulē norādītā piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām pasūtītājs atklātā sanāksmē atver iesniegtos piedāvājumus. Šis noteikums vērsts uz publisko iepirkumu organizēšanas atklātuma un pārredzamības sasniegšanu (sk. Publisko iepirkumu likuma 2. panta 1. punktu). Ar pārredzamības principu nav savienojama situācija, ka pēc piedāvājumu atklātas atvēršanas pasūtītājs piedāvājumu vidū iekļauj citus, vēlāk iesniegtus piedāvājumus. Situācija, kad pasūtītāja rīcībā ir bijuši piedāvājumi, taču tie atvēršanas sanāksmē nav tikuši atvērti, ir atšķirīga. Tā ir procesuāla kļūda, kas pieļauta pasūtītāja darbībā, organizējot publisko iepirkumu, un rada apdraudējumu citu pretendentu, kas piedalās iepirkumā, uzticībai pārskatāmai un atklātai procedūrai, objektīvai un godīgai iepirkuma norisei. Tomēr šo kļūdu nevar liegt pasūtītājam novērst, vēlāk atklāti izskaidrojot pārējiem pretendentiem tās rašanās iemeslus. Tāpat likums pieļauj pretendentam, kas tomēr netic pasūtītāja rīcības attaisnojumam, prasīt tiesas kontroli pār iepirkumu un tostarp šo procesuālo aspektu.
AT ALD 2016. gada 6. septembra spriedums lietā Nr. SKA-924/2016
Pretendents nevar pasūtītājam diktēt noteikumus
Konkursa nolikuma prasību noteikšana ir pasūtītāja rīcības brīvība. Tā ir vērsta uz to, lai piedāvājums atbilstu pasūtītāja iecerēm un tas saņemtu iepirkuma priekšmetam atbilstošu un kvalitatīvu izpildījumu.
AT ALD 2016. gada 17. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-108/2016
Pretendentiem izvirzīto kvalifikācijas prasību noteikšana ir tieši pasūtītāja rīcības brīvība. Tā vērsta uz to, lai piedāvājums atbilstu pasūtītāja iecerēm un tas saņemtu iepirkuma priekšmetam atbilstošu un pēc iespējas kvalitatīvu izpildījumu. Tādēļ pretendentu un arī tiesas vērtējums par to, ka attiecīgo pakalpojumu, iespējams, var izpildīt arī ar zemāku vai ar citu kvalifikāciju, lielā mērā būtu spekulatīvs un ārpus to kompetences. Citiem vārdiem, pretendents nevar pasūtītājam diktēt noteikumus, ar kādu kvalifikāciju apveltītiem jābūt pretendentiem vai to atbildīgajām personām kvalitatīva pakalpojuma saņemšanas nodrošināšanai. Arī tiesa, to darot, iejauktos pasūtītāja kompetencē. Nenoliedzami, šāda iestādes brīvība nevar pārkāpt nepieciešamās robežas, kas attaisno nevis atbilstoša pakalpojuma saņemšanu, bet citas intereses.
Izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, līgumslēdzējas iestādes var ne tikai brīvi izvēlēties līguma piešķiršanas kritērijus, bet arī noteikt to sadalījuma koeficientus, ar nosacījumu, ka tie ļauj īstenot kopēju vērtējumu kritērijiem, kas tiek piemēroti, lai identificētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2005. gada 27. oktobra sprieduma lietā C‑234/03 68. punktu). Turklāt saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem dažādu kritēriju vai papildu kritēriju sadalījuma koeficientus nevar noteikt, ņemot vērā elementus, kam var būt diskriminējoša ietekme attiecībā uz pretendentiem (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2005. gada 24. novembra sprieduma lietā C‑331/04 32. punktu). Līdz ar to tieši pasūtītāja rīcības brīvība ir noteikt tādus saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijus un to skaitliskās vērtības, ar kuriem uzskata, ka spēs iegādāties tā vajadzībām visatbilstošāko un saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
AT ALD 2016. gada 24. augusta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-117/2016
Apakšuzņēmēja jēdziens un tā norādīšanas pienākums
Ja sadarbības partneris ir uzskatāms par apakšuzņēmēju, tad pasūtītājs var prasīt to norādīt. Tas izriet no Publisko iepirkumu likuma 20. panta pirmās daļas, kas noteic, ka pasūtītājs nolūkā pārliecināties, ka piegādātājs spēs izpildīt iepirkuma līgumu, ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmumus. Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 20. panta sestajai daļai apakšuzņēmējs pakalpojumu līgumos ir pretendenta piesaistīta vai nolīgta persona, kura sniedz pakalpojumus, kas nepieciešami ar pasūtītāju noslēgta publiska pakalpojumu līguma izpildei. Kā secināms no lietas materiāliem kopumā, tas, ko darītu pieteicējas sadarbības partneris, savācot “zaļos” atkritumus, nav pakalpojums pašvaldībai, bet gan veids, kā šis partneris iegūtu atkritumus kā preci, ko tam pārdotu pieteicēja. Tas, ka sadarbības partneris šo preci pats pieņemtu no iedzīvotājiem, Augstākās tiesas ieskatā, nemaina iepriekš secināto. Ilustrācijai izmantojama līdzība ar zemeņu tirdzniecību: dažkārt zemeņu audzētāji ļauj pircējiem pašiem salasīt ogas uz lauka to audzēšanas vietā, pēc tam tās nosverot un pārdodot personām, kas tās salasīja; tādā veidā zemeņu pircēji nesniedz pakalpojumu zemeņu novākšanā, bet iegādājas preci par zemāku cenu, nekā nopērkot jau savāktas ogas. Arī ja zemeņu lauks nepieder tirgotājam, bet tā īpašnieks ir atļāvis tās novākt un tirgot citai personai, ogu pircēji nesniedz pakalpojumu īpašniekam. Tātad, ja pašvaldība būtu piešķīrusi tiesības savākt atkritumus pieteicējai, bet tā atkritumus pārdotu savam sadarbības partnerim, lai arī atkritumu savākšanas vietā, tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu pašvaldībai. Tā kā tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu pašvaldībai, tas nav uzskatāms par ar pasūtītāju noslēgtā publiskā pakalpojuma līguma daļu, kura nodota izpildei apakšuzņēmējiem. Tādējādi pieteicējas sadarbības partneris (vai partneri), kuram tiek pārdoti atkritumi, nav uzskatāms par apakšuzņēmēju (apakšuzņēmējiem).
AT ALD 2016. gada 5. septembra spriedums lietā Nr. SKA-83/2016
Pavadvēstules par iepirkuma komisijas lēmuma paziņošanu procesuālā daba
Tiesiskās attiecības tiek nodibinātas un pieteicējai tiesiskas sekas tiek radītas ar pasūtītājas lēmumu, kas noformēts protokola veidā. Savukārt paziņojums, ar kuru pieteicējai tiek paziņots par pasūtītājas lēmumu un pielikumā pievienots lēmuma protokola izraksts, ir uzskatāms tikai par informatīvu vēstuli. Paziņojumam nepiemīt Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā noteiktās pazīmes un tas pats par sevi neietekmē administratīvā akta (protokola) spēkā stāšanos. Tam ir nozīme vienīgi attiecībā uz pieteicējas procesuālajām tiesībām iepirkuma rezultātu apstrīdēšanā.
AT ALD 2016. gada 17. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-108/2016
Iepirkumu uzraudzības biroja pārbaudes robežas
Publisko iepirkumu likuma 81. panta 7. punktā noteikts, ka Iepirkumu uzraudzības birojs izskata iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 83. panta ceturtās daļas 3. punktam iesniegumā Iepirkumu uzraudzības birojam par pasūtītāja vai iepirkumu komisijas darbību ietverami fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu. Minētā likuma 84. panta sestā daļa noteic, ka komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz tā iesniedzēja un [iesnieguma izskatīšanas sēdes] dalībnieku minētajiem faktiem, pasūtītāja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Savukārt lietā piemērotais likuma 83.1 panta pirmās daļas 3. punkts paredz biroja tiesības atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, ja iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības. Papildus tam minētās daļas 2. punkts paredz biroja tiesības atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, ja jau iepriekš ticis iesniegts un izskatīts iesniegums attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata. No minētajām normām izriet skaidra sistēma, ka Iepirkumu uzraudzības birojs, izskatot iesniegumu (vai atstājot to bez izskatīšanas), ir saistīts ar iesniegumā norādīto pārkāpuma pamatu, t. i., faktiem par noteiktā veidā izpaudušos pārkāpumu.
AT ALD 2016. gada 22. februāra spriedums lietā Nr. SKA-292/2016
Noslēgtā līguma atzīšana par spēkā neesošu vai termiņa saīsināšana
Likumdevējs, iekļaujot Publisko iepirkumu likumā XII1 nodaļu, izvēlējās nodot administratīvajai tiesai tiesības lemt par privāttiesisku iepirkuma līgumu tikai konkrētos Publisko iepirkumu likuma 85.2 panta pirmajā daļā uzskaitītos gadījumos. Neviens no šajā pantā uzskaitītajiem gadījumiem neattiecas uz tiem iepirkumiem, kas veicami Publisko iepirkumu likuma 8.2 pantā noteiktajā kārtībā (proti, uz “mazajiem” iepirkumiem, kuriem nepiemēro likumā regulētās iepirkuma procedūras). Līdz ar to likumdevējs nav paredzējis Publisko iepirkumu likuma 8.2 pantā noteiktajā kārtībā noslēgtu iepirkuma līgumu (kā šajā gadījumā) atzīt par spēkā neesošu, atceļamu vai pārtraucamu administratīvā procesa kārtībā. Ņemot vērā minēto, tiesa nevar lemt par Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta noteiktajā kārtībā noslēgtā iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu un pieteikumu šajā daļā ir atsakāms pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 1. punktu.
AT ALD 2016. gada 7. aprīļa lēmums lietā Nr. SKA-882/2016
Eiropas Savienības likumdevējs ir devis norādes dalībvalstu likumdevējam panākt to, ka iepirkumu līgumi netiek noslēgti, kamēr nav beidzies nogaidīšanas termiņš. Sankcijām jābūt pat tad, ja iepirkuma procedūrā ir pieļauti tikai formāli pārkāpumi, kas nav ietekmējuši iepirkumu pēc būtības. Nogaidīšanas termiņa ievērošanai piešķirta liela nozīme, jo tā mērķis ir dot iespēju pretendentiem efektīvi apstrīdēt pārkāpumus iepirkumu procedūrā. Ņemot to vērā, Publisko iepirkumu likuma 85.2 panta pirmajā daļā vārdkopā “tiesa iepirkuma līgumu var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt līguma termiņu” ietvertais vārds “var” ir interpretējams šauri, attiecinot to tikai uz izvēli starp tālāk norādītajām sekām – atzīt līgumu par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt tā noteikumus vai saīsināt līguma termiņu –, nevis uz izvēli starp to, vai vispār kādas no šīm sekām ir piemērojamas. Proti, tiesai ir dota satura izvēle, bet nav dota izdošanas izvēle. Savukārt Publisko iepirkumu likuma 85.3 panta piektajā daļā ietvertā norma, kas piemērojama gadījumos, kad iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta tiesiski un lēmums nav ietekmējis pieteicēja izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības (kā tas ir izskatāmajā gadījumā), sašaurina iepriekš minēto seku izvēli, izslēdzot no tā iespēju atzīt līgumu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Izvēle paliek tikai starp diviem sprieduma veidiem – grozīt vai atcelt līguma noteikumus, papildus saīsinot līguma termiņu vai tikai saīsināt iepirkuma līguma termiņu.
AT ALD 2016. gada 26. maija spriedums lietā Nr. SKA-71/2016
Autors: Jānis Neimanis
Dr.iur., Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors
Atbildēt