Intervijā Attieksme un kretīni žurnālam “Iepirkumi” šā gada septembra numurā Bauskas novada administrācijas Iepirkumu nodaļas vadītājs Andris Rācenis aicināja likumdevējus veikt izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Proti, ieviešot tajā normas, ka ir jāvērtē vien vislētākais piedāvājums un jārīko mazāksolīšana elektroniskajos iepirkumos. Eksperta ieteikumu vērtē zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” zvērināts advokāts MĀRIS LOGINS.
Par viszemākās cenas kritēriju
Lai gan līdz ar jauno 2014.gada ES direktīvu pārņemšanu likumā kā vienīgais izvēles kritērijs ir saglabāts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, atsevišķos gadījumos pasūtītājam joprojām pastāv iespēja noteikt, ka piedāvājuma izvēli veikts, vērtējot vien zemāko cenu. Zemākās cenas kritērijs ir pamatots gadījumos, kad pasūtītājs var pietiekami precīzi aprakstīt nepieciešamo kvalitāti un to pilnībā apmierina iepirkuma dokumentos noteiktajām minimālajām prasībām atbilstošs piedāvājums. Proti, likums nosaka, ka pasūtītājs var izvēlēties zemāko cenu, ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē. Turklāt zemākā cena ir piemērojama, arī rīkojot t.s. “zemsliekšņu” iepirkumus un sociālo u.c. pakalpojumu iepirkumus. Līdz ar to, pašreizējais normatīvais regulējums nodrošina pietiekamu elastību attiecībā uz “zemākās” cenas piemērošanu gadījumos, kad pasūtītājam patiesi ir nepieciešamas standartizētas, tehniski precīzi specificējamas preces vai atsevišķi pakalpojumi.
Tomēr pārsvarā pasūtītājiem ir jāizvēlas saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Atsevišķu ES dalībvalstu tiesu praksē pat ir izstrādāti kritēriji, lai atsijātu tos iepirkumus, kuros aiz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles apakškritērijiem faktiski ir “paslēpta” zemākā cena, jo piedāvāto preču vai pakalpojumu kvalitātei, piegādes u.c. nosacījumiem faktiski nav nekādas nozīmes salīdzinājumā ar cenas īpatsvaru. Šādos gadījumos tiesa šādus piedāvājuma izvēles kritērijus ir atzinusi par prettiesiskiem.
Par mazāksolīšanu
Gan ES direktīvas, gan Publisko iepirkumu likuma 58.pants paredz iespēju pēc atbilstošo piedāvājumu atlases rīkot elektronisko izsoli, kurā attiecīgi var notikt mazāksolīšana. Kā alternatīva, bez e-platformu izmantošanas, varētu tikt izvērtēta iespēja noslēgt vispārīgo vienošanos, kuras ietvaros katra konkrētā līguma slēgšanas tiesības varētu tikt piešķirtas mazāksolīšanas ceļā. Līdz ar to, teorētiski šādas iespējas pastāv jau pie esošā normatīvā regulējuma. Tomēr šādos izņēmuma gadījumos pasūtītājam būtu rūpīgi jāizvērtē tā iespējas visiem ieinteresētajiem piegādātājiem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un iespējas piedalīties šādās iepirkumu procedūrās.
Atbildēt