Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

ES fondu mantojums un nākotnes perspektīvas

Žurnāls “Iepirkumi” pēta, kā sokas ar ES fondu naudas ieguldīšanu un atklāj, ka netikšana pie ES atbalsta galvenokārt ir saistīta ar kļūdām publisko iepirkumu veikšanā. Svarīgi arī, ka ES fondu projektu īstenošana atpaliekam no plānotā grafika.

Žurnāls Iepirkumi pēta, kā sokas ar ES fondu naudas ieguldīšanu un atklāj, ka netikšana pie ES atbalsta galvenokārt ir saistīta ar kļūdām publisko iepirkumu veikšanā. Svarīgi arī, ka ES fondu projektu īstenošana atpaliekam no plānotā grafika.

ES fondi nebūs dzīvības un nāves jautājums

Tuvojas noslēgumam 2017.gads un Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā atlikuši pēdējie 3 gadi. Finanšu Ministrijas (FM) kārtējais ziņojums liecina, ka fondu līdzekļu izmaksā sasniegta aptuveni puse, taču gada plāns varētu netikt pilnībā izpildīts. Šis ir arī starpposma gads, kad ir jāsasniedz noteiktais investīciju apjoms un snieguma ietvars, lai nezaudētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo finanšu rezervi 6% apmērā. Uzņēmēju vidū pavīd drūmas vīzijas par nākotni, kurā vairs nebūs ES finansējuma, savukārt fondu pārvaldītāji un ekonomikas eksperti norāda, ka situācija ir pārspīlēta, daudzas problēmas varētu atrisināt raitāk virzot Ministru Kabineta (MK) noteikumu izmaiņas un pašreizējie aprēķini liecina, ka fondu apjoms varētu samazināties vien par 17%. Lai noskaidrotu reālo situāciju un prognozes, žurnāls Iepirkumi aptaujāja gan fondu pārvaldītāju pārstāvjus, gan nozaru un ekonomikas ekspertus.

Aizvadītais gads ar nelielu mīnus zīmi

Saskaņā ar FM regulāro ziņojumu oktobra beigās, līdz 2017.gada 1. oktobrim apstiprināti projekti par vairāk kā 2,2 miljardiem eiro, kas ir gandrīz puse no kopējā pieejamā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma 4,4 miljardiem eiro. Tādējādi 2017. gada septembrī pieaugums bijis 2,2% jeb 96 miljoni eiro, turklāt nepilna mēneša laikā papildus apstiprināti projekti par 77,7 milj. eiro. (Skat. Grafiks 1.) Pēdējā gada ceturksnī apstiprināšanai atlikuši 147,9 milj. eiro, no kuriem oktobrī kavēti 104,7 milj. eiro. Kā norāda, FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, FM ikmēneša ziņojumu mērķis ir operatīvi informēt sabiedrību un valdību par ES fondu ieviešanas progresu, ne tikai par pozitīvajām tendencēm, bet arī par nepieciešamo iesaisti ātrākai lēmumu pieņemšanai, kā arī par iepriekš pieņemto lēmumu izpildi. FM ir ieviesusi projektu ieviešanas plānu uzraudzības sistēmu, sekojot līdzi finansējumu saņēmēju iesniegtajām maksājumu plūsmām, projektu iesniegumu iesniegšanas tempam, rādītāju sasniegšanas progresam. Tādējādi situācija tiek regulāri kontrolēta un, vadoties pēc ikmēneša rezultātiem, to iespējams koriģēt.

Kopumā vērtējot 2017. gads gan ir ar nelielu mīnus zīmi. Saskaņā ar ziņojumu, maksājumu temps joprojām atpaliek no gada sākumā plānotā. Līdz 2017. gada 1. septembrim no kopējā plāna 257,5 milj. eiro izpildīti 77,2 % (198,8 milj.eiro). Divus mēnešus pēc kārtas plāns bijis izpildīts divreiz mazākā apjomā un negatīvajai nobīdei ir tendence pieaugt.

Kā skaidro Eberhards, daļēji negatīvā tendence saistīta ar kavētajiem un neiesniegtajiem projektiem salīdzinājumā ar savlaicīgi iesniegtajiem. Problēma veidojas, jo finansējuma saņēmēji bieži projekta iesniegšanu atliek uz pēdējo brīdi. “Lai novērstu risku laika nobīdēs un projektu iesniedzēji rūpīgāk pievērstu uzmanību projektu kvalitātei un termiņu ievērošanai, turpmāk Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ļoti kritiski izvērtēs šādus projekta iesniegšanas termiņa pagarinājumus, pieprasot projekta iesniedzējiem detalizētus skaidrojumus par kavēšanās iemesliem. Vispārējs princips ir nepieļaut projektu iesniegšanas termiņu pagarinājumus, jo katrs pagarinājums rada nobīdes projektu ieviešanas laikā, attiecīgi ietekmē arī finanšu plūsmu kopumā, kas var rezultēties ar neizpildītiem Eiropas Komisijas nosacījumiem. Tādēļ projektu ieviešanas plānu disciplīna ir kritiski svarīga.”

Saskaņā ar ziņojumu, lielākās negatīvās novirzes maksājumu plānu izpildē ir 4 prioritārajos virzienos: 1) 19,7 milj. eiro transporta jomā (ietaupījumi reģionālo ceļu rekonstrukcijā), 2) 9,5 milj. eiro energoefektivitātes jomā (daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi), 3) 6,7 milj. eiro vides un pašvaldību degradēto teritoriju revitalizācijas jomā, 4) 6,4 milj eiro nodarbinātības jomā (jauniešu nodarbinātība un bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai).

A. Eberhards gan mierina, ka situācija tiek kontrolēta, tendences dažādu mēnešu griezumā var krasi mainīties un uzsver, ka pagaidām par risku neizmantot visus pieejamos līdzekļus spriest ir par agru: “Jau šobrīd darbojas vairāki risku mazinošie mehānismi ar mērķi šo risku iestāšanos nepieļaut, piemēram, veikti grozījumi, paredzot iespēju veikt finansējuma pārdales no mazāk veiksmīgajiem prioritārajiem virzieniem uz prioritātēm ar lielāko iespēju līdzekļus investēt, tiek rīkotas pastāvīgas uzraudzības sēdes ar ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm, rodot operatīvus risinājumus iezīmētajām problēmām. Kā ir minēts ziņojumā, transporta jomā tās ir pozitīvas neizpildes jeb ietaupījumi, ko attiecīgi varēs ieguldīt citu papildu ceļu rekonstruēšanā. Savukārt attiecībā uz nodarbinātību, šāda negatīva tendence ir iezīmējusies dēļ uz laiku apturētiem maksājumiem, kas kopumā pēc plānoto darbību īstenošanas tiks veikti plānotajā apmērā.”

Apšauba prioritāros virzienus

FM ziņojumā norādītos prioritāros virzienus kā diskutablus labprāt apšauba uzņēmējdarbības nozares pārstāvji. Lai arī vairākkārtīgi norādīts, ka ES fondu investīcijas ir cieši saistītas ar Latvijas tautsaimniecības ilgtspējas nodrošināšanu kopumā un ES fondu prioritārie virzieni iet kopsolī ar Nacionālo attīstības plānu (NAP), uzņēmēju pārstāvji norāda, ka nereti atbalsta mērķa nosaukumi ir saistoši, bet maldinoši, jo, iedziļinoties detaļās, ir skaidrs, ka aktivitāte neatbilst vai apakšnosacījumi ievērojami samazina uzņēmumu iespēju piedalīties. Tāpat tiek apšaubīti arī prioritārie virzieni un tajos īstenoto projektu lietderīgums tautsaimniecības ilgtspējā un efektivitātē.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ES projektu daļas vadītāja Līga Ābola pozitīvi vērtē valdības lēmumu apvienot fondu pārvaldīšanu vienā institūcijā, kas ļauj veidot vienotu pieeju un sistemātiskumu darbam, tomēr norāda, ka dažkārt institūciju pārstāvjiem pietrūkst tieši nozares redzējuma un MK noteikumu izstrāde, pielāgojoties ES prasībām, var radīt aizkavēšanos. Tāpat viņa vērtē, ka tieši pārlieka sekošana ES vadlīnijām veicina situāciju, kad līdzekļi tiek ieguldīti reģionos un iestādēs, kas drīz pēc tam tiek slēgtas un netiek izmantotas, vai nozarēs, kas neattaisno uz tām liktās cerības: “Šādu piemēru Latvijā ir ne mazums un tāda prakse samazina tautsaimniecības attīstību. Tautsaimniecības galvenais dzinulis ir uzņēmējdarbība. Kaut gan nereti liels uzsvars dažādās programmās ir uz kultūru un tūrismu. Nereti investējam miljonus tādās izglītības programmās, kur reģionā vai valstī nav pieprasījuma. Piemēram, viesmīlības un tūrisma specialitāte – būsim reāli – reģionos nodarbinātība šajās nozarēs nav tik liela un mēs neesam tūrisma lielvalsts. Toties nereti trūkst tieši tehnisko speciālistu – galdniecībā, metālapstrādē u.c.. Tāpat ir jāņem vērā arī pasaules tendences – pēc kādiem speciālistiem ir pieprasījums,” rosina domāt Ābola. Viņa aicina pārskatīt globālo valsts ilgtermiņa stratēģiju no praktiskās dzīves puses un tai pielāgot ES līdzekļus kā papildus jaudas tautsaimniecības attīstībai.

Savukārt “Luminor Banks” ekonomists Pēteris Strautiņš kopumā atzinīgi vērtē prioritāros virzienus un finansējuma ieguldījumu tajos, taču vērš uzmanību, ka līdzekļu pielietojumam jābūt orientētam uz ilgtspējīgu attīstību: “Vienmēr esmu atbalstījis ES fondu izlietošanu ceļu rekonstrukcijai. Tas nav pasākums ar ļoti lielu un tūlītēju ietekmi uz izaugsmi, taču bez šīm investīcijām arvien lielāka daļa valsts kļūtu nesasniedzama. Šajā gadījumā ES nauda palīdz aizpildīt naudas deficītu pārejā no vienas industriālās civilizācijas (PSRS) uz nākamo, vēl topošo, pēc pirmās sabrukuma. Arī ieguldījumi energoefektivitātē ir apsveicami, taču rūpīgi jāseko, kur tie veikti. Ekonomiskais ieguvums vietās, kur tiek samazināts lēta vietējā kurināmā (šķeldas) patēriņš, nebūs liels. Tāpat ir kritiski jāizvērtē dažādu apdzīvoto vietu ilglaicīgās izredzes – vai nosiltinātās mājas nākotnē nepaliks tukšas, kā jau ir noticis ar sabiedriskajām celtnēm. Šis pats arguments ir arī par degradēto teritoriju revitalizāciju – ir vairākas pilsētas, kur tas ir ļoti svarīgi. Pirmkārt, Daugavpilī un Rēzeknē – te ir liels bezdarbs, cilvēki ar iemaņām ražošanā, lielas no PSRS mantotās ražošanas ēkas, kurās varētu ienākt investori, bet nebūtu prātīgi investēt neperspektīvās vietās, kuras pēc tam netiek pietiekami vai vispār noslogotas.”
Armands Eberhards aicina vērtēt prioritāros virzienus valsts plānošanas dokumentu kontekstā un atgādina, ka fondu līdzekļu ieviešana joprojām ir procesā: “Spēkā ir NAP un darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība”, uz kā pamata balstītas ES fondu investīcijas. Pēc 2018.gada vidusposma izvērtējuma Latvija sagaida ieteikumus un rekomendācijas par iespējamajām izmaiņām ES fondu ieguldījumu stratēģijā, lai nodrošinātu to efektīvāku izlietojumu Latvijas ekonomikas attīstībai. Protams, šobrīd šīs ir jomas, kur nepieciešama intensīvākā uzraudzība, lai atgrieztu maksājumus plānotajā plūsmā, bet situācijas mainās un jau nākamajā mēnesī kādā citā prioritārajā virzienā var iezīmēties nobīdes.”

Kopumā darbs norit pēc plāna

A. Eberhards skaidro, ka katra gada beigās notiek intensīvs darbs pie nākamā gada investīciju plāna un prognožu izstrādes: “2018. gads ir jo īpaši svarīgs, jo tas ir pirmais starpposma gads, kad ir jāsasniedz noteiktais investīciju apjoms un snieguma ietvars, lai nezaudētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei tik svarīgo un nepieciešamo finanšu rezervi 6% apmērā. Šobrīd visu ES fondu vadībā iesaistīto fokuss ir vērsts uz projektu ieviešanas veicināšanu, tajā skaitā ikmēneša plānu izpildes disciplīnas stiprināšanu, regulāri uzraugot, kā novirzes ietekmē kritiskos starpposma finanšu mērķus, ko noteikusi Eiropas Komisija (EK), operatīvi rodot iespēju risināt konstatētos nozīmīgākos projektu līmeņa riskus.”

Arī Pēteris Strautiņš ir pozitīvi noskaņots un neredz pamatu satraukumam vai fondu neizpildes riskam: “Ir teiciens, ka atrisināt pirmos 95% problēmu ir lētāk nekā atlikušos 5%. Plānojot tik sarežģītu procesu kā ES fondu apgūšana, nekad nevarēs sasniegt simtprocentīgu efektivitāti. Vienmēr kaut kas mainīsies, dažkārt neapgūšanas iemesli paši par sevi ir apsveicami, kā šajā gadījumā zemākas ceļu būves izmaksas. Ja tiek plānots apgūt 100% no fondiem noteiktā laika periodā, tad 100% nekad netiks sasniegti. Tad ir jāriskē un jāplāno, teiksim, 120%, bet tad kaut kam var pietrūkt. Neesmu īpaši satraukts par šo situāciju. Darbs ar pašreizējā perioda fondiem turpināsies līdz 2022.-23. gadam. Arī iepriekšējā periodā sākumā bija neizpildes, bet tad naudu pārdalīja, un galu galā praktiski nekas netika zaudēts.”

Uzņēmēju satraukumam nav pamata

ES fondu atbalsts ir bijis nozīmīgs faktors Latvijas izaugsmes veicināšanā un ar ES finansējumu ir īstenots daudz sabiedrībai nozīmīgu projektu infrastruktūras, uzņēmējdarbības un sociālajā jomā. Tāpat nozīmīga loma ES fondu finansējumam ir bijusi arī dažādu strukturālo reformu veicināšanā, bet nevar apgalvot, ka bez fondu līdzekļiem nebūtu nekādas izaugsmes vai pārmaiņu, skaidro A.Eberhards: “Arī pārejas posmos starp ES fondu plānošanas periodiem, kad ekonomikā ieplūst mazāks ES fondu finansējums, Latvijas ekonomikai ir bijusi pozitīva izaugsme un ir tikušas īstenotas reformas. Vienlaikus nevar noliegt, ka ES fondu finansējums atsevišķām tautsaimniecības jomām ir nozīmīgs, īpaši tas sakāms attiecībā uz būvniecību un zinātni.” Lai arī dažādās nozarēs ik pa brīdim izskan bažas, ka līdz ar 2020.gadu un fondu perioda noslēgumu, finansējuma atbalsts strauji samazināsies un uzņēmējiem saruks iespējas ieguldīt attīstībā, nozares eksperti un fondu pārvaldītāji aicina saglabāt mieru.

Pēteris Strautiņš norāda, ka fondu finansējuma samazinājums ir ļoti pārspīlēta problēma: “Nākamajā periodā fondi nekur nepazudīs. Tie gandrīz noteikti būs mazāki procentuāli no Latvijas IKP. Tas gan neizslēdz, ka absolūtajos skaitļos naudas būs pat vairāk, jo IKP būs lielāks. ES fondi samazināsies straujāk, ja izaugsme būs spēcīgāka, tātad būs iespēja vairāk investīciju finansēt ar pašu resursiem. Ekonomikā nav iespējams veikt kontrolētus eksperimentus kā fizikā, vismaz ne makro mērogā. Taču 2016. gadā notikušais ir ļoti tuvu šādam eksperimentam. ES fondu aprite strauji samazinājās vairāk nekā uz pusi. Vērtēju, ka šī iemesla dēļ Latvijas IKP pieaugums saruka apmēram uz pusi, par 2 procentpunktiem. Nepatīkami, bet ne katastrofa. To noteica kavēšanās ar politiskiem lēmumiem. Tāpat svarīgi zināt, ka investīcijas jeb ieguldījumi pamatlīdzekļos Latvijā tipiskā gadā ir nedaudz virs 20% no IKP. Savukārt neto naudas plūsma no ES uz Latviju ir ap 3% no IKP vidēji plānošanas periodā. ES fondi ir svarīgi, bet tie nav dzīvības un nāves jautājums. Ja nebūtu fondu, būtu nedaudz jāsamazina patēriņš, lai varētu vairāk investēt no pašu resursiem. Vēl citādi uz to paskatoties – no Eiropas vidēji gadā saņemam summu, kas līdzinās 2/3 no sagaidāmā IKP pieauguma šogad.”

Armands Eberhards uzsver, ka ES fondu finansējums būs pieejams nākošajā plānošanas periodā un pat pesimistiskākās prognozes nav tādas, kas varētu izraisīt uzņēmējdarbības vides sabrukumu: “Finanšu ministrija ir modelējusi dažādus scenārijus potenciālajam samazinājumam un ietekme tiek lēsta diapazonā no 6-30 %. Kā reālākais scenārijs tiek uzskatīts, ka samazinājums varētu būt līdz 17 %. Vienlaikus šie scenāriji ir provizoriski un lielāka skaidrība par Latvijai pieejamo finansējumu no ES fondiem pēc 2020.gada būs pēc tam, kad Eiropas Komisija būs publicējusi priekšlikumu par ES daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada, kas varētu notikt 2018. gada maijā.”

Kā norāda LTRK pārstāve Līga Ābola, arī pēc fondu plānošanas perioda beigām uzņēmējiem joprojām būs pieejams plašs atbalsta klāsts, bet būs vairāk nezināmo un vairāk patstāvīga darba: “Būs pieejamas lielās ES programmas – Apvārsnis 2020, Interreg pārrobežu programas, Erasmus +, Cosme u.c. kuru pārraudzība un pieteikumu iesniegšana norisinās caur Briseli vai programmu platformām. Atbalsts noteikti būs pieejams, jo balstoties uz ES globālo politiku, ES fondu līdzekļi ir ES politikas ieviesējs un kā sākuma uzstādījums ir Junkera 10 prioritātes. Tas, ko mēs nezinām – kam tieši. Būs aktuāla digitalizācija, piemēram, tad būs nauda nevis augstskolu telpu infrastruktūrai vai tiltiem, bet gan valsts iestāžu digitalizācijas attīstībai utml. Būs finansējums zaļajām nozarēm – energoefektivitāte, aprites ekonomika, zaļie iepirkumi utt. Protams, nav zināms finansiālais apjoms. Lauksaimniekiem gan vecajās, gan jaunajās ES dalībvalstīs bija, ir un būs pieejams atbalsts. ”

Iepirkumi un birokrātija – kvalitātes garants

Birokrātiskās un iepirkumu procedūras, ko visbiežāk kritizē finansējuma saņēmēji ir daļa no ES fondu līdzekļu izmantošanas nosacījumiem. EK ievērojamu nozīmi pievērš gan procesu kontrolei, gan iepirkumu veikšanai, izdodot vadlīnijas ievērošanai un paredzot arī finanšu korekcijas iepirkumu pārkāpuma jomā. Kā skaidro Armands Eberhards, lielākais gadījumu skaits, kad ES fondu projektu ietvaros finansējuma saņēmējs ir saņēmis tikai daļēju ES fondu finansējumu vai nav saņēmis to vispār, ir to kļūdu dēļ, kas ir pieļautas publiskajos iepirkumos: “Lai mazinātu šīs kļūdas ES fondu sistēmā eksistē preventīvais mehānisms – iepirkumu pirmspārbaudes. To mērķis ir iespējami ātri identificēt pārkāpumus iepirkumu jomā, palīdzēt finansējuma saņēmējiem tos laicīgi novērst un izvairīties no neatbilstoši veikto izmaksu rašanās. Protams, iepirkumi ir process, kas var paildzināt ES fondu piesaistes tempus, jo īpaši sūdzību iesniegšanas gadījumos, bet vadošā iestāde un sadarbības iestāde vienmēr vērš finansējuma saņēmēju uzmanību, plānojot projektu, paredzēt pietiekami daudz laika iepirkumu procesa nodrošināšanai, līdz ar to kopumā iepirkumu risks parasti tiek apzināts un ar to finansējuma saņēmējs un ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas rēķinās. Caurspīdīguma un kvalitātes garantēšanai visdrīzāk šajā jomā nekādu atvieglojumu vai izmaiņu nebūs,” tā Eberhards.

Viņš gan arī norāda, ka šis periods būs kā atskats uz padarīto, jo teju 20 gadu zinātnes un uzņēmējdarbības vide saņēmusi ievērojamu atbalstu, un nu ir pienācis laiks novērtēt, cik spējīga valsts ir turpināt iesākto darbu pašas spēkiem: “ES ir uzskats, ka atbalsts sniegts divas dekādes un viss ir izbūvēts un sakārtots – atlicis pašiem uzturēt. Jautājums ir – cik lietderīgi esam to veikuši? Vai esam apguvuši vai tomēr ieguldījuši finansējumu? Svarīgi arī, vai tiks atvēlēts finansējums klasteriem, inkubatoriem, inovācijām utml. kas lielākoties ir “mīkstie” projekti, un kuros inkubatori un klasteri saņēmuši atbalstu arī iepriekšējos plānošanas periodos. Ja ar katru periodu veidosim jaunu, nevis attīstīsim un turpināsim esošo, pastāv risks, nevis veicināt, bet samazināt ilgtspēju un efektivitāti.”

TEKSTS: DZINTRA ŠVARCBAHA

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.