Par e-pārvaldi valstī ir atbildīga Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
EDMUNDS BEĻSKIS ,Ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos
Ko nozīmē e-pārvalde un kā tā darbojas Latvijā?
– E-pārvalde ir valsts un pašvaldību pārvaldes efektīva īstenošana, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT).
IKT izmantošana valsts un pašvaldību iestādēs ieņem aizvien lielāku nozīmi, radot iespējas daudzas manuālas darbības automatizēt, tām ir būtiska loma gan uzlabojot klientu apkalpošanu, gan arī iestādes iekšējos un starpiestāžu sadarbības procesus. Tas sekmē pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, atvieglo administratīvos procesus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, un veicina informācijas pieejamību.
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem attiecības ar valsti kārtot attālināti (saņemt atļaujas, pabalstus u.c.), tieši iesaistīties valsts darbā un lēmumu pieņemšanā vai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem uzzināt iestāžu rīcībā esošo informāciju par sevi, paralēli pakalpojumu sniegšanai klātienē iestādes aizvien vairāk rada iespēju iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieprasīt un saņemt pakalpojumus elektroniski. Tie ir pakalpojumi, kurus var pieprasīt un saņemt attālinātā veidā, izmantojot IKT, tāpēc tos iespējams saņemt ātrāk un ērtāk neatkarīgi no atrašanās vietas un bez laika ierobežojumiem. Tādējādi iestādes paaugstina pakalpojumu pieejamību, pilnveido iedzīvotāju apkalpošanas kvalitāti, kā arī nodrošina efektīvāku resursu izmantošanu savu funkciju nodrošināšanai. Ņemot vērā iedzīvotāju pieprasījuma apjomu pēc attiecīgā pakalpojuma klātienē, tiek izvēlēti arvien jauni pakalpojumi, kas tiek piedāvāti elektroniski. Elektroniskie pakalpojumi ir pieejami vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv vai par pakalpojumiem atbildīgo iestāžu mājaslapās. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespēju piekļūt informācijai par visiem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem vienuviet, portālā www.latvija.lv ir izveidots publisko pakalpojumu katalogs.
Lai, līdzīgi kā ierodoties klātienē, personu varētu atpazīt arī elektroniskajā vidē un nodrošināt, ka pakalpojums tiek sniegts tieši tai personai, kurai tas pienākas, ir nepieciešama elektroniskā identitāte. Lai saņemtu pakalpojumus klātienē, piemēram, iesniegtu nodokļu deklarāciju vai pieprasītu bezdarbnieka pabalstu, ir jāapliecina personas identitāte ar personu apliecinošu dokumentu vai parakstu. Arī elektroniskajā vidē, lai saņemtu pakalpojumus, personai ir nepieciešams apliecināt savu identitāti. Elektroniskā identificēšana nodrošina personas atpazīšanu elektroniskajā vidē un sniedz iespēju saņemt personalizētus pakalpojumus elektroniskā veidā. Latvijā personas identitātes apliecināšanai izmantojamas gan iestāžu uzturētās autentifikācijas sistēmas, kurās lietotājs tiek autentificēts ar lietotāja vārdu un paroli, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskā deklarēšanās sistēma; gan internetbanku autentifikācija – kas tehnoloģiski balstīta uz internetbanku nodrošināto autentifikācijas mehānismu, kuru savietojot ar iestāžu informācijas sistēmām, iespējams nodrošināt lietotāju atpazīšanu un piekļuvi iestāžu pakalpojumiem un informācijai. Pieejama arī mobilā identitāte – ļaujot lietotājiem apliecināt savu identitāti attālināti, izmantojot mobilo tālruni, kā arī elektroniskā paraksta autentifikācija, izmantojot e-paraksta viedkartē iekļauto autentifikācijas sertifikātu. Šobrīd e-paraksts ir viens no drošākajiem autentifikācijas veidiem elektroniskā vidē.
Kopš 2012.gada Latvijā ir ieviesta personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte (eID), kas apliecina tās turētāja identitāti un tiesisko statusu. Personu apliecinošs dokuments nodrošina vizuālo personas identifikāciju un autentifikāciju arī elektroniskajā vidē, kā arī efektīvākā veidā ir izmantojama elektroniskajā vidē, lai saņemtu e-pakalpojumus un lietotu tajā iekļauto e-parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām.
Iestādei sazinoties ar personu un otrādi, informācija var tikt nodota ne tikai papīra veidā, bet arī elektroniski – izmantojot elektroniskos dokumentus. Tie ir dokumenti elektroniskā formā ar papīra dokumentam līdzvērtīgu juridisko spēku. Jau šobrīd visus dokumentus, ko iedzīvotāji un uzņēmēji iesniedz iestādēs papīra veidā, var iesniegt daudz ērtākā un ātrākā – e-dokumentu veidā (piem., nosūtot pa e-pastu), kas ir izdevīgāks risinājums arī izmaksu ziņā. E-dokumentam ir universāls pielietojums darbību un darījumu veikšanai kā iedzīvotājiem, tā arī uzņēmējiem, un valsts un pašvaldību iestādēm. E-dokuments, līdzīgi kā papīra dokuments, ir izmantojams arī pierādījuma iesniegšanai kompetentām iestādēm.
Lai identificētu elektroniskā dokumenta parakstītāju un aizsargātu dokumenta saturu no neatļautām izmaiņām pēc tā parakstīšanas, tiek izmantots drošs elektroniskais paraksts. Latvijas droša elektroniskā paraksta (e-paraksta) risinājums paredz e-parakstu izmantot kā līdzekli juridiska spēka piešķiršanai elektroniskai komunikācijai un personas identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē. E-paraksts Latvijā ir pieejams kopš 2005. gada un šobrīd tā darbību nodrošina VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. Lai nodrošinātu savu funkciju īstenošanu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājam, valsts un pašvaldību iestādes veido un uztur dažādas elektroniskas datu bāzes jeb valsts informācijas sistēmas (VIS), kurās tiek apstrādāta valsts pārvaldes informācija ar mērķi nodrošināt valsts funkciju izpildi. Šajās datu bāzēs uzkrāj nepieciešamo pamatinformāciju, ko iestāde izmanto savu funkciju veikšanai un lēmumu pieņemšanai. VIS reģistrē Valsts informācijas sistēmu reģistrā – informācijas sistēmā, kurā tiek apkopota informācija par VIS, lai nodrošinātu to uzskaiti un funkciju identificēšanu.
VIS darbībai bieži ir nepieciešama informācija no citām VIS – šim nolūkam iestādes veido datu apmaiņas sistēmas gan starp divām iestādēm, gan izmantojot valsts informācijas sistēmas savietotājus. Latvijā ir izveidots centralizēts Valsts informācijas sistēmu savietotājs. Ņemot vērā, ka VIS uzkrāj informāciju, kas satur fizisko personu datus vai citu klasificētu informāciju, viens no svarīgākajiem instrumentiem iestāžu darbībā ir valsts informācijas sistēmu drošība.
Ar 2018. gada jūniju Latvijā sāks darboties e-adrese – personas oficiālās deklarētās adreses versija elektroniskā vidē, lai garantētu drošu oficiālo saziņu starp valsts, pašvaldību, tiesu sistēmas iestādēm un iedzīvotājiem/uzņēmējiem elektroniskā vidē. Tā sniegs iespēju drošā un ērtā veidā saņemt oficiālo korespondenci elektroniski un piekļūt tai tūlītēji, neatkarīgi no personas fiziskās atrašanās vietas Latvijā vai ārzemēs. Uzņēmēji e-adresi brīvprātīgi varēs izmantot vienu gadu no 2019. gada 1. Janvāra, taču, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, sarakstei ar valsts iestādēm tas būs obligāti. Savukārt iedzīvotājiem e-adreses lietošana ir brīvprātīga un viņi varēs izvēlēties, vai izmantot šādu saziņas veidu ar valsti, piesakoties uz šo pakalpojumu, līdzīgi kā tas šobrīd ir ar citiem pakalpojumiem.
Lai veicinātu informācijas sabiedrības attīstību, ikvienam iedzīvotājam ir nepieciešamas zināšanas veiksmīgai elektronisko risinājumu pielietošanai. Tādēļ būtiska nozīme ir apgūt e-prasmes un zināt, kādas e-iespējas ir pieejamas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Cik daudz naudas valsts tērē e-pārvaldei? Cik efektīvi ir šie tēriņi?
– Valsts pārvaldes IKT sistēmu uzturēšanai no budžeta līdzekļiem tērēti 54,5 milj. eiro 2014. gadā, 47,6 milj. eiro 2015. gadā un 56,1 milj. eiro 2016.gadā. Tajos ietverti izdevumi, kas saistīti ar informācijas sistēmu uzturēšanu, datortehnikas nomu, datortehnikas izvietošanu specializētajos datu centros, serveru apkalpošanu un administrēšanu, kā arī programmatūras uzturēšanu, pilnveidošanu un papildināšanu, tāpat izdevumi par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras apkalpošanu un informācijas sistēmas licenču nomas izdevumi, u.c.
Cik lielu ES fondu atbalstu saņem IKT nozare un cik efektīvi to izmanto?
– ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā investīcijas valsts IKT attīstībā ieguldīja galvenokārt e-pakalpojumu attīstībai. Šajā periodā ielika pamatus pieejai, kurā valsts IKT risinājumi tiek veidoti koplietošanas režīmā, izmantojot standartizētus IKT risinājumus un pakalpojumus. Minētās pieejas īstenošanas ietvaros publiskajā pārvaldē uzsāka attīstību pirmās starpnozaru IKT pakalpojumu koplietošanas platformas, tādas kā Vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls www.latvija.lv, Valsts informācijas sistēmu savietotājs, u.c., ļaujot praksē aprobēt IKT resursu koplietošanas pieeju publiskajā pārvaldē.
Ņemot vērā ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas periodā gūto pieredzi, VARAM kā valsts IKT pārvaldības organizācija piedāvā vienotu ieviešanas pieeju ES fondu plānošanas periodā 2014.-2020. gadam, kas ļauj skatīt visas IKT attīstības vajadzības integrēti un piedāvāt tādu valsts IKT attīstības pasākumu struktūru, kas ļauj pēc iespējas efektīvi organizēt racionālu valsts IKT pārvaldību ilgtermiņā, nodrošinot IKT investīciju savstarpējo papildināmību. VARAM sniedz ieguldījumu, lai katrs no ERAF līdzfinansētajiem publiskās pārvaldes IKT attīstības projektiem dotu ieguldījumu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa Nr.2.2.1. “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” (turpmāk – SAM) noteikto rādītāju sasniegšanā.
SAM ietvaros kopumā plānots novirzīt 151 540 840 eiro IKT jomas projektu īstenošanai, kuru ietvaros paredzēts uzlabot un pilnveidot publiskās pārvaldes datu apmaiņas, datu publicēšanas un uzturēšanas infrastruktūru, datu pieejamību un to izmantošanas iespējas, pilnveidot publiskās pārvaldes procesus (ietverot pasākumus administratīvā sloga samazināšanai un valsts pārvaldes organizatoriskā procesa efektivitātes palielināšanai). Tiks atvērti pārvaldes rīcībā esošie dati, kā arī tiks nodrošināta jaunu, iedzīvotājiem un komersantiem nepieciešamu pakalpojumu pieejamība elektroniski. Tāpat tiks nodrošināta kultūras satura digitalizācija un tā publiskas pieejamības nodrošināšana.
Kā Latvija e-pārvaldē izskatās salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm?
– Latvijas attīstības līmeni salīdzinājumā ar citām ES valstīm katru gadu nosaka Digitālās attīstības novērtējums. No 2015. gada Eiropas Komisija (EK) ES dalībvalstu digitālo attīstību vērtē, ar Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu jeb DESI, kura mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm apzināt jomas, kurās prioritāri jāiegulda un jārīkojas, lai izveidotu īstenu digitālo vienoto tirgu.
DESI indeksa datu avoti ir Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat aptaujas: IKT izmantošana mājsaimniecībās un iedzīvotāju vidū “Community survey on ICT usage in Households and by Individuals”, elektroniskās pārvaldes novērtējums “eGovernment Benchmark”, Eiropas publiskā sektora informācijas novērtējums “European PSI Scoreboard” un Eiropas Digitālā progresa 2017. gada ziņojums.
DESI indekss ir salikts rādītājs, kurā summēts rādītāju kopums, strukturējot tos piecos indikatoros, tādos kā savienojamība, cilvēkkapitāls, interneta izmantošana, ciparu tehnoloģiju integrācija un digitālie publiskie pakalpojumi.
Latvija ieņem 8. vietu Eiropas Savienībā, vērtējot tiešsaistē sniegtos publiskos pakalpojumus. Salīdzinot ar 2016. gadu tas ir kāpums par 5 vietām. Par to liecina Eiropas Komisijas veidotais DESI. Kopumā Latvija saglabājusi esošās pozīcijas – 19. vietu starp visām ES valstīm.
Vērtējot sasniegto progresu, visstraujāk tas novērojams e-pārvaldes jomā kopumā. Latvija ieņem 15.vietu, kas ir kāpums par 3 vietām, salīdzinājumā ar 2016.gadu. Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijai vēl liels darbs paveicams atvērto datu jomā, kur progress nav pietiekams. Lai uzlabotu datu pieejamību publiskās pārvaldes institūcijām un nodrošinātu atkalizmantojamu datu publicēšanu atkalizmantošanai privātu uzņēmumu pakalpojumos, 2017. gada jūnijā darbu sāka centralizētas publiskās pārvaldes atvērto datu portāls.
Kopumā DESI secināts, ka Latvijas kopējo pozitīvo virzību šajā vērtējumā nosaka augošais ātrā platjoslas pieslēguma abonentu skaits, kā arī uzlabojumi digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā. Vienlaikus uzsvērts, ka pusei Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju līmenis joprojām ir zems, lai arī internetu lieto 77% iedzīvotāju. Tāpat secināts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits aug, taču tas joprojām ir mazāks par vidējo rādītāju ES.
Visvājākais progress Latvijai novērojams uzņēmējdarbības digitalizācijas un e-komercijas jomās. Neskatoties uz faktu, ka 55% Latvijas iedzīvotāju arvien vairāk izmanto e-komercijas pakalpojumus, mazie un vidējie uzņēmumi e-komercijas kanālus (preču pārdošanai un pakalpojumu sniegšanai) izmanto maz – tikai 8%.
Latvijas internetbankas izmantojamības ziņā ieņem 6.vietu, apsteidzot Lietuvu (8.vieta), bet zaudējot Igaunijai (4.vieta). Šis ir rādītājs, kas veicina citu e-pakalpojumu izmantošanu iedzīvotāju vidū.
Kā e-pārvalde attīstīsies?
– Latvijā noteiktais valsts pārvaldes politikas attīstības mērķis ir veidot efektīvu, pieejamu, inovatīvu, profesionālu un uz rezultātu vērstu valsts pārvaldi. Arī e-pārvalde tiek veidota saskaņā ar valsts pārvaldes politikas attīstības mērķi un izstrādāto politiku digitālas ekonomikas un sabiedrības attīstībai. To skaitā ir minamas Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādness 2014.–2020. gadam, kurās ietverti rīcības virzieni IKT izglītības un e-prasmju apguvei, plaši pieejamai piekļuvei internetam, modernas un efektīvas publiskās pārvaldes veidošanai, elektronisko pakalpojumu un digitālā satura izstrādes veicināšanai, pārrobežu sadarbības veicināšanai digitālā vienotā tirgus attīstīšanai, IKT pētniecības un inovāciju veicināšanai, kā arī uzticēšanās un drošības veicināšanai digitālajā vienotajā tirgū.
Balstoties uz IKT pārvaldības labās prakses principiem ir izveidots e-pārvaldes stratēģiskais ietvars. Tas raksturo būtiskākos elementus, kuriem jābūt nodrošinātiem un kuru līdzsvarota attīstība un sekmīga mijiedarbība ir priekšnoteikums e-pārvaldes attīstībai. E-pārvaldes attīstībā jānodrošina trīs pamatelementu – Darbības procesi (ir apzināti procesu uzlabojumi, kurus iespējams īstenot ar IKT palīdzību), tehnoloģijas (jāizvairās no fragmentētiem risinājumiem, investīcijām slēgtos un nesavietojamos risinājumos) un cilvēki (jāveicina publiskās pārvaldes darbinieku izpratnes līmeni par iespējām, kādas var nodrošināt ar efektīvāku informācijas apriti un IKT tehnoloģijām)- līdzsvarotu attīstību un mijiedarbību. Drošībai ir jābūt IKT attīstības un izmantošanas stūrakmenim, publiskās pārvaldes procesus un IKT risinājumus jāplāno racionāli un efektīvi, nodrošinot atbilstošu drošības un personas datu aizsardzības līmeni.
2014.-2020.gada attīstības plānošanas periodā plānots atbalstīt aktivitātes, kas nav pretrunā ar definētajiem e-pārvaldes plānošanas pamatprincipiem un kuru ieviešana veicinās uzņēmējdarbības vides uzlabošanos un jaunu darba vietu rašanos (visi izvirzītie principi ir vienlīdz nozīmīgi), t.sk. jānodrošina publiskās pārvaldes dati tautsaimniecības izaugsmei, t.sk., atvērtie dati; racionāla IKT pārvaldība; efektīvi darbības procesi; e-pārvaldes kvalitāte.
Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēs definēta politika kvalitatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai visā Latvijas Republikas teritorijā, sekmējot investīcijām labvēlīgas regulējamās vides veidošanu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu.
Kādas problēmas un izaicinājumus redzat nozarei?
– Īsā atbilde ir – prasmes un speciālisti – gan publiskajā sektorā, gan privātajā. Pēdējo desmit gadu laikā pieprasījums pēc digitālo tehnoloģiju speciālistiem ik gadu audzis par 4 %. Neskatoties uz to, Eiropā visos līmeņos trūkst digitālo prasmju. Par spīti tam, ka darba tirgū spēcīgi palielinās pieprasījums pēc IKT speciālistiem, paredzams, ka laikā līdz 2020. gadam neaizpildīto vakanču skaits dubultosies, sasniedzot 800 tūkstošus.
Digitalizācijas radītās straujās pārmaiņas ekonomikā nozīmē, ka gandrīz visām darba vietām tagad vajadzīgas noteikta līmeņa digitālās prasmes, tās ir nepieciešamas, lai piedalītos sabiedriskajos procesos kopumā. Mainās piekļuves ceļi pakalpojumiem, tostarp e-pakalpojumiem, tāpēc gan lietotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem un publiskajām iestādēm ir vajadzīgas pietiekamas digitālās prasmes.
Teksts un foto: SANDRIS GUNVALDIS
Atbildēt