MILZU! sekmīgi ražo gan tradicionālās, gan bioloģiskās graudaugu pārslas, izmantojot rudzus kā veselīgu alternatīvu produktu sastāvā.
Trijos darbības gados, kopš SIA “MILZU!” Kuldīgas novada Rumbas pagastā sekmīgi ražo graudaugu pārslas, uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Enno Ence ar savu komandu piesaistījuši vairāk nekā 150 000 eiro Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Lielāko šāda veida atbalsta pievienoto vērtību Enno Ence saredz, ja šī nauda palīdz uzņēmuma procesu efektivizācijā, jaunu produktu ieviešanā, jaunu izejmateriālu tapšanā vai eksporta veicināšanā.
Jūsuprāt, cik daudz ES fondi šodien palīdz Latvijas uzņēmējiem? Vai jūtamāks atbalsts bija pirms šī plānošanas perioda?
– Manuprāt, neviens uzņēmējs nekad neteiks, ka līdzfinansējums viņa biznesa attīstībai nepalīdz. Es arī esmu viens no tiem uzņēmējiem, kura biznesa izaugsmi ne tikai uzņēmuma darbības sākumā, bet arī šobrīd veicina ES fondu pieejamība. “Ja dod, tad vajag ņemt” – vienkārša atziņa, kura noteikti jāpapildina ar otru aspektu – es vienlaikus vienmēr atzīstu, ka uzņēmuma izaugsme būtu jāspēj nodrošināt arī bez ES finansējuma pieejamības. Tātad ES finansējums ir instruments, kas dots noteiktu mērķu sasniegšanai, noteiktas attīstības nodrošināšanai, bet vienlaikus tas nevar būt kā nepārtraukts un vienīgais saimnieciskās darbības balsts.
Mana pieredze un šībrīža darbs pie MILZU! zīmola attīstības ir piemērs, kura pamatā bija, un joprojām ir mana un manas ģimenes izlolota ideja par veselīgu graudaugu pārslu ražošanu ar minimālu cukura daudzumu, no dabīgām izejvielām un bez jebkādām mākslīgām piedevām. Man šķiet, ka, lai uzņēmuma attīstība noritētu veiksmīgi, bez finansiālajiem aspektiem, kas neapšaubāmi ir būtiski, jābūt skaidram plānam un taktikai, kas ar komandas ambīcijām arī tiek realizēti. Ja nebūs šo aspektu ilgtermiņā, tad finansējums ir tikai daļa veiksmes. MILZU! gadījumā visus šos trīs gadus, kopš strādājam pie mūsu produktiem, primāri mūs virza ideja, un to pavada vajadzīgais finansējums. Vispirms skatāmies, kurā aspektā plānojam attīstību, tad arī raugāmies, kā organizēt finansējumu.
Pastāv viedoklis – ja ES atbalsta naudu noņemtu, iespējams, būvniecības un ceļu būves nozares gandrīz apstātos. Varbūt uzņēmēju sabiedrība pārāk pieradusi pie šāda veida atbalsta?
– Kas attiecas uz ES finansējuma novirzīšanu, tad, lai kā arī negribētos redzēt katru mazo Eiropas ideju īstenotu, es piekrītu, ka lielie infrastruktūras projekti ir būtiski. Ceļi ietekmē ikvienu uzņēmēju, kuram sava saražotā prece vai pakalpojums ir jātransportē. Es negribu redzēt tos sabirušos ceļus mums apkārt, līdz ar to atbalstu investīciju ceļos. Svarīgi, lai ES finansējums tiek apsaimniekots godprātīgi un tiešām jomās, kas veicina citu nozaru attīstību vai ir priekšnosacījums ekonomikas un sabiedrības attīstībai. Ja runa ir par uzņēmējdarbību, tad es noteikti atbalstu ES finansējuma alokācijas izpētei un attīstībai (R&D), jo tieši šajā procesā mēs meklējam un atrodam pievienoto vērtību – tā ir procesu efektivizācija, jaunu produktu ieviešana, jaunu izejmateriālu tapšana vai eksporta veicināšana.
Pastāstiet, kādiem projektiem esat piesaistījuši ES līdzekļus? Vai projektu sagatavošanā bija nepieciešams konsultanta atbalsts?
– Mēs ES fondu atbalstu izmantojam gan jaunu produktu radīšanai, gan arī ražošanas procesa nodrošināšanai. Esam strādājuši ar Lauku atbalsta dienestu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un tagad ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Viss, kas šobrīd no MILZU! produkcijas ir redzams veikalu plauktos, vienā vai citā veidā ir tapis, saņemot ES finansējumu. Raksturojot sadarbību, citu uzņēmēju pieredze varētu būt līdzīga, kāda tā ir bijusi mums. Pašā sākumā projekta pieteikumus mums palīdzēja sagatavot konsultants, jo mums nebija vajadzīgās pieredzes. Patlaban jau paši tiekam galā, jo ir izveidojies ļoti labs kontakts ar atbildīgajām iestādēm, kas sniedz arī nepieciešamo atbalstu, ja mums ir neskaidrības. Kārtība ir kļuvusi vienkāršāka. Ja kaut kas joprojām ir laikietilpīgi, tad tas ir nepieciešamais dokumentācijas apjoms, bet datu kopums, kas tiek prasīts, nav nekas nesamērīgs.
Tas, kādās proporcijās esam izmantojuši ES finansējumu, ir bijis atkarīgs no tā, ko esam attīstījuši. Sākumā līdzfinansējums bija lielāks, jo to izmantojām tehnoloģiju ieviešanai, savukārt graudaugu pārslu receptūru izstrādei līdzfinansējums no kopējā finansējuma bijis proporcionāli mazāks. Atkarībā no tā, ko attīstām, mainās arī finansējuma piesaistīšanas kritēriji.
Vai un kādi birokrātiski šķēršļi jāpārvar ES finansējuma pretendentiem?
– Domājot par nepieciešamajiem uzlabojumiem, šobrīd redzam, ka, paplašinot ES fondu piešķiršanas un uzraudzības organizāciju skaitu, kļūst komplicētāk izsekot iestāžu atbildības jomām. Mūsu priekšlikums ir laikus informēt uzņēmējus, kādas līdzfinansējuma programmas tiek koordinētas un caur kuru atbildīgo iestādi. Iespējams, ka apakšprogrammu atvēršana un iespēja to uzņēmējiem laicīgi nokomunicēt būtu nozīmīgs ilgtermiņā plānošanas elements. Tā varētu būt viena vietne internetā, kur redzama visa informācija. Mēs esam pa šiem gadiem nedaudz iepraktizējušies, bet tiem, kas grib pirmo reizi piesaistīt ES finansējumu, bez konsultanta to paveikt ir grūtāk, lai gan nav neiespējami, jo speciālisti, kuri strādā iepriekšminētajās iestādēs, ir atsaucīgi un zinoši.
SIA “MILZU!”
- Dibināts 2005. gadā.
- Īpašnieks – Enno Ence.
- 2014. gadā izveidoja ražotni Kuldīgas novadā.
- Strādā 9 darbinieki.
- MILZU! pašreiz aizņem 10% no tirgus Latvijas tirgus.
- Eksportē produkciju uz 11 valstīm.
- 2016. gadā apgrozījums: 583 354 eiro (par 10,1% vairāk nekā 2015. gadā).
- 2016. gadā saņemts starptautiskais “The Red Dot Design Award” apbalvojums par produktu iepakojumu.
Atbildēt