Publisko iepirkumu likuma (PIL) 18. pants un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) 22. pants ieviesuši jaunas atklātības garantijas iepirkumos. Saeima atbalstīja gandrīz nemainītas to redakcijas par prieku Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) – galvenajiem šo priekšlikumu virzītājiem. Tādēļ vēlos jūs iepazīstināt ar šo normu vēsturisko mērķi un piemērošanu.
Iepirkumu plānu publicēšana palīdzēs uzņēmējiem efektīvi plānot resursus un paplašinās pretendentu loku
Iepirkumu plānu publicēšanas priekšlikuma mērķis bija pārņemt Lietuvas labo praksi un iztulkot uzņēmējiem saprotamā valodā pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju kārtējā gada budžeta ailes. PIL kontekstā tas izrādījās itin viegli – pasūtītājs pārnes budžetā plānoto projektu informāciju uz Elektronisko iepirkumu sistēmu. Rezultātā uzņēmēji var ērti sekot iepirkuma realizēšanai un laikus plānot piedāvājumu sagatavošanā iesaistīto resursu sadalījumu.
Praksē tas nozīmē – ja trīs blakus pilsētas plāno mainīt galvenās ielas segumu, mazs vai vidējs uzņēmums var izvēlēties koncentrēt spēkus uz dalību tikai vienas pilsētas iepirkumā. Savukārt lielie uzņēmumi var sekot vēlamo klientu vajadzībām. Piemēram, IBM “Lotus Notes” licenču pārdevējiem iespējams šā gada 4. ceturksnī piedāvāt pakalpojumus VAS “Latvijas Gaisa satiksme”.
Praktiskais ieguvums pasūtītājiem ir plašāks un kvalitatīvāks piegādātāju loks. Tā kā mazos iepirkumus aizvien izsludinām tikai pasūtītāja mājas lapā, iepirkuma plāna publicēšana ļauj visiem tirgus dalībniekiem ērti atrast informāciju par gaidāmo iepirkumu un sekot aktualitātēm pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vietnē.
Svarīga nianse SPSIL gadījumā ir tā, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepublicē iepirkumus pēc budžeta apstiprināšanas, bet gan pēc konkrēta iepirkuma rīkošanas lēmuma. Proti, virknei SPSIL subjektu iepirkumu iespējams sākt tikai tad, kad tas ir gan paredzēts budžetā, gan apstiprināts subjekta padomē vai pat akcionāru sapulcē jeb ministrijā vai pašvaldībā. Tādēļ šajos gadījumos budžetā paredzētie līdzekļi ne vienmēr attiecināmi uz skaidri identificējamiem iepirkumiem un iecerētie parametri tālākas saskaņošanas laikā var mainīties.
Turklāt daži no SPSIL subjektiem darbojas brīvajā tirgū, tādēļ to tēriņu atklāšana ir komerciāli jutīgs jautājums. Tādēļ SPSIL 22. panta pirmā daļa atļauj tiem nepublicēt iepirkuma plānu vispār. Šie gadījumi ir absolūti izņēmumi no publicēšanas pienākuma.
Apspriedes ar piegādātājiem palīdzēs pasūtītājiem iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu
Otrs jauninājums ir dokumentēšanas prasības tādām apspriedēm ar piegādātājiem, kas palīdz pasūtītājam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pārbaudīt kvalifikācijas prasību un tehniskās specifikācijas atbilstību reāliem piedāvājumiem tirgū. Regulāri dzirdam par Konkurences padomes sodiem uzņēmumiem, kuri it kā gribējuši palīdzēt pasūtītājam palīdzēt sagatavot iepirkuma dokumentāciju, bet tā izrādījusies par labu konkrētam uzņēmumam vai precei. Patlaban pasūtītājs var sevi pasargāt no šādas situācijas.
PIL 18. panta otrā līdz ceturtā daļa un SPSIL 22. panta otrā līdz ceturtā daļa ievieš Direktīvu 2014/24 un 2014/25 iespēju apspriesties ar piegādātājiem. Arī agrāk šāda iespēja nebija aizliegta, tomēr pasūtītāji uzskatīja to par nelikumīgu un apspriedes nerīkoja.
LTRK vārdā ierosināju ieviest šādu apspriežu dokumentācijas prasību, lai pasūtītājiem būtu iespēja atklāti un likuma ietvaros apspriest ar ieinteresētajiem piegādātājiem visas savas vajadzības un pārliecināties, ka pasūtītāji konkrētajā iepirkumā saņems vismaz trīs piedāvājumus. Šāda sanāksme ļautu piegādātājiem uzreiz norādīt arī uz iepirkuma ieceres trūkumiem no nozares prakses viedokļa, piemēram, pārmērīgu atļauju veidu prasībām. Sanāksme arī ļauj pasūtītājam gūt pārliecību, ka iecerētais pakalpojuma vai preces risinājums iekļausies tā budžetā vai arī to iespējams sadalīt, lai veicinātu konkurenci.
Efektīvai apspriedes norisei pasūtītājam jāsagatavo skaidra tās darba kārtība un katram darba kārtības punktam atbilstošie materiāli. Apspriedes iespēja neatbrīvo pasūtītāju no pienākuma veikt vismaz sākotnējo tirgus izpēti par konkrētā iepirkuma priekšmetu un interesēties par labo praksi šādu iepirkumu rīkošanā Latvijā un ārvalstīs. Tomēr dienas beigās apspriedes mehānisms iecerēts kā darba grupa vai ieinteresēto piegādātāju aptauja par piemērotāko iepirkuma rīkošanas veidu un prasībām. Apspriedes mērķis nav pārcelt ieinteresēto piegādātāju sanāksmi, kura paredzēta konkrēta iepirkuma dokumentācijas izskaidrošanai.
Būtiskākais jebkādu šādu apspriežu nosacījums ir atklātība. Gluži kā ar jautājumiem par iepirkuma dokumentāciju arī apspriedes gaitai jābūt publiski pieejamai. Līdz šim praksē esmu manījusi apspriežu gaitu atspoguļojumu stenogrammas veidā, bet mana iecere noteikti nebija tik formāla. Manuprāt, klātienes apspriedes būtu pietiekami fiksēt audioierakstā un norādīt apspriedes saturu, lai lasītājs var izvērtēt nepieciešamību to noklausīties.
Saskaņošanas laikā Finanšu ministrijā Aizsardzības ministrija ierosināja apspriežu iespēju ierobežot konkrētiem iepirkuma procedūras posmiem. Savukārt KNAB vēlējas ieviest stingras prasības minimālajam apspriedes dalībnieku skaitam, bet trešajā lasījumā arī apspriežu dokumentēšanai, liedzot pasūtītājam izmantot informāciju no tādām apspriedēm, kurās nav nodrošinātas atklātības prasības. Tomēr šie priekšlikumi neguva atbalstu, jo tos jau nodrošina konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principi un saskaņošanā precizētā panta redakcija.
Atklātība nodrošina to, ka visi ieinteresētie piegādātāji ir informēti par citiem tirgus dalībniekiem, kas šajā stadijā piedalās iepirkuma gatavošanā. Tādēļ, ja nepieciešams, tie var iebilst pret konkurenci ierobežojošām prasībām. Savukārt Konkurences padome un pārējie tirgus dalībnieki varēs iepazīties ar apspriedes norisi un izvērtēt, vai tajā noticis konkurences tiesību pārkāpums.
Pasūtītājam ir pienākums nodrošināt Konkurences likuma prasību ievērošanu katrā iepirkumā, tomēr tas nav galīgais arbitrs strīdos par konkurenci ierobežojošām prasībām iepirkumos. Ja šāds strīds rodas jau apspriedes laikā, iesaku pasūtītājam strīdīgo punktu pārskatīt un palīdzēt apspriedes dalībniekiem ieteikt nediskriminējošus kritērijus, kas veicinātu konkurenci iepirkumā.
Autors: Katrīne Pļaviņa,
LL.M. (Džordžtaunas Universitāte), Zvērinātu advokātu biroja VILGERTS Publisko iepirkumu prakses vadītāja
Atbildēt