Pagaidu aizsardzības pasākumu piemērošana publiskajos iepirkumos ir Administratīvās rajona tiesas kompetencē, un līdzšinējā prakse apliecina, ka pagaidu aizsardzība publiskajos iepirkumos ir tikai teorētiska.
Pagaidu aizsardzības jautājums publiskajos iepirkumos aktuāls kļūst brīdī, kad Iepirkumu uzraudzības birojs izskata strīdus jau par iepirkuma procedūras rezultātiem un pieņem atļaujošu lēmumu, kas pasūtītājam rada tiesisku pamatu noslēgt iepirkuma līgumu uzreiz pēc šāda lēmuma saņemšanas. Savukārt personai, kas vērsusies birojā un arī pēc biroja lēmuma uzskata, ka tās aizskarto interešu efektīvai aizsardzībai būtu pamats piemērot pagaidu aizsardzību, praktiski tiek nodrošinātas tikai tiesības lūgt tiesu piemērot pagaidu noregulējumu un saņemt atteikumu.
Publisko iepirkumu regulējošie normatīvie akti nosaka, ka Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumus var pārsūdzēt tiesā, lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Pagaidu noregulējuma lūgums šādā gadījumā nozīmē lūgt tiesu apturēt biroja lēmuma darbību – apturēt iepirkuma līguma noslēgšanu. Daudzi piegādātāju pārstāvji piekritīs, ka svarīgi ir nodrošināt arī efektīvu biroja pieņemto lēmumu pārskatīšanu, jo nav izslēgta iespēja, ka strīdu izskatīšanas komisija birojā pieņem kļūdainu un nelikumīgu lēmumu. Šāda problēma par neparedzamību un nekonsekvenci lēmumos ir minēta Eiropas Komisijas organizētajās publiskajās konsultācijās.
Diemžēl praksē pat situācijā, kad pieteicējam ir zināms, ka pasūtītājs vēl nav izpildījis biroja lēmumu – noslēdzis iepirkuma līgumu jeb ir noslēdzis publisko līgumu, iesniedzot tiesai pieteikumu ar lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu – (līdz pieteikuma izskatīšanai pēc būtības), būtu sagaidāma ātra tiesas reakcija šāda lūguma izskatīšanā. Tomēr reālajā dzīvē paiet nedēļa, līdz tiesa izlemj jautājumu par lietas ierosināšanu, un, aicinot pasūtītāju sniegt savu viedokli uz pieteicēja izteikto lūgumu, netiek piemērots aizliegums noslēgt līgumu kaut vai līdz lūguma pamatojuma izvērtēšanai, tiek panākts, ka iepirkuma līgums tiek noslēgts un tas rada tiesisku pamatu tiesai noraidīt lūgumu.
Judikatūra šajā jautājumā turpina sniegt atbildes par pagaidu noregulējuma piemērošanu dažādos aspektos, taču atbildes uz jautājumiem, kā nodrošināt efektīvu interešu aizsardzību, tās nedod. Pamatots ir secinājums, ka pagaidu noregulējums publiskajos iepirkumos Latvijā ir tikai teorētisks, savukārt, lai to padarītu par praktisku interešu aizsardzības instrumentu, būtu nepieciešams veikt izmaiņas likumdošanā, pirmkārt, nosakot stand still periodu arī pēc biroja lēmuma (līdzīgi kā Igaunijā), kurā iespējams pagaidu noregulējuma lūgumu izteikt, izskatīt, un, otrkārt, nosakot tiesām pienākumu šādus pieteicēja lūgumus izlemt nekavējoties, kā arī līdz lūgumu izskatīšanai nodrošināt aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu.
Atbildēt