Juridiskā puse

PAGAIDU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

Administratīvā procesa likuma 195. panta pirmā daļa pieļauj tiesai pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu, ja ir pamats uzskatīt, ka pārsūdzētais administratīvais akts vai administratīvā akta neizdošanas sekas varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un ja, izvērtējot tiesas rīcībā esošo informāciju, konstatējams, ka pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks. Tātad tiesai ir jāaplūko abi apturēšanas pamati un jākonstatē to pastāvēšana. Kā norāda jau likuma teksts vien, būtiska kaitējuma vai zaudējumu rašanās varbūtība ir pārbaudāma vispirms, jo, ja pieteicējam nav nopietnas tiesību aizsardzības vajadzības, tad tiesai nav nozīmes analizēt pārsūdzētā administratīvā akta tiesiskuma apstākļus. Pretējā gadījumā pagaidu aizsardzības pasākumi kļūtu par provizorisku tiesas izspriešanu pēc būtības, kam šādi pasākumi nav domāti dēļ to steidzamības.
AT ALD 2016. gada 19. augusta lēmums lietā Nr. SKA-1367/2016

Pagaidu aizsardzības vajadzībai ir jābūt vērstai uz pašu pieteicēju un tās subjektīvo tiesību aizsardzību, tādēļ nozīme ir zaudējumu rašanās riskam tieši pašai pieteicējai. Otrkārt, tā kā pieteicējai pašai ir vislabāk zināms, kādi zaudējumi tai radīsies, tai ir pienākums tos pamatot un norādīt lūgumā par pagaidu aizsardzību. Aplūkojamā situācijā pieteicēja vispārīgi norāda, ka sarunu procedūras turpināšana varētu radīt būtiskus zaudējumus pieteicējai. Pieteicēja nekonkretizē, kādi zaudējumi, kādā apmērā un kādēļ tās gadījumā tie būtu uzskatāmi par būtiskiem. Tādējādi šāds pieteicējas arguments nav saturiski izvērtējams, jo tas ir bezpriekšmetisks.
AT ALD 2016. gada 19. augusta lēmums lietā Nr. SKA-1335/2016

Jautājums par pagaidu aizsardzības lūguma virzību (atteikšanos to pieņemt) pamatoti izlemts vienpersoniski. Nav strīda, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 85. pantam lieta Administratīvajā rajona tiesā izskatāma koleģiāli triju tiesnešu sastāvā un šādā pašā kārtībā izskatāms arī pagaidu aizsardzības lūgums pēc būtības. Tomēr minētā tiesību norma neskar ne pieteikuma, ne pagaidu aizsardzības lūguma virzības izlemšanu. Šādi lēmumi pieņemami vispārējā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, proti, vienpersoniski.
AT ALD 2016. gada 24. oktobra lēmums lietā Nr. SKA-1510/2016

Ja iepirkuma procedūra ir veikta un tās rezultātā arī noslēgts iepirkuma līgums, tad Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums, ar kuru pasūtītājas lēmums atstāts negrozīts, ir izpildīts un zaudējis spēku. Tiesa, izskatot šo lietu pēc būtības, nevarēs taisīt spriedumu par administratīvā akta atcelšanu, bet varēs tikai vērtēt tā tiesiskumu. Savukārt noslēgtā līguma vai tā izpildes atcelšana nav šīs lietas priekšmets un ir ārpus pieteiktā prasījuma robežām. Tāpēc lūgtais pagaidu aizsardzības līdzeklis (apturēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma izpildi, t. i., aizliedzot pasūtītājai turpināt sarunu procedūru un slēgt līgumu par jaunbūves būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību) pārsniedz prasījuma robežas. Šāds pagaidu aizsardzības lūgums ir atzīstams par nepieļaujamu un tā izskatīšana pēc būtības ir atsakāma analoģiski kā gadījumos, kuros nav pieļaujams pieteikums (Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 1. punkts), bet, ja lūgums ir pieņemts izskatīšanai un vēlāk kļuvis nepieļaujams, jo tiesvedības laikā noslēgts iepirkuma līgums, attiecīgajā jautājumā ir izbeidzama tiesvedība, pēc analoģijas piemērojot Administratīvā procesa likuma 185.1panta sesto daļu.
AT ALD 2016. gada 15. decembra lēmums lietā Nr. SKA-1609/2016

Lai arī lietā pārsūdzētais lēmums paredz iepirkuma procedūras turpināšanos, pagaidu aizsardzības piemērošanas jautājuma ietvaros ir būtiski, ka pasūtītājs pirms pagaidu aizsardzības lūguma izskatīšanas jau pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru noteikts iepirkuma uzvarētājs. Šādos apstākļos biroja lēmuma darbības apturēšana pati par sevi nesasniegtu pagaidu aizsardzības mērķi – nodrošināt, ka pirms tiesvedības noslēgšanās netiktu pabeigta iepirkuma procedūra, jo līguma noslēgšana pamatā izriet no vēlāk pieņemtā pasūtītāja lēmuma. Uz pārsūdzētā lēmuma būtisko ietekmi uz iepirkumu kopumā norāda arī apstāklis, ka pieteicējas tiesiskās intereses uz taisnīgu iepirkuma norisi nevar tikt nodrošinātas ar atsevišķu vēlāk pieņemtā pasūtītāja lēmuma pārsūdzēšanu tiesā. Publisko iepirkumu likuma 83.¹ panta pirmās daļas 2. punkts paredz Iepirkumu uzraudzības biroja tiesības atstāt bez izskatīšanas atkārtoti iesniegtu sūdzību uz tāda paša pamata un par to pašu priekšmetu (attiecīgs lēmums pieņemts arī izskatāmajā lietā). Savukārt šāda lēmuma pārsūdzības gadījumā tiesa primāri vērtētu, vai birojam bijis pamats sūdzības atstāšanai bez virzības, un apstiprinoša secinājuma gadījumā nepievērstos tālākai argumentu pārbaudei pēc būtības. Proti, pārsūdzot tiesā galīgo pasūtītāja lēmumu, pieteicējas atkārtoti izteikti argumenti par šā lēmuma prettiesiskumu saistībā ar pretendenta nepamatotu neizslēgšanu no iepirkuma netiktu vērtēti pēc būtības. Šādos apstākļos par efektīvu pagaidu aizsardzības līdzekli lietā atzīstams tāds pagaidu noregulējums, kas aptur tālāku no lēmuma izrietošu iepirkuma norisi un noteic konkrētus aizliegumus (līguma noslēgšanu) tiesvedības laikā. Šāds līdzeklis nepārsniedz prasījuma robežas, jo pārsūdzētais lēmums attiecas uz visu turpmāko iepirkuma norisi līdz tās pabeigšanai ar pasūtītāja lēmuma izpildi.
AT ALD 2017. gada 3. februāra lēmums lietā Nr. SKA-724/2017

Izskatot lietu par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atzīšanu par prettiesisku, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 253. panta ceturtajai daļai lems vienīgi par lēmuma tiesiskumu, bet ne par lēmuma atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu. Tādējādi, atšķirībā no administratīvā akta atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ar spriedumu netiks ietekmēta lēmuma esība un netiks radīts jauns tiesiskais stāvoklis. Līdz ar to tiesai nebūs pamata lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, jo tiesas spriedums to neietekmēs.
AT ALD 2016. gada 24. oktobra lēmums lietā Nr. SKA-1510/2016

Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma izpildes kontekstā ir būtiska tieši līguma noslēgšana, nevis spēkā stāšanās laiks vai, piemēram, līguma izpildes stadija. Ar pārsūdzēto Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu pasūtītājai atļauts slēgt līgumus ar izvēlētajiem uzvarētājiem. Lēmums tiek izpildīts, kad pašvaldība izmanto šīs savas tiesības – lemj par līguma noslēgšanu. Lēmuma izpildes kontekstā nav nozīmes paša līguma nosacījumiem, bet gan faktam, ka lēmuma adresāts izmantojis tam atzītās tiesības slēgt līgumu. Tostarp nav būtiska līguma vēlāka stāšanās spēkā, jo lēmums neprasa līguma spēkā stāšanos (sekmīgas līgumattiecības), bet gan skar vienīgi pašvaldības tiesības pabeigt iepirkumu ar līguma noslēgšanu.
AT ALD 2016. gada 24. oktobra lēmums lietā Nr. SKA-1510/2016

Tiesai, konstatējot pagaidu aizsardzības pamatu, neatkarīgi no lūgumā prasītā konkrētā pagaidu aizsardzības līdzekļa jāizvērtē, kāds pagaidu aizsardzības līdzeklis un veids ir piemērotākais lietā.
AT ALD 2016. gada 3. augusta lēmums lietā Nr. SKA-1307/2016

Pagaidu aizsardzības subjektīvās nepieciešamības pamatošana ir šāda lūguma izteicēja pienākums, tomēr tas neliedz tiesai ņemt vērā būtiskus, objektīvi pastāvošus, bet lūgumā tieši neuzsvērtus apstākļus, lai nodrošinātu tiesisku un taisnīgu lūguma izlemšanu. AT ALD 2017. gada 3. februāra lēmums lietā Nr. SKA-724/2017

IESNIEGTO DOKUMENTU IZSKAIDROŠANA “MAZAJĀ” IEPIRKUMĀ

Lai arī Publisko iepirkumu likuma 8.² pantā nav paredzēts pasūtītāja pienākums prasīt pretendentiem sniegt papildu informāciju, kā arī nav reglamentēta iestādes rīcība, ja pretendents šādu informāciju sniedz pēc savas iniciatīvas, tomēr tas nenozīmē, ka šāda informācija principā nav ņemama vērā. Paturot prātā vispārējos publiskā iepirkuma mērķus, tostarp valsts un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu, kā arī taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, nav pieļaujams noraidīt piedāvājumu vienīgi formālu nepilnību dēļ, ja tās viegli novēršamas, neapdraudot vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. Arī t. s. mazajā iepirkumā pasūtītājam nebūtu jāatsakās izvērtēt pretendenta papildus sniegto informāciju, ja tā vienīgi izskaidro piedāvājumu, nevis papildina vai groza to.
AT ALD 2016. gada 10. novembra spriedums lietā Nr. SKA714/2016