Kategorijas “Gada iepirkumu speciālists piegādātājiem” laureāte AAS “Baltikums Vienna Insurance Group” (patlaban “InterRisk Vienna Insurance Group”) veselības apdrošināšanas risku parakstītāja Sandra Šapale-Mamošina stāsta par pieredzi veselības apdrošināšanas iepirkumu jomā un izaicinājumiem, pārejot frontes otrā pusē – pie iepirkumu pieteikumu projektu vērtēšanas, strādājot jau ierēdņa amatā.
Veselības apdrošināšanā jau vairāk nekā desmit gadu
Darbs apdrošināšanā bijusi izvēle jau pēc augstskolas studijām 2005. gadā, kad Sandra Šapale-Mamošina Latvijas Universitātē ieguva kvalifikāciju specialitātē “Organizāciju psiholoģija” un pievērsās apdrošināšanas jomai. Paralēli darbam studēta arī personālvadība, kas vēlāk deva iespēju karjeras izaugsmei – kļūstot par nodaļas vadītāju un vadot divas uzņēmuma apakšstruktūras. “Darbu apdrošināšanā sāku kā jaunākā speciāliste. Aizraujoši ir aptvert, cik plaši ir apdrošināšanas horizonti – ka ir ne tikai OCTA, bet daudz un dažādu apdrošināšanas veidu! Kad tos visus apgūsti un nokārto licences, kad izveidojas savs klientu portfelis, kas jau paši zvana un konsultējas, tad jūti, ka vari vēl vairāk. Tā arī pieteicos uz nodaļas vadītāja amatu,” aizrautīgi stāsta Sandra. Pirms nepilniem diviem gadiem šiem pienākumiem papildus nācis jauns izaicinājums – iepirkumi. Šajā amatā viņa veikusi pilnu darba apjomu – no izsludināto iepirkumu izpētes līdz pat līguma slēgšanai un tālākai konsultēšanai. “Kad sāku strādāt ar iepirkumiem, pirmās divas nedēļas bija vissmagākās – sapratu, ka lielie projekti un līgumi iegūti iepirkumu veidā, bet par iepirkumu procedūru kā tādu nekā daudz nezināju. Tas bija kārtējais izaicinājums – aptvert visu plašo iepirkumu jomu no publicēto iepirkumu tehnisko specifikāciju izpētes līdz dokumentācijas sagatavošanai un līgumu slēgšanai. Tad arī sapratu, ka vienkārša likuma lasīšana neko nedos – nepieciešama praktiska pieredze, kas rodas tikai darot. Protams, daudz palīdzēja arī semināros un apmācībās gūtās zināšanas gan veselības, gan iepirkumu jomā,” teic Sandra. Šeit jāatzīmē, ka par vārdiem labāk runā rezultāti – sabiedrības “Baltikums Vienna Insurance Group” visas lielākās pēdējo gadu uzvaras iepirkumos veselības apdrošināšanas jomā bijušas tieši viņas un viņas piesaistīto speciālistu nopelns. Tādēļ arī kolektīvs Sandru izvirzījis Iepirkumu Gada balvai. Par saņemto apbalvojumu viņa ir gandarīta un pateicīga kolēģiem, kā arī atzinīgi novērtē pašu balvas pasniegšanas ceremoniju: “Pasākums bija vienkārši fantastisks! Bijām izvirzīti divi finālisti un līdz pat pēdējam brīdim nezinājām, kurš saņems balvu. Esmu ļoti pateicīga saviem lieliskajiem kolēģiem, kuri mani izvirzīja un slavēja par sasniegumiem. Kolektīvā biju vienīgā, kura strādāja ar iepirkumiem veselības apdrošināšanas jomā – tāpēc jutos pagodināta, ka mans darbs tiek novērtēts ne tikai kolektīva ietvaros. Tāpat ļoti noderīgi, ka pasākumā apvienota ne vien uzvarētāju sumināšana, bet arī izglītojošā daļa, kas ļāva papildināt zināšanas un uzklausīt nozares ekspertu viedokļus un pieredzi.”
Sarežģīta un sociāli atbildīga niša
Veselības apdrošināšana vairs nav tikai darba devēja piešķirts bonuss par padarīto darbu, bet gan dzīves nepieciešamība. Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, ārstniecības iestādes veido plānveida veselības aprūpi, un nereti pakalpojumu saņemšanas gaidīšanas laiks var būt pārāk ilgs. Gadījumā, ja valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai ir nepieciešams gaidīt rindā, bet pacients vēlas pakalpojumu saņemt ātrāk, var izvēlēties saņemt pakalpojumu par maksu atbilstoši ārstniecības iestādes pakalpojumu cenrādim un veselības apdrošināšanas polises nosacījumiem. Tādēļ arvien vairāk fizisko personu apsver un iegādājas privātpersonu apdrošināšanu, ja to nepiedāvā darba devējs. Sandra Šapale-Mamošina skaidro, ka veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā ir pieaudzis un to sekmē darba devēju interese pirkt veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, tādējādi papildinot viņiem piedāvāto sociālo garantiju grozu un motivācijas instrumentu. Tāpat apdrošināšanas nozare nav atdalīta no pasaules tendencēm ekonomikā, politiskajiem notikumiem vai drošības situācijas pasaulē, un jebkuras izmaiņas var būtiski ietekmēt gan visu apdrošināšanas nozari kopumā, gan arī atsevišķus apdrošināšanas veidus: “Iepirkumi apdrošināšanas jomā nenoliedzami ir starp vissarežģītākajiem, ko lielā mērā nosaka nozares specifiskās iezīmes, tomēr tas veicina apdrošināšanas pakalpojumu izaugsmi. Nepārtrauktā konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū liek apdrošinātājiem būt kreatīviem jaunu apdrošināšanas pakalpojumu izveidē, rūpīgi sekojot un reaģējot uz klientu paradumu maiņām un vajadzībām apdrošināšanas jomā. Katrs iepirkums ir izaicinājums – sākot ar izstrādes posmu līdz pat iepirkuma pilnīgai realizācijai – katram klientam nepieciešama individuāla pieeja un tiek gatavots atbilstoši pielāgots piedāvājums. Protams, apdrošinātāja darbs ir arī saskatīt robus sistēmā, kurus varētu gribēt izmantot negodprātīgs klients, bet tieši tas ir aizraujoši – sagatavot polisi tādu, lai tā būtu gan apdrošinātājam izdevīga, gan klientam pievilcīga.” Nereti, lasot iepirkumu tehniskās specifikācijas, viņai gribējies ieteikt iestādēm, kuras izsludina iepirkumus, netaupīt uz iepirkumu speciālistu rēķina. Viņa uzsver, ka apdrošināšanas iepirkums nav pielīdzināms cukura vai kancelejas preču iepirkumam – ir jāpārzina nianses, jo īpaši, ja tā ir veselības apdrošināšana. Pastāv dažādi izmeklējumu veidi un ārstniecības metodes, piemēram, rakstot “rehabilitācija”, katrs apdrošinātājs to var sagrozīt pēc saviem ieskatiem, tāpēc ir svarīgi, lai, izsludinot iepirkumu, pašam iepircējam būtu skaidrs, ko viņš vēlas saņemt, un tas būtu skaidri definēts tehniskajā specifikācijā.
Pāriet otrā laukuma pusē
Kopš aprīļa Sandra pieņēmusi jaunu izaicinājumu – darbu valsts sektorā. Jau divus mēnešus viņa strādā Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā Veselības un attīstības projektu nodaļā. Viņa pati smej, ka nekad nevajag teikt, ka nestrādās valsts sektorā, jo viņas iepriekšējā pieredze darbā Valsts ieņēmumu dienestā ir iemācījusi novērtēt darba iespējas un pieredzi gan privātā, gan valsts struktūrā: “Jebkura pieredze un iegūtās zināšanas paplašina mūsu redzeslauku – nekad nevar zināt, kurā brīdī tās var noderēt. Šobrīd esmu nonākusi laukuma otrā pusē – vērtējam pašvaldību iesniegtos pieteikumus finansējuma piešķiršanai un esam tie, kas pieņem lēmumu, kam piešķirt iepirkumam paredzētos līdzekļus. Patlaban esmu ļoti ērtā pozīcijā – jo vairs neesmu tā, kura sēž un nedēļām ilgi raksta projektu, bet gan tā, kura koriģē citu darbu, atzīmējot projektu ietvaros un likumu normās paredzēto,” ar smaidu teic Sandra. Darbs pašā Rīgas sirdī bijis nopietns pārbaudījums arī viņas neatkarīgajai dabai un vēlmei it visur doties ar privāto auto – nu jau labu laiku viņa iemanījusies pārvietoties ar sabiedrisko transportu un kājām. Viņa pateicas kolektīvam par atbalstu un pozitīvo darba vidi, kā arī priecājas par iespēju iesaistīties veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanā: “Strādājam ar Eiropas fondu līdzekļu piešķiršanu pašvaldību iepirkumiem veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem. Tie ir sociāli atbildīgi projekti, kas paredzēti invalīdiem, bērniem, trūcīgām personām u. c. sociālām grupām veselības veicināšanai – nūjošanas nodarbības, velomaratoni u. c. aktivitātes, ko pašvaldības nevar simtprocentīgi segt no saviem līdzekļiem. Kā projektu vadītāja šobrīd saskaros ar iepirkumiem, izvērtējot pašvaldību iesniegtos projektus, un jāsaka, ka pašvaldību pieteikumi kļūst arvien augstākas kvalitātes. Kaut arī pirmie iesniegumi ir ar neprecizitātēm, piemēram, tuvākajā sēdē izskatāmajos trijos projektos pat nav īsti ko pašvaldībām pārmest – viss ir akurāti paveikts.” Viņa uzteic pašvaldību darbiniekus par savstarpējo pieredzes apmaiņu un pieteikumu augsto kvalitāti, bet mudina netaupīt uz iepirkumu speciālistu izglītošanas rēķina, lai nebūtu situāciju, kad pieteikumā problēmas izklāstā argumentiem trūkst faktu vai izpētes seguma. Arī pati Sandra labprāt izmanto iespēju papildināt zināšanas un novērtē darba devēja praksi padotos regulāri sūtīt uz kvalifikācijas celšanas un pilnveidošanas kursiem. “Šī arī ir galvenā atšķirība starp valsts un privāto sektoru. Privātajā sektorā vairāk vai mazāk cilvēku “iemet ūdenī un ir jāpeld”, kamēr valsts sektorā viss notiek saskaņā ar instruktāžu un nolikumu – pat kvalifikācijas celšana. Tas nav ne labāk, ne sliktāk, bet citādi. Iepirkumu jomā tomēr ļoti liela nozīme ir praktiskajām zināšanām, un semināri ir tieši tie, kas ļauj pārrunāt ar speciālistiem vissīkākās likuma detaļas konkrētās nozares rakursā.” Taujāta par iepirkumu nozari kopumā, Sandra teic, ka no savām pozīcijām lielas problēmas nesaskata. “Viens no šī gada svarīgākajiem notikumiem ir jaunais Publisko iepirkumu likums, kas vairāk vērsts uz pasūtītāju, lai tas saņemtu kvalitatīvu preci vai pakalpojumu, nodrošinot iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Pašreizējā amatā mūsu galvenais nosacījums ir iepirkuma caurspīdīgums abām pusēm. Ja runa ir par valsts, pašvaldību un fondu līdzekļiem, tad caurspīdīgums ir būtisks, lai nodokļu maksātāji būtu droši, ka to līdzekļi tiek izmantoti godprātīgi,” pārliecināta ir Sandra.
AAS “Baltikums Vienna Insurance Group” (patlaban “InterRisk Vienna Insurance Group”)
darbojas vairāk kā 250 darbinieki, biroji atrodas 34 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās.
Patlaban darbojas šādos uzņēmējdarbības segmentos:
visu veidu risku, izņemot dzīvības, apdrošināšanas pakalpojumi privātiem un korporatīviem klientiem;
korporatīvajiem klientiem piedāvā visu veidu atbildības, īpašuma risku un personisko apdrošināšanu ar individuālām polisēm, izstrādā apdrošināšanas apkalpošanas programmas, pamatojoties uz korporatīviem apkalpošanas līgumiem;
specializējas autotransporta apdrošināšanā un personisko risku apdrošināšanā Baltijas valstīs;
atsevišķās nozarēs piedāvā konsultācijas korporatīvajiem klientiem un privātpersonām par riska vadību, kā arī gatavo daudzveidīgas programmas, kas atbilst viņu individuālajām vajadzībām.
Teksts: DZINTRA ŠVARCBAHA,
Foto: Aija Meldere
Atbildēt