Dabasgāzes tirgus bez iepirkumiem?

Šā gada 15. jūnijā beidzas dabasgāzes pārdevēja izvēles termiņš, tomēr pircējiem aizvien nav skaidri spēles noteikumi.

No 1. jūlija dabasgāze būs jāpērk atvērtajā tirgū. Neizvēloties gāzes pārdevēju, uzņēmumam gāzes piegāde notiks pēdējā garantētā pakalpojuma ietvaros, kur gāzes cenu veidos tās cena regulētajā mājsaimniecību tirgū ar 20% uzcenojumu. Pašvaldībām aizvien ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, kas liedz iesaistīties brīvajā dabasgāzes tirgū. Kas izdevīgāk – slēgt jaunu līgumu vai turpināt esošo? Kādas prasības izvirzīt gāzes kvalitātei? Kā sagādes un glabāšanas izdevumi atspoguļojas finanšu piedāvājumā? Lūkojām rast atbildes uz šiem un citiem jautājumiem Ekonomikas ministrijā (EM) un pie gāzes pārdevēja “Enefit” valdes priekšsēdētāja Jāņa Bethera.

Kā noteikt prognozējamo cenu, ja tirgus praktiski vēl nedarbojas?

EM atbilde: – No pasūtītāja puses pareizāk būtu norādīt nevis līgumcenu, bet patēriņu (pasūtītājam nepieciešamo vai prognozēto dabasgāzes apjomu) noteiktā laika posmā vai iepirkumam paredzēto kopējo summu, kuru pasūtītājs paredzējis tērēt iepirkumam.

J. Bethers: – Atvērtais gāzes tirgus jau ir sācis darbu, un aktīvākie uzņēmumi jau slēdz pirmos līgumus par gāzes piegādi pēc pārejas perioda beigām. Lai gūtu labāku priekšstatu par tirgus situāciju un arī gāzes cenu līmeni tajā, pašvaldībām būtu ieteicams apzināt pašlaik aktīvos gāzes tirgotājus.

Iepirkumu veicējiem ir izvēles iespējas starp fiksētas cenas līgumiem un mainīgas cenas līgumiem. Jāapzinās, ka mainīgas cenas līgumi, kuros dabasgāzes cenas nosaka pēc formulas, var būt grūtāk salīdzināmi nekā fiksētas cenas līgumi. Savukārt fiksētas cenas līgumi ilgtermiņā ir arī tirgotājiem grūti prognozējami, tāpēc fiksētas cenas līgumiem, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu, var būt ievērojami augstāka cena, nekā slēdzot līgumu, kas cenu fiksē gadam vai īsākam laikam.

– Kādas prasības izvirzīt gāzes kvalitātei? Kuri no Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 pielikumā norādītajiem parametriem būtu galalietotājam jāizvirza kā prasība, un kā to var kontrolēt?

EM: – Nav nepieciešams izvirzīt prasības dabasgāzes kvalitātei, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 80. punktā minēto sadales sistēmas operators ir atbildīgs par piegādājamās dabasgāzes kvalitātes parametru atbilstības kontroli šo noteikumu pielikumā norādīto pieļaujamo vērtību robežās.

J. Bethers: – No šā gada 3. aprīļa visa patērētā dabasgāze tiek uzskaitīta un norēķini tiek veikti kilovatstundās (kWh). Par gāzes kvalitātes kontroli un pārrēķinu no kubikmetriem un kilovatstundām ir atbildīgs gāzes sadales sistēmas operators, kurš seko līdzi tam, kādas kvalitātes dabasgāze ieplūst apgādes sistēmā. Tāpēc dabasgāzes kaloritāte un kvalitāte nav atkarīga no tirgotāja, no kura tā tiek pirkta, un galalietotājam ar šo procesu ikdienā nav jāsaskaras un nav jāuztraucas par gāzes kvalitātes kontroli.

– Kāds ir finanšu piedāvājums? Kas veido cenu?

EM: – Tā kā maksa par sistēmas pakalpojumiem ir regulēta un visiem noteikta, tad finanšu piedā­vājumā no tirgotāju puses nemājsaimniecības lieto­tājiem būtu jāietver dabasgāzes cena par attiecīgo dabasgāzes daudzumu. Papildus pasūtītājs var lūgt finanšu piedāvājumā norādīt arī kopējās sagaidā­mās dabasgāzes izmaksas par kilovatstundu (kopā ar sistēmas pakalpojumiem un nodokļiem). Dabas­gāzes cenu veido tirgotāja dabasgāzes pašizmaksa, peļņa un klientu apkalpošanas izmaksas.

J. Bethers: – Atvērtajā gāzes tirgū ir pieejamas dažādas cenu veidošanas metodes.

Patērētājiem ir jāizvēlas starp dažādiem gāzes cenas noteikšanas modeļiem, no kuriem galvenie ir fiksētas cenas produkti un mainīgas cenas produkti, kas ir sasaistīti ar globālajām naftas produktu un valūtas kursu izmaiņām, kā arī Eiropas gāzes biržu indeksiem piesaistītas cenas produkti.

Izvērtējot piedāvājumus, būtiski pievērst uzmanību, kādi cenu komponenti ir vai nav iekļauti dabasgāzes tirgotāju piedāvājumos. Papildus dabasgāzes cenai Latvijā spēkā ir tikai divi tarifi, kas ir attiecināmi uz galalietotāju: sadales un pārvades sistēmas tarifi. Taču ir tirgotāji, kas līgumos iekļauj arī citus komponentus, piemēram, dabasgāzes glabāšanas tarifus. Savukārt “Enefit” ar vairumtirdzniecību saistītos izdevumus, tajā skaitā dabasgāzes glabāšanas komponentu, jau iekļauj dabasgāzes cenā. Tāpēc aicinām uzmanīgi izvērtēt un salīdzināt, vai katra tirgotāja piedāvājumā ir ietvertas visas ar gāzes iegādi saistītās izmaksas.

– Kura piegādes daļa ir iepirkuma priekšmets? Kā sadales un glabāšanas izdevumi atspoguļojas finanšu piedāvājumā? Vai tie ir nemainīgi visiem un nav iekļaujami iepirkumā?

EM: – Iepirkuma priekšmets ir attiecīgais dabasgāzes apjoms vai kopējā summa, par kuru pasūtītājs gatavs iepirkt dabasgāzi. Sistēmas pakalpojumi ir regulēti, un tiem finanšu piedāvājumā ir informatīva nozīme, lai pasūtītājam būtu priekšstats par kopējām sagaidāmajām dabasgāzes izmaksām (cena, sistēmas pakalpojumi un nodokļi).

J. Bethers: – Iepirkums tiek veikts par dabasgāzes cenu, kas neiekļauj gāzes sadales un pārvades sistēmas izmaksas.

Normatīvajos aktos noteiktie gāzes pārvades un sada­les tarifi arī turpmāk tiks piemēroti atbilsto­ši patē­rētās gāzes daudzumam gadā, un tie ir Sabied­ris­ko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstipri­nā­ti. Tādējādi iepirkuma procedūra par tiem nav jāveic.

Būtisks aspekts, kurš jāapsver iepirkumu veicējiem, ir tirgotāja finanšu stabilitāte un iespējas izpildīt līgumu. Līdzvērtīgi kā tas ir elektroenerģijas iepirkumos, gāzes tirgotājiem būtu jāpierāda finanšu iespējas izpildīt potenciālās saistības, kas rodas iepirkuma līguma noslēgšanas rezultātā.

1. Jāapzinās, ka mainīgas cenas līgumi, kuros dabasgāzes cenas nosaka pēc formulas, var būt grūtāk salīdzināmi nekā fiksētas cenas līgumi.
2. Savukārt fiksētas cenas līgumi ilgtermiņā ir arī tirgotājiem grūti prognozējami, tāpēc fiksētas cenas līgumiem, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu, var būt ievērojami augstāka cena, nekā slēdzot līgumu, kas cenu fiksē gadam vai īsākam laikam.
3. No šā gada 3. aprīļa visu patērēto dabasgāzi uzskaita un norēķinus veic kilovatstundās (kWh). Par gāzes kvalitātes kontroli un pārrēķinu no kubikmetriem un kilovatstundām ir atbildīgs gāzes sadales sistēmas operators, kurš seko līdzi tam, kādas kvalitātes dabasgāze ieplūst apgādes sistēmā.

Teksts: SANDRIS GUNVALDIS